Patiesība jūs darīs brīvus!

Patiesība jūs darīs brīvus. Tie ir Jēzus vārdi. Ilgi domāju, vai rakstīt šīs lietas, vai nerakstīt. Tomēr nolēmu uzrakstīt. Īsi pēc priestera Konstantīna Bojāra aiziešanas mūžībā, kāds cits priesteris internetā izplatīja melīgu informāciju, ka es esot liedzis cienījamam priesterim dzīves nogalē pieeju virtuvei Ogres sv.Meinarda Romas katoļu draudzē. Vēlos informēt, ka tie ir meli, kādus izplatīja šis priesteris, kurš pats nezina, vai vēl ir vai nav priesteris. Par to, ka priesterim Konstantīnam Bojāram bija pieeja virtuvei, var liecināt abi mani vikāri. Es pats reāli dzīvoju Salaspilī un priesterim Konstantīnam (lai Dievs dāvā mužīgo mieru) bija visas tiesības un iespējas draudzē. Tam priesterim, kas izplatīja šos melus, novēlu visu to labāko dzīvē.

Sapņu garīgā nozīme

 Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 9, 28b-36)

Tajā laikā Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā lūgties. Viņam lūdzoties, Viņa sejas izskats kļuva citāds un apģērbs tapa mirdzoši balts. Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu. Tie bija Mozus un Elijs, kuri parādījās godībā un runāja par Viņa aiziešanu, kas Viņam būs jāpiepilda Jeruzalemē. Bet Pēterim un tiem, kas ar viņu bija kopā, uzmācās miegs. Uzmodušies tie ieraudzīja Viņa godību un divus vīrus, kas stāvēja pie Viņa. Un notika, ka, tiem attālinoties no Viņa, Pēteris sacīja Jēzum: “Mācītāj, mums ir labi šeit būt. Mēs uzcelsim trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Viņš nezināja pats, ko runā. Bet, viņam tā vēl runājot, parādījās mākonis un viņus apēnoja. Un tie izbijās, ieejot mākonī. Un no mākoņa atskanēja balss, kas sacīja: “Šis ir mans izredzētais Dēls; Viņu klausiet!” Un brīdī, kad atskanēja balss, Jēzus bija jau viens. Bet viņi klusēja un tajās dienās nevienam neko nestāstīja par to, ko bija redzējuši. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie svētrīta klausītāji!

Ceru, ka visi esam labi izgulējušies? Pēc garas darba dienas, kad esam daudz strādājuši, svētdiena ir tā diena, kas pilnībā veltīta Dieva pielūgsmei, dievkalpojuma apmeklēšanai un atpūtai ģimenes vai tuvu cilvēku lokā. Miegs ir ļoti svarīga dimensija mūsu katra  ikdienas dzīvē. Miegs ir nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Miegam raksturīga pazemināta fiziska aktivitāte un apkārtējās pasaules uztvere. Nakts cilvēkiem ir ļoti svarīga. Guļot uzkrājas rezerves un smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā apgūto un piedzīvoto, lai mēs varētu to izmantot nākotnē. Miegs nav statisks, tā ilgums un process cilvēka dzīves gaitā mainās. Dzīves sākumā nepieciešams vairāk miega nekā pieaugušiem cilvēkiem. Vecākiem cilvēkiem diennakts ritms var būt izjucis, miegs ir saraustīts, viņi sliktāk izguļas.

Mūsdienās miega kvalitātei tiek pievērsta īpaši liela vērība. Ir speciāli miega centri un speciālisti, kas palīdz cilvēkam sakārtot miega un atpūtas režīmus. Psihologi skaidro, ka sapnis ir apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī. Sapņa satura analīze var norādīt uz cilvēka personības īpašībām, centrālās nervu sistēmas un visa organisma funkcionālo stāvokli vai kādu neatklātu hronisku slimību. Zinātni, kas pēta visu par un ap sapņiem, sauc par oneiroloģiju [https://lv.wikipedia.org/wiki/Sapnis]

Jau no seniem laikiem cilvēki sapņiem pievērsa lielu uzmanību. Senajā grieķijā tā laika cilvēki apvienoja ārsta un sapņu tulka funkcijas un izveidoja medicīnas dieva Asklēpija templi. Tajā slimnieki ieradās uz peldēm un lūgšanām, taču galvenokārt viņi gulēja un gaidīja, kad sapnī pie viņiem ieradīsies Asklēpijs. Asklēpijs mēdza noteikt ārstniecības paņēmienus un līdzekļus. Reizēm viņš arī dziedināja pats, pa nakti slimo ķermeni aizstājot ar jaunu.

