Tenkas, aprunāšana, greizsirdība un ambiciozitāte Baznīcā!

"Bet jūs, brāļi, esiet aicināti brīvībai; tikai ne tādai brīvībai, lai jūs dotu vaļu miesai, bet kalpotu cits citam Gara mīlestībā! Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu! Bet ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs viens otru neaprijat! Bet es saku: dzīvojiet garā, tad jūs miesas kārībām nesekosiet." (Gal 5, 13-16)

Ko sv. Pāvils bija domājis ar vārdiem - kožaties un ēdaties? Daudziem cilvēkiem, kuri stāv tālāk no Baznīcas, ar šausmām jākonstatē, kāda skaudība, sānsensība, greizsirdība un ambiciozitāte valda Baznīcas aktīvajos locekļos. Un patiesi. Tikko cilvēks ienāk Baznīcā, tad, tā vietā lai meklētu Dievu Valstību, viņš sāk mēgināt savas nepiepildītās ambīcijas realizēt draudzē, kopienā vai kā citādi. Un bieži vien, tie paši līdzekļi, kādi tiek pielietoti laicīgā pasaulē, ar vēl lielāku "spēku" tiek lietoti Baznīcā, draudzē, lai tikai "izsistos", vai iegūtu kādu labumiņu sev. Diemžēl, tas no malas izskatās ļoti nožēlojami un kas ir pats trakākais - šādas aktivitātes ļoti grauj tuvākmīlestību, ieļauno daudzus, kuri ir nesen ienākuši Baznīcā, vai arī savā ticībā nav tik stipri. Tādēļ aicinu visus, kuri ir Baznīcā - centīsiemies netenkot, neaprunāt un "nenorakt" citus Baznīcas locekļus. Ko saka pāvests Francisks? 

"Pāvests skaidroja, ka „jaukšanās citu cilvēku dzīvē” var izpausties kā sevis pielīdzināšana citiem, kas beidzas ar rūgtumu un skaudību, un baumošana, kas beidzas ar tuvākā nozākāšanu. Tieši to visu grib panākt ļaunais gars. „Cik gan daudz mēs Baznīcā baumojam! Cik daudz mēs, kristieši, tenkojam!”, turpināja Francisks.„Tenkot nozīmē citus nomelnot, vai ne? Tas nozīmē nodarīt pāri otram cilvēkam, pazemināt otru. Tenkojot, es panāku, ka mans tuvākais tiek pazemināts, bet es jūtos lielāks. Tā nedrīkst! Baumot, pļāpāt – tas liekas skaisti. Es nezinu, kāpēc, bet tas liekas skaisti. Līdzīgi kā sūkājamās medus konfektes, vai ne? Tu paņem vienu, pēc tam – otru, tad – vēl vienu, un beigās tev sāp vēders. Un kāpēc? Ar baumošanu ir tieši tāpat. Sākumā tas liekas saldi, bet pēc tam tevi iznīcina. Baumošana iznīcina tavu dvēseli! Tenkas ir destruktīvas Baznīcai, tās ir destruktīvas… Tas zināmā mērā līdzinās Kaina rīcībai, proti, nogalināt savu brāli, bet ar mēli; nogalināt brāli”.
Pāvests norādīja, ka tenkošana izpaužas dezinformēšanā, aprunāšanā un nomelnošanā. Pirmajā gadījumā sakām tikai to, kas mums pašiem ir izdevīgi. Otrajā gadījumā stāstām citiem par kāda trūkumiem, tādā veidā sabojājot otra cilvēka labo slavu. Trešajā gadījumā stāstām citiem par otru cilvēku nepatiesas lietas, tādējādi „nogalinot” otru. Francisks uzsvēra, ka katra minētā rīcība ir grēks! To darot, mēs savos tuvākajos dodam pļauku pašam Jēzum. Svētais tēvs aicināja lūgt no Dieva žēlastību atturēties no nevajadzīgās iejaukšanās citu dzīvē un sekot Jēzum pa to pašu ceļu, pa kuru gāja Viņš pats. Jēzum neinteresē, vai tu esi liels vai mazs. Viņam interesē, vai tu esi mīlestības pilns – atgādināja Svētais tēvs." (Vatikāna radio, www.radiovaticana.va. Pāvesta uzruna 2013.gada 18.maijā)

Tieslietu ministrija informē par reliģisko organizāciju darbību no 12. maija

Tieslietu ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. maija lēmumam, grozot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, informē par reliģisko organizāciju darbību, sākot no 2020. gada 12. maija.

No 12. maija tiek atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās organizētos pasākumos – arī reliģiskās darbības veikšanai, pulcējoties, ievērojot šādas prasības:

1. vienlaicīgi pasākumā ir ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus;

2. pasākuma laiks nepārsniedz trīs stundas iekštelpās;

3. pasākumiem, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, nepiemēro iepriekšminēto cilvēku skaita ierobežojumu;

4. pasākuma organizators nodrošina ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem;

Tieslietu ministrija norāda, ka garīgā un kalpojošā personāla noturēts dievkalpojums, neaicinot uz to draudzi, nav uzskatāms par organizētu pasākumu. Tādējādi vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietās var atrasties tāds personu skaits, kas nodrošina savstarpējās divu metru distances un citu noteikto fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu.

Laulību, kristību, bēru ceremonijas tiek uzskatītas par organizētu pasākumu minētā rīkojuma izpratnē, tāpēc dalībnieku skaits (ieskaitot garīgo un kalpojošo personālu) nevar pārsniegt 25 cilvēkus, neatkarīgi no tā, vai pasākums tiek organizēts iekštelpās vai ārtelpās. Turklāt iekštelpās notiekošā pasākuma laiks nevar pārsniegt trīs stundas. Attiecībā uz ārtelpās notiekošajiem pasākumiem maksimālais norises laiks netiek ierobežots. Papildus minētajam, pasākuma organizatoram ir pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem.

