priestera Ilmāra Tolstova blogs

Vai Dievu var izzināt?

“Dievu neviens nekad nav redzējis: vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, To atklāja.” (Jņ 1,18)

Jau no pirmajiem kristietības gadsimtiem pašā Baznīcā veidojās sava veida spriedze starp uzskatu, ka Dieva izzināšana ar prātu ir iespējama, un nostāju, ka Viņu pazīt un izprast racionālā veidā nav iespējams.

Veidojās divu veidu „pieeja” šim jautājumam - austrumu un rietumu. Saskaņā ar austrumu pieredzi cilvēks iepazīt Dievu caur noliegumu, paradoksu, pieredzi un mistisku kontemplāciju. Šī pieeja, ko dēvē par apofātismu, iziet no pieņēmuma, ka Dieva daba ir liels noslēpums, kuru ar prāta palīdzību nevar sasniegt. Savukārt rietumu Baznīcā jau no pašiem pirmsākumiem dominēja pretējais virziens, dēvēts par katafātismu. Tajā patiesība par Dievu un Viņa dabu tika aplūkota no prāta perspektīvas, kas balstījās uz analoģijām Dieva radītajā pasaulē – radītās dabas skaistums un loģiskā uzbūve liecina par Dieva, kā Radītāja esamību un aktīvo klātbūtni pasaulē.

Jau neoplatoniķiem bija izteikta apofātiska pieeja, īpaši Plotīnam (+270 g.p.m.ē). To var pamanīt viņa uzskatos par prāta mistisko attīrīšanu ceļā uz savienošanos ar Absolūtu. Kristietībā apofātisms nav radies hellenizācijas, jeb grieķu filozofijas ietekmes rezultātā, jo pati Dieva Atklāsme sevī ietver zināma veida kopsakarības starp Dieva pārdabiskumu (transcendenci) un Dieva klātbūtni radītajā pasaulē (imanenci).

Apofātisma šūpulis bija Aleksandrija, kur 3. gadsimtā attīstījās t.s. „kristīgā gnoze”. Šāda domāšanas veida pārstāvji bija iedvesmojušies no neoplatonisma, stoicisma un Filona vēstulēm. Apofātismu īpaši attīstīja Pseidodionīsijs Areopagīts tiešā konfrontācijā ar ariānismu. Viņš uzsvēra, ka kristīgā teoloģija nevar būt tīri intelektuāls Dieva iepazīšanas veids, bet tā vairāk ir cilvēka mistiska pieredze, garīga attīrīšanās un dievišķošanās. Dievs pārsniedz jebkādu sapratni un spēju Viņu iepazīt. Dievs var būt iepazīts tikai caur neiepazīšanu.

Īpaši spilgts apofātisma piemērs ir Halkēdonas koncila (451) dekrēts par divām dabām Kristū, kas tika izteiktas negatīvā formā: „Mums jāatzīst vienu un To pašu Kristu, Kungu un viendzimušo Dēlu, kurā nesajaucami, neizmaināmi, nesašķeļami, neatdalāmi savienojušās divas dabas, kuru atšķirība, tām savienojoties, nekādā ziņā nav atcelta, gluži pretēji: to abu īpašības ir saglabājušās un apvienojušās vienā un tai pašā personā un vienā un tai pašā hipostāzē .”[1] Apofātisma elementus var atrast svētā Augustīna, Anselma no Kenterberijas, Eriugena, Nikolaja Skūzo, kā arī pie vācu spekulatīvajiem mistiķiem – Meistara Ekharta, u.c.

Apofātisms cenšas izvairīties no ticības patiesību formulēšanas intelektuāli, balstoties tikai filozofijā vai racionālos argumentos. Tā rezultātā Austrumu Baznīcā nekad nav bijuši jautājumi par teoloģijas un filozofijas savstarpējām attiecībām. Apofātisma galvenā tēze ir – mēs, runājot par Dievu, vairāk varam pateikt, kas Viņš nav, nevis to, kas Viņš ir. Par viņu var runāt galvenokārt nolieguma jeb negācijas formā. Apofātisma teoloģijā tiek izslēgtas jebkādas abstrakcijas un tīri intelektuāla Dieva pazīšana, kā arī jebkāda veida antropomorfismi (Dieva darbībai piedēvētas cilvēciskas īpašības). Tomēr apofātismā netiek noliegta tiekšanās pie Dieva un Viņa pazīšana, apofātisms nav agnosticisms (uzskats, ka par Dievu neko nevar pateikt). Apofātisms ar negācijas un intuīcijas palīdzību cenšas sasniegt Dievu, un tādā veidā mēģina izvairīties no maldīgiem, sagrozītiem un nepareiziem priekšstatiem par Dievu. Apofātisms necenšas veidot abstraktu izpratnes sistēmu par Dievu, bet gan ar kontemplācijas un mistikas palīdzību cenšas veidot saikni ar Dievu. Apofātisms Dieva pazīšanai lieto paradoksus, kā arī attēlus un simbolus no redzamās pasaules.

Starp apofātismu un katafātismu ir savstarpēja saikne, tie viens otru neizslēdz, jo ir divi Dieva pazīšanas ceļi. Svētais Akvīnas Toms risināja šo jautājumu, uzsverot, ka ir Dieva pazīšanas pozitīvais (via pozitiva) un negatīvais (via negativa) ceļš, un abi šie ceļi viens otru papildina. Arī katafātiskajā ceļā jāatzīst, ka par Dievu mēs varam runāt tikai analoģiskā valodā, jo, pat ja Viņš sevi ir atklājis caur Jēzu Kristu un Viņa Baznīcu, tomēr savā būtībā mums paliek noslēpums un līdz galam nav pieejams.

Katafātiskais ceļš ir pozitīvais, simboliskais, balstīts uz līdzībām un analoģijām, kādas var atrast starp Dievu kā Radītāju un radīto pasauli. Ja apofātismā par Dievu varēja teikt, kas Viņš nav, tad katafātismā uzsver to, kā radītās lietas atspoguļo Radītāju.

Katafātisms attīstījās sholastiskās teoloģijas ietvaros, attīstot analoģijas metodi. Svētais Augustīns darbā De doctrina christiana attīstīja t.s. zīmju teoriju, kas definēja cilvēku un radību kā simbolu un zīmju kopumu, kuri kopā liecina par Dievu un Viņa atribūtiem. Radītā pasaule kļūst par sava veida Dieva atklāsmi un cilvēks ir Dieva attēls uz zemes.

Austrumu Tradīcija uz katafātisko pieredzi skatījās ar zināmām aizdomām, jo uzskatīja, ka šāda metode var aizvest līdz Dieva realitātes notrulināšanai, padarot to par vienu no radībām, kur zūd saikne starp Radītāju un radību un var iekrist panteismā, uzskatot, ka arī radība ir Dievs.

Austrumu Tradīcija uzskata, ka visa radītā pasaule ir kā Dieva teofānija, kā „Atklāsmes grāmata”, kuru vajag atšifrēt caur Dieva klātbūtnes zīmēm un simboliem. Tomēr Dieva klātbūtne radībā ir noslēpumaina, kura atklājas pravietiski un pakāpeniski. Pilnībā Dievs sevi atklāja tikai Jēzus Kristus personā un Viņa Baznīcā. Redzamā pasaule ir nepilnīgs Dieva kā Radītāja attēls, tomēr daudzi svētie, piemēram, svētais Justīns, Aleksandrijas Klements, u.c. runāja par Logosa „sēklām” (semena Verbi, Logos spermaticos), kur Dievs vēl pirms Iemiesošanās netieši un noslēpumaini bija klātesošs radītajā pasaulē un arī cilvēku sirdīs.