Mūsdienu zinātni par sapņiem aizsāka Zigmunds Freids, kurš uzskatīja, ka  pareiza sapņa interpretācija palīdz atklāt cilvēka psihes noslēpumus. Freids uzskatīja, ka sapņi ir «karaliskais ceļš uz zemapziņu» [https://www.tvnet.lv/6201707/sapnu-tulkosana]. Arī Bībelē ir daudz epizodes, kur runā par miegu un miegā ir notikuši dažādi svarīgi brīži daudzu cilvēku dzīvēs. Psalmos ir uzsvērts, ka svētīgs ir cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību (Ps 1,2). Psalmists uzsver, ka es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā. (Ps 3,6). Psalmists aizmieg mierīgs, jo viņš zina, ka apgulsies mierā un dusēs, jo Tu, Kungs, vien dari, ka dzīvoju drošībā (Ps 4,9). Dievs nekad neguļ, jo psalmos ir teikts, ka  Israēla sargs nesnauž un neguļ (Ps 121, 4).

Vecajā Derībā, tieši miega laikā notiek brīnumaini notikumi un Dieva pārdabiskās iejaukšanās. Ādama miega laikā, Dievs no viņa ribas rada tam sievu. “Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku; un tas aizmiga, un Viņš izņēma vienu no viņa ribām, aizpildīdams vietu ar miesu”, (1 Mozus 2,21). 1 Mozus 15 nodaļā, tieši nakts laikā Dievs dāvā mierinājumu Ābrahāmam, dodot tam apsolījumu par viņa un veselas tautas nākotni. 12 pantā lasām, ka tad “kad saule bija tuvu rietam, tad Ābrāmam uznāca miegs, un redzi, izbailes un liela tumsa nolaidās pār viņu” (1 Mozus 15, 12). Savukārt 1 Mozus 28 nodaļā tiek aprakstīts ļoti zīmīgs sapnis, ko patriarhs Jēkabs redz miegā. “Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup” (1 Mozus 28,12). Tieši miegā seko Dieva apsolījums Jēkabam: “Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis." (1 Mozus 28,15).

Nakts Bībelē ir saistīta ar trauksmi, murgiem un ļauno spēku aktīvu darbību. 1 Mozus grāmatas 19.nodaļā ir aprakstīta ļauna rīcība, kas tiek pastrādāta cilvēkam guļot ciešā miegā. Naktī ļaunuma spēki sāk aktivizēties.  Tieši tādēļ Dievs runā miegā, sapņos, lai dotu cerību un iedrošinātu, ka gaisma vienmēr uzvar tumsu. Ka Dievam pieder pēdējais vārds brīžos, kad mums visapkārt sabiezē tumsa.

Soģu grāmatas 16.nodaļā ir aprakstīta epizode par stiprinieku Samsonu, kuram Dievs bija devis ārkārtīgi lielu spēku, kas palīdzēja viņam cīņās ar filistiešiem. Viņa pretinieki meklēja veidu, kā atklāt viņa pārdabiskā spēka avotu. Kad ar kādas sievietes šarma palīdzību tas tika izdarīts, viņš tika iemidzināts un miega laikā viņam šis spēks tika atņemts. Bībelē Jāzeps sapņoja un skaidroja sapņus, arī Daniēlam Dievs deva sapņu skaidrošanas dāvanu, kas glāba veselas valstis no bojāejas un dažādām kataklizmām.