Atgādinām, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:
ne vairāk kā divas personas;
personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Pārpublicēts no: 

https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tieslietu-ministrija-informe-par-religisko-organizaciju-darbibu-no-12-maija

Bīskapu konferences paziņojums saistībā ar dalību dievkalpojumos

Latvijas Bīskapu konference pateicas visiem, kas šajā ārkārtējā situācijā atbildīgi rīkojās ievērojot noteiktos ierobežojumus, kā arī tiem, kas atbalstīja draudžu baznīcas ar savu kalpojumu un ziedojumu.Ņemot vērā faktu, ka ir mainījušies spēkā esošie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, Latvijas Bīskapu konference publicējusi jaunu paziņojumu saistībā ar dalību dievkalpojumos ārkārtas stāvokļa laikā.

Ministru kabinets 2020 gada 7. maija sēdē pieņēma grozījumus ārkārtējās situācijas laikam, kas tiek pagarināts līdz 9. jūnijam. Ņemot vērā jaunos noteikumus, Latvijas Bīskapu konference informē ticīgos, ka, sākot ar 2020. gada 13. maiju, ir atļauts pulcēties uz reliģiskajiem pasākumiem gan iekštelpās, gan ārā, ievērojot minētās prasības:

1. Kārtējā (tas ir tā, kas ir saskaņā ar pirmskrīzes ierasto dievkalpojumu kārtību) Svētā Mise var notikt ar ticīgo piedalīšanos, ievērojot 2 m distancēšanos.

2. Baznīcā jābūt noorganizētiem roku dezinfekcijas līdzekļiem un regulāri jādezinficē virsmas. Arī garīdzniekiem un kalpotājiem jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi. Draudžu vadībai ir jānodrošina, lai nenotiktu drūzmēšanās nedz pie ieejas, nedz dievkalpojuma laikā.

3. Attiecībā uz kristībām, laulībām, bērēm un kapusvētkiem ir saistošs ierobežojums: ne vairāk kā 25 cilvēki un 2 m distance. 

4. Latvijas diecēžu bīskapi atgādina, ka, pat ja katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, no šī brīža dievkalpojumu apmeklēšana ir kļuvusi iespējama. Un tie, kuri aizvien jūtas nedroši par savu veselību saistībā ar vīrusu Covid-19, paliekot mājās, var justies brīvi savā sirdsapziņā. Tiešraides no dievkalpojumiem notiks vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Aizvien turpināsim lūgties arī mājās, uzturot saikni ar savām draudzēm un tās atbalstot. Mēs piesaucam Vissvētākās Jaunavas Marijas - Slimnieku veselības un Māras Zemes karalieni palīdzību. Lai Dievs caur viņas aizbildniecību palīdz gan mūsu zemē, gan visā pasaulē uzveikt bīstamo slimību, šai pārbaudījumu laikā atjaunoties garīgi un nest Debesu Valstības cienīgus augļus.

Latvijas Bīskapu konference
Pārpublicēts no www.katolis.lv

Dievišķo patiesību "atražotāji"! (papildināts)

Jo tālāk mēs atliksim diecēzes sinodes vai provinces partikulārā koncila rīkošanu, kuriem būtu uzdevums iemiesot Vatikāna II koncila "garu" Katoliskajā Baznīcā Latvijā, jo lielāka plaisa starp Baznīcu un sabiedrību, starp hierarhiju un lajiem, starp abstraktu un teorētisku patiesību pasludināšanu un cilvēku reālo dzīvi mēs piedzīvosim. Baznīca ir sūtīta, lai "iemiesotos" un "iemiesotu" Dievišķo Logosu - Jēzus Kristu konkrētā laikmetā un situācijā. Pie tik straujām sociālām, antropoloģiskām un sabiedriskām izmaiņām, pie tik straujas jauniešu domāšanas veida un stila maiņas, domāt, ka ar "arhibīskapa Springoviča" vai pat "deviņdesmito" gadu atražotajām un "pārkopētajām" pastorālajām formām mēs spēsim aizsniegt mūsdienu cilvēku sirdis, ir utopija. Atliekot šos jautājumus, mūsu dievnami kļūs aizvien tukšāki un Katoliskās Baznīcas klātbūtne mūsu sabiedrībā būs aizvien mazāk pamanāma. #atziņas #Koncils

Un maza piebilde! Tridentes koncila (1545-1563) pieņemtie reformas dekrēti tikai tad tika ieviesti dzīvē, kad svētais Kārlis Boromejs, savā diecēzē Milānā, Itālijā, sāka sasaukt regulāras sinodes un veica Tridentes koncila dekrētu realu iemiesošanu Baznīcas dzīvē.

Kad nopublicēju šīs savas pārdomas, saņēmu daudz pārmetumus un iebildumus, ka šis teksts ir domāts tikai garīdznieku "iekšējai" lietošanai un ka tas izraisa lielus satricinājumus gan garīdznieku, gan ticīgo sirdīs. Tad jāsaka, ka Evaņģēlijs un Koncili vienmēr ir bijuši zināma veida satricinājumi. Arī pāvesta Franciska teksti ir tieši, dažreiz pat asi un tādi, kas izraisa diskusijas.

