Aicina Samuēla grupa!

Atskats uz slavēšanu Kristus Karaļa baznīcā

Jēzus izpratne Korānā un islāmā

Daudzi, izlasot šo virsrakstu uzreiz padomās: „Kādēļ gan mums, katoļiem, ir jāinteresējas par islāmu?” Uzreiz mēgināšu dot atbildes. Pirmkārt, islāms ir viena no lielākajām monoteiskām reliģijām, kas šobrīd strauji attīstās, īpaši Eiropā un pakāpeniski arī Latvijā mums nākas un nāksies saskarties ar šīs reliģijas sekotājiem. Otrkārt, ir nepieciešams labāk pazīt islāma teoloģisko koncepciju kas skar kristietību, lai saprastu, kā musulmaņi redz kristiešus un kā mums veidot dialogu ar viņiem. Treškārt, ir jānodala islāms un tā sekotāji no fundamentālistiskiem un radikāliem strāvojumiem, kuri reliģijas vārdā veic vardarbību un terorismu.

Šajā rakstā neskaidrošu islāma izcelšanos un pamatpostulātus, tādēļ, ka šo informāciju var atrast viegli interentā vai citā populārā un skaidrojošā literatūrā. Musulmaņi tic, ka viņi ir Ābrahāma pēcteči un noslēdz vairākkārtēju atklāsmju sēriju, ko Dievs uzsāka ar Ādamu. Islāms, ja tā var teikt sevī „iekļauj” visas iepriekšējās monoteiskās reliģijas – jūdaismu un kristietību. Par islāma rašanos uzskata 610 gadu, kad pravietis Muhameds saņēma pirmās atklāsmes no Allāha (Dieva vārds arābu valodā). Musulmaņi tic, ka Ādams bija pirmais musulmanis un arī jūdos un kristiešus mīt „apslēpts” islāms, tikai viņi paši to neapzinās. Musulmanis uz kristiešiem un jūdiem raugās citādi nekā uz pārējiem „neticīgajiem”, jo kristieši un jūdi ir Grāmatas reliģijas sekotāji. Musulmaņi tic, ka Dieva – Allāha priekšā atrodas mūžīga Grāmata, kura vēstures gaitā pakāpeniski ir „atklājusies” – sākumā kā Tora – Vecā Derība, vēlāk kā Evaņģēlijs -Jaunā Derība, tikai musulmaņi uzskata, ka, gan jūdi, gan kristieši ir sakropļojuši un izmainījuši Dieva sākotnējo vēsti. Un tad Dievs - Allāhs sūtīja vēsti – atklāsmi pravietim Muhamedam un šī „patiesā” vēsts tad ir atrodama svētajā grāmatā – Korānā, kas, viņuprāt, vispilnīgāk atspoguļo to Grāmatu, kura atrodas Allāha priekšā. Tātad, islāms nenoliedz, nenosoda iepriekšējās atklāsmes un to praviešus – gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā, bet uzskata šīs atklāsmes par nepilnīgām.

Islāms ar vislielāko rūpību sargā un aizstāv absolūto monoteismu – ideju par vienu un vienīgo Dievu. Līdz ar to, islāmā Dievam nevar būt nekādi atribūti un inkarnācijas. Islāmā absolūti nav pieņemama un izprotama ideja, doma par Dieva nākšanu pasaulē, jeb iemiesošanos. Līdz ar to, islāmā Jēzus ir tikai un vienīgi Marijas dēls. Nevar būt Dieva tēvišķība. Jēzus islāmā ir tikai un vienīgi Dieva radība. Korānā ir atrodama 19. sūra (nodaļa), kura pilnībā ir veltīta Jēzum un Marijai (Islāmā viņus sauc par Isā un Miriam). Islāms atzīst Jēzus pārdabisko ieņemšanu no Svētā Gara (Bezvainīgā Ieņemšana), jo tas saskan ar islāma koncepciju, ka Jēzum nav tēva. Korānā 23 reizes varam atrast, ka Jēzus ir Marijas dēls. Muhameds akceptē Marijas svētumu, kas sagatavo Jēzus nākšanu, viņi abi ir iekļauti Bībeles lielajā geneoloģijā. Islamā nav Kristus (svaidītais Mesija). Jēzus ir tikai un vienīgi pravietis. Korānā sūras (nodaļas), kas veltītas Jēzum un Marijai ir vienādā skaitā. Islāms negodina Jēzu un Mariju, jo tie viņiem ir tikai un vienīgi cilvēki. Jēzus pats nezina savu tēvu, Korānā tas nav pieminēts un Jēzus arī nav pat Jāzepa dēls. Islāmā tā ir „tabū” tēma. Musulmaņi īpaši pārmet svētajam Pāvilam, ka viņš vēlāk esot izkropļojis tīro, islamisko vēsti par Jēzu un to hellenizējis un izstrādājis Jēzus dievišķības koncepciju. Gan Muhamedam, gan Jēzum nav tēva. Jēzus Korānā tiek saukts par Allāha kalpu – tas, kurš ir saņēmis Grāmatu un ir piemērs visiem Izraēļa sekotājiem. Korānā Jēzus ir mesija, bet tikai tādā nozīmē, kā svētceļnieks, kā tas, kurš ir ceļojis uz Meku. Korāns atzīst, ka Jēzus veica brīnumus, dziedināja, sludināja. Atzīst, ka Jēzum nav grēku.