Raugoties uz šiem sapņu tulkošanas un skaidrošanas gadījumiem Bībelē, roda spamatots jautājums, vai kristietis var nodarboties ar sapņu tulkošanu? Nē. Kristietis tiešā veidā nevar nodarboties ar burtisku sapņu tulkošanu, jo nav skaidrs, kur šajā sapnī ir tīri psiholoģiskas apziņas un zemapziņas reakcijas atblāzma sapņu pasaulē, kur ir mūsu pašu iedomas, vai kur ir Dieva vai ļaunā iejaukšanās pēdas. Tomēr ir daži sapņi, kurus atceramies ilgi un kuri vēlāk dzīvē mums ir devuši atbildes par to vai citu dzīves ceļa izvēli vai virzienu. Ja esam dzīvās attiecībās ar Jēzu, ja lasam Bībeli, Dieva Vārdu un ikdienā komunicējam ar Dievu, var būt situācijas, kad Dievs uz mums runā. Tikai jābūt uzmanīgiem, lai uzreiz pēc redzētā sapņa izdarītu kādus slēdzienus vai interpetācijas.

Ja skatāmies uz Jauno Derību, tad svētais Jāzeps tieši miegā tika mudināts gan pieņemt jaunos situāciju, kādā viņš atradās pēc Jaunavas Marijas Pasludināšanas brīža un vēlāk jau dodoties bēgļu gaitās ar Vissvētāko Jaunavu Mariju un Bērnu Jēzu. “Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara” (Mateja 1,20). Kad Galilejas ezerā bija sacēlušies lieli viļņi, lielas vētras laikā Jēzus cieši gulēja. ”Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena”, (Mk 4,40-41). Jēzus miegs liecināja par uzticēšanos Dievam un paļāvību, ka Viņš kontrolē situāciju. Jēzus rīkojās līdzīgi kā pravietis Jonas, jo tanī laikā, kad kuģis, uz kura viņš atradās, gandrīz sāka grimt, gulēja ciešā miegā. “Kuģa ļaudis pārņēma lielas izbailes, un viņi kliedza, piesaukdami katrs savu dievu, un sameta visu, kas bija uz kuģa, jūrā, lai atvieglotu kravas svaru. Jona bija nokāpis apakšējās dziļākās kuģa telpās, tur nolicies un gulēja dziļā miegā” (Jonas 1,5).

Bībelē, bieži vien nāve un nomiršana tiek lietots sinonīms aizmigšanai mūžīgajā mierā. Apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē Tesaloniku draudzei saka: “Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu”, (1 Tes 4,14). Jau pravietis Isajs saka: “Mosties, mosties, tērpies spēkā...”, (Is 51,9). Jāņa evaņģēlija 11 nodaļā ir aprakstīta sirdi plosoša epizode, kur Jēzus saņem ziņu, par sava drauga Lācara smago slimību, kas var novest pie nāves. Jēzus nesteidzās pie viņa doties un beigās Lācars patiesi nomirst. Dodoties pie mirušā Lācara, Jēzum ar mācekļiem izveidojas interesants dialogs. Jēzus saka: “"Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eju viņu modināt." Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies." Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu. Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris”, (Jņ 11, 11-14). Epizodes beigās Jēzus atdzīvina mirušo Lācaru, norādot, ka Jēzus ir Kungs arī pār nāvi un ka visi, kas mirst Kungā, ir tikai uz mirkli iemiguši. Austrumu Pareizticīgā Baznīca Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkus sauc par Dievmātes Aizmigšanas svētkiem, norādot, ka Jaunava Marija netiek nāves skarta, bet ar miesu un dvēseli tiek uzņemta debesu godībā. Apustulis Pāvils turpina šo domu, rakstot Efezas draudzei: “Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus”, (Ef 5,14). Tesaloniķiešu draudzei Pāvils norāda: “Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis; jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai. Tāpēc negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā. Kas guļ, tas guļ naktī, un, kas piedzeras, tas piedzeras naktī. Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!” (1 Tes 4-8). Esiet nomodā, skan aicinājums visiem kristiešiem. Jēzus, pirms savām ciešanām saka saviem mācekļiem Ģetzemenes dārzā: “Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?” (Mt 26,40). Arī Bībeles pēdējie  vārdi: Maran ata, Nāc, Kungs Jēzus, norāda uz šo garīgā nomoda stāvokli, kādā atrodas visi kristieši, gaidot Jēzus otrreizējo atnākšanu.