Jēzus Kristus ir Atklāsmes pilnība, un abi šie ceļi – gan mistiski apofātiskais, gan uz racionālisma balstītais katafātiskais - palīdz satikties ar Jēzu Kristu, caur kuru mēs nonākam attiecībās ar Dievu Tēvu, Svētajā Garā.

Priesteris Ilmārs Tolstovs (Raksts publicēts "Katoļu Baznīcas Vēstnesī", 2018.gada augusta numurā

[1] Halkēdonas koncils, Symbolum, DS 301-302, Katoliskās Baznīcas Katehisms, 467

Rekolekcijas tiem, kas kalpo slimnīcās!

Svētceļojuma Rīga - Aglona videodienasgrāmata

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 29.jūlijā

Lūdzamies novennu, lūdzoties Jēzus Asiņu litāniju par veiksmīgu svētceļojuma norisi. Ieziešana 1.augustā 9.00. Pievienoties var jebkurā laikā

29.jūlijā 15.00 kapusvētki Sarkandaugavas kapos

5.augustā svēto Misi 11.00 celebrēs Starpdiecēžu Garīgā Semināra rektors Imants

Medveckis. Ziedojumi Semināra vajadzībām

5.augustā 15.00 kapusvētki II Meža kapos

19.augustā 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos

9.septembrī 15.00 sāksies svētdienas skola pieaugušajiem un 7.oktobrī sākas svētdienas skola bērniem. Savlaicīgi aiciniet kandidātus.

Pāvesta sv. Mises registrācija – grāmatu galdā manuāli, internetā no 8.jūlija.

www.pavestsLatvija2018.lv Autobusa biļetes grāmatu galdā, 10.eiro. Izbraucam

24.septembrī 7.00. Reģistrācija līdz 19.augustam.

Informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv

Lūgums abonēt un lasīt “Mieram tuvu”, „Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un citus

katoliskos izdevumus. Svarīgi atbalstīt arī Radio Marija Latvija

Prāvests

Gregoriskās mūzikas koncerts

Svēts ceļojums!

Es iešu! Uz Aglonu! Daru to jau 20 gadus. Kāpēc?

Es pieņēmu kristību tad, kad man bija 19 gadi, 1996.gada Ziemassvētku priekšvakarā. Baznīca toreiz man vēl bija noslēpumaina un neiepazīta, tieši tādēļ iespēju doties svētceļojumā uz Aglonu uztvēru kā vienreizēju veidu, iepazīt to "no iekšpuses". Kā toreiz, tā arī tagad cilvēku starpā valda dažnedažādi izkropļoti priekšstati par Dievu, Baznīcu, ticību un kristiešiem. Šādi priekšstati rodas no informācijas trūkuma un arī pašu kristiešu maldīgā dzīvesveida un ticības pretliecības. Svētceļojums ir veids, kā iepazīt Baznīcu tās dinamiskā un autentiskā veidā. Jo svētceļojumos parasti iet Baznīcas locekļu aktīvākā daļa, arī tie, kuri apzinās savu ticību un var to nodot tālāk citiem.

Aglonas svētcēļojumu kustība, kas stihiski aizsākās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, ir šobrīd lielākā garīgā kustība Latvijā, kas pulcē vairākus tūkstošus cilvēku, kuri, sākot no 1.augusta, pārpludina gandrīz visus Latvijas ceļus, ciemus un laukus. Mūsdienās, augusta sākumā redzot pa ceļu ejam cilvēku grupu, vairs nevienam nav jautājums kas tie ir par cilvēkiem un uz kurieni dodas.

Aglonas svētceļojumos ir izaugusi pilnīgi jauna katoļticīgo paaudze. Jā, ir tādi, kuri varbūt ikdienā uz dievnamu nestaigā, tomēr tuvojoties augustam sāk "knosīties" un meklēt kedas un somu, lai dotos... dotos uz priekšu... pārdomātu savas dzīes jēgu... atjaunotos ticībā....

Pēdējos gados šī svētceļnieku kustība ir attīstījusies. Maija sākumā notiek intensīvi svētceļojumi uz Skaistkalni, šogad no maija sākuma tiek organizēts 100-gades svētceļojums, kurā cilvēki 100 dienās plāno apiet visu Latvijas robežu, lūdzoties par mūsu valsts garīgo atdzimšanu. Daudzi dodas uz Spāniju, lai dotos svētā Jēkaba ceļu - Camino - uz Santjago de Kompostella.

Es iešu! Man ir jāiet! Es nevaru neiet!

Un tu?

Svētceļojumi uz Aglonu!

Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu un noteikti tu arī esi jau domājis doties šajā ceļā. Bet varbūt tā ir tava pirmā reize, tādēļ vēlos mazliet pastāstīt un padalīties par savu svētceļojuma organizātora un dalībnieka pieredzi.

Tas, ka Tu vēlies iet šajā ceļā nav nejaušība – Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl un vēlas satikties ar Tevi šajā ceļā. Tādēļ esi ar atvērtu sirdi, dzirdīgām ausīm un priecīgu prātu lai spētu saklausīt to, ko Viņš vēlas Tev teikt.

Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.

Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā, Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet ar kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.

Tomēr no Liepājas. Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī stingri noteikta kārtība, kura ir jārespektē.

Kādi parasti ir svētceļojuma noteikumi?

Publicēšu kāda svētceļojuma noteikumus:

Noteikumi svētcēļniekam, kurš dodas uz Aglonu grupā:
1. Svētceļojuma dalībnieks ievēro vadītāja norādījumus.
2. Svētceļnieka grupa pa ceļu virzās pēc iespējas tuvāk tā labajai malai.
3. Ikviens svētceļnieks iet kopā ar grupu un neatpaliek no tās
4. Naktsmītnē pēc plkst. 23.00 tiek ievērots pilnīgs klusums.
5. Svētceļnieks pēc sevis vietu atstāj tīrāku, nekā tā bija pirms viņa ierašanās.
6. Svētceļnieks svētceļojuma laikā nelieto apreibinošas vielas un ievēro atturību arī no citām vielām, kas izraisa atkarību.
7. Laikā, kad notiek lūgšanas, kā arī brīžos, kad ievērojam klusumu kārtīgs svētceļnieks netraucē pārējos.
8. Svētceļniekam rūp sava veselība un viņš ir gatavs vienmēr palīdzēt otram grūtā brīdī.
9. Svētceļnieks ir izpalīdzīgs un laipns, viņš nelamājas un konfliktus risina ar miermīlīgiem līdzekļiem.
10. Bez vadītāja atļaujas svētceļnieks nekādā gadījumā neatstāj grupu.
11. Svētceļnieks nedodas peldēties, neapmeklē veikalus un neatstāj nakšņošanas vietu bez vadītāja atļaujas.
12. Vienā teltī dažādu dzimumu pārstāvji var nakšņot tikai tad, ja viņi ir laulāti
13. Mobilo telefonu, datoru, internetu un mūzikas atskaņotajus svētceļojumā lietot aizliegts.
14. Ķermeņa „kailuma” koeficients svētceļojuma laikā nedrīkst pārsniegt 30% no ķermeņa kopējā ādas laukuma.