Tieši šāda reakcija un manis rakstīto ir indikātors tam, kādā domāšanas "sistēmā" mēs joprojām dzīvojam. Sinode nav tikai garīdznieku "uzdevums". Sinode un sinodālais domāšanas veids nozīmē to, ka Baznīca esam mēs visi kopā, neizslēdzot aicinājuma, stāvokļa, ordinācijas un citas atšķirības. Tieši šo jautājumu jau 8 gadus pētu savā doktora disertācijā, īpašu uzmanību veltot t.s. "divpusējai klerikalizācijai". Viena klerikālisma forma ir tā, kas pastāvēja pirms Vatikāna II koncila, kas sadalīja Baznīcu divās daļās - hierarhija, jeb "Ecclesia docetos". Tā ir Baznīca, kas māca, Baznīca, kas visu izlemj, kas visu zina labāk. Un  tad ir laji, "profānā masa", - "Ecclesia auditos". Baznīca, kurai ir jāklausa, jāpakļaujas, jāpilda garīdznieku dotās pavēles un uzdevumi. Pēc Vatikāna II koncila daudzās vietējās Baznīcas Eiropā iekrita otra veida klerikālismā, kad laji sāka automātiski "kopēt" garīdznieku funkcijas un nerespektēt katra Baznīcas stāvokļa aicinājumu un uzdevumus. Arī no šī veida klerikālisma formas mums vajadzētu izvairīties.

Tieši tādēļ ir vajadzīga Sinode, lai, balstoties uz Vatikāna II koncila "patieso garu", iemiesotu to mūsu lokālajā Baznīcā. Un tas nav tikai garīdznieku uzdevums. Lai tas notiktu, ir nepieciešama mūsu visu domāšanas veida maiņa, mūsu prātu un siržu "kopernika apvērsums". Es ļoti ceru, ka kādreiz tas notiks. Es mēģināšu sākt pats ar sevi!

Svētā Mise noslēdzot svētceļojumu uz Skaistkalni un svinot Neatkarības dienu. 4.maijā 8.00 (tiešraide blogā un Radio Marija Latvija)

Virtuālais svētceļojums uz Skaistkalni!

Jau vairāk kā 10 gadus svētceļnieki kājām ne tikai no Rīgas, bet arī no citām vietām, maija mēneša sākumā devās uz Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas, Ģimenes Karalienes svētvietu. Šogad arī bija plānots šis svētceļojums, tomēr, pandēmijas dēļ tas nevar notikt klātienē. Tā nu sanāca, ka šodien, iekšējās, jeb klusās lūgšanas laikā, no Kunga saņēmu "maigu" pamudinājumu organizēt garīgi - virtuālo svētceļojumu. Kā tas izpaudīsies?

Svētceļojumā varam piedalīties ikviens, paliekot mājās (#paliecmajas) un īstenojot šādas garīgās aktivitātes:

1. Svētceļojums sāksies 30.aprīlī, ceturtdien, 9.00 ar tiešraidi no Salaspils katoļu baznīcas priestera Ilmāra Tolstova facebook kontā un kura būs redzama arī manā blogā www.tolstovs.lv. Šajā tiešraidē došu ievada ceļa vārdus.

2. Ceturtdien, 30.aprīlī nākamā tiešraide būs 17.00 no Baldones katoļu baznīcas. Šajā tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 44-51, ar ievirzi - ko Vatikāna II koncila dokumenti saka par māceklību.

3. Piektdien, 1.maijā 19.00 tiešraide būs no Vecumnieku svētā Jāņa Pāvila II katoļu kapelas. Tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 52-59, ar ievirzi - Kas ir Maize?

4. Sestdien, 2.maijā 20.45 tiešraide būs no Skaistkalnes Dievmātes sanktuārija, kur tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 55.60-69, ar ievirzi - Kungs, pie kā mums cita iet?

5. Svētdien, 16.00 būs maza reportāža no paša svētceļojuma ceļa, kādā īpašā vietā, kas visiem Skaistkalnes svētceļniekiem ir labi pazīstama. Būs mazliet "nostaģiskas atmiņas". :)

Svētceļojums noslēgsies 4.maijā, pirmdien, 8.00 ar svēto Misi Salaspils katoļu baznīcā, ko translēs Radio Marija Latvija.

Lūgums visiem "virtuālajiem svētceļniekiem" šīs dienas pavadīt zināmā klusumā, pārdomās. Būtu vēlams katru dienu palūgties rožukroni un Vissvētākās Jaunavas Marijas litāniju, kā arī katru dienu noskatīties vai noklausīties svētās Mises translācijas.

Lai visiem jauks svētceļojums!

Noslēguma konference!

Brauciens no Vecumniekiem uz Skaistkalni un satikšanās ar tēvu Jāni pie Skaistkalnes Dievmātes svētbildes!

Brauciens no Baldones uz Vecumniekiem un konference 1.maija vakarā - kas ir patiesā Maize?

Pirmā konference 30.aprīlī 17.00 Baldonē: "Ko nozīmē būt Kunga māceklim?"

"Iziešana" no Salaspils katoļu baznīcas 30.aprīlī 9.00.

"Evangelii gaudium" - pr. Ilmāra konspekts

Tā ir revolūcija! Bet revolūvija Tradīcijas ietvaros. Tā var teikt, lasot jauno pāvests Franciska apustulisko pamudinājumu "Evangelii gaudium". Šis ir viens no retajiem pāvesta dokumentiem, ko es lasu ar aizrautību un nevaru vien nociesties, kad to pabeigšu lasīt. Iesāku to darīt šodien, tādēļ tagad publicēšu savas, ar zīmuli uzrakstītās piezīmes teksta malās. Vēlos uzsvērt, ka manas piezīmes nav teksta analīze vai konspekts, bet manas paša pārdomas par tekstu. Oriģinālais teksts ir atrodams šeit: http://www.vatican.va/holy_father/francesco/apost_exhortations/index_en.htm

