sestdiena, 2022. gada 23. aprīlis

24.aprīlis. Dieva Žēlsirdības svētdiena. Dievkalpojumu tiešraide no Salaspils katoļu draudzes


Svētās Mises 

9.00 krievu valodā
11.00 un 14.00 latviski.

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.


otrdiena, 2022. gada 19. aprīlis

20.aprīlī 20.00 raidījums "Paradokss" Radio Marija Latvija ēterā. Fideisms un racionālisms.

Raidījumu vada: priesteris Ilmārs Tolstovs Raidījums skan: katra mēneša 3. trešdienā pl. 20.00 (sākot ar 20. oktobri) Apraksts: Ar Iemiesošanās brīdi, kad Vārds tapa Miesa un mājoja mūsu vidū, kristietība ir paradoksu pilna. Par dažiem mēs pārrunāsim mūsu jaunākajā raidījumā “Paradokss”.


 8 tikšanās reizes, katra mēneša trešajā trešdienā no 20.00 – 21.00

Tēmas:

Aprīlī – fideisms un racionālisms

Maijā – Dieva visvarenība, iepriekšnolemtība un mūsu gribas brīvība.

Iepriekšējo raidījumu ieraksti:

Teisms un ateisms

 

Partikulārisms un unifikācija

 

Sv. Rakstu un Tradīcijas saikne

 

Ārpus Baznīcas nav pestīšana un citas konfesijas

 

piektdiena, 2022. gada 15. aprīlis

Krustaceļš Salaspilī

Lieldienu dievkalpojumu kārtība Salaspils Romas katoļu draudzē

 




15.aprīlis – Lielā Piektdiena

13.00 – Krustaceļš pie baznīcas
15.00 - Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums, lūgšana pie Kristus Kapa

16.aprīlis – Lielā Sestdiena

Piezīme: ūdeni un Lieldienu maltīti svētīs tikai pēc vakara vigilijas dievkalpojuma

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās vigilija

18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, kristības solījumu atjaunošana, Lieldienu maltītes un ūdens svētīšana.

17.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki

8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise
11.00 - svētā Mise krievu valodā
15.00 - svētā Mise latviešu valodā Baldonē, baznīcas dārzā.

18.aprīlis – Otrās Lieldienas

9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā

trešdiena, 2022. gada 9. marts

Latvijas Bīskapu konferences norādījumi draudzēm pēc ārkārtas situācijas beigām (pārpublicēts no www.katedrale.lv)

Ar 28. februāri Latvijā noslēdzas ārkārtas situācija un saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir mainīti noteikumi, kas sākot ar 1. martu attiecas uz baznīcām.

Latvijas Bīskapu konference ziņo, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī turpmāk baznīcu apmeklētājiem ir jālieto medicīniskās maskas vai FFP2 respirators. Visām šīm prasībām rekomendācijas raksturs būs, sākot ar 1. aprīli. Jau tagad tiek rekomendēts ievērot divu metru distanci, veikt roku dezinfekciju un telpu vēdināšanu.

Tai pat laikā no 1. marta dievnamu apmeklētājiem vairs nebūs jāuzrāda pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, kā arī tiek atcelti noteikumi par konkrētas platības ievērošanu vienam apmeklētājam.

Neskatoties uz atvieglojumiem, tomēr aicinām vērot savu veselības stāvokli un, parādoties slimības simptomiem, pārdomāt par savu dalību dievkalpojumā klātienē.

No rītdienas, 1. marta, nebūs spēkā dispensa no svētdienas un svētku dienu Svētās Mises apmeklēšanas. Tādēļ tiem, kuriem nav attaisnojošu iemeslu (slimība, vecums vai attālums un transporta trūkums), jāpiedalās svētdienas un svētku dienu Svētajā Misē atbilstoši pirmajam Baznīcas bauslim.

“Centīsimies aizvien vairāk atgriezties pie ierastās dzīves, jo Svētās Mises – Euharistijas svinēšana “ir virsotne, uz kuru tiecas Baznīcas darbība, un tajā pašā laikā - avots, no kura tā smeļ visu savu spēku”. (Sacorsanctum concilium, 10) Kādu laiku mēs pieņēmām attālumu no Kunga altāra kā Euharistiskā gavēņa laiku, lai no jauna atklātu svarīgāko – Euharistijas nozīmi, skaistumu un neizmērojamo vērtību mūsu ticības dzīvē.

Latvijas Bīskapu konference






svētdiena, 2022. gada 6. marts

Sprediķis Gavēņa 1 svētdienai (Mieram tuvu)

Dārgie Mieram tuvu lasītāji. Atkal ir sācies Lielais Gavēnis, kura laikā mums katram tiks dota brīnišķīgi sagatavoties Lieldienu svētkiem un “varbūt” izmainīt kaut ko savā dzīvē. Pāvests Francisks savos dokumentos runā par bīstamību iekrist pelagiānisma maldos, uzskatot, ka mēs ar saviem spēkiem varēsim uzveikt grēku un sasniegt svētumu. Tādēļ gavēnis vienmēr ir lielu uzvaru un briesmīgu sakāvju laiks. Ja gavēni iesākam ar augstprātīgu uzticēšanos saviem spēkiem, tad drīz vien Kungs mums atklāj, ka neko paši ar saviem spēkiem mēs paveikt nevaram. Tātad pirmā gavēšana ir pazemības gavēnis – esmu gatavs gavēt, bet ne savā, bet Kunga spēkā.