Tomēr katrā grupā šie noteikumi var atšķirties. Noteikumu neievērošanas gadījumā, svētceļniekam grupa ir jāatstāj.

Kas jāņem līdzi svētceļojumā?

Atkal publicēšu kādas svētceļojuma grupas ieteikumus:
Svētie raksti, rožukronis, lūgšanu grāmata, higiēnas piederumi, mitrumu necaurlaidīgas drēbes [lietus mētelis], ērti apavi [ieteicams vairāki pāri], rezerves apģērbs, guļammaiss, telts, tūristu paklājiņš [matracis], ēšanas piederumi [bļodiņa, krūzīte, karote], plāksteri, individuālās zāles, pūšamie pre odiem, ērcēm, kabatas lukturītis, kabatas nauda, divas somas – lielā un mazā līdznešanai, drēbes svētkiem.

Mazliet par norisi.

Svētceļojuma dienas kārtība ir kā rekolekcijas, jeb garīgie vingrinājumi. Parasti katru dienu ir svētā Mise, rīta un vakara lūgšanas, var būt arī konferences par garīgām tēmām. Pa vidu ir garīgo dziesmu dziedājumi un soļošana. Dienā parasti svētceļnieki noiet no 15-35.km. Virs 30 km. skaitās jau samērā liels gabals. Parasti iet 3-4.km, tad apstājas atpūtai. Dienas vidū ēd pusdienas. Vēlos uzsvērt, ka svētceļojums nav tūrisma pārgājiens, tādēļ ir jāievēro pieklājība apģērbā un jācenšas ar cieņu un rūpību izturēties pret apkārtējo vidi, kurā uzturamies – nemēslot aiz sevis, arī skolās, kurās mums uzņem ar lielu viesmīlību aiz sevis atstāt priekšzīmīgu kārtību. Pēc svētceļniekiem spriež par visu Baznīcu un kristiešiem, un diemžēl šo 25 gadu laikā nevienmēr svētceļnieki ir bijuši labs piemērs, kādiem ir jābūt kristiešiem. Svētceļojumos mēdz līdzi iet arī garīdznieks, tādēļ svētceļojumu laikā ir iespēja neformālā gaisotnē uzdot tam jautājumus, izsūdzēt grēkus un pieņemt savai dzīvei svarīgus un fundamentālus jautājumus. Vakaros parasti ir tematiskas tikšanās vai nu pie ugunskura, vai tapat skolās. Ļoti būtiski autovadītājiem, kuri uz ceļa ierauga svētceļnieku grupu, samazināt ātrumu un respektēt to, ka grupās iet arī mazi bērni, kas bieži vien aiz noguruma nespēj būt uzmanīgi un tādējādi var radīt avārijas situācijas. Pats esmu bijis liecinieks šādām situācijām gan no bezatbildīgu svētcēļnieku un autovadītaju puses. Aglonā svētceļnieki parastu ienāk vai nu 13 vai 14.augustā. Pēdējā laikā ir parādījusies tendence svētceļniekiem ienākt jau 12.augustā, jo svētki Aglonā sākas jau krietni agrāk par 15.augustu, piedāvajot plašu programmu gan ģimenēm gan jauniešiem.

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 22.jūlijā

Šajā svētdienā ziedojumi svētajās Misēs tiks vākti pāvesta Franciska vizītes atbalstam

Nākamajā nedēļā uzsāksim novennu, lūdzoties Jēzus Asiņu litāniju par veiksmīgu

svētceļojuma norisi

22.jūlijā 15.00 kapusvētki I Meža kapos

29.jūlijā 15.00 kapusvētki Sarkandaugavas kapos

5.augustā 15.00 kapusvētki II Meža kapos

9.septembrī 15.00 sāksies svētdienas skola pieaugušajiem un 7.oktobrī sākas
svētdienas skola bērniem. Savlaicīgi aiciniet.

Pāvesta sv. Mises registrācija – grāmatu galdā manuāli, internetā no 8.jūlija.

www.pavestsLatvija2018.lv Autobusa biļetes grāmatu galdā, 10.eiro. Izbraucam

24.septembrī 7.00. Nepieciešami brīvprātīgie

Gatavosimies iet svētceļojumā kājām no 1.augusta. Garīgi sagatavosimies pāvesta

Franciska vizītei.

Informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv

Lūgums abonēt un lasīt “Mieram tuvu” un citus katoliskos izdevumus.
Svarīgi atbalstīt ar Radio Marija Latvija

Prāvests.

Es braukšu. Vai tu brauksi?

Dziedāt noslēpumu!

Nupat esam aizvadījuši vienu no spilgtākajiem simtgades svētku notikumiem un kārtējo reizi apzinājušies mūsu tautas kultūras bagātību – Dziesmu un deju svētkus. Latvieši ir tauta, kas dzied. Mēs patiesi varam lepoties ar savām tradīcijām un šo bagātību varam just ne tikai klausītāju vai dziedātāju rindās, stāvot plecu pie pleca Mežaparka estrādē, bet arī mūsu pašu baznīcās. Apzināmies to, ka mūsu draudžu baznīcās ir labi kori, kuri ar savu skanējumu ceļ ticīgo sirdis augšup un caur mūziku atklāj daļu no lielā Noslēpuma, kura līdzdalībnieki varam būt.

Arī Plīnijs 112. gadā kristiešus aprakstīja kā “ļaudis, kas dzied”. Mūzika visos laikos ir bijusi cieši saistīta ar kultu, ir zināms, ka pirmās tūkstošgades kristiešu dievkalpojumi tika pilnībā dziedāti, tāpēc nepārsteidz arī tas, ka IV-V gadsimta mūzikas vēstures pamatavoti ir Baznīcas tēvu raksti un citāti. Tieši gremdējoties viņu rakstītajā, mēs varam atpazīt mūzikas lomu pirmās tūkstošgades kristiešu kopienās.

Notikumu plāns Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē

Gaidāmo notikumu plāns

Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē

(saraksts nemitīgi var mainīties)

Maijs

18.maijs 18.00 – sv. Jāzepa vīru organizētā nakts adorācija – slavēšana

20.maijs 14.00 – bērnu Pirmā Komūnija

26.maijs 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

31.maijs – Vissvētākās Miesas un Asins svētki

Jūnijs

1.jūnijs 17.45 – baznīcu nakts

3.jūnijs pēc svētās Mises 11.00 Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētku procesija ar 4 apstāšanās vietām

11.jūnijs 9.00 – lūgšanas par slimajiem

16.jūnija vakarā – mūsu draudzē nakšņo Latvijas 100-gades svētceļnieki

23.jūnijs – sv. Jāņa Kristītāja svētku vigīlija, Jāņu svinības draudzē (iespējams)

29.jūnijs – svētā Pētera un Pāvila svētki

30.jūnijs – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

Jūlijs

11.jūlijs 9.00 – lūgšanas par slimniekiem

22.jūlijs 15.00 – kapusvētki I Meža kapos

28.jūlijs 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

29.jūlijs 15.00 – kapusvētku Sarkandaugavas kapos

Augusts

1.augusts 9.00 – uz Aglonu iziet draudzes svētceļnieki

5.augusts 15.00 – kapusvētki II Meža kapos

11.augusts 9.00 - lūgšanas par slimniekiem

19.augusts 15.00 – kapusvētki Jaunciema kapos

25.augusts 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

Septembris

9.septembris 15.00 – kapusvētki Vecmīlgrāvja kapos

11.septembris 9.00 – lūgšanas par slimajiem

24.septembris – pāvesta Franciska vizīte Latvijā

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 8.04.2018

Vasaras periodā baznīca pa dienu būs atvērta. Vajadzīgi dežuranti. Ja būtu 30 cilvēki, kuri varētu ziedot vismaz vienu dienu, būtu labi

Ir iznākusi draudzes avīzīte

27.-29.aprīlim notiks cietumu kapelānu seminārs

Caritas aploksnēs esam savākuši 868,16.eiro, kas ir nodoti Caritas Latvija rīcībā.