Ievads
1. Evaņģēliju nepieciešams sludināt ar prieku;
2. Mūsdienu patērētāju sabiedrībā dzīvo cilvēki ar aizvērtām sirdīm un izolētu sirdsapziņu;
3. Kristus gaida lai mēs speru kaut tikai mazu solīti pretī Viņam. Viņš uzreiz atbild;
4. Dievs nekad nekavējas piedot;
6. Dievs mūs, kristiešus kas nemitīgi dzīvo gavēnī, aicina doties prieka straumēs;
7. Kristietības pamatā nav kāda ideja, bet satikšanās ar Personu;
8. Tikšanās ar Dievu atbrīvo no koncentrēšanās tikai uz sevi;
11. Dievu nevar iekļaut mūsu izveidotajās shēmās. Labā Vēsts ir nemitīgs jaunums;
12. Jēzus ir pirmais evaņģelizētājs;
13. Ticīgais ir cilvēks, kurš nemitīgi "atcerās" pestīšanas notikumus;
14. Dokuments ir Sinodes auglis. Ir trīs evaņģelizācijas virzieni:
a) parastā, draudzes pastorāle;
b) kristīto, kas nedzīvo pēc evaņģēlija;
c) tie, kas nepazīst Kristu vispār;
14. Baznīca izplatās nevis caur citu pārliecināšanu, bet caur pievilcības, pievilkšanas spēku;
15. Misija ir pats svarīgākais Baznīcas uzdevums;
16. Baznīcai vajag decentralizēties. Lielāka loma ir nepieciešama diecēzes bīskapiem;

Zvanu skaņas Salaspilī!

Nesen zvanīja žurnālisti, lai interesētos par Salaspils zvanu skaņām. Pirmajā brīdī biju izbrīnīts, bet tad žurnāliste stāstīja, ka esot lielas sūdzības no Salaspils iedzīvotājiem par Salaspils katoļu baznīcas zvaniem. Jā, jau no seniem laikiem Baznīcās ir zvani, viņi zvana un parasti zvana īsi pirms katra dievkalpojuma sākuma. Tā tas notiek visā pasaulē. Man teica, ka it kā esot pa agru svētdienās. Cilvēki vēlas izgulēties. Tomēr ticīgie cilvēki svētdienās iet uz baznīcu. Salaspils katoļu draudzē svētdienās ir divi dievkalpojumi - 9.00 krievu valodā, 11.00 - latviešu valodā. Un pirms katra dievkalpojuma tiek zvanīts, apmēram 2 minūtes. Painteresējos, ka Vecrīgā, svētā Jēkaba katedrālē, pirmais dievkalpojums ir 8.00 un katru svētdienu tiek zvanīts 5 minūtes apmēram plkst. 7.45. Kādēļ gan Vecrīgā var zvanīt svētdienās 7.45 un Salaspilī 8.45 nevar?

Naktī no piektdienas uz sestdienu, apmēram ap 6.00 no rīta mani pamodināja preču vilciena skaņas, kas brauc pa dzelzceļu cauri visai Salaspilij. Vai man tagad sūdzēties Latvijas Dzelzceļam, ka neļauj man gulēt? Un ko darīt tiem, kas uzbūvējuši mājas pie Ādažu militārā poligona, vai kur citur? ko darīt tiem, kuri dzīvo musulmaņu zemēs un tiem nākas klausīties Korāna recitāciju no minaretiem jau ar saules lēktu? Vai tiem, kuri Mārupē uzbūvējuši majas tiešā lidlauka tuvumā? Kad biju maziņš, kādu laiku dzīvoju pašā Rīgas centrā. Man sākumā bija grūti pierast pie Rīgas trokšņiem, bet ar laiku pieradu. Neko darīt!

Un kas mani visvairāk izbrīna! Šie cilvēki nav nākuši ar mani runāt personīgi, bet mēģina, aizmuguriski mani "iebiedēt" vai ietekmēt no malas. Tas skumdina! Atklāta saruna būtu situāciju normalizējusi vai vismaz tiktu meklēti risinājumi. Šoreiz nekā!

Šeit interesants raksts, par senāku situāciju Ogrē: http://www.ogrenet.lv/ogre/5538/

Ticība un darbi! Kurš kuru!

Dārgie draugi! Pirms dažām dienām aizbraucu ciemos pie savām "kaimiņienēm", Baskāju Karmela klostera māsām Ikšķilē. Bija brīnišķīga tikšanās, dalīšanās, kopīga lūgšana. Tomēr, šīs tikšanās laikā sapratu, ka mēs visi tā līdz galam neesam novērtējuši šo, mums Latvijai, dāvāto dāvanu - vienīgo klauzūras klosteri. Māsas dalījās, ka ir samērā maz cilvēku, kuri dodas pie viņām, lai kopīgi lūgtos un smeltos šo īpašo garīgumu, kā arī lūgtu māsām pēc aizlūguma.

Evaņģēlija fragmentā 27.aprīlim Jēzus saka: "Tad tie Viņam jautāja: “Kas mums jādara, lai mēs darītu Dieva darbus?” Jēzus atbildēja un viņiem sacīja: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticētu Tam, kuru Viņš ir sūtījis”, (Jņ 6,28-29). Mēs gribam daudz darīt, bet bez ticības visi mūsu darbi ir nedzīvi un arī bez ticības mēs nekādus darbus nevaram paveikt. Klauzūras klosteris Ikšķilē, pie Svētā Meinarda kājām, ir žēlastību un garīgās atjaunotnes vieta. Neaizmirsīsim par to!

