Kad 80-to gadu beigās, vēl nelegāli cilvēki devās uz Aglonu, svētcēļojumi tika saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Tomēr cilvēka vislielākā atkarība ir grēks. Mūsdienās, kad mūsu mazā valsts tiek pārpludināta ar grēku ideoloģiju caur medijiem un citos veidos, kad jaunieši ir zaudējuši orientierus savā dzīvē, tad ir svarīgi garīgi atjaunoties. Šie svētcēļojumi augusta mēneša pirmajās divās nedēļās ir lielākā garīgā kustība Latvijā ar 3000 - 4000 cilvēku vienlaicīgu pārvietošanos. Ja skatāmies plašākā kontekstā, tad visās reliģijās ir klātesoši svētceļojuma elementi. Piemēram, islamā katram musulmanim vismaz reizi dzīvē ir jāveic "hadža" - svētceļojums uz Meku. Mūsu "Meka" ir debesis, uz kurām mēs svētceļojam ikdienā, visu dzīvi, un svētceļojumi uz sanktuārijiem ir kā simbols šim mūsu ikdienas svētceļojumam kopā ar Jēzu.
2. Svētceļojums ir iespēja neformālā gaisotnē iepazīt Baznīcu, garīdzniekus, pieiet pie grēksūdzes. Daudziem Latvijā ir radies nepareizs, izkropļots priekšstats par Dievu, Baznīcu, ticību un kristietību. Varbūt ir vērts pamēģināt un atbrīvoties no šiem steriotipiem un autentiski izbaudīt, ko nozīmē ticēt.
3. Sagatavoties kristības vai citiem sakramentiem. Daudzās grupās tiek piedāvāta iespēja intensīvā veidā sagatavoties kristībām un pirmajai Svētajai Komūnijai (iesvētei). Labs veids, kad to izdarīt.
