Pompejas Dievmātes "atdzimšana" Latvijā!



Dārgie draugi. Šī gada rudenī esmu jau trīs gadus Salaspils katoļu draudzē un tikai šovasar atklāju, ka mūsu draudzes dievnama galvenajā altārī ir Vissvētākās Jaunavas Marijas – Pompejas Dievmātes altārglezna. Jāsaka, ka tā ir otrā glezna, jo sākotnējā svētglezna tika nomainīta pret esošo 2002.gadā, kad mūžība aizgājušā priestera Jāņa Aglonieša ierosināti, Rīgas Amatniecības Vidusskolas audzēkņi izgatavoja esošos altārus, kā savu diplomdarbu. To svētbildi, ka tagad atrodas baznīcā uzgleznoja mākslinieks Ēriks Pudzēns. Šobrīd mūsu draudzes pirmā Pompejas Dievmātes svētbilde atrodas Bruknas Kalna svētību kopienā.

Izdveniecība “Kala Raksti” pavisam nesen ir izdevusi brošūru par Pomepjas Dievmātes novennu, kuru lūdzoties daudzi cilvēki ir saņēmuši lielas žēlastības, arī īpaši caur svētīgā Bertolo Longo aizbildniecību.

Man pašam bija izdevība klātienē apmeklēt Pomepjas Dievmātes svētvietu septembra vidū un uz Salaspils katoļu draudzi atvedu Pompejas Dievmātes svētbildes kopiju, kuru lūgsim iesvētīt Rīgas arhibīskapam – metropolītam Zbigņevam Stankevičam 9.oktobrī, vizitācijas laikā. Pēc tam Pompejas Dievmāte uzsāks savu svētceļojumu pa mūsu draudzes ģimenēm un katra mēneša 7 datumā šī svētbilde tiks nodota kādai citai ģimenei. Lūgsimies rožukroņa lūgšanu par garīgo atmodu mūsu draudzēs un Latvijā.

 






Karš, atriebība, piedošana un "neaizmirsīsim un nepiedosim" (kr. не забудем, не простим!)

Dārgie draugi. Sen neesmu publicējis savas pārdomas, bet šobrīd jūtu, ka ir kaut kas jāsaka. Pēdējā laikā mikroblogošanas vietā Twitter ir uzvirmojušas diskusijas par pāvesta Franciska izteikumiem vispārējās audiences laikā 24.augustā, kur viņš lūdzās par sprādzienā cietušo sievieti Maskavā. (https://www.vaticannews.va/lv/pasaule/news/2022-08/pavests-deve-karu-par-nepratu-par-kuru-maksa-nevainigie.html). Parādījās sašutuma pilni komentāri, kā pāvests var izrādīt līdzjūtību sievietei, kura ārprātīgā niknumā attaisnoja karu un popularizēja krievu imperiālisma idejas visā Krievijā un ārpus tās. Tomēr pāvests nevar nostāties neviena ļaunuma pusē. Pāvests neaizstāv nevienu pusi. Pāvests nav politiķis un tikai kādas organizācijas vai valsts vadītājs. Kristus mūs aicina neatriebties, piedot un aizstāvēt vājākos. Jā, piedošanas tēma ir smaga un daudziem cilvēkiem līdz galam nav saprotami Kristus vārdi: "Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru (Mateja ev. 5, 38-39). Protams ka kara laikā, kad agresorvalsts Krievija iznīcina cilvēkus, izkropļo un veic teroru, vārdi piedošana skan gandrīz kā zaimojoši. Kā var piedot šādas zvērības? Vai piedošana nenozīmē agresijas akceptēšana un nostāšanās agresora pusē? Nē, piedošana nenozīmē aizmiršana un tā nenozīmē, ka vainīgais var palikt nesodīts. Vainīgajam bija, ir un būs jāsaņem taisnīgs sods. Dieva žēlsirdība un piedošana nenozīmē, ka netaisnība un ļaunums nav jāsoda. Tomēr, ja mēs paliekam loģikā - ļaunumu uzvarēsim ar ļaunumu, tad šāds domāšanas veids nav saskaņojams ar kristietību, jo patiesas kristietības pamatā ir piedošana. Kristus arī piedeva saviem pāridarītājiem, tomēr pieprasīja paskaidrojumus par netaisnīgu rīcību pret sevi: "Kad Viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: "Vai Tu tā atbildi augstajam priesterim?" Jēzus viņam atbildēja: "Ja Es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet, ja Es esmu runājis pareizi, ko tu Mani sit?", (Jāņa ev. 18, 22-23).