AICINĀJUMS UN DZĪVESVEIDS

Baskāju Karmels – slēgts klosteris, kas nenodarbojas ar apustulisko kalpošanu, bet visu veltī lūgšanai Dievam Baznīcas sirdī visu cilvēku nodomā. Baznīca māsām dod privilēģiju un misiju dzīvot un lūgties klauzūrā. Pilnībā kontemplatīvai dzīvei klauzūras vientulībā veltītie ordeņu institūti Kristus mistiskajā Miesā ieņem sevišķu vietu. Tie pienes Dievam cildenu slavas upuri, bagātina Dieva tautu ar svētuma vērtīgiem augļiem, iededzina to ar savu piemēru un ļauj tai augt noslēpumainā apustuliskā auglīgumā. (Sal. Perfectae caritatis, 7) Šī dzīves forma atdarina Kristu, kurš kavējās uz kalna lūgšanā, un ir dalība Viņa Lieldienu noslēpumā, miršana cerībā uz augšāmcelšanos. Vēl vairāk – īpašā veidā tā īsteno un iemieso Baznīcas kontemplatīvo aicinājumu kā līgava, kas, ar Kristu apslēpta Dievā, meklē to, kas ir augšā, modri gaidot Kunga galīgo atklāšanos. (1991.gada Konstitūcijas, 106)

Klauzūras mērķim un prasībām sv. Terēzes izpratnē ir paliekoša vērtība. Tās ir patiesi cieši saistītas ar radikālo sekošanu Kristum un ar pašaizliedzību Evaņģēlija garā. Tās saglabā kopienas dzīves brīvību un harmoniju un veicina pilnīgu atdevi Dievam kontemplatīvā dzīvē priekš Baznīcas. (1991.gada Konstitūcijas, 108)

Visa dienas kārtība tiek pakārtota lūgšanām, dvēseles iespējai savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Tāpēc māsas pavada dienas un naktis klusējot, izņemot vienu stundu pēc pusdienām un vienu stundu pēc vakariņām, kas veltītas ikdienas rekreācijai, tas ir, laikam, kad visas māsas sapulcējas, lai brīvi sarunātos, veicot rokdarbus.

Klostera dienas kārtība paredz, ka no 5.00 – 22.00 ir laiks lūgšanām un darbam: rītos no 5.25 – 8.00 – Kunga eņģelis, laudes, apcere, terca, Svētā Mise; pēc brokastīm darbs vienatnē cellē vai klostera darbnīcā, seksta, pusdienas, Kunga eņģelis, rekreācija, atpūta, nona, lasīšana cellē; pēc tam divas stundas darbam; 16.30 vesperes, apcere, Kunga eņģelis; 18.00 vakariņas, rekreācija; 19.30 kompletorija lūgšana, laiks cellē, 21.00 – matutīns. Katrai māsai ir jāstrādā kopienas labā.

Baskāju Karmela māsu ordenis
Karmels “Marija, Pestītāja Māte”

Smilšu iela 15, LV – 5052, Ikšķile
+371 65021625
+371 29925047
ikskile.karmels@inbox.lv

Svētās Mises katru darba dienu 7.00

Svētdienās: 10.00.

Rakstā izmantota informācija no: http://karmel.lv/baskaju-karmelites/

Tiešraidēs - pirmo mācekļu kopiena no Lieldienām līdz Vasarssvētkiem!

Dārgie bloga lasītāji! Paldies visiem, kuri lasa un skatās manas tiešraides. Turpmāk tiksimies svētdienās, 13.00 un piedāvāšu apskatīt mācekļu dzīvi pēc Kristus Augšāmcelšanās. Iesaku ikvienam izlasīt Apustuļu darbu grāmatu no Jaunās Derības. Tiekamies:

26.aprīlī - 13.00

Pastorālā padome!

Izvilkums no Kanonisko Tiesību kodeksa (izcēlumi mani):

511. Atsevišķajās diecēzēs, par cik to ieteic pastorālie apstākļi, ir jādibina pastorālā padome, kuras uzdevums ir pakļautībā bīskapa autoritātei izpētīt un apsvērt to, kas attiecas uz pastorālajiem darbiem diecēzē un iesniegt par tiem praktiskus priekšlikumus.

512, 1. Pastoralā padome sastāv no kristiešiem, kas ir pilnīgā vienotībā ar katoļu Baznīcu, gan no garīdzniekiem, gan no konsekrētās dzīves institūtu locekļiem, gan it īpaši no lajiem; tās locekļi tiek nozīmēti diecēzes bīskapa noteiktajā veidā.
512,2. Kristiešiem, kas veido pastorālo padomi, jābūt izvēlētiem tā, lai viņi patiesi attēlotu visu Dieva Tautas daļu, kas veido diecēzi, ņemot vērā dažādus diecēzes novadus, sociālos apstākļus un profesijas, kā arī atsevišķo vai ar citiem savienoto diecēzes locekļu līdzdalību apustulātā.
512,3. Pastorālajā padomē drīkst nozīmēt  vienīgi kristiešus, kas izceļas ar stipru ticību, labiem padomiem un gudrību.

513,1. Pastorālā padome tiek nozīmēta uz laiku saskaņā ar bīskapa doto statūtu priekšrakstiem.
513,2. Kad bīskapa sēdeklis kļūst vakants, pastorālā padome izbeidz savu darbību.

514, 1. Pastorālai padomei ir tikai padomdevēja balss; atkarībā no apustulāta vajadzībām to sasaukt un vadīt drīkst vienīgi diecēzes bīskaps; viņš vienīgais ir tiesīgs arī publicēt to, kas tika padomē pārrunāts.
514,2. Tā ir jāsasauc vismaz 1 reizi gadā.

Vatikāna II koncila dekrēts par laju apustulātu Apostolicam actuositatem

26. Diecēzēs atkarībā no iespējas būtu jāizveido padomes, kas atbalstītu Baznīcas apustulisko darbu gan evaņģelizācijas un svētdarīšanas jomā, gan arī labdarības, sociālajā un citās jomās, kurās garīdzniecībai un ordeņu ļaudīm attiecīgi jāsadarbojas ar lajiem. Šīs padomes var kalpot kā dažādu apvienību un laju vadīto apustulisko iniciatīvu koordinētājas, bet tā, lai katra no tām saglabātu savas īpašās iezīmes un neatkarību.