Tezē jaungada svinības Rīgā tuvojas!

Par Latvijas Kristīgo radio!

Dažas dienas iepriekš, intereses pēc paklausījos kādu raidījumu Latvijas Kristīgajā radio. Jau sen neeju uz šo radio un neklausos to. Diemžēl atkal dzirdēju ķengas un izsmieklu par Katoļu Baznīcu un tās ticības patiesībām. Ja notiktu konstruktīva un mīlestībā balstīta diskusija, varētu to gan klausīties, gan arī pieņemt to un pat piedalīties. Diemžēl, LKR "politika" ir vērsta uz to, lai ar populismu un "viedokļu sadursmēm" vairotu lētu popularitāti un grautu kristiešu vienotību Latvijā. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas Kristīgais radio ir viena cilvēka projekts un tam nav nekāda sakara ar Romas Katolisko Baznīcu. Visi viedokļi kas izskan šajā radio atspoguļo vai nu paša LKR direktora personīgo viedokli vai arī tā cilvēka, kurš uzstājas šajā radio.

Atkarība! Kā tikt vaļā?

Vēlos izstāstīt efektīvu veidu, kā cīnīties ar atkarībām. Dažādu veidu. Negarantēju ka viennozīmīgi palīdzēs, tomēr ir daudz cilvēki, kas liecina ka palīdzēja. Kā ir jārīkojas?

Vispirms ir jākļūst par katoli. Ir jāiziet pieaugušo iesvētes kursi, jeb pirmās Komūnijas apmācība, kristības un pirmā Svētā Komūnija (iesvēte). Tad notiek arī pirmā grēksūdze. Un pēc tam vajag iet bieži pie priestera uz privāto grēksūdzi, Ja nepieciešams, kaut katru dienu, pēc katras reizes, kad pakrītam atkarībā. Grēksūdzē visu vaļsirdīgi izstāstam priesterim un saņemam grēku piedošanu. Ļaunais gars centīsies mums iegalvot, ka mēs rīkojamies muļķīgi, jo sanāk tā, ka mēs varbūt no rīta izsūdzam grēkus un tad atkal iekrītam atkarībā. Tomēr nevajadzēti ticēt šiem sātana meliem, bet gan drosmīgi doties tikai tālāk uz grēksūdzi.

Kā tikt pie priestera uz grēksūdzi? Katoļu Baznīcā Latvijā ir sena un skaista tradīcija, ka priesteris ir pieejams grēksūdzes krēslā, jeb biktskrēslā pirms katras svētās Mises vismaz 15-30.minūtes. Tajās baznīcās, kur dievkalpojumi notiek katru dienu un Rīgā tas pat ir divas reizes dienā - no rīta un vakarā, šādas grēksūdzes iespējas ir ļoti plašas. Izmantosim šo iespēju un ar Dieva žēlastības atbalstu ir iespējams jebkuru atkarību uzveikt.

Šeit var atrast sarakstu ar dievkalpojumu laikiem: http://katolis.lv/baznica-latvija/diecezes-un-draudzes/rigas-arhidieceze.html

Vai var pierādīt, un ja jā, tad kā – ka Dievs eksistē?

Varam teikt, ka ikviens cilvēks pēc savas dabas ir reliģiska būtne. Tas nozīmē, ka „vēstures gaitā, līdz pat mūsdienām cilvēki dažādos veidos ir izteikuši Dieva meklējumus – gan ticējumos, gan reliģiskas dabas darbībās.” Tomēr visi šie meklējumi no cilvēka „prasa īstu prāta piepūli, taisnu gribas spēju, „taisnu sirdi”, kā arī citu cilvēku liecību, kuri mācītu viņam meklēt Dievu.” Tātad cilvēks ar sava prāta dabisko gaismu, izejot no radītām lietām var iepazīt Dievu kā visu lietu pirmsākumu un galamērķi. Bez šīs spējas, saka katehisms, cilvēks nevarētu pieņemt Dieva Atklāsmi.

