priestera Ilmāra Tolstova blogs

Svētā Mise, kurā pāvests pasniegs svarīgu dokumentu bīskapam V. Stulpinam (tiešraide 24.11 plkst. 11.30)

Pāvests Francisks apustulisko pamudinājumu ticīgajiem pirmo reizi nodos caur Latvijas pārstāvja rokām

Vēstulē, ko Liepājas bīskaps Viktors Stulpins saņēma no pāvesta Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes vadītāja arhibīskapa Rino Fizikella, ir teikts: „Svētās Mises noslēgumā, lai uzsvērtu, ka evaņģelizācijas misija ir visas kristīgās kopienas atbildība, Svētais tēvs personīgi pasniegs apustuliskā pamudinājuma eksemplāru dažādu ticīgo grupu pārstāvjiem. Es būtu pagodināts, ja Jūs pieņemtu manu ielūgumu būt šeit Romā un kā Ticības gadā ordinēts bīskaps no pāvesta Franciska rokām saņemtu apustulisko pamudinājumu visu bīskapu vārdā."Svētdien, 24. novembrī, Kristus Karaļa svētkos Katoliskajā Baznīcā noslēgsies Ticības gads. Šajā dienā pāvests Francisks Sv. Pētera laukumā svinēs dievkalpojumu, kura laikā ticīgajai tautai ar simbolisku žestu pasniegs evaņģelizācijas tēmai veltītu apustulisko pamudinājumu „Evangelii gaudium". Visiem pasaules bīskapiem pāvests Francisks šo dokumentu nodos caur Ticības gadā ordinētā Liepājas bīskapa Viktora Stulpina rokām.

Mūžīgo mieru dodi, "Maksimas mocekļiem", Kungs!

Šodien, kad lūdzos breviāru, priesteru lūgšanas, izlasīju šo tekstu no 2 Korintiešiem 1,3-5:

"Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši. Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu."

Šodien pieminām svēto Cecīliju, pirmo kristietības gadsimtu mocekli, kas savu dzīvību atdeva par Kristu. Pāvils Korintiešiem raksta, ka ja esam kopā ar Kristu, tad Viņš ir mūsu stiprinājums nelaimē. Lai traģēdijā aizgājušie dus Dieva mierā un pārējiem, lai Kristus dod spēku pārdzīvot motikušo nelaimi. Svēta Cecīlija, lūdz par mums!

Un kur žēlsirdība...

Nav muļķīgi beigt savu dzīvi produktu veikalā, muļķīgi ir nenonākt debesīs.
— Sozo (@sozoLV) November 22, 2013

Ja tu apšaubīsi Dieva bezgalīgo mīlestību - tu nokļūsi ellē.
— Māris Ūdris (@kretulis) November 21, 2013

Izlasot Twitterī šādus ierakstus, tipiski protestantiski - farizejiskā garā, atmiņā ataust kāds protestantu brālis, kuru satiku pirms vairākiem gadiem Aglonā, kad viņš centās "atgriezt" pie "pareizās ticības" tos, kas ieradušies uz Jaunavas Marijas svētkiem. Viņš teica, ka 60% katoļu nonākšot ellē. Es teicu: "Kur tev tik spēcīga pieeja Dievam, ka tu tik precīzi zini?" Jautājums palika neatbildēts.

Palīdzēsim vētrā Filipīnās cietušajiem!

Aizvadītās nedēļas piektdienā, 8. novembrī, Filipīnas sasniedza šā gada postošākais taifūns pasaulē "Haijans", kas nedēļas nogalē šķērsoja vairākas Filipīnu salas. Tas ir bijis viens no četriem pasaulē līdz šim reģistrētajiem spēcīgākajiem taifūniem. Ārvalstu mediji vēstīja, ka valsts centrālajā daļā vēja brāzmas sasniegušas pat 235 kilometrus stundā. Vētras laikā vairāki tūkstoši cilvēku zaudējuši dzīvības un tūkstošiem vietējo iedzīvotāju palikuši bez mājvietas, pārtikas, ūdens, medikamentiem un citām ikdienā nepieciešamām precēm.