Šādām padomēm, ja vien ir iespēja, būtu jāpastāv gan draudzē, gan arī starp draudzēm, diecēzēm un pat valsts un starptautiskajā mērogā.

Kristus ir Augšāmcelies! Alleluja!

Ar tukšo kapu vien nepietiek...

                                                ... ir jāsatiek Augšāmcēlies Kungs!!!

"Mēs vēstīsim par Tavu nāvi, Kungs, un

                                                           

                                            liecināsim par Tavu augšāmcelšanos 

                                                                                                                                                                                                         līdz pat Tavai atnākšanai."

"Baznīca pasaules vajāta un Dieva iepriecināta, turpina savu svētceļojumu, sludinot Kunga krustu un nāvi līdz Viņa atnākšanai (sal. 1 Kor 11, 26). To stiprina augšāmceltā Kristus spēks, lai tā pacietībā un mīlestībā pārvarētu nelaimes un grūtības — kā iekšējās, tā ārējās — un pasaulē uzticīgi atklātu Kunga noslēpumu, kas vēl ir aizēnots, līdz beigās tas atklāsies pilnīgā gaismā", Lumen gentium, 8.

Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām

Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens 13.00

Tiešraides turpināsies visu nākamo nedēļu līdz Dieva Žēlsirdības svētdienai. Analizēsim Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās, balstoties uz Apustuļu darbu grāmatas.

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze

Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem

AS SEB banka

SWIFT(BIC): UNLALV2X

konts: LV41UNLA0050000010880

Kristus augšāmcelšanos piedzīvosim mājās un ģimenēs!

Šajā nedēļā dažādu konfesiju kristieši piemin Kristus ciešanas un nedēļas nogalē svinēs viņa augšāmcelšanās svētkus. Triduum jeb Trīs lielās dienas sākas ceturtdienas vakarā, pieminot Kunga pēdējās vakariņas, un noslēdzas ar Lieldienu svinībām, kas katoļu Baznīcā ir svarīgākie svētki gadā.

Šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju un dažādos ierobežojumus, šīs piemiņas dienas un svētki norisināsies citādi, nekā ierasts, tomēr tas nekādā veidā nemazina šo notikumu būtību un nozīmi. “Šajā laikā varam apzināties, ka svinēt kopīgus dievkalpojumus ar plašu ticīgo klātbūtni ir privilēģija,” norāda Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. “To iztrūkums mūs mudinās ar vēl lielāku dedzību piepildīt baznīcu rindas tad, kad tas būt atļauts, bet šajā grūtību brīdī varam arī īpašā veidā būt vienoti ar to valstu iedzīvotājiem, kur pulcēšanās ir liegta. Arī 21. gadsimtā ir daudz kristiešu dažādās zemēs, kas tiek vajāti savas ticības dēļ un dievkalpojumus labākajā gadījumā var svinēt slepenībā. Mūsu situācija ir citādāka, šie ierobežojumi ieviesti kopējam labumam, lai pasargātu sabiedrību no vīrusa izplatīšanās iespējām. Tomēr Kristus augšāmcelšanās piemiņa un svinēšana nav atcelta, esam vēl lielākā mērā aicināti šo prieka un dzīvības uzvaru atzīmēt ar ģimenes locekļiem vai vienatnē, esot savās mājās un izmantojot mediju sniegtās iespējas piedalīties dievkalpojumos.”

Pēdējo nedēļu laikā draudžu, kas translē dievkalpojumus video tiešraidē, skaits ir krietni palielinājies. Tiem, kurus interesē konkrētas draudzes, iespējams sekot līdzi tās sociālo tīklu profilos vai mājaslapās, bet dažādās baznīcās notiekošos dievkalpojumus, kas pieejami labā kvalitātē, apkopo Facebook profils KatolisTV. Dievkalpojumu dažādību, tai skaitā arī translācijas no Vatikāna piedāvā Radio Marija Latvija, kā arī dažādi citi mediji.

Laiks starp dievkalpojumiem šo dienu laikā parasti tiek veltīts individuālai lūgšanai klusumā, tāpēc tajās vietās, kur baznīcas šais dienās būs vaļā, ticīgie kādā brīdī var iegriezties, lai individuāli apcerētu šo dienu notikumus.

Hrizmas svētīšanas Mise ceturtdienas rītā

Lielās ceturtdienas rītā katedrālēs parasti pulcējas pēc iespējas visi diecēzes priesteri. Tās laikā tiek svētītas katehumēnu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas, kas tiks izmantotas turpmākā gada laikā. Katehumēnu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Savukārt slimnieku svaidīšanas eļļa atgādina, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Iezīmēšana ar hrizmas eļļu pēc kristības – iestiprināšanas un ordinācijas laikā – ir iesvētīšanas zīme. Tāpat šī Lielās ceturtdienas dievkalpojuma laikā garīdznieki atjauno savus priesterības svētsolījumus.

Šogad šajos dievkalpojumos piedalīsies salīdzinoši neliels skaits priesteru, lai būtu iespējams ievērot nepieciešamo distanci. Ticīgā tauta ir aicināta lūgties par priesteriem un bīskapiem, skatoties dievkalpojumu translācijas.

Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē šis dievkalpojums notiks plkst. 09:00, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē – plkst 10:00; abi dievkalpojumi būs vērojams gan draudzes Youtube lapā, gan jau minētajā KatolisTV profilā. Plkst. 10:00 Hrizmas svētīšanas Svēto Misi no Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrāles translēs Radio Marija Latvija.