Cilvēks, kurš ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības ir spējīgs un atrod noteiktus ceļus, lai nonāktu pie Dieva pazīšanas. Tos sauc par „Dieva esamības pierādījumiem”, taču tie nav veidoti kā dabaszinātniski pierādījumi, bet gan kā „saskanīgi un pārliecinoši argumenti”, kas palīdz sasniegt īstu pārliecību, ka Dievs ir. Šos pierādījumus savā laikā izstrādāja svētais Akvīnas Toms un publicēja savā slavenajā darbā Teoloģijas Summa (Summa Theologiae). Kādi ir šie Dieva esamības pierādījumi?
Sākuma punkts šiem ceļiem pie Dieva ir visa radība – materiālā pasaule un cilvēka persona. Pasaulē viss ir kustībā, līdz ar to ir jābūt kādam „nekustīgajam Kustinātājam” (pēc Aristoteļa). Pierādījumus iedala trijās daļās – metafiziskie, fiziskie un morāliskie.

Metafiziskie:
1. Izejot no kustības pasaulē. Ir jābūt kādam „nekustīgam Kustinātājam”;
2. No pasaules esamības. Ja ir radība, ir jābūt Radītājam;
3. Pašas par sevi radītās būtnes nav nepieciešamas, bet viņas var eksistēt un var neeksistēt. Līdz ar to ir jābūt kādai Būtnei, kas ir absolūti nepieciešama (argumentum ex contingentia rerum);
4. Radītās būtnes ir radītas dažādās pakāpēs. Cilvēks ir radības „kronis”;
5. No patiesības pazīšanas. Ir jābūt Būtnei, kas ir patiesības Pilnība.

Fiziskie:
1. No mērķtiecības dabā;
2. No entropijas likuma dabā;
3. No pirmās dzīvības izcelšanās dabā;
4. No brīnumiem pasaulē;
5. No mesiānisko pravietojumu piepildīšanos Jēzus Kristus personā.

Morāliskie:
1. No visu cilvēku alkām pēc laimes;
2. No visu cilvēku pārliecības, ka labais ir darāms, bet ļaunais nē;
3. No visu tautu pārliecības par Dieva esamību;

Noslēgumā vēlos teikt, ka šie pierādījumi tikai apliecina to, ka ir Dievs, tomēr ir „nepieciešams, lai Dieva Atklāsme apgaisnotu cilvēku ne tikai tajās lietās, kas pārspēj viņa sapratni, bet arī par „reliģiskajām un morāliskajām patiesībām, kas pašas par sevi nav prātam nepieejamas.”, un lai „situācijā, kurā šobrīd atrodas cilvēce, visi tās varētu pazīt bez grūtībām, pilnīgi droši un bez maldu piejaukuma” (Vatikāna I koncils, Dogm. konst. Dei Filius).

Sagatavoja pr. Ilmārs Tolstovs, speciāli “Katoļu Baznīcas Vēstnesis (www.kbvestnesis.lv),
izmantojot Katoliskās Baznīcas Katehismu un pr. O. Daļecka „Teodicejas” kursa materiālus.

Svētās Mātes Terēzes uzruna, saņemot Nobela miera prēmiju!

Sprediķis svētdienai, 4.septembrim (Vatikāna radio)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Septembra mēnesis tradicionāli iesāk arī jaunu etapu daudzu skolēnu, studentu un pasniedzēju dzīvēs. Ir sācies jaunais mācību gads. To uzsāk arī katoliskās skolas Latvijā, tādējādi sūtu visiem radio klausītajiem sirsnīgus sveicienus no Rīgas Garīgā Semināra. Šogad studijas Seminārā uzsāks 12 semināristi, kas nav liels skaits, tomēr zinām, ka arī Jēzus Kristus savu misiju šajā pasaulē uzsāka īstenot ar 12 galilejas vīriem. Aicinu visus lūgties par Semināru, semināristiem un jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu.