Lasīsim un atbalstīsim katoļu medijus un presi, arī “Radio Marija Latvija”. Grāmatu galdā ir pieejama sveces un garīgā literatūra. Izmantosim to.

Turpinās darbi pie dārza un stāvvietu labiekārtošanas. Baznīcas galvenās kāpnes ir sabrukušas – vajadzīgas jaunas kāpnes. Maijā tiks iegādāts granulu katls baznīcas apkurei.

Nedēļas vidū notiek dažādas tikšanās – vīru un sievu, kā arī māmiņu

22.aprīlī 14.00 pie mums viesosies arhibīskaps kopā ar konsekrētajiem un jauniešiem.

Informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv
Ilmārs Tolstovs, +37126382126, kkdraudze@gmail.com, twitter:@KKdraudze

Gatavošanās pasaules Jauniešu dienām Panamā

Gavēņa laika apcere: Rūgtās asaras

RŪGTĀS ASARAS

Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

Manu sirdi skumjām pildiet.

Raudiet manas acis, raudiet,

Sāpēm sevi nežēlojiet.

Nobāl saule, zvaigznes tālās,

Nodreb zeme visās malās.

Kapu vietas vaļā veras,

Dieva svētie augšāmceļas,

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

Kristus mokas, viņa rētas,

Dvēselei būs mūžam svētas.

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

Jēzu, ļauj lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

Gavēņa laiks Rīgas Kristus Karaļa katoļu draudzē

19.marts – svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami

9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski

25.marts – Kunga pasludināšanas svētki

Pārcelti uz 9.aprīli

Krustaceļš
Trešdienās un piektdienās 8.00
Piektdienās 19.15 – izņemot 9.martu, kad 17.30
Svētdienās 8.00 poliski un 10.00 latviski

Rūgto asaru dziedājums

Katru svētdienu pēc svētās Mises 11.00

Žēlsirdības kronītis

Katru svētdienu pēc svētās Mises 14.00 dziedāts

Draudzes rekolekcijas 9-11.marts

9.-11.marts. Informāciju skatīt atsevišķā plakātā

Lūgums savlaicīgi pieiet pie Lieldienu grēksūdzes

Histēriskā žurnālistika un šokējošā kultūra!

foto no Facebook resursiem

Noskatoties LTV raidījumu "Kultūršoks" par t.s. "Stambulas konvenciju" sirdi pārņēma skumjas par izveidotā sižeta vienpusējību un patiesībā par demogoģiju padomju laika stilā, kāda valda gan sabiedriskajā medijā, gat tieši šajā raidījumā. No pussstundu garas sarunas žurnāliste ievieto dažas minūtes, neparādot visas runas kontekstu un padarot mani par vardarbības piekritēju. Par to ļoti žēl. Iespējams, ka pati žurnāliste nāk no Latgales. Iespējams, ka viņa ir pat katole. Iespējams, ka viņa ir vīlusies Baznīcā. Iespējams, ka pati Baznīca viņu ir sāpinājusi. Vismaz pēc viņas veidotajiem sižetiem tā var šķist. Domāju, ka šāds žurnālists nevarētu strādāt valsts televīzijā. Domāju, ka šādi sižeti, ko veido šis raidījums, nav saistīti ar kultūru. Bet varbūt tās ir tikai manas domas. Pārdomām pārpublicēšu kādu rakstu, kurš aicina žurnālistus padomāt par savas darbības ētiku un morāli. Lūdzu Dievu par visiem - gan draugiem, gan nelabvēļiem!

Lurdā, Francijā, no 24. līdz 26. janvārim notika vairāk nekā 300 katoļu žurnālistu tikšanās, kuras galvenais temats bija “Mediji un patiesība”. Žurnālisti no visas pasaules sava aizbildņa sv. Franciska no Sales svētkos tiekas jau 22. gadu. Šogad saieta rīkošanā pirmo reizi piedalījās arī Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāts. Dalībnieku vidū bija Vatikāna valsts sekretārs, kard. Pjetro Parolins, un minētā sekretariāta prefekts, pr. Dario Vigano, kā arī daudzi Francijas bīskapi un tie, kuri ir atbildīgi par komunikāciju Baznīcā. Piektdien Parādīšanos grotā kard. Parolins celebrēja Euharistiju.

Vatikāna valsts sekretārs atgādināja, ka dzīvot patiesībā nozīmē būt uzticīgiem Dievam un kalpot tuvākajam. Ja mēs neesam uzticīgi Dievam, tad melojam un savā ziņā paši kļūstam par “fake news”. No katoļu žurnālista tiek sagaidīta ne tikai kompetence, bet arī spēja “monitorēt” šo pasauli, analizēt ziņas, tās interpretēt un saskatīt konstruktīvās lietas, kas varētu kalpot cilvēka integrālai attīstībai.

Tikšanās laikā žurnālisti aplūkoja patiesības filozofiskos, teoloģiskos, politiskos un mediju aspektus, tādējādi atbildot pāvesta izteiktajam aicinājumam darīt visu iespējamo, lai komunikācija visos tās veidos būtu konstruktīva un kalpotu patiesībai. Klātesošo redzeslokā bija arī tādas mūsdienu problēmas kā relatīvisms, informācijas histerizācija, post-patiesība un žurnālistu ētika. “Kalpošana patiesībai ir galvenais visu pilsoņu, tai skaitā, kristiešu pienākums”, lasām Katoļu Mediju federācijas paziņojumā. Runa ir nevis par izdabāšanu vairākuma viedoklim vai stīvu “kalpošanu” patiesībām, bet – par kalpošanu patiesībai, kas ir dinamiska, piešķir jēgu cilvēces eksistencei šodien un izgaismo nākotni.

Tikšanās pēdējā dienā franču žurnālists Samuēls Ļevins saņēma pirmo Žaka Hamela Prēmiju. Žaks Hamels bija priesteris, ko 2016. gada 26. jūlijā Svētās Mises laikā nogalināja kāds džihādists. Šis priesteris savas dzīves laikā atbalstīja miera un starpreliģiju dialoga iniciatīvas. Ceremonijā piedalījās arī viņa māsa Rozelīna Hamela.