Pēdējo vakariņu piemiņa ceturtdienas vakarā

Lielās ceturtdienas vakars aizsāk Triduum norisi. Parasti šajā Svētajā Misē tiek veikts kāju mazgāšanas rituāls, kurā priesteris, kurš dievkalpojumu svin, mazgā kājas 12 vīriešiem, kas simbolizē apustuļu klātbūtni Jēzus pēdējā mielasta laikā. Šogad Vatikāns ir norādījis, ka šī tradīcija ir atceļama. Šajā Svētajā Misē pēdējo reizi tiek izmantoti svinīgie zvani un ērģeles, kas vairs neizskan līdz Lieldienu vigīlijai. Tāpat Svētajā Misē tiek izlaists nobeigums, jo šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu vigīlijai.

Svēto Misi Lielās ceturtdienas vakarā priesteri svinēs lielā daļā Baznīcu, tāpēc šajā laikā būs pieejamas dažādas tiešraides iespējas.

Kunga nāves piemiņas dievkalpojums

Lielās piektdienas dievkalpojumi ir lūgšanas brīdis, kad tiek pārdomās Kristus dzīves pēdējie mirkļi, sākot ar notiesāšanu Poncija Pilāta priekšā līdz krustā sišanai, dzīvības atdošanai un guldīšanai kapā.

Jau daudzus gadus šajā dienā tradicionāli norisinājies Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgas ielās ar dažādu konfesiju garīdznieku un ticīgo klātbūtni, tāpat Krusta ceļš kā lūgšanu forma tika īstenota dažādās draudzēs. Šogad iespēju izdzīvot Ekumenisko Krusta ceļu, kurā pārdomās dalīsies dažādu konfesiju bīskapi un mācītāji, kā arī laji, sniegs vairāki mediji. Plkst. 11:30 tiešraidē tas būs redzams kanālā TV24, savukārt īpaši sagatavotu radio ierakstu plkst. 13:05 piedāvās Latvijas Radio 1 un plkst. 17:00 tas būs dzirdams Radio Marija Latvija. Ir arī draudzes, kas piedāvās Krusta ceļa lūgšanu savos sociālo mediju kanālos.

Pašu Kristus nāves piemiņas dievkalpojumu dažādos laikos būs iespējams vērot gan draudžu sociālo mediju kanālos, gan KatolisTV kontā.

Krusta ceļš no Vatikāna plkst. 22:00 Lielajā piektdienā tiks tiešraidē translēts Radio Marija Latvija, bet plkst. 23:00 to pārraidīs arī LTV1.

Lieldienu vigīlija, Rezurekcijas Svētā Mise un svētdienas dievkalpojumi

Klusajā sestdienā dievkalpojumi nenotiek, simbolizējot tukšumu, kas pasauli pāršalc pēc Kristus nāves. Sestdienas vakars, kas tradicionāli iezīmē svētdienas sākumu, ir brīdis, kad Baznīca ar Vigīlijas dievkalpojumu svin Kristus augšāmcelšanos. Ar šo dievkalpojumu Baznīcās atgriežas ērģeļu un zvanu skaņas, tiek iedegtas gaismas, tiek svinēta Kristus uzvara.

Svētās Mises dažādos laikos būs redzamas dažādos sociālo mediju kanālos. Parasti šajā dienā baznīcās tiek svētīts Lieldienu mielasts, tāpēc priesteri, kas svin tiešraidē pārraidītos dievkalpojumus, ir aicināti svētību sniegt attālināti.

Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 12:00 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs Radio Marija Latvija. Pēc tā tiks sniegta “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei” svētība, kas būs vērojama arī LTV1.

Pirmdien, 13. aprīlī, plkst. 11:00 Svēto Misi no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Otrajās Lieldienās pārraidīs Latvijas Radio 1.

LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)

Lūgums pēc aizlūguma!

Lūdzu jūsu lūgšanas par kādu sievieti, kurai plānojas operācija, kas saistīta ar onkoloģiju.

Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām 

Otrdien 13.00

Trešdien 13.00
Ceturtdien 13.00
Piektdien 18.00
Sestdien 13.00
Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens un noslēgums 13.00

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze

Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem

AS SEB banka

SWIFT(BIC): UNLALV2X

konts: LV41UNLA0050000010880

Lieldienu dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē

Lieldienu dievkalpojumu kārtība

Salaspils Romas katoļu draudzē 2020.gadā
(attālināti, izmantojot www.salaspilsdraudze.lv 
un www.tolstovs.lv)

9.aprīlis – Lielā Ceturtdiena

18.30 - Pēdējo Vakariņu svētā Mise

10.aprīlis – Lielā Piektdiena

14.00 - Krustaceļš

15.00 - Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums

11.aprīlis – Lielā Sestdiena

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās vigilija

18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, Lieldienu uguns, ūdens svētīšana, kristības solījumu atjaunošana.

12.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki

8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise

11.00 - svētā Mise krievu valodā

13.aprīlis – Otrās Lieldienas

9.00 sv. Mise krievu valodā

11.00 sv. Mise latviešu valodā

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze

Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem

AS SEB banka

SWIFT(BIC): UNLALV2X

konts: LV41UNLA0050000010880

Dažādi dievkalpojumi un svētības Lielajā nedēļā!

Latgales radio internetā var klausīties šeit: 

http://eradio.lv/latgales/

Ikdienas Facebook tiešraides!

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē.

Piektdien, 3.aprīlī 13.00.

Sestdien, 4.aprīlī 13.00.
Svētdien, 5.aprīlī 13.00.

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Bīskapu konferences ziņojums saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem (31.03)

Pirmdien, 30. martā, stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103. “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu”, kuri pastiprina iepriekš ieviestos ierobežojumus.