Tas brīdis ir pienācis. Sākam Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=xtjmaua&n=katehisms_8.MP3

Jaunieši jautā: garīgais tēvs, Dieva griba

Kas ir garīgais tēvs?

Uz šo jautājumu varētu atbildēt vairākos līmeņos. Visplašākajā nozīmē garīgais tēvs ir Dievs, jo Viņš mūs ir radījis, atpestījis caur Jēzu Kristu, tādēļ tikai Viņš ir tas, kas spēj dot atbildes uz visiem mūsu dzīves jautājumiem. Svētā Terēze no Bērna Jēzus teica, ka viņai ir bijuši daudzi garīgie tēvi, bet tikai Jēzus patiesībā spēja viņai dot īstās atbildes. Tad ir skaidrs, ka Jēzus Kristus dibināja redzamu struktūru - Baznīcu, caur kuru Dievs mums dod iespēju saņemt Jēzus Kristus atnestos pestīšanas dārgumus un caur Baznīcu Dievs mums dāvā arī garīgu palīdzību. Jau šaurākā nozīmē runājot, Baznīcā mūsu galvenais garīgais tēvs ir pāvests, šobrīd pāvests Francisks. Tādēļ mēs arī viņu saucam par Svēto Tēvu. Tad jau lokālā līmenī tieši mūsu diecēzes bīskaps ir garīgais tēvs mūsu diecēzē, tad draudzes prāvests un kā vistuvākais mūsu garīgais tēvs ir biktstēvs - tas pie kura mēs ejam pie grēksūdzes. Bet mūsdienās daudzās kopienās, kustībās ir pieejami arī garīgie tēvi un mātes - laji, kuriem ir pienācīga sagatavošanās, kuriem ir šāda harisma, svaidījums no Dieva un kurus par tādiem ir apstiprinājusi attiecīgā Baznīcas autoritāte. Ir svarīgi turēties pie viena garīgā tēva, un neuzskatīt viņu par "guru", kas dos atbildes uz visiem mūsu jautājumiem, vai arī pieņems lēmumums mūsu vietā. Lēmumi mūsu dzīvē ir jāpieņem mums pašiem, tikai garīgais tēvs var palīdzēt izgaismot vairākus ceļus, lai mums šo lēmumu būtu vieglāk pieņemt.

Lūgšanas "Kunga eņģelis" laikā svētā Pētera laukumā tika izdalītas garīgās zāles "Mizerikordīns". (lat. val Misericordia - žēlsirdība).

Tās ir stilizētas, medicīnisku zāļu kārbiņas izskatā izveidotas kastītes, kurās atradās rožukronis, Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde ar instrukciju, kā šīs "medicīniskās zāles" lietot. Instrukcijā ir uzsvērts, ka "Mizerikordīns" - tās ir garīgās zāles, kas palielina žēlsirdības stāvokli dvēselē. Žēlsirdība ienāk dvēselē ar mieru, prieku un vēlēšanos izplatīt labo, un šo zāļu efektivitāti ir garantējis pat Jēzus Kristus.

Jauniešu jautājumi - aicinājums, ekumēnisms, debesis un Dievs

Kā atrast savas dzīves aicinājumu?

Tas nav viegls jautājums un arī atbilde nebūs vienkārša. Vispirms jāsaprot, ka mūsu pamataicinājums ir būt labam cilvēkam, tad būt labam kristietim, katolim. Kristības brīdī mēs saņēmām savu pamataicinājumu - būt ikdienā kopā ar Dievu. No tā izriet visi pārējie aicinājumi. Vienalga kas mēs dzīvē esam vai būsim, pats svarīgākais - būt labam kristietim, būt svētam, būt kopā ar Dievu, ar Baznīcu. Un tad kad esam šajā pamataicinājumā, šīs attiecības ar Dievu pašas izkristalizēs mūsu tālāko ceļu. Svarīga ir draudze, kopiena, labs biktstēvs, garīgais tēvs, kurš kā labs ceļa pavadonis var palīdzēt izšķirt aicinājumu, īpaši ja sirdī jūtam ilgas pēc kā vairāk, ilgas sevi veltīt nedalītā kalpošanā Dievam un Baznīcai. Ilgas būt par garīdznieku, par konsekrētu personu. Tā es to saprotu un izdzīvoju. Vislabāk aicinājumu ir atklāt dzīvojot garīgo dzīvi. Ejot bieži pie sakramentiem, lūdzoties, bieža svētā Komūnija, svētās Mises apmeklējums. Garīgā lasīšana. Tas viss kopumā un ieklausīšanās savas dvēseles balsī, uzticoties garīgai vadībai var palīdzēt aicinājuma ceļā.