Kā jau tika ziņots, svētā Franciska no Sales svētku priekšvakarā Vatikāns publicēja pāvesta vēstījumu Vispasaules Sociālo Komunikāciju dienai, kas tiks atzīmēta 13. maijā. Šogad dokumentam Svētais tēvs izvēlējās tematu: “Patiesība darīs jūs brīvus” (Jņ 8, 32). Nepatiesās ziņas un žurnālistika mieram”.

Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāta prefekts, pr. Vigano, komentējot pāvesta vēstījumu, norādīja, ka tam ir dziļas bibliskās saknes. Citāts no Svētajiem Rakstiem ir izmantots gan tā nosaukumā, gan arī pašā tekstā atrodam atsauces uz Bībeli. Francisks jau dokumenta sākumā atsaucas uz stāstu par Kainu un Ābelu, un Bābeles torni (sal. Rad 4, 1-16; 11, 1-9). Ar to viņš grib norādīt, ka tad, kad cilvēks padodas savam egoismam un augstprātībai, tad viņš var izkropļotā veidā izmantot arī savu komunikācijas spēju – teica pr. Vigano.

Vēstulē Ebrejiem lasām: “Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu, kuru Viņš iecēlis visam par mantinieku, caur ko Viņš arī radījis pasauli” (Ebr 1, 1-2). Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāta prefekts skaidroja, ka visa pestīšanas vēsture, tas ir, derība, ko uzticīgais Dievs nemitīgi atjauno ar bieži vien neuzticīgajiem ļaudīm, ir dialogs, kurā izskan aicinājumi un svētības vārdi. Tas notiek līdz pat Jēzus atnākšanai, kurš, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, ir Patiesība. Lūk, tas ir pāvesta vēstījuma pats stūrakmens, uz kā balstās visas pārdomas, kā arī viņa paša aicinājums “veicināt miera žurnālistiku”. Jāņa evaņģēlija vārdi “Es esmu Patiesība” (Jņ 14, 6) nav tikai frāze vai abstrakti vārdi. Divas dabas Kristū (cilvēciskā un dievišķā daba) nav sajauktas kopā, bet pieder viena otrai personas vienotībā. Dieva atklāsme Kristū ietver citādību un tādā veidā atklāj attiecību iezīmēto patiesību. Cilvēku var atbrīvot tikai šī patiesība. No tā izriet attiecību kvalitātes milzīgā nozīme.

Runājot par savstarpējām attiecībām, ir skaidrs, ka komunikācija var nest gan lielu labumu, gan arī nogalināt. Par to skaidri liecina stāsts par Kainu un Ābelu, un Bābeles torni, kā arī slavenais krievu rakstnieks Dostojevskis, kura grāmatas “Brāļi Karamazovi” fragmentu savā vēstījumā citē arī pāvests Francisks. “Tas, kurš melo pats sev un klausa saviem meliem, nonāk tik tālu, ka vairs nespēj atšķirt patiesību ne sevī, ne sev apkārt, un sāk vairs necienīt ne sevi, ne citus”, raksta Dostojevskis. “Tā kā viņš vairs nevienu neciena, viņš pārstāj mīlēt, un, dzīvojot bez mīlestības (…), nododas zemiskajām kārībām un baudām un šo netikumu rezultātā kļūst kā mežonis; bet tā visa iemesls ir nemitīgā melošana (…)”. Komentējot šos vārdus, pr. Vigano mudināja pārdomāt par to, kādas ir mūsu attiecības vienam ar otru un ar sevi. Viņš atgādināja pāvesta vēstījumā teikto: “Komunikācija cilvēku starpā ir būtisks līdzeklis dzīvošanai komūnijā”.

J. Evertovskis - Vatikāna radio [http://lv.radiovaticana.va/news/2018/01/27/kato%C4%BCu_%C5%BEurn%C4%81listu_tik%C5%A1an%C4%81s_lurd%C4%81/1360753]

Svētdienas skola pieaugušajiem Rīgas Kristus karaļa draudzē

Svētdienas skola pieaugušajiem

(tiem, kuri vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (pirmajai svētajai Komūnijai) un laulībām)

Pirmā nodarbība notiks svētdien, 2018.gada 4.februārī plkst. 15.00

Nodarbības notiks katru svētdienu plkst. 15.00.

Nodarbības noslēgsies 29.aprīlī

Stāsts par Gender ideoloģiju

Lai labāk raksturotu Gender ideoloģijas sekas, kuras var skart arī Baznīcu, izstāstīšu kādu stāstiņu, kuru, visdrīzāk, pret Baznīcu agresīvi noskaņotā LTV raidījuma "Kultūršoks" žurnāliste 2.februāra raidījumā neiekļaus.

Reiz, kādā dienā Kārlītis apjauš, ka, neskatoties uz to ka viņa bioloģiskais dzimums ir vīrietis, viņš sevi jūt kā sieviete un vēlas nēsāt sieviešu drēbes un vispār kļūt par Anniņu. Viņš nevēlas mainīt bioloģisko dzimumu, tādēļ viņš, tajā valstī kur ar likumu ir tiesības izvēlēties socialās dzimtes (gender) piederību, kļūst par Annu, ar ierakstu pasē un tur norādīto dzimumu - sieviete. Var gadīties ka viņš ir arī homoseksuālis un vēlas noslēgt laulību baznīcā. Tā kā Baznīca (vismaz Katoļu Baznīca) nelaulā viendzimuma pārus, viņš ar otru personu, piemēram Andrīti dodas uz Baznīcu pie garīdznieka, lai lūgtu laulību. Ārēji viņi izskatās kā vīrietis un sieviete, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Kā rīkoties garīdzniekam, ja pasē viņi ir divi dažādu dzimumu cilvēki, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Ja garīdznieks atsaka viņiem laulību, tad, balstoties uz Stambulas konvenciju, viņš vērš vardarbību pret Anniņu (kurš patiesībā ir Kārlītis) un viņu var apsūdzēt par cilvēka socialās dzimtes nerespektēšanu un vardarbību pret viņu.

Pāvests Francisks par Gender ideoloģiju dokumentā 'Amoris Laetitia"

56. Yet another challenge is posed by the various forms of an ideology of gender that “denies the difference and reciprocity in nature of a man and a woman and envisages a society without sexual differences, thereby eliminating the anthropological basis of the family. This ideology leads to educational programmes and legislative enactments that promote a personal identity and emotional intimacy radically separated from the biological difference between male and female. Consequently, human identity becomes the choice of the individual, one which can also change over time”. It is a source of concern that some ideologies of this sort, which seek to respond to what are at times understandable aspirations, manage to assert themselves as absolute and unquestionable, even dictating how children should be raised. It needs to be emphasized that “biological sex and the socio-cultural role of sex (gender) can be distinguished but not separated”.

[https://w2.vatican.va/content/dam/francesco/pdf/apost_exhortations/documents/papa-francesco_esortazione-ap_20160319_amoris-laetitia_en.pdf]

56. Другой вызов бросают разные формы идеологии, обычно называемой гендерной, «отрицающей естественное различие и общность мужчины и женщины. Она стремится к обществу без половых различий, опустошает антропологический базис семьи. Эта идеология вводит образовательные программы и законодательные ориентиры, выдвигающие на первый план личную идентичность и чувственную интимность, полностью оторванные от биологических различий между мужским и женским полом. Человеческая идентичность отдается на волю индивидуалистического выбора, в том числе, меняющегося со временем». Беспокоит и то, что некоторые идеологии такого типа, претендуя на ответ на определенные, порой понятные, ожидания, стремятся навязать себя в качестве единственного мировоззрения, определяющего, в том числе, воспитание детей. Нельзя игнорировать, что «биологический пол [sex] и социокультурная роль пола [gender] могут различаться, но не разделяться».