Nāk prātā arī diskusija, kas raisījās pēc arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča intervijas ar Olgu Dragiļevu portālā "Delfi" Lielajā Ceturtdienā (https://www.youtube.com/watch?v=D1C-pk8jwlQ&feature=youtu.be), kur pēc šīs intervijas sacēlās vesela sašutuma vētra par arhibīskapa nostāju, ka Ukrainas karā izvaroto sieviešu ieņemtajiem bērniem ir tiesības piedzimt. Jā, situācija nav no vieglākajām un ir jāsaprot šo sieviešu ciešanas un sāpes, kā arī kara šausmas. Tomēr pret agresiju cīnīties ar citu agresiju nav atbilstoši Evaņģēlijam. Un Baznīca vēlas sekot Jēzus Kristus Evaņģēlija mācībai, pat ja tās vēsts ir pretrunā sabiedrības vairākuma viedoklim. Tāds jau ir tas Evaņģēlijs, ko mums pasludināja Kristus, kurš aicina mīlēt un piedot arī tad, kad tas no cilvēciskā skatu punkta ir praktiski neiespējam.

Valsts prezidenta Egila Levita runa Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenajā Svētajā Misē 2022. gada 15. augustā.

Duorgī latgalīši!
Aglyunīši! Svātceļnīki!
Meilī draugi!

I

Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā.
Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!

II

Pirms dažām dienām apritēja 30 gadu, kopš Rēzeknē atgriezies viens no Latgales un arī visas Latvijas simboliem – piemineklis Latgales atbrīvošanai “Latgales Māra”.

Tā augšāmcēlās teju vienlaikus ar atgūto Latvijas neatkarību.

Latgales Māras tēlā tēlniekiem Leonam Tomašickim un Kārlim Jansonam ir izdevies spilgti atainot latgalisko un vienlaikus latvisko identitāti, mūsu kultūras saknes un piederību.

Latgales Māra mums nāk pretī tautastērpā, viņas labajā rokā ir pacelts krusts, bet zem kājām ir samīta čūska – nebrīvības un verdzības važas.

Latgales Māras tēlā ir vienlīdz klātesoša gan latviskā, gan kristīgā tradīcija.

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 31.jūlijā

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 31.jūlijā

Turpinās pieteikšanās svētceļojumam no Salaspils uz Aglonu, kājām. Iziešana 3.augustā 8.00. Maksa – 10. Eiro dienā. Sīkāka informācija pie prāvesta.

Ir iespēja uzrakstīt vēstuli Aglonas Dievmātei. Pie grāmatu galda ir aploksnes, kurās var ielikt zīmīti ar lūgumu Dievmātei. Svētceļojuma laikā līdzi tiks nests maisiņš ar šīm vēstulēm.

Autobuss uz Aglonu ir atcelts, jo ir maza interese.

Kopiena “Chemin neuf” organizē kopīgas izaugsmes ceļu laulātiem pāriem. Sīkāka informācija uz ziņojumu dēļa.

Nākamsvētdien visi ziedojumi tiek vākti Rīgas Starpdiecēžu Garīgā Semināra uzturēšanai

7.augustā dievkalpojumus 9.00 un 11.00 mūsu draudzē svinēs jauniesvētītais jezuītu priesteris - Ivars Juhņēvičs un dos jaunā priestera primīcijas svētību.

Esam parakstījuši līgumu par kāpņu remontu un gatavojam specializētu pacēlāju, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Paldies ikvienam par atbalstu.

Prāvests.

Aborts ir nevainīga bērna slepkavība


Katoliskās Baznīcas Katehisms abortu jautājumā


Cilvēka dzīvība ir pilnībā jāciena un jāaizsargā jau kopš tās ieņemšanas brīža. Jau no pirmā tā eksistences brīža, ir jāatzīst šī cilvēka tiesības, kas tam pienākas kā personai un kuru vidū ir arī ikvienas nevainīgas radības tiesības uz dzīvību.