Pirmajā lasījumā mēs varam iepazīties ar Vecās Derības Izraēļa tautas kodeksu, kurš noteica ikgadēju pirmo augļu upurēšanu Jeruzalemes svētnīcā, un šis kodekss arī noteica obligātu svētceļojumu uz Jeruzalemes svētnīcu. Pamatojums tam ir tautas ceļojums tuksnesī, kur viņi piedzīvoja pilnīgu atkarību no Dieva labvēlības un žēlastības. Tekstā ir redzama spēcīga norāde uz Dieva iniciatīvu un Viņa spēku, kurā tauta tika izvesta no Ēģiptes un piedzīvoja glābšanu. Tātad es esmu pilnībā atkarīgs no Dieva un gavēņa laiks ir iespēja no jauna “pārlikt akcentus” manā dzīvē. Vai es esmu savas dzīves “kungs”, vai tomēr Dievam pieder galvenā iniciatīva manā dzīvē? Vai es Dievam atmetu “to kas man paliek pāri”, vai es Dievam atdodu visu to labāko? Vai es pateicos Dievam par saviem talantiem, spējām un dāvanām, ko Viņš man ir devis?

otrdiena, 2022. gada 22. februāris

Par katastrofālo Salaspils katoļu baznīcas jumtu

Turpināšu informēt par reālo situāciju, kādā atrodamies, saistībā ar mūsu jumtu.

Jumta kopējā platība ir 1000 m2. Pēc ekspertīzes, kas veikta šim jumtam, ir noskaidrots, ka jumtā ir "sastūķēta" akmens vate, apmēram 10 cm. biezumā. Bet vislielākās problēmas ir salaiduma vietas, jo tikai pagājušajā gadā ar betonu tika piepildītas  sānos esošās caurules, kas šobrīd nodrošina baznīcas stabilitāti. Visus šo 25 gadus baznīca stiprā vējā "staigāja" kā tāds kāršu namiņš. Tieši šuvju un salaidumu vietas ir tās, kas laiž ūdeni un baznīcā tek. Ir skaidrs, ka jumts ir jāmaina, jo ar katru dienu situācija kļūst aizvien sliktāka. Vēl pēc brīža dievnamā sēdošiem, stipra lietus laikā vajadzēs sēdēt ar lietussargiem. Un tas nav joks vai sarkasms. Tā ir realitāte. 

Kādi ir risinājumi? Līdz rudenim mūsu draudzei ir jāsavāc vismaz 200 000 eiro, lai varētu uzsākt jumta rekonstrukciju. Tie, kuri orientējas šī brīža cenās, zinās, ka tā ir minimālā summa. Šobrīd mūsu draudzes kontā ir apmēram 50 000 eiro un katru svētdienu mēs varam savākt apmēram 1000 eiro ziedojumos. Apmēram. Mums vēl ir elektrības, apkures un daži citi izdevumi, tomēr ir iespējams, ka gadā mēs 50 000 varam savākt. Lai uzsāktu jumta rekonstrukciju, šādā tempā mums būs jāvāc trīs gadi. Baznīcas jumts tomēr nākamo ziemu var nepārdzīvot.

Kādi ir risinājumi?

1. Ja šīs vasaras laikā summa netiek savākta, rudenī es ierosināšu Salaspils katoļu baznīcas ēku atzīt par ekspluatācijai nedrošu un to slēgt.

2. Draudze tomēr savāc nepieciešamo summu, kas gan ir maz ticams.

3. Runāju ar arhibīskapu un ierosināju šo jautājumu pārrunāt visas arhidiecēzes līmenī, jo tā nav tikai mūsu personīgā lieta. Draudzes locekļi nav vainīgi pie tā, ka deviņdesmito gadu vidū tika uzcelts šāds "monstrs" un būtu tikai pareizi, ja visa diecēze uzņemtos solidāru līdzdalību šī jautājuma risināšanai. Tad kad mums būs jauns jumts, mēs arī būsim gatavi, vajadzības gadījumā, palīdzēt citām draudzēm, kad viņas nonāks līdzīgā situācijā.

4. Ņemt aizdevumu bankā, tomēr, jāsaprot, ka reliģiskas organizācijas nav pelnošs uzņēmums un bankai ir vajadzīgas garantijas, ka mēs šo aizdevumu atdosim. 