Šodienas evaņģēlija fragmentā lasām, ka Jēzum sekoja daudz cilvēku. Nav īsti skaidra šo cilvēku motivācija, kādēļ viņi gāja Jēzum līdzi? Varbūt tā bija ziņkārība? Varbūt viņi cerēja tapt dziedināti? Vai varbūt vēlējās redzēt kādu brīnumu? Bieži vien “pūļa efekts” aizrauj. Tur kaut ko dod, jāiet man arī paskatīties, varbūt kāds labums man arī atleks. Ja Jēzus būtu tikai kāds cilvēks, kuram rūpētu sava slava un ietekme sabiedrībā, viņš mēģinātu “izdabāt pūlim”, runāt to, ko vēlas dzirdēt viņa sekotāji, mēginātu uzturēt viņu labās emocijas, u.t.t. Bet ko dara Jēzus? Viņš saka: “Ja kāds nāk pie manis, bet neieinīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus un māsas, kā arī savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis!” Kāds radikālisms! Arī citā vietā, Jāņa evaņģēlijā, Jēzus runāja par savu Miesu un Asinīm, un daudzi mācekļi aizgāja projām un vairs nesekoja Viņam. Pāvests Benedikts XVI savā triloģijas “Jēzus no Nācaretes”, 1 daļā, atsaucas uz jūdu rabīna Jākoba Noisnera pārmetumu, ka ar šādiem radikāliem izteikumiem, jūds – Jēzus liek ignorēt ebreju sociālo kārtību, kas ir ierakstīta Torā, baušļos, tieši attiecībā uz pienākumiem pret ģimeni. Vai nav tā, ka Jēzus “pārspīlē” un aicina nostāties pret paša Dieva iedibināto kārtību veidot ģimeni un rūpēties par bērniem? Pāvests Benedikts XVI savā grāmatā atbild, ka šādas prasības, ko uzliek Jēzus, arī parāda, ka Viņš ir Dievs. Tikai Dievs var prasīt kaut ko vairāk, nekā līdz šim Viņš ir prasījis. Vecā Derība piepildās Jaunajā Derībā un Jēzus iet līdz galam, līdz maksimumam. Ticība Dievam nenoliedz ģimenes veidošanu un bērnu audzināšanu. Tomēr Jēzus no saviem mācekļiem, sekotājiem vēlas daudz vairāk. Jēzus vēlas no saviem mācekļiem iekšējo brīvību un atraisītību no visa, kas ir šajā pasaulē un ar šādu iekšējo brīvību apveltīts māceklis, vienalga kādā statusā viņš arī nebūtu, spēj paveikt ļoti daudz Dieva Valstības izplatīšanā. Vai nu viņš ir ģimenes cilvēks, vai darbojas kādā profesijā vai amatā. Vai viņš ir klosterī vai kā priesteris. Svarīgākā ir šī iekšējā brīvība un atraisītība no visa. Var jau tīri ārēji atteikties no ģimenes dzīves, un būt klosterī vai kā priesteris, bet savā sirdī būt vēl vairāk piesaistīts šai pasaulei, kā tie, kas tajā dzīvo. Un otrādi – var būt cilvēks, kas dzīvo pasaulē, bet savā sirdī saglabāt iekšējo brīvību un sevis pašatdevi Dievam. Lai Dievs mums palīdz iet šo iekšējās brīvības ceļu un tādējādi būt par patiesiem Kristus mācekļiem.

Dievkalpojumi svētā Antona draudzē!

Dievkalpojumu laiki sv. Antona draudzē

Svētdienās / svētku dienās

9:00 Msza św. (POL)
10.30 Sv. Mise (LAT)
12.00 Bērnu mise (LAT+RUS)
18.00 Св. Месса (RUS)

Darba dienās

7.00 Sv. Mise (LAT)
18.00 Sv. Mise (LAT)

RĪGAS SVĒTĀ ANTONA ROMAS KATOĻU DRAUDZE

Maskavas iela 309a, Rīga, LV-1039
Tālrunis: +371 26465014
Fakss: +371 67398570
E-pasts: info@antonadraudze.lv
mājaslapa www.antonadraudze.lv

Jauns mācību gads!

Dārgie bloga lasītaji! Pavisam drīz sāksies jaunais mācību gads, un arī Rīgas Garīgajā Seminārā uzsāksim šo gadu ar 12 semināra audzēkņiem. Pirmajā kursā ir iestājies tikai viens seminārists, tomēr apzināmies, ka Dievs ir tas, kurš sūta aicinājumus, un mums ir svarīgi lūgties par jauno priesteru paaicinājumiem. Šovasar Semināru skāra lielas izmaiņas, jo savu kalpošanu uzsāka jauns rektors - mariāņu tēvs Imants Medveckis un arī jauns garīgais tēvs - Staņislavs Kovaļskis. Lūgsim Dievu, lai Viņš sūta spēku un gudrību veikt šo kalpojumu pēc Dieva gribas, kā arī no visas sirds pateicamies iepriekšējam rektoram, pr. Paulam Kļaviņam, kurš sešus gadus nesavtīgi un sevi nežēlojot, veica šo kalpojumu.