Un tagad atgriezīsimies pie šodienas evaņģēlija teksta. Dzirdējām, ka Jēzus paņēma sev līdzi tuvākos mācekļus, lai kalnā kopīgi lūgtos. Kalni jau Vecajā Derībā bija īpašas vietas, kur Dievs satiekas ar cilvēku. Kalni vienmēr ir fascinējuši un pievilkuši cilvēkus. Kalnā ir sajūta, ka esi tuvāk Dievam un ka uz visu pasauli vari noskatīties it kā no augšas.

Lūgšanas laikā notiek pārsteidzoša parādība. Jēzus tiek pārveidots godībā un viņam parādās Mozus un Elijs, kas simboliski norāda saikni ar Vecās Derības Likumu un praviešiem. Tieši šajā pārsteidzošajā brīdī mācekļi iemieg. Tāpat viņi iemigs arī Getzemenes dārzā. Domāju, ka šajā epizodē ir dziļa saikne ar Vecās Derības notikumiem patriarha Jēkaba dzīvē, kad viņš miegā skatīja kāpņu vīziju. Mācekļi pamostoties piedzīvo pārdabisku parādību, viņiem atklājas Jēzus godība, kāda tā būs pēc Viņa godpilnās augšāmcelšanās. Uz mirkli mācekļiem tiek pašķirts debesu godības aizkars. Uz mirkli. Pēc tam viņi atkal atgriezīsies šīs zemes un pasaules realitātē. Mācekļi, dzirdot to pašu balsi un tekstu, kurš skanēja Jēzum solidarizējoties ar visiem grēciniekiem Jordānas upē, klusēja. Kad saskaramies ar dievišķo godību, vārdi apklust.

Mācekļu iemigšanu var skaidrot divos veidos. No vienas puses garīgās dzīves autori medz runāt par acēdiju, jeb garīgo miegainību. Dažreiz arī mēs, iesākot kādu garāku formulu lūgšanu, vai “skaitot” meditatīvās lūgšanas ar lūgšanu kreļļu palīdzību, mēdzam sākt žāvāties un acis pašas līp ciet. Kad jāķerās klāt Bībeles lasīšanai, tad uznāk grūtsirdība un nogurums. Par šādām gara kustībam jau savulaik rakstīja svētais Ignācijas no Lojolas, Jezuītu ordeņa dibinātājs savos Garīgajos Vingrinājumos, sakot, ka ļaunais gars uz garīgam lietām uzsūta miegainību un apātiju, bet uz grēcīgām lietām lielu interesi un aizraušanos. Tādēļ jācenšas pretoties šai garīgajai miegainībai, jeb acēdijai ar visiem askētiskajiem līdzekļiem, lūdzot pārdabisku Dieva žēlastības palīdzību. Tomēr, runājot par miegu, vēlos pieskarties arī vēl citam aspektam. Dažreiz Dieva uzsūta miegu, lai mūs paralizētu, la mazinātu mūsu cilvēcisko aktivitāti, lai varētu runāt uz mums, lai varētu pieskarties mūsu sirdij un dažos gadījumos runāt un mums caur pravietiskiem sapņiem. Lielā Gavēņa laiks ir apklušanas un apstāšanās laiks. Laiks, kad varam mazliet norimt, jā, varbūt pat iesnausties, lai pēc tam, pamostoties, piedzīvotu dievišķās godības atklāšanos mūsos. Gavēņa atturība ir šis norimšanas laiks, lai mēs varam mazliet paiet malā, lai Dievs varētu mūsos triumfēt un manifestēties. Lai mums visiem ir svētīgs šis Lielā Gavēņa laiks un uzdrīkstēsimies sapņot lielus sapņus un lai vislielākais sapnis mūsu dzīvē – nonākt Debesu Valstībā arī piepildās ikviena mūsu dzīve.

19.marts - svētā Jāzepa svētki

 

Nakts krustaceļš Salaspilī

 

5.marts - Pelnu Trešdiena, Lielā Gavēņa sākums

 

Sports un Baznīca!

