Maza piezīme rakstam par intencijām

Gribēju vēl no savas puses piebilst kādu lietu. Katram priesterim Baznīca iesaka katru dienu svinēt svēto Misi. Obligāti tas nav, jo obligāti priesterim ir jāpiedalās svētajā Misē svētdienās un lielajos svētkos, kā ikvienam katoļticīgajam. Tomēr lielākā daļa priesteru cenšas svinēt svēto Misi katru dienu. Un katru svēto Misi priesteris svin kādā īpašā nodomā, kā jau tika paskaidrots rakstā par svētās Mises svinēšanu. Tomēr es zinu draudzes, kuras skaitliski ir samērā lielas, tomēr priesteri atzīst, ka viņi svētās Mises svin savos privātajos nodomos, jo cilvēki nenāk un nelūdz svinēt sv. Misi savos nodomos. Tādēļ vēlos iedrošināt ikvienu, īpaši gados jaunākos, lai mēs nebaidamies pēc svētās Mises aiziet uz zakristeju (telpu, kurā notiek sagatavošanās svētajai Misei) un palūgt svinēt svēto Misi gan par aizgājušo (varbūt kādam no mūsu tuviniekiem ir miršanas gadadiena) vai par kādām savas dzīves problēmām vai situācijām. Varbūt tā ir arī pateicības svētā Mise par saņemtajām žēlastībām. Tādējādi mēs izmantosim tās žēlastības, kuras Dievs mums vēlas dot ar Baznīcas starpniecību un arī personīgi, pildot 5 Baznīcas bausli,  arī finansiāli atbalstīsim garīdznieku. Dažās draudzēs ir situācija, ka svētās Mises jau ir pieteiktas vairākus mēnešus uz priekšu. Arī tad droši varam doties pieteikt svēto Misi, jo tādā gadījumā priesteris lūgs nosvinēt svēto Misi jūsu nodomā kādam citam priesterim, kurš atrodas mazākā draudzē un kuram nav tik daudz šo svētās Mises intenciju. 
on Nav komentāru:

Segvārds Vientulis | Forum Cinemas

Segvārds Vientulis | Forum Cinemas



Filma balstīta patiesos notikumos, kuri norisinājās Līvānu apkārtnē 1945. gadā, pēc padomju okupācijas atgriešanās. Vanagu draudzes katoļu priesteris Antons Juhņevičs baznīcas saimniecības telpās slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas vācu un sarkanajā armijā. Savas pārliecības dēļ nonācis konfliktā ar varu, viņš bija spiests izšķirties par radikālu soli.

"Segvārds Vientulis" ir inscenēta dokumentāla filma, kura ir balstīta vēsturiskos faktos, tomēr dramatiskā tēma ir tikai iemesls, lai runātu par cilvēka dzīves eksistenciālajām izvēlēm. Uzticība un varonība, kurai līdzās mājo nodevība un gļēvums vai vēlme vienkārši izdzīvot – to visu var iepazīt, sekojot Antona Juhņeviča un viņa cīņu biedru likteņiem

Filmas režisoram Normundam Pucim, kurš ir arī scenārija autors, šī ir debijas filma.

Vēsturiskās personas filmā atveido aktieri: Varis Piņķis, Vilis Daudziņš, Edgars Samītis, Andris Bulis, Juris Bartkevičs, Juris Jope, Edgars Pujāts, Rihards Rudāks, Māris Korsietis, Egils Viļumovs, Ritvars Gailums un Valdemārs Karpačs. 

Mūziku filmai sarakstījis starptautiski atzītais latviešu garīgās mūzikas komponists Rihards Dubra.

Filma latviešu valodā.
on Nav komentāru:

Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 38.nodarbība (1730-1802)

Urā, urā, urā! Kā biju solījis, atsakam katehisma studijas. Sāksim studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

 Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=qwmzzou&n=katehisms-38.MP3
on Nav komentāru:

Lasītajs jautā - priesteris atbild. Ieroču svētīšana, grēksūdze un slimnieku sakraments

Ziņās pamanīju, ka pareizticīgie pasvēta ieročus. . Vai katoļu priesteri ar šādu praksi piekopj? (Es saprotu karavīrus pasvēta,  jo viņi var nepārnākt un gribi vai neghribi karot, jāiet, jo ir pakļauti varai, bet ieročus, tas šķiet kaut kā " ne ar svētībām saistīts aparāts". http://www.delfi.lv/skats/zinas/pareizticigie-priesteri-sveta-ierocus-mocus-un-velesanu-kasti.d?id=45076004