Paldies, paldies, paldies!

Vēlos informēt visus bloga lasītājus un pārējos manus draugus, paziņas un labdarus, ka svētās Mises visu manu draugu, atbalstītāju, labdaru nodomā tiks svinētas Polijā, Ļubļinā 20.novembrī un arī 26, 27 un 28.novembrī. Izsaku lielu paldies visiem, kas palīdz manā studiju procesā un citās aktivitātēs.

Šobrīd man ir intensīvas studijas, kas tieši saistītas ar specializāciju manā teoloģiskajā disciplīnā - fundamentālteoloģijā. Nedēļā lekcijas ir 4 dienas par šādām tēmām - reliģijas filozofija, reliģiju zinātne, eklezioloģija, ticības teoloģija, fundamentālā kristoloģija, Baznīcas tēvi, Tradīcijas loma Atklāsmes tālāknodošanā, misija Maģistērija dokumentos, tautas dievbijības tradīcijas, Jēzus Kristus attēls nekristīgajās reliģijās, misijas un misioloģijas koncepcija, kā arī Islams un kristietība. Lekcijas ir interesantas, ļoti noderīgas apoloģētikai, jeb kristīgās ticības aizstāvībai un pamatošanai mūsdienu pasaulē, izmantojot racionālo argumentāciju.

Paliksim vienoti lūgšanās.

Valdis Labinskis pauž bažas par Latvijas Televīzijas nākotnes iecerēm attiecībā uz medija saturu

Mediju telpā ir izskanējusi informācija, ka Latvijas Televīzija (LTV) vēlas mainīt skatījumu uz nozari, turpmāk piedāvājot nevis raidlaiku dažādiem tematiskiem raidījumiem, bet gan veidojot saturu integratīvi, tas ir, noteiktus tematus skatot nevis vienā, bet vairākos raidījumos.

"Neatkarīgajai Rīta Avīzei" (http://nra.lv/latvija/105805-ltv-grib-mainit-saturisko-redzejumu.htm) LTV pārstāvji norādīja, ka jaunā koncepcija nozīmētu atkāpšanos no līdzšinējā satura plānojuma, kas ir stingri veidots, ņemot vērā noteiktu stundu skaitu katram no tematiem. Modernā sabiedriskā medija domāšanai un uzstādījumam jābūt citādiem: ņemot vērā satura integrāciju programmās, skaidro LTV. Ar jauno pieeju LTV tāpat cer palielināt savu mērķauditoriju. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uz šādām pārmaiņām pagaidām raugoties piesardzīgi.

Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu apvienības „Dzintars" prezidents, NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis Valdis Labinskis šai sakarā ir nosūtījis atklātu vēstuli, kurā pauž satraukumu par LTV nākotnes plāniem atteikties no tematiskajiem raidījumiem interešu grupām. Kā iespējamos zaudētājus viņš min: latviešu tradicionālā kultūru, latgaliešu valodu, reģionus, bērnu un arī reliģiska satura raidījumus u.c. "Nākotni nevar pareģot, bet savas organizācijas vārdā, un domāju ne tikai, izsaku noteiktu „nē" iecerei likvidēt tematiskos reliģiskos raidījumus," turpina V. Labinskis, paskaidrojot: "Sabiedrībai ir vajadzīgi tematiski sporta, jauniešu un kultūras, bet arī bērnu, reliģiskie, latgaliešu, reģionālie, zemnieku, cilvēku ar īpašām vajadzībām, vēl daudzi citi, un visbeidzot noteikti arī latviešu tradicionālās kultūras radījumi. Mums nepieciešami raidījumi, kuri kopā un katrs atsevišķi apliecinātu mūsu piederību idejai: "Dievs, svētī Latviju". Starp debesīm un zemi ir daudz kā interesanta, un sabiedriskās televīzijas pienākums ir to visu redzēt un izprast, ka viņu misija ir rādīt mūsu valsti visā tās krāšņumā un nevis uzburt šovu un maču ilūziju ziepju burbuli."