[https://w2.vatican.va/content/francesco/ru/apost_exhortations/documents/papa-francesco_esortazione-ap_20160319_amoris-laetitia.html]

Kas ir Gender ideoloģija?

Dzimumu līdztiesība kā Eiropas Savienības ideoloģija un tās identitātes zīmols

Ideoloģija ir vērtību hierarhija. Eiropas Savienība (ES) ir deklarējusi, ka dzimumu līdztiesība ir tās galvenā prioritāte kopš Kopienas dibināšanas brīža, tā pieder tās pamattiesībām un ir nozīmīgākā no ES kopējām vērtībām. Paceļot vērtību virsotnē dzimumu līdztiesību, Eiropas Savienība to ir atzinusi un pieņēmusi par savu ideoloģiju, tā ir kļuvusi par ES identitātes zīmolu un ES ideoloģisko stūrakmeni.[1] Šīs ideoloģijas mērķis ir jaunas, viegli pārvaldāmas (manipulējamas), uz materiālo labklājību (patērnieciski) orientētas sabiedrības radīšana. Kā izrādās, šā mērķa sasniegšanai labi jebkuri līdzekļi.

"Dženderisma" ideoloģijas pamatā ir postulāts, ka dzimums ir nevis bioloģiski nosacīta jeb iedzimta cilvēka pazīme, bet gan sociāls konstrukts, kuru cilvēkam savas dzīves laikā ir tiesības brīvi izvēlēties un mainīt. Šādi traktējot dzimumu, dzimumu līdztiesības ideoloģija faktiski veic nežēlīgu un noziedzīgu sociālu eksperimentu, uztiepjot sabiedrībai kā normu domāšanas un uzvedības paradumus, kas raksturīgi cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Starptautiskajā slimību klasifikatorā IDC-10 dzimumidentitātes traucējumiem ierakstīti kā personības psihiski un uzvedības traucējumi (kods F64).

Īru izcelsmes ASV sociologos un psihologs Patriks Fagans (Patrick Fagan) par dzimuma kā sociāla konstrukta definīciju saka, ka tā ir "pierādījums tam, kad doma jau tik tālu attālinājusies no realitātes, ka uzskatāma par garīgās saslimšanas izpausmi, kas raksturīga tiem, kuri pavadījuši gadus, apgūstot viltus zinātnes augstākā līmeņa studiju programmās modernajās augstskolās".

Lai šo ideoloģijas nepilnību labotu, Eiropas Parlaments 2011. gada 28. septembrī izdeva rezolūciju [2], kurā uzdeva Pasaules Veselības organizācijai noņemt dzimumidentitātes traucējumiem pataloģijas statusu un svītrot dzimumidentitātes traucējumus no Starptautiskā slimību klasifikatora 11 versijas (ICD-11), kuras gala redakcijai jābūt izstrādātai līdz 2015. gadam.

Sociālā dzimuma ('gender') tiesības pastāvīgi visdažādākajos veidos tiek politiski un institucionāli nostiprinātas un aizsargātas visiem iespējamiem līdzekļiem, arvien biežāk - tieši represīviem. Laikā no 1975.gada ES ir ieviesusi aptuveni 15 direktīvu saistībā ar dzimumu līdztiesības nostiprināšanu. 2011.gada 11.martā Stambulā parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes "Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kuru līdz šim parakstījušas 23 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Konvencijā "ar terminu "dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem." Šīs definīcija ir nozīmīga tādēļ, ka, ratificējot Konvenciju, šāda cilvēka dzimuma oficiālā izpratne būs saistoša visām dalībvalstīm.

Dieva Žēlsirdības godināšana

Rīgas Kristus Karaļa draudzē svētās Faustīnes relikvijas un Dieva žēlsirdības godināšana ir plānota no 9.-11.martam. Aicināti visi!

LU profesors Leons Taivāns: Krievija ir Āzijas sastavdaļa, kur nepazīst demokrātiju

Vēlas likvidēt kristīgo mācību 1.-3.klasei skolās

No Ditas Pavlocvičas facebook konta:

Skumīgi, ka jaunajā mācību saturā kristīgās mācības priekšmeta 1.-3. klasei vairs nebūs. Iespējams, ka daži par to priecājas. Iespējams, ir vecāki, kas neredz jēgu šī mācību apgūšanai. Iespējams, daļa sabiedrības to uzskata par novecojušu un nevajadzīgu. Zinu pavisam droši, ka man būs oponenti, bet tas nemazina manu vēlmi paust nožēlu. Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības “ābeci”- tieši tik daudz, lai iemācītos to valodu, ko viņu vecāki padomju ideoloģijas dēļ nezināja. Valodu, ko Rietumeiropā prata. Piemēram? Kas ir 10 baušļi. (Dekalogu inteliģentam cilvēkam tā kā neērti nezināt, vai ne?) Jēzus dzīves nozīmīgākie notikumi. (Mēs taču gribam, lai bērni zinātu, ko tieši Kristīgā Baznīca visā pasaulē svin Ziemassvētkos, Lieldienās, Vasarsvētkos? Kas ir Jāzeps un Marija, ko pieminām Ziemsvētku dziesmās.) Jēzus līdzības. (Vai novēlam saviem bērniem neizpratnē pētīt sējējus Van Goga gleznās un Rembranta Pazudušo dēlu?) Iepazīt Bībeles patriarhu dzīvesstāstus, ko pazīst ne tikai kristietībā, lai meklētu saskares punktus ar citām reliģijām. Kā var pilnvērtīgi baudīt un saprast klasisko mākslu, literatūru un mūziku, nepazīstot pasaulē zināmākos Bībeles stāstus? Varbūt kāds domā, ka bērnam nevajag mācīt lūgšanu, jo visu vari sasniegt pats. Tad kāpēc tik daudz alkoholiķu, pašnāvnieku un bezcerību daudzinošas kultūras? Varbūt tāpēc, ka nav atradies neviens, kas pastāstītu par to, ka Dievs palīdz tad, kad lielajam Pašam rokas par īsu?
Jaunajā mācību saturā no skolēniem tiks prasīts daudz- prast salīdzināt dažādu sabiedrības grupu – reliģisko kopienu, interešu grupu u.c. – mērķus, izvirzītos ideālus, intereses un darbības piemērus, Izvērtēt daudzdievības un viendievības principu, lai veidotu vispusīgus pārskatus par reliģiskajiem priekšstatiem dažādos vēstures laikmetos un izkoptu iecietību pret atšķirīgo. Salīdzināt jūdaisma, kristietības un islāma galvenās pazīmes (rakstus, tradīciju [doktrīnu], kopienas praksi), lai vērtētu to ietekmi uz sabiedrību. Salīdzināt dažādās kultūrās, pasaules uzskatos un reliģijās piedāvātās izpratnes par dzīves jēgu, lai argumentētu savu viedokli, kura no izpratnēm un kāpēc ir pieņemamāka nekā citas, Salīdzināt un izvērtēt starpreliģiju dialoga un sektantisma (sektantiskas domāšanas) rīcības mērķus un sekas. (Tas no jaunā izglītības satura) Bet kā gan tik lielu celtni uzbūvēt bez pamatiem, kurus kristīgā mācība veiksmīgi ieliek…Arī mūsu valsts Satversmes preambulā melns uz balta rakstīts: “ Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības”. Kristietībā liela mūsu tautas daļa arī šodien atrod savu identitāti un vēlas to nodot nākamajām paaudzēm, bet kādi to vienkārši izņem no skolu programmām. Nejautājot.