Katoliskās Baznīcas Katehisms, attiecībā uz kādu lietu svētīšanu saka: "Svētības vienlaikus ir gan Dieva slavēšana Viņa darbu un Viņa dāvanu dēļ, gan Baznīcas aizlūgums par cilvēkiem, lai tie spētu lietot Dieva dāvanas saskaņā ar Evaņģēlija garu." (KBK 1678) Tātad svētīt var tikai tādas lietas, ar kurām mēs pagodinām Dievu. Dievs nevēlas, lai būtu kari, bet tie diemžēl notiek, jo cilvēks atrodas iekāres varā, līdz ar to šī nosliece uz grēku, kas izpaužas individuāli, pasaulē parādās arī globālā, sabiedriskā veidā, kā karš. Cilvēkam un arī konkrētai sabiedrībai, tautai ir tiesības sevi aizstāvēt pret netaisnīgu agresoru, tādēļ arī Baznīca  lūdzas par karavīriem. Armijā ir arī garīdznieki - kapelāni, kas palīdz karavīriem pildot grūtos dienasta pienākumus. Tomēr ieročus un kaujas tehniku, ar ko tieši tiek nogalināti cilvēki Baznīca nesvēta, tāpat kā nesvēta alkohola veikalus, azartspēļu automātus, naktsklubus, u.t.t. Parasti svēta tādas vietas un lietas, ar kurām cilvēks vairo Dieva godu un dara labu sabiedrībai. Tās vietas un lietas, kuru lietošana var nest lielu ļaunumu indivīdam un sabiedrībai Baznīca nesvēta, kaut arī ikdienā ir ļoti grūti novilkt robežu šajās situācijās. Man ir bijušas situācijas, kurās esmu svētījis dažādas lietas, kuras svētīšanas brīdī netika izmantotas ļauniem nolūkiem, tomēr pēc tam es noskaidroju, ka vēlāk ar šīm lietām tika darīts pretējais. Tur nu es neko nevaru darīt, jo katrs mēs paši atbildēsim Dieva priekšā par savu rīcību. 

Man ir bail lidot, jo tajā saskatu nāves draudus :). Saprotu, ka cilvēkam, kurš domā, ka mirs svarīgi saņemt grēksūdzes saktamentu. Un pirms lidojumiem tas ir ieteicams, ja nu nākas krist...  Un otrs jautājums par slimnieku sakramentu. Kad to var pieņemt? tad kad es esmu nāvīgi slims? Vai arī tad, kad ir izredzes no slimības izķepuroties? Kā to var saņemt?  

 Lai nebūtu problēmu šajā jautājumā, iesaku iet pie grēksūdzes bieži, lai visu laiku atrastos svētdarošās žēlastības stāvoklī, un tad vairs nebūs jābaidās. :) Slimnieku sakramentu var saņemt cilvēks, ja viņš atrodas nāves briesmās, pirms nāves tuvošanās vai arī pirms smagas operācijas, kurā draud nāves briesmas. Vecāks cilvēks par 60 gadiem slimnieku sakramentu var saņemt arī reizi gadā, parasti to dala 11.februārī, bet var arī citā laikā. 

Kā tiek izlemts tas, kurā vietā tiks celta baznīca?  Vārdsakot kas pieņem lēmumu un kā? Tiek veikts pētījums, aptauja, rēķināts, cik baznīcu ir uz kvadrātkilometru, cik baznīcu uz iedzīvotājiem. un tamlīdzīgi?

 Baznīca, kā redzama ēka tiek celta tur, kur ir sapulcējusies pietiekami liela "dzīvā Baznīca" - cilvēki. Par dievnama celtniecību lemj diecēzes bīskaps, konsultējoties ar pārējiem garīdzniekiem un raugoties no reālām finansiālajām iespējām. Mērķis ir lai cilvēki varētu piedalīties svētajā Misē nepārvarot ļoti lielu attālumu. 
on Nav komentāru:

Mīlam grēcinieku, nemīlot grēku!

Citāts no Vatikāna II koncila konstitūcijas "Gaudium et spes", 28
Cieņa un mīlestība pienākas arī tiem, kas sociālos, politiskos un pat reliģiskos jautājumos domā un rīkojas citādi nekā mēs. Jo dziļāk mēs labvēlības un mīlestības garā izpratīsim viņu mentalitāti, jo vieglāk mums būs uzsākt dialogu ar viņiem.
Protams, šī mīlestība un labvēlība nekādā ziņā nedrīkst mūs padarīt vienaldzīgus pret patiesību un pret labo. Tieši mīlestība skubina Kristus mācekļus sludināt atpestījošo patiesību visiem cilvēkiem. Tomēr jāatšķir maldi, kas vienmēr ir atmetami, no cilvēka, kas maldās, jo viņš saglabā savu personas cieņu pat tad, kad viņam ir aplami vai nepilnīgi reliģiskie priekšstati[1]. Vienīgi Dievs ir tiesnesis un siržu zinātājs, tādēļ Viņš mums aizliedz spriest tiesu par cita iekšējo vainu.[2]
Kristus mācība prasa, lai mēs piedotu pārestības[3], un attiecina mīlestības bausli, kas ir Jaunais Likums, arī uz ienaidniekiem: „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku! Bet Es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā un godu laupa” (Mt 5, 43-44).