LRKB IC, www.katolis.lv

Nāc svinēt Neatkarības dienu ar katoļu jauniešiem!

Atbildes: karš, noziedzība un piedošana

1.Kāpēc Dievs pieļauj karus, slepkavības, noziedzību?

Radot šo pasauli, Dievs visu radīja labu un no mīlestības, arī cilvēku Viņš radīja labu un brīvu. Lai cilvēks brīvi varētu ar mīlestību atbildēt Dieva mīlestībai, ir nepieciešama brīvība. Bet brīvība sevī ietver arī iespēju pateikt nē Dievam un nē Viņa dotajiem morāles likumiem. Novēršanās no Dieva morāles likumiem rada ļaunas sekas - karus, slepkavības un noziedzību. Dievs to nevēlas, bet respektējot cilvēkiem doto brīvību, Viņš tiešā veidā neiejaucas pasaules dabiskajos procesos. Tomēr arī ļaunums šajā pasaulē ir ierobežots, ļaunumam nav absolūta vara pasaulē. Mēs varam ļaunuma ietekmi samazināt, vēršoties pie Dieva ar lūgšanām, būt aktīvās attiecībās ar Dievu un evaņģēlizēt, sludināt par Dievu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku novērstos no ļaunā dzīves ceļa un tādējādi pasaule kļūtu labāka.

2.Kā var zināt, ka Dievs ir piedevis man visu, ko esmu darījusi?

Ja mēs ticam Dievam, mēs uzticamies Viņam un arī Viņa dibinātajai Baznīcai un arī Bībelei, Dieva Vārdam, kurš skaidri pasaka, ka ja cilvēks nožēlo grēkus un tos izsūdz, tad cilvēkam grēki tiek piedoti un Dievs šos grēkus vairs neatceras un nepiemin. Protams, grēku piedošanu mēs saņemam tādēļ, ka Jēzus - Dieva Dēls atdeva savu dzīvību pie krusta, izlēja savas dārgās asinis lai mēs tiktu glābti, pestīti. Līdz ar to Jēzus ņēma uz sevis mūsu grēku nastu un mums ir vajadzīga tikai nožēla par grēkiem un grēku izsūdzēšana katoļu priesterim grēksūdzes krēslā. Sīkāk: http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n2.html#a4
3. Karā Dievs ļauj nogalināt?

Vai Dievs var radīt akmeni, kuru pats nevar pacelt?

Atbildi uz šo jautājumu saņēmu reliģijas filozofijas lekcijās. Sākot ar nominālismu, filozofijā sāka atdalīt ideju no realitātes, un šī filozofiskā strāvojuma rezultātā tika radīta iespēja, ka it kā Dievs ir tik visvarens, ka Viņš pats varētu morāliski labo apmainīt pret morāliski ļauno. Nu piemēram, kādu dienu no debesīm atskanētu taures un izskanētu publisks paziņojums, ka 10 baušļi vairs nav aktuāli, bet ir citi likumi. Tomēr Dievs nevar nonākt loģiskā pretrunā pats ar sevi, ar to ko ir teicis un apsolījis, citādi Viņš vairs nebūtu Dievs. Dievs ir ne tikai visvarens bet arī nemianīgs. Pat ja mēs Bībelē atrodam pakāpenisku Dieva idejas, jeb idejas par Dievu attīstību antropomorfizācijas ietvaros, tomēr tas nenozīmē, ka Dievs mainās. Mēs Dievu pakāpeniski atklājam, kāds Viņš ir patiesībā. Un tas ir nepārtraukts process. Dievs pinībā visu ir izteicis savā Dēlā - Jēzū Kristū, bet Baznīca 2000 gadus turpina pētīt un padziļināt to Atklāsmi, ko Dievs caur Jēzu Kristu Baznīcā mums katram ir devis.

Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir - pats jautājums sevī ietver loģisko pretrunu un nav atbildāms.

Atbildes uz jautājumiem

1. Ja cilvēks ir atkarīgs no alkohola un cenšas no tā atbrīvoties un ja viņam kāds tuvs cilvēks, piemēram, māsa iet uz baznīcu un lūdz, lai Dievs palīdz brālim, bet brālis dzer un sāk pīpēt, kāpēc tā notiek?

Vispirms jāsaka, ka katrs cilvēks ir Dieva radīts, kā brīva būtne, kurš var izvēlēties darīt labu vai ļaunu. Vēl, jāatceras, ka mēs visi esam grēka ievainoti. Mums visiem ir nosliece uz grēku un uz atkarībām. Būtu labi zināt, kādi ir tie veidi, ar kādiem cilvēks cenšas atbrīvoties no alkohola. Parasti es iesaku cilvēkiem lietot "divus airus" vai "divus spārnus" problēmu risināšanā - ticēt un paļauties tā, it kā viss būtu atkarīgs no Dieva un darīt visu cilvēciski iespējamo tā, it kā viss būtu atkarīgs no mums pašiem. Lūgšanas ir svarīgas, bet lūģšanas nav "maģisks" līdzeklis ar kurām mēs "pielūgsim" kādu cilvēku mainīties. Cilvēkam pašam ir jāmainās un ir jāiet dziedināšanas un atbrīvošanas ceļš. Tātad, lūgties, sludināt Jēzu un ieteikt piemēram Anonīmo Alkoholiķu kustību, kurai ir labi panākumi alkoholisma ārstēšanā. Arī biežas, regulāras grēksūdzes var palīdzēt.

2. Ja cilvēks, piemēram, ir ilgu laiku cietis dēļ kādas problēmas savā dzīvē un no tās noguris, un vairs nesaprot, vai tas ir priekš viņa vai nav, vai viņš nav kļūdījies. Cilvēks ir noguris un vairs neko nesaprot. Un, ja viņš pasaka Dievam, ka nodod savu dzīvi un arī problemātisko situāciju un savu dvēseli, un arī savu nostāju, un sirdi attiecībā pret konkrēto problēmu Dieva rokās, lai tas to maina, vada un sakārto pēc savas gribas. Bet nekas nenotiek. Kāpēc?

Ar Dievu nevaram manipulēt. Dievs arī nav "bankomāts", kurš izpildīs visas mūsu iegribas. Dievs ir Dievs un mēs, kas Viņu esam iepazinuši, Viņu slavējam tādēļ, ka Viņš ir, nevis tāpēc, ka varam no Viņa kaut ko dabūt. Diemžēl mūsdienu patērētāju domāšana iezogas arī cilvēku garīgajā dzīvē un domāšanā, kas uztver Dievu kā savu vajadzību apmierinātāju. Bībelē ir plaši aprakstītas dažādu cilvēku dažādas situācijas - arī Ījabs, kurš cieš netaisnīgi. Arī Jēzus netaisnīgi tika nogalināts. Tomēr laika gaitā problēmas atrisinās, jo dzīvē nav tikai melnā līnija. Jēzus augšāmcēlās. Vēl arī ir tāda psiholoģiska problēma, ka savā dzīvē visu redzam tikai tumšās krāsās. Bet ja nostājamies Dieva priekšā patiesībā, tad atklājās, ka tā labā ir daudz vairāk, nekā sliktā. Jautājums, kā mēs skatāmies uz savām problēmām un cik lielas tās problēmas ir.