Noteikti, ka pēc šīm manām pārdomām pieaugs Salaspils maratona popularitāte (https://www.sportlat.lv/) un vēlos uzsvērt, ka pats esmu aktīvs sportotājs, regulāri piedalos orientēšanās sacensībās un atbalstu aktīvu dzīves veidu.Tomēr, pirms neilga laika uzzināju, ka Salaspils pusmaratons šogad tiks organizēts 11.maijā (svētdienā), laikā, kad Salaspils katoļu baznīcā (Rīgas ielā 26) tiks svinēti trīs dievkalpojumi - 9.00, 11.00 un 14.00 un piekļuve draudzes stāvlaukumam, pretī Zvaigžņu ielai, tiks bloķēta. Pagājušajā gadā šis maratons tika organizēts sestdienā, un viss labi sakārtojās. Šogad tas tiek rīkots tieši tad, kad mūsu baznīcā ir dievkalpojumi.

Šāda darbība atgādina agresīvos komunistu gadus, kad jaunie marksisma censoņi, pērņemti ar ateistiskām idejām, speciāli organizēja sporta un izklaides pasākumus, lai tikai ticīgie cilvēki nevarētu tikt uz baznīcu. Vai patiešām vēsture atkārtojas? Nepietiek ar to, ka pašvaldība nav atvēlējusi līdzfinansējumu baznīcas stāvlaukuma paplašināšanai. Šobrīd tiek darīts viss, lai mums būtu lielas neērtības aizbraukt līdz baznīcai svētdienā. Vai patiešām nevar atrast citu dienu un laiku un respektēt ticīgo cilvēku vajadzības?

Uzbrukumi katoļu priesteriem!

20.gadi!

Primīcijas kartiņa

20.gadi!2005.gada 30.janvārī, Rīgas svētā Jēkaba katedralē, no kardināla Jāņa Pujata rokām saņēmu Ordinācijas sakramenta otro pakāpi - tiku ordinēts par priesteri.

Vai nožēloju? Nē. Vai esmu kādreiz šaubījies? Nē, nekad!
Vai bija vērts, ņ
emot vērā dažādas grūtības un izaicinājumus? Noteikti ka jā!

Priesterība ir visskaistākais aicinājums tam, kas tiek aicināts! Kāpēc tieši mani Dievs aicināja? Nezinu. Joprojām nav atbildes uz šo jautājumu. Priesterība nav profesija vai darbs. Priesterībai nav darba laiks. Priesteris nav kulta darbinieks, baznīcu remontētājs, draudžu menedžeris, superzvaigzne, nekļūdīgs, perfekts,.... priesterība ir Jēzus Sirds mīlestība (sv. Jānis Marija Vianejs, priesteru un prāvestu aizbildnis). Priesterība ir liels noslēpums, ko sapratīsim tikai debesīs.

Ir vērts būt par priesteri. Ir vērts sevi nesavtīgi veltīt Dievam un Baznīcai. Jaunieti! Ja jūti aicinājumu, ej par priesteri. Nekad nenožēlosi!

Paldies Dievam, paldies ikvienam, kas palīdzēja man kļūt par priesteri, paldies ikvienam, ko sastopu savas priesterības ceļā. Jo ilgāk esmu priesteris, jo vairāk gribās būt ar Kungu lūgšanā, kurš ir mans viss. Nevis es esmu priesteris, bet Kristus ir priesteris manī. Nevis es turu svēto Hostiju, bet Hostija tur mani! Priesterība nav daudz darīt. Priesterība ir būt! Būt kopā ar Dievu un ar brāļiem un māsām Baznīcā!

Iesim tālāk un sludināsim Evaņģēliju. Dosimies kopā, jo "bēda man , ja es nesludinātu evaņģēliju!" (1 Kor 9,16).

Sveču, Blazija, Agates un slimnieku dienas

 

Kāpēc ir jālasa Bībele?

Iesvētes mācības kurss pieaugušajiem!

Svētdienas skola pieaugušajiem

Salaspils katoļu draudzē

 (tiem, kuri vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (pirmajai svētajai Komūnijai) un laulībām)

 

Nodarbības vadīs priesteris Ilmārs Tolstovs

Pirmā nodarbība notiks svētdien, 2025.gada 2. februārī plkst. 15.00, baznīcā.

Nodarbības notiks katru svētdienu

plkst. 15.00.