[1] Sal. Jānis XIII, Enc. Pacem in terris: AAS 55 (1963), 299.-300. lpp.
[2] Sal. Lk 6, 37-38; Mt 7, 1-2; Rom 2, 1-11; 14, 10-12.
[3] Sal. Mt 5, 45-47.
on Nav komentāru:

Līderu seminārs


on Nav komentāru:

Interesants vērtējums!

on Nav komentāru:

Bīskapu sinode ir uzticīga tradicionālajai Baznīcas mācībai

Publicēt by Māsas Kalpones.
on Nav komentāru:

Polijas kinoteātros filma, kas pēta Jaunavas Marijas parādīšanās fenomenu: Mary’s Land

on Nav komentāru:

Plašs raidījums LR1 par priesteri Franci Trasunu

Publicēt by Katolislv.
on Nav komentāru:

Lasītājs jautā: lūgšana un svētā Komūnija uz rokām

Vai ir jēga lūgties, ja esi nāvīgā grēka stāvoklī? Priesteris teica, ka lūgšanas ir nederīgas, par mirušajiem arī nav jēgas lūgties, jo lūgšanas netiks uzklausītas, uzklausīta ir tikai lūgšana pirms grēksūdzes. Bet kā ar vakara pātariem?
Saprotams, ka jāiet pie grēksūdzes, tad nebūs problēmu, bet kā piem. darīt jūrniekam, kurš uz kuģa ir pus gadu un vairāk un nevar to izdarīt?

Nezinu, ko tieši kāds priesteris bija domājis to sakot, tomēr Dievs uzklausa visas lūgšanas, vienalga kādā stāvoklī mēs esam. Dievs visus mīl vienādi un attiecībā pret ikvienu Viņam ir savs īpašs plāns un katru no mums Viņš uzlūko kā īpašu. Protams, Dievs nemīl grēku. Ja cilvēks ir izdarījis smagu grēku, viņš zaudē svētdarošo žēlastību, tomēr palīga žēlastība viņam netiek atņemta. Svētais Gars turpina darboties cilvēka sirdī, aicinot viņu uz atgriešanos. Vēl arī var teikt, ka tad, kad cilvēks atrodas smaga, jeb nāvīga grēka stāvoklī, tad viņa darbībai zūd "pārdabiskais raksturs". Kā savā laikā teica mariāņu tēvs Viktors Pentjušs, tad nāvīga grēka stāvoklī mūsu garīgā attīstība apstājas, bet izsūdzot grēkus mēs turpinām savu attīstību no tās vietas, kad vēl bijām  svētdarošās žēlastības stāvoklī. Tādēļ ir svarīgi bieži iet pie grēksūdzes, un ja dzīves laikā ir tādi objektīvi apstākļi, kad nevaram aiziet pie grēksūdzes, tad ir jānožēlo visi grēki un pie pirmās izdevības šie grēki ir jāizsūdz katoļu priesterim. 

Vissv. Sakraments Latvijā tiek pieņemts uz mēles (uz ceļiem), rietumu valstīs, uz rokām (stāvus). Zinu, ka Latvijā, pirmā kursa semināristiem nepieciešama bīskapa atļauja, lai dalītu Vissv. Sakramentu; Jānis Pāvils 2 teica, ka viņam nepatīk, ka cilvēki pieņem Vissv. Sakramentu uz rokām. Tad kāpēc tas vēl joprojām tiek pieļauts? Kāpēc Baznīcai nav vienotības šai jautājumā? 
Esmu redzējis, kā kāds noslauka degunu, aiztaisa netīrās mašīnas durvis, kasa savus netīros matus, aizsien kurpi, un ar to pašu roku pieņem Sakramentu. Nerunāju nemaz, ja Sakraments izslīd ārā no rokām un nokrīt. Vai tā nav necieņa pret Dievu?
Musulmanis kādreiz pienāca pie katoļa, jautājot, vai tas tic, ka Hostija ir pats Dievs. Katolis atbildēja, ka jā. Tad musulmanis padomājis atbildēja: “Ja es ticētu, ka tas ir Allahs, tad es būtu rāpojis uz rokām un ceļiem, noliecis galvu, lai To pieņemtu."

Read more »
on 6 komentāri:

Ko teica svētais Apustulis Pāvils bīskapiem, no tiem atvadoties?

Uzmaniet paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par bīskapiem, lai ganītu Dieva Baznīcu, ko Viņš ar savām asinīm ieguvis. Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jums pašiem celsies vīri, runādami aplamības, lai aizrautu mācekļus sev līdz. Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus dienām un naktīm nemitējos ar asarām ikvienu no jums pamācīt! Un tagad es jūs novēlu Dievam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj celt un dot mantojumu ar visiem svētajiem. (Apustuļu darbi 20, 28-32
on Nav komentāru:

@tolstovs1 interesantāko atbilžu apskats







on Nav komentāru:
Abonēt: Ziņas (Atom)