Tāda ir realitāte. Mums ir laiks līdz vasaras vidum vai beigām. Draudze šobrīd intensīvi strādā ar firmām, kas nodarbojas ar jumtu likšanu, lai izvērtētu potenciālos darbu veicējus. Lai Visvarenais Dievs un Visvētākā Jaunava Marija, Rožukroņa Karaliene, ar Svētā Meinarda aizbildniecību mums visiem palīdz šajā ceļā. 

svētdiena, 2022. gada 20. februāris

Tukšo solu efekts

Dārgie bloga lasītāji. Pēdējā laikā manī ir rosijušās dažas pārdomas, ar kurām vēlētos padalīties šajā reizē. Bieži vien nākas satikt cilvēkus, katoļus, kuri saka, ka viņiem "neprasās" iet katru svētdienu uz dievnamu, ka "tad kad jutīšu, tad iešu", u.t.t. Bieži vien mēs paši, aktīvie draudzes locekļi viņus saucam par "Ziemassvētku un Lieldienu katoļiem". Tādēļ šoreiz es vēlos pārdomāt, kāpēc ir svarīgi iet katru svētdienu un lielos svētkos uz baznīcu un kāds zaudējums mums un citiem ir tad, ja mēs to nedarām.
Katoļticīgos saista Dieva bauslis: "Tev būs svēto dienu svētīt" un Baznīcas bauslis: "Tev būs svētdienās un svētku dienās apmeklēt Svēto Misi". Tomēr motivācijai apmeklēt dievnamu būtu jābūt daudz dziļākai. Kādai?

1. Ir tāds teiciens: "Atstājiet draudzi 40 gadus bez priestera un viņi sāks pielūgt kokus". Svētdienas dievkalpojums ir arī kristīgās formācijas vieta. Dievkalpojuma laikā dzirdam sprediķi, komunicējam ar kopienu, dalāmies savā ticībā. Katru svētdienu it kā "uzlādējam savas garīgās dzīves baterejas". Ir būtiski regulāri padziļināt savu ticību gan garīgā, gan intelektuālā veidā.

2. Ja es svētdien neaizeju uz baznīcu, tad mans sols dievnamā paliek tukšs. Un ja daudzi draudzes locekļi svētdien neaiziet uz baznīcu, tad tā paliek tukša. Tukša baznīca ir spēcīgs negatīvs signāls un simbols gan "neticīgajai" pasaulei, gan arī pārējiem daudzes locekļiem, kuri ir atnākuši. "Redzi, neviens nenāk, baznīca pustukša. Varbūt arī man nenākt. Ko es te viens daru?" Kopiena ir vērsta uz ticības stiprināšanu un kopīga satikšanās svētienas dievkalpojumā ir atbalstoša ticībā.
 
3. Ticības tālāknodošana citām paaudzēm. Mana klātbūtne iksvētdienas dievkalpojumā ir kalpojums nākamajām paaudzēm - bērniem, mazbērniem. Mēs paši ticību saņēmām no mūsu dievbijīgajiem vecākiem un vecvecākiem. Bet kādu ticību saņems mūsu bērni un mazbērni? Lieldienu un Ziemassvētku ticību? "Kad es jutīšu, tad iešu?" "Baznīcā ir laba aura, enerģētika?" Ja mēs katru svētdienu neejam uz baznīcu, kāda garantija ir tam, ka to darīs mūsu bērni un mazbērni? Kurš viņiem tālāk nodos svēto katolisko ticību? Vai viņi baznīcu apmeklēs arī lielajos svētkos?
 
4. Finanses. Kas uztur dievnamu? Ir Baznīcas bauslis: "Tev būs uzturēt baznīcu un tās kalpus". Baznīca pārtiek no ziedojumiem. Ja es neeju regulāri uz baznīcu, es arī neziedoju. Daži saka, ka viņiem patīk uz baznīcu aiziet Lielajos svētkos "ķert fīlingu". Bet ja tā darīs visa draudze? Kādēļ dažiem ir jāuztur dievnams katru svētdienu, bet es atnāku tikai lielajos svētkos un baudu šo atmosfēru, ko ir radījuši aktīvie draudzes locekļi. Un ja visi nāks tikai lielajos svētkos, tad pārējā laikā baznīca ir jāslēdz ciet vai arī jāizīrē kādam muzejam, izstāžu zālei vai koncertzālei? Atcerēsimies, ka mēs katrs esam "baznīca" un mums ir jābūt ciešā kontaktā ar savu draudzi.
 
5. Personīgās attiecības ar Jēzu. Šo punktu vajadzēja likt kā pirmo. Ja es mīlu Dievu un Dievs mīl mani, tad es nevaru neiet svētdienā un baznīcu. Mani velk. Svētdienas dievkalpojums kā mīlestības izpausme un vēlme dalīties šajā mīlestībā ar citiem.

Dārgie draugi! Pandēmija pakāpeniski beidzas. Vai mēs atgriezīsiemies dievnamā svētdienās klātienē? Bez regulāras klātienes piedalīšanās svētdienas dievkalpojumā nav autentiskas ticības. Svētīgu visiem šo laiku.