Lūk, pēdējo gadu laikā kristīgo mācību izvēlējušos pirmklasnieku skaits manā nelielajā lauku vidusskolā:
2014./15. m. g. 5 no 10
2015./16. m. g. 10 no 14
2016./17. m .g. 16 no 17
2017./18. m. g. 9 no 15

Kā redzams, vismaz puse ģimeņu. Vai tiešām kāds domā, ka šo mācību priekšmetu vecāki uzskata par nevajadzīgu?

Ja arī jūs uzskatāt, ka kristīgā mācība ieliek vērtīgus pamatus, paudiet savu viedokli portālā Skola 2030 līdz 1. februārim vai vienkārši paudiet savu viedokli!
https://www.skola2030.lv/apspriesana

Filma par reformāciju Kristus Karaļa draudzē Rīgā

Makulatūras konteiners reliģiskajai literatūrai

Daudzi ticīgie, īpaši Rīgā, saskaras ar problēmu, kur likt avīzes un žurnālus ar garīgu saturu, kad tie ir tikuši izlasīti. Rīgas Kristus Karaļa draudzē, Meža prospektā 86 ir iespēja šo literatūru iemest speciālā konteinerā, ar uzrakstu - makulatūra otrreizējai pārstrādei. Konteiners atrodas labajā pusē, ienākot baznīcas teritorijā.

Rīgas Kristus Karaļa baznīca ir izgaismota

Uzreiz pēc Kristus Dzimšanas svētkiem, pateicoties Rīgas Domes atbalstam, mūsu dievnams, Meža prospektā 86, Rīgā, ir apgaismots diennakts tumšajā laikā.

LTV dokumentālā filma par Bruknas Kalnu svētību kopienu

Rekolekcijas ar maizi un ūdeni Adventā!

Ticībā ir spēks!

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 19.11

Tuvojas draudzes atlaidu dienas. Piektdien, 24.novembrī – harismātiskā slavēšana visai ģimenei. Sākums 18.00, sv. Mise 19.00. Celebrē pr. R. Rasnacis. Pēc tam visas nakts adorācija.

Sestdien, 25.novembrī sv. Mise 9.00 poļu valodā. Svin Saulkrastu prāvests Ilmārs
Kravalis. Adorācija līdz 11.00.

11.00 sv. Misi svin profesors Andris Priede. Pēc tam draudzes majā lekcija par priesteri Kazimiru Vilni

18.00 sv. Misi svin Rīgas dekāns Edgars Cakuls. Pēc tam gregoriskās mūzikas
koncerts.

Svētdien. 26.novembrī 9.00 sv. Mise poļu valodā un 11.00 arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija, iestiprināšana un procesija. Beigās Te Deum laudamus. Iestiprināšanas sakramenta zīmītes var saņemt pie prāvesta.

Sv. Mise 14.00 nenotiek.

Lūgums pieteikties procesijas dalībniekus pie māsām.

Nākamo svētdienu visi ziedojumi tiek vākti Rīgas Garīgā Semināra uzturēšanai.

Prāvests.

Kristus Karaļa svētki tuvojas!

Rīgas Kristus Karaļa draudze 2007 gadā!

Reformācijas sekas un nozīme!

Cīņa par pēdējo lapu! (asa sižeta treileris)

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 22.10

Katru piektdienu pēc sv. Mises 18.30 adorācija līdz 21.00 un grēksūdzes iespēja.

31.oktobrī, otrdien 19.00 sākas kursi kandidātiem uz Iestiprināšanas sakramenta

saņemšanu 26.novembrī.

Katra mēneša pēdējā sestdienā 9.00 kopīgā sv. Mise par mirušajiem

1.novembrī Visu svēto Diena. Svētās Mises 9.00, 11.00 un 18.00 (pēc Mises aizlūguma procesija). 2.novembrī mirušo piemiņas dienas. Sv. Mises 9.00, 11.00 un 18.00.

(Pēc katras Mises aizlūguma procesija par mirušajiem)

Ir iznācis jaunais “Katoļu Kalendārs” un katoļu plānotājs. Lasīsim un atbalstīsim

katoļu medijus un presi.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

29.oktobrī 18.00 draudzes mājā tikšanās tiem, kuri vēlas aktīvāk iesaistīties draudzes

kalpošanas darbā.

Baznīcas priekšnamā konteiners “reliģiskai” makulatūrai.

14.00 svētā Mise latviski un krieviski. Aicinām ģimenes ar bērniem.

Prāvests.

Kas ir atlaidas?

Cilvēks saņem pirmo attaisnošanu pateicoties ticībai Jēzum Kristum un šī ticība ir darbīga ticība, resp. ticība, kas izpaužas darbos (Svētais Augustīns runā par darbiem, kas veikti “caritas” mīlestības iespaidā).

Tomēr arī attaisnotajam cilvēkam saglabājās brīvā griba, un viņš ir brīvs izvēlēties labu vai ļaunu. Iekāre, kārdinājumi, kas paši par sevi vēl nav grēks, novirza cilvēku no Dieva un ieved nāvīga grēka stāvoklī. Cilvēks pazaudē saikni ar Dievu; starp cilvēku un Dievu nostājas grēka siena. Šādā stāvoklī cilvēkam var palīdzēt tikai gandarīšanas sakraments (bikts), kurā grēcinieks nožēlo, izsūdz grēkus priesterim un izpilda uzlikto gandarījumu. Daudziem iepriekš teiktais varbūt liksies skaidri saprotams un radīsies jautājums: “Bet kādēļ gan vēl ir nepieciešamas kādas atlaidas?

Katrs grēks, ko mēs izdarām, īpaši ja tas ir nāvīgs grēks (apzinīga un brīvprātīga Dieva baušļa pārkāpšana smagā lietā) atstāj zināmas sekas mūsu dzīvē. Jebkuram grēkam ir sociāls raksturs. Piem. kāds nozog lielu naudas summu no bankas. Kad zaglis ir pieķerts un nosēdējis vajadzīgo laiku cietumā, izsūdzējis grēkus priesterim, virspusēji skatoties varētu likties, ka viss ir kārtībā? Tomēr tas, ka šis cilvēks kādreiz bija zadzis atstāj šim cilvēkam sekas uz visu dzīvi. Tās ir laicīgais sods par grēku. Katoliskās Baznīcas Katehisms (#1472) runā par grēka dubultajam sekām. Smags grēks (piem. aborts, slepkavība, laulības pārkāpšana, u.c) sarauj attiecības ar Dievu un ar tuvāko. Ja izlīgstam ar Dievu, tad jāsalīdzinās arī ar tuvāko, kam esam nodarījuši pāri. Bet smaga grēka sekas skar ne tikai vienu cilvēku, kas ir ievainots tieši, bet arī netieši visu Baznīcas kopienu. Tādēļ vajag izmantot atlaidu žēlastības, kuras piedāvā Baznīca. Ja šīs dzīves laikā nebūsim izmantojuši atlaidu žēlastības, tad laicīgais sods par grēkiem būs jāizcieš pēc nāves šķīstītavā. Kristus Baznīcai ir devis saistīšanas un atraisīšanas varu (Mt 16,19), tādēļ Baznīca var dāvāt un tā arī dāvā šī laicīgā soda dzēšanu, ja kristietis izpilda zināmus priekšnoteikumus. Baznīca izšķir pilnas un daļējas atlaidas.