"Pirms nekā tevi izveidoju mātes miesās, es tevi pazinu, un pirms nekā tu nāci pasaulē, es tevi svētīju." ( Jer 1, 5)

"Mani kauli tev nebija apslēpti, kad slepenībā es tiku radīts un veidots zemes dziļumos." (Ps 139, 15)

Kopš pirmā gadsimta Baznīca ir apliecinājusi, ka jebkurš tīši izraisīts aborts ir morāliski ļauns. Šī mācība nav mainījusies. Tā paliek nemainīga. Tiešs aborts, tas ir, tīši gribēts kā mērķis vai kā līdzeklis, ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu:

"Tu neiznīcināsi embriju, izdarot abortu, un nedarīsi galu jaundzimušajam."

"Dievs [..], dzīvības Kungs, uzticēja cilvēkiem pienākumu kalpot dzīvībai, kas jāpilda cilvēkam cienīgā veidā. Dzīvība kopš tās ieņemšanas ir jāsaglabā, cik vien rūpīgi iespējams; aborts un bērna nogalināšana ir šausmīgi noziegumi." 

Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ" "paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien" , saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams.

Katra nevainīga cilvēka neatņemamās tiesības uz dzīvību ir pilsoniskās sabiedrības un tās likumdošanas sastāvdaļa :

"Sabiedrībai un valsts iestādēm ir jāatzīst un jāievēro personas neatņemamās tiesības. Šīs tiesības nav atkarīgas ne no atsevišķiem cilvēkiem, ne no vecākiem, tās nav uzkatāmas arī par kādu piekāpšanos ne no sabiedrības, ne no valsts puses: tās patiešām pieder cilvēka dabai un nav atdalāmas no personas kā tādas, jo cilvēks nācis pasaulē, pateicoties Radītāja darbībai. Šo pamattiesību vidū ir jāizceļ ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un fizisko neaizskaramību no tā ieņemšanas brīža līdz pat nāvei."

"Kad valsts likums liedz kādai cilvēku grupai aizsardzību, kas tai likumīgi pienākas, tad valsts tādējādi noliedz visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā. Kad valsts neveltī pūles tam, lai tiktu ievērotas ikviena un - vēl jo vairāk - visneaizsargātāko cilvēku tiesības, tad tiek apdraudēti tiesiskas valsts paši pamati. [..] Cieņa un aizsardzība, kāda bērnam pienākas jau no viņa ieņemšanas brīža, nosaka to, ka likumā būtu jāparedz piemērots sods pret jebkādu tīšu viņa tiesību pārkāpumu." 

Tā kā embrijs ir persona kopš savas ieņemšanas brīža, tad ar viņu ir jāapietas kā ar jebkuru citu cilvēku, cik vien iespējams viņu aizsargājot visā tā veselumā, par viņu rūpējoties un viņu ārstējot.

Pirmsdzemdību diagnostika ir morāliski pieļaujama, ja "tiek aizsargāta cilvēka embrija un augļa dzīvība un ja viņš tiek saglabāts neskarts, kā arī ja tās mērķis ir embriju saglabāt un ārstēt [..]. Tā ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu, ja, atkarībā no rezultāta, tā pieļauj abortu: diagnozes noteikšana [..] nedrīkst tikt pielīdzināta nāves spriedumam."

"Medicīniska iedarbība uz cilvēka embriju par likumīgu jāuzskata tikai ar tādu nosacījumu, ka tā saglabā embriju neskartu un neapdraud viņa dzīvību, vai arī nepakļauj to nesamērīgi lielam riskam, bet gan domāta slimības ārstēšanai, viņa veselības stāvokļa uzlabošanai un konkrētā augļa izdzīvošanas nodrošināšanai." 

"Ir amorāli cilvēka embrijus ieņemt ļaunprātīgai izmantošanai, piemēram, lai tos lietotu kā 'bioloģisku materiālu'."

"Daži mēģinājumi iejaukties hromosomās jeb ģenētiskajā kodā nav ārstnieciski, bet gan vērsti uz to, lai dzemdētu dzīvas būtnes, kas būtu atlasītas pēc dzimuma vai kādām citām jau iepriekš paredzētām īpašībām. Šādi mākslīgi paņēmieni ir pretrunā ar cilvēka būtnes personisko cieņu, kā arī ar tās neaizskaramību un identitāti", kas ir unikāla un neatkārtojama.