Arī es saņēmu jaunus izaicinājumus - pasniegt semināristiem homilētiku, jeb sprediķošanas mākslu un arī kopš 30.augusta esmu nozīmēts kalpot par vikāru svētdienās un svētku dienās svētā Antona draudzē Maskavas ielā 309A, Rīgā. Paralēli tam turpinu studijas doktorantūrā un rakstu savu doktora darbu tālāk. Ļoti jūtu to, ka par mani un par visām kalpošanām jūs lūdzat Dievu un par to jau tagad saku lielu paldies. Es arī par jums ik dienas lūdzos. Paliksim šādā kopīgā lūgšanā.

Kā Baznīca izvēlas Bībeles lasījumus?

Daudziem noteikti ir radies jautājums, pēc kādiem kritērijiem Baznīca izvēlas lasījumus Svētās Mises liturģijā? Pēc Vatikāna II koncila reformas visi svētdienu lasījumi tika sadalīti ciklos pa trīs gadiem - A, B un C gads. Darbadienu lasījumi tika sadalīti ciklos pa diviem gadiem - I un II. Līdz ar to Romas Katoliskajā Baznīcā visā pasaulē svētās Mises laikā tiek lasīti vieni un tie paši lasījumi, tikai dažādās valodās un ik pēc trim gadiem (darbadienās pēc diviem) tie atkārtojas. Savādāk ir ar tā saucamajiem "stiprajiem" "gadalaikiem" - Adventa, Kristus Dzimšanas svētku, Gavēņa un Lieldienu laiku, kā arī ar Lielajiem svētkiem un svētkiem. Tiem vienmēr ir savi lasījumi. Tālāk piedāvāju šo Bībeles tekstu sadalījumu tabulas, atbilstoši katrai svētdienai un svētkiem. 2016.gads ir C gads, 2017.gads būs A gads un 2018.gads būs B gads, u.t.t. Teksts angļu valodā. 

Ir iespējas studēt katolisko teoloģiju un reliģijas zinātnes!

RARZI pagarina uzņemšanu visās studiju programmās līdz 9. septembrim

Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) pagarinājis uzņemšanu visās studiju programmās līdz 9. septembrim un piedāvā iespēju dokumentus iesniegt elektroniski.

Dokumentus klātienē var iesniegt RARZI biroja darba laikā, kā arī elektroniski (anketa pieejama mājas lapā www.rarzi.lv, pārējie dokumenti jāiesūta ieskanēti vai nofotografēti), oriģināli būs jāuzrāda studiju pārrunās.

Iestāšanās pārrunas notiks 7. septembrī pl. 10.00 vai 9. septembrī pl. 15.30 Rīgā, Klostera 4-35.

Jaunā studiju gada sākums būs 9. septembrī pl. 16.30 ar Svēto Misi Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.

RARZI studiju virzienā „Reliģija un teoloģija” piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalauru reliģijā, kā arī profesionālo maģistru reliģijā ar kvalifikāciju „filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs” un profesionālo maģistru reliģijā ar kvalifikāciju „pastorālais konsultants”.

Bakalaura programma ir paredzēta reflektantiem ar vispārējo/ profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību, kas vēlas iegūt pamatīgas un integrētas zināšanas katoliskajā teoloģijā un Baznīcas mācībā.

Maģistratūras programma paredzēta reflektantiem: a) ar Laterāna Pontifikālajā Universitātē un tās filiālēs iegūtu bakalaura grādu reliģijā vai teoloģijā vai tam atbilstošu Vatikāna Izglītības Kongregācijas atzītā iestādē iegūtu augstāko izglītību; b) ar citās Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs iegūtu bakalaura grādu humanitārajā vai sociālajā jomā, vai augstāko pedagoģisko izglītību, ja apgūts Katoliskās teoloģijas pamatkurss. Studiju programmas absolventi iegūst augstāko profesionālo izglītību reliģijā un profesionālo kvalifikāciju, lai varētu strādāt valsts, nevalstiskās un Baznīcas iestādēs kā skolotāji, katehēti, pastorālie konsultanti vai kapelāni.

RARZI piedāvā arī Mūžizglītības programmu, kurā var apgūt Katoliskās teoloģijas pamatkursu un Katehētikas pamatkursu.

RARZI ir Latvijā un Vatikānā akreditēta augstākās izglītības mācību iestāde, Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle.

Pārpublicēts no www.katolis.lv