Nodarbības noslēgsies maija beigās

 

Sīkāka informācija pa tālruni

26382126 (pr. Ilmārs)

 

Ielūdzu!

 

19.janvārī - Barikāžu piemiņas pasākums Salaspilī

 

Stāvlaukumi pie baznīcām Salaspilī

 Baznīcu stāvlaukumi!

Kad sirds ir pilna, runā mute! Savas pārdomas vēlos iesākt ar pateicību Salaspils Novada Domei, kas jau ilgāku laiku, katru gadu, atvēl 4000 eiro luterāņu, katoļu un pareizticīgo draudzēm, vides labiekārtošanai un dažādiem draudžu projektiem. Tiek apmaksāts arī dievnamu apgaismojums, kas palīdz ieraudzīt mūsu skaistos dievnamus ilvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim. Par to liela pateicība no visas sirds.

Pavisam nesen ir sākusies publiskā apspriešana un sabiedrības informēšana par par būvniecības ieceri "Lauku ielas posma pārbūve un auto stāvlaukuma izbūve" (https://www.salaspils.lv/lv/node/3450), kas ir apsveicams un vērtīgs projekts, jo, ņemot vērā, ka nākotnē Salaspils pilsētas centrs pie pilsētas un novada domes, k/c “Rīgava” un Kurtes muižas tiks atbrīvots no transportlīdzekļu satiksmes un izbūvēta gājēju zona, jautājums par stāvvietu nepieciešamību tikai pieaugs. Tomēr jāņem vērā, ka reizē ar šī stāvlaukuma izbūvi, tiks labiekārtota Salaspils evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorija un izbūvēts stāvlaukums draudzei. Arī tas ir apsveicami un svarīgi, jo baznīcām ir nepieciešami stāvlaukumi. Tomēr neizprotami ir tas, ka uz Salaspils katoļu draudzes 2024.gada 15.februāra iesniegumu Salaspils Novada Domei, par nepieciešamību paplašināt draudzes stāvlaukumu, un lūgumu Domei to atbalstīt, 2024.gada 29.aprīlī no Domes pārstāvja saņēmām atteikumu, pat īsti nepaskaidrojot, kāpēc šāds atteikums un tā pamatojums. Ir skaidrs, ka Lauku ielas stāvlaukums ir svarīgs, tomēr arī tas nekompensēs to stāvvietu trūkumu, kas radīsies pēc pilsētas centra slēgšanas. Ir sajūta, ka Domei vispār nav kopīgas stāvvietu koncepcijas pilsētas centrā. Salaspils katoļu draudze, pilsētas svētku un citu lielu pasākumu laikā ir atvēlējusi savas stāvlaukuma pļavas, autotransporta novietošanai. Mūsu draudzē ik svētdienu, trijos dievkalpojumos pulcējas ap 400 cilvēku. Ziemassvētkos un Lieldienās cilvēkiem nav kur novietot savas automašīnas. Vēlos uzdot jautājumu Domei, kādēļ no pašvaldības puses vienai konfesijai ir zināma veida labvēlība, bet katoļu draudze tiek ignorēta jau vairākus gadus, un visi mūsu lūgumi, ierīkot invalīdu pacēlāju un stāvvietas tiek ignorēti? Vai katoļticīgie Salaspils iedzīvotāji ir kādi otrās šķiras cilvēki, ka viņiem nav vajadzīgas ne stāvvietas, ne labiekārtota iekļūšana dievnamā?

Nevēlos vērsties ne pret vienu, bet rodas sajūta, ka visi mūsu draudzes mēģinājumi izgaismot, siltināt un sakārtot dievnamu, no Domes puses netiek novērtēti un atbalstīti. No savas puses iesaku atbalstīt Lauku ielas posma pārbūvi un auto stāvlaukuma izbūvi uz pašvaldības un evaņģēliski luteriskās draudzes zemes, tomēr aicinu katoļticīgos salaspiliešus rakstīt uz domes epastu dome@salaspils.lv un izteikt savu viedokli un neapmierinātību par šādu divejādu Domes attieksmi pret konfesijām Salaspilī. Lai mums visiem Dieva svētība un padarīsim mūsu Salaspili vēl skaistāku un gaišāku!

Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs

6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts +C+M+B (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.