Kas ir patiess katolicisms?

Katolicisma būtība ir dzīvas un personīgas attiecības ar Jēzu. Jēzus ir vēlējies, lai šīs attiecības mēs iegūtu regulāri, iksvētdienu pieņemot Svēto Komūniju, kas ir visciešākā saikne ar Jēzu Kristu, kurš sevi ir atstājis mūsu vidū Maizes un Vīna veidā. Garīdznieks, Svētās Mises - Dievkalpojuma laikā, pārvērš Maizi par Kristus Miesu un Vīnu par Kristus Asinīm. Pieņemot Kristus Miesu mēs nonākam īpašā un dziļā vienotībā ar Jēzu. Nav liekākas un dziļākas vienotības, kā šī. Mani, kā garīdznieku sāpina mūsdienu cilvēku, īpaši daudzu katoļu, totālā vienaldzība, nevēlēšanās pieņemt Jēzu zem Maizes zīmēm. Šī vienaldzība un atsalums parādās neregulārā dievkalpojuma apmeklēšanā, neregulārās grēksūdzēs, dzīvošanā kopā bez laulības, nerūpējoties par savu un tuvinieku garīgo dzīvi. Katolicisms nav "fīlings", izjūtas, vai reliģisks šovs. Katolicisms nav tikai pienākums vai garīgs koncerts dievnamā. Katolicisms nav "svētdienas tusiņš" Baznīcā. Katolicisms ir reāla un dzīva satikšanās ar Jēzu Svētajā Komūnijā.

Foto izstāde “Ģimene 21” Salaspils katoļu baznīcā

Sabiedrības integrācijas fonds 2021. gadā atbalstīja biedrības “Vārtāja” projektu “Saimes spēks”, kur viena no aktivitātēm bija foto projekts “Ģimene 21”, kuras laikā notika 21 foto sesija ģimenēm ar 7+ bērniem. Ģimenes tika meklētas visā Latvijas teritorijā no visiem novadiem. Šogad kā šī projekta turpinājums tiek realizēts projekts “Saimes spēks 2”, Nr. 2022.LV/ĢDP/89, ceļojošā foto izstāde “Ģimene 21”, kuru tāpat kā iepriekšējā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta mērķis ir veidot pozitīvu tēlu par lielām ģimenēm kā valsts un tautas pastāvēšanas stūrakmeni, uz kura būvēt pašu valsti. Reizē arī mazināt daudzbērnu ģimeņu atstumtību sabiedrībā un stiprināta tēva loma ģimenē.

Foto izstādi būs iespējams aplūkot Salaspils katoļu baznīcā no 15.maija līdz 18.jūnijam katru dienu no 8.00 – 18.00.

Fotogrāfs Ansis Klucis.

#ĢimeneiDraudzīgi #SIFAtbalstaĢimenes






Latvijas Republikas Neatkarības Proklamēšanas svētku dievkalpojums



24.aprīlis. Dieva Žēlsirdības svētdiena. Dievkalpojumu tiešraide no Salaspils katoļu draudzes


Svētās Mises 

9.00 krievu valodā
11.00 un 14.00 latviski.

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.


20.aprīlī 20.00 raidījums "Paradokss" Radio Marija Latvija ēterā. Fideisms un racionālisms.

Raidījumu vada: priesteris Ilmārs Tolstovs Raidījums skan: katra mēneša 3. trešdienā pl. 20.00 (sākot ar 20. oktobri) Apraksts: Ar Iemiesošanās brīdi, kad Vārds tapa Miesa un mājoja mūsu vidū, kristietība ir paradoksu pilna. Par dažiem mēs pārrunāsim mūsu jaunākajā raidījumā “Paradokss”.


 8 tikšanās reizes, katra mēneša trešajā trešdienā no 20.00 – 21.00

Tēmas:

Aprīlī – fideisms un racionālisms

Maijā – Dieva visvarenība, iepriekšnolemtība un mūsu gribas brīvība.

Iepriekšējo raidījumu ieraksti:

Teisms un ateisms

 

Partikulārisms un unifikācija

 

Sv. Rakstu un Tradīcijas saikne

 

Ārpus Baznīcas nav pestīšana un citas konfesijas