Atlaidas, jeb indulgences nekādā ziņā neaizvieto gandarīšanas sakramentu, jo viņas nevar atbrīvot cilvēku no nāvīga grēka važām. Tās var tikai palīdzēt grēka atbrīvotam cilvēkam būt brīvam no grēka sekām.

Kas var saņemt pilnas atlaidas?

1.Tikai kristīts cilvēks
2. Atlaidas var veltīt par kādu mirušo cilvēku vai nu arī pats par sevi.
3. Ir nepieciešams atrasties svētdarošās žēlastības stāvoklī (bez nāvīga grēka)
4. Jāpieņem Svētā Komūnija
5. Faktiska vēlme (intencija) iegūt atlaidas
6. Nekāda piesaiste grēkam, par ikdienišķam
7. Izpildīt noteiktas ar atlaidām saistītas darbības
8. Palūgties lūgšanu pāvesta nodomā (tajās intencijās, kādas ir pāvesta sirdī)

Kādas ir ar atlaidām saistītās darbības?

1. Atlaidas, kuras var iegūt katru dienu

- Vissvētākā Sakramenta adorācija vismaz pusstundu dienā;
- Palūgties vismaz vienu Rožukroņa daļu nepārtraukti kopā ar kādu brīvi izvēlētā vietā, vai arī pašam, bet tādā gadījumā tikai Baznīcā vai kapelā. Ir nepieciešamas dievbijīgas katra noslēpuma meditācijas.
- Dievbijīga Svēto Rakstu lasīšana vismaz pusstundu dienā
- Krustaceļa dievbijīga meditācija, izmantojot Baznīcas apstiprinātas krustaceļa stacijas

2. Atlaidas, kuras var iegūt gada laikā

- Publiska himnas Veni Creator (Nāc, Svētais Gars) lūgšana Jaunajā Gadā vai Vasarsvētkos
- Himnas Tantum Ergo (Visu svēto Sakramentu) svinīga lūgšana Lielajā Ceturtdienā vai Kristus Miesas un Asins svētkos
- Svētā Krusta dievbijīga adorācija un noskūpstīšana Lielajā Piektdienā kopīgas liturģijas laikā
- Svētās Kristības solījumu atjaunošana Lieldienu Vigīlijas svētās Mises laikā vai savas kristības jubilejas dienā
- Publiska Uzupurēšanas akta lūgšana Vissvētākajai Jēzus Sirdij, Vissvētākās Jēzus Sirds svētkos
- Draudzes baznīcas apmeklēšana 2 augustā (Porciunkulas atlaidas) un Tēvs Mūsu un Es ticu lūgšana
- Kapsētas apmeklēšana laikaposmā no 1.līdz 8.novembrim un lūgšana kapsētā par mirušajiem, kaut vai tikai domās
- Publiska visas cilvēces veltīšana Kristus Karalim Kristus Karaļa svētkos
- Publiska himnas Te Deum (Dievs, mēs Tevi slavējam) lūgšana gada pēdējā dienā.

3. Apmeklēšana

- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un lūgšana Tēvs mūsu un Es ticu, saistībā ar titulārajiem svētkiem, vai arī kādos citos svētkos, bet tikai vienu reizi gadā
- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un dievbijīga piedalīšanās stacijas dievkalpojumos
- Draudzes baznīcas apmeklējums draudzes aizbildņa vai titula svētkos, dievbijīgi lūdzoties Tēvs mūsu un Es ticu
- Mazās Bazilikas (Bazilica minoris) apmeklējums ikvienā vietā pasaulē un dievbijīga Tēvs mūsu un Es ticu lūgšana (Svēto Pētera un Pāvila svētkos, Baznīcas aizbildņa, titula svētkos, Porciunkulas dienā (2.augustā) vienu reizi gada laikā pēc paša ieskatiem)

4. citas
- Dievbijīga pāvesta svētības Urbi et Orbi pieņemšana, kaut arī ar Televīzijas vai Radio starpniecību
- Piedalīšanās garīgajos vingrinājumos trīs pilnas dienas
- Nāves stundā, kad ticīgais ir atbilstoši sagatavojies. Ja nav iespējams priesterim būt tajā mirklī klāt, Baznīca dod pilnīgas atlaidas, ja cilvēkam ir pilnīga nožēla par grēkiem un ir ieteicams, lai viņš uzlūko krustā sisto Jēzus tēlu krucifiksā
- Dievbijīga piedalīšanās kādās no misiju dienām, pamācībām un svinīgajā to noslēgumā
- Pirmās svētās Komūnijas pieņemšanas dienā, svinīgu svinību laikā un arī dievbijīga piedalīšanās tādā svinību svētajā Misē
- Pirmās svētās Mises svinību svinēšanas dienā (primīcija) vai dievbijīga piedalīšanās tajā
- Priesterības jubilejā (25,50, 60), saistībā ar uzticīgu šī kalpojuma pildīšanu un visiem, kas piedalās tajā svētajā Misē
- pāvests var izsludināt atlaidas kādos īpašos gadījumos Baznīcas dzīvē

Avoti:
- Apustuliskā konstitūcija Paenitemini, 1966
- Apustuliskā konstitūcija Indulgentiarum doctrina, 1967
- Enchiridion indulgentiarum, 1968
- Normas par atlaidām, 1999.

1. un 2.novembris Rīgas Kristus Karaļa draudzē

1.novembrī

Visu svēto diena (obligātas svinības)

9.00 sv. Mise poļu valodā

11.00 sv. Mise latviešu valodā

18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

2.novembrī

Mirušo piemiņas diena

9.00 sv. Mise poļu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

11.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

pierakstīties baznīcas priekšnamā. Šajā dienā arhibīskaps aicina gavēt ar maizi un ūdeni un lūgties četras rožukroņa daļas, noslēdzot Fatimas simtgadi.

31.oktobrī, otrdien 19.00 sākas kursi kandidātiem uz Iestiprināšanas sakramenta

saņemšanu 26.novembrī.

Trešdienās sv. Jāzepa vīru tikšanās, pirmdienās “Marta un Marija” – sievietēm. Ir

sākusies jauniešu aktivitāte.

Ir iznācis jaunais “Katoļu Kalendārs” un katoļu plānotājs. Lasīsim un atbalstīsim

katoļu medijus un presi.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku

siltināšanas.

Baznīcas priekšnamā konteiners “reliģiskai” makulatūrai.

14.00 svētā Mise latviski un krieviski. Aicinām ģimenes ar bērniem.

Prāvests.