Vispirms vēlamies pateikties visiem, kas jau atbildīgi ievēro principu “Paliec mājās” un piedalās dievkalpojumos ar radio vai interneta starpniecību. Tā kā situācija pasaulē un valstī ir saasinājusies, aicinām visus ticīgos stingri ievērot šo principu un izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai turpinātu sekot līdzi dievkalpojumiem.

Ņemot vērā jaunos ierobežojumus, Romas katoļu Baznīcas Latvijā Bīskapu konference aicina ticīgos un garīdzniekus ievērot sekojošo:

1. Svētās Mises priesteri un kalpotāji svin bez draudzes fiziskas dalības parastajos laikos, lai tos var attiecīgi pārraidīt Radio Marija Latvija, Latgales radio un tiem var sekot līdzi internetā.

2. Attiecībā uz grēksūdzi aicinām privāti nožēlot grēkus, lai pēc tam varētu izmantot Baznīcas piešķirtās pilnas atlaidas ticīgajiem. Šai sakarā ir nepieciešams iekšēji atraisīties no jelkāda grēka, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību garīgi piedalīties Svētās Mises upurī, vienoties Rožukroņa lūgšanā, Krustaceļa dievbijīgā apcerē vai cita veida lūgšanā, un palūgties lūgšanas „Es ticu“, „Tēvs mūsu“ un kādu no Jaunavai Marijai veltītajām lūgšanām, ticības garā upurējot savas ciešanas Dievam un mīlestībā uz brāļiem, ar nodomu, ka tiklīdz tas būs iespējams, izpildīt ierastos noteikumus (sakramentāla grēksūdze, Sv. Komūnija un lūgšana Svētā tēva nodomos). Atsevišķos gadījumos, sazinoties ar priesteri, var izdarīt arī privāto grēksūdzi ievērojot visas higiēnas un drošības pasākumus.

3. Slimnieku apmeklējumi veicami tikai gadījumos kad pastāv nāves briesmas. Slimniekus jāpiesaka telefoniski un ar priesteri jāizrunā katra konkrētā situācija.

4. Kā iepriekšējā Bīskapu konferences dokumentā minēts, Kristības (izņemot nāves briesmas), laulības un citu sakramentu svinēšana ir pārceļamas uz vēlāku laiku. Arī šajos gadījumos ir jāsazinās ar priesteri.

5. Atvadu ceremonijas (bēres) ir jāsvin ārpus telpām. Lūgums aicināt piedalīties tikai pašus tuvākos ģimenes locekļus un piederīgos, ievērojot distanci 2 m, kā arī atteikties no bēru mielasta rīkošanas.

6. Jelkādas ticīgo pulcēšanās šajā laikā ir atceļamas un nav organizējamas.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva un Baznīcas māte, slimnieku veselība un kristiešu palīdzība, mūsu aizstāve, sv. Jāzeps svētās Ģimenes un Baznīcas sargs palīdz ciešanu pārņemtajai cilvēcei, attālina pandēmijas postu un dāvā mums patiesu atgriešanās žēlastību un pavada svēttapšanas ceļā.

Romas katoļu Baznīcas Latvijas Bīskapu konference

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

Pāvests 27. marta vakarā sniegs "Urbi et Orbi" svētību

Ceremonija sastāvēs no Svēto Rakstu lasījumiem, aizlūguma un Vissvētākā Sakramenta adorācijas. Tās beigās pāvests dos svētību "Urbi et Orbi" - "Pilsētai un pasaulei" līdz ar iespēju saņemt plenāratlaidas visiem tiem, kuri caur dažādiem komunikācijas līdzekļiem piedalīsies šai notikumā tiešraidē. Svētība Romas pilsētai un visai pasaulei parasti tiek dota tikai Ziemassvētkos un Lieldienās. Šoreiz tai būs ārkārtas raksturs.Piektdien, 27. martā, pāvests Francisks vadīs lūgšanu no Svētā Pētera bazilikas sakrālā laukuma un aicina katru tajā piedalīties caur masu saziņas līdzekļiem.

Kā stāsta Svētā Krēsla Preses dienesta vadītājs Mateo Bruni, piektdienas lūgšanu brīdis tiks pārraidīts tiešraidē no Vatikāna. Tā sāksies pulksten 18.00 pēc Romas laika. Bez tam, Bruni kungs atgādināja, ka plenāratlaidas, ko varēs saņemt līdz ar "Urbi et Orbi" svētību, ir pakļautas nosacījumiem, kas izklāstīti šais dienās izdotajā Apustuliskās Penitenciērijas dekrētā.

Plkst. 19.00 pēc Latvijas laika lūgšanai tiešraidē būs iespējams sekot līdzi Vatican News mājaslapā angļu valodā, kā arī Radio Marija Latvija ēterā ar komentāriem un tulkojumu latviešu valodā.

Vatican News, LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)

Sprediķis 22.martā plkst. 12.00 Salaspils katoļu baznīcā

Dārgie Kristum ticīgie!

Šajā satraukuma pilnajā laikā, kad visa mūsu ierastā dzīve ir mainījusies, kad nākotnē vairs nebūs tā kā līdz šim, Jēzus šodien iet garām kādam cilvēkam, kurš bija neredzīgs no dzimšanas. Ir cilvēki, kuri redzi pazaudē dzīves laikā, tomēr šeit ir cilvēks, kurš nekad nav redzējis gaismu. Tumsa jau kopš pašas dzimšanas. Nav bijusi gaismas pieredze. Ļoti šausmīgs stāvoklis. Totāls aklums!

Jāņa evaņģēlija 9.nodaļas sākumā, mācekļiem redzot šo nelaimīgo cilvēku, rodas pilnīgi pamatots jautājums, par ko, kāpēc šis cilvēks ir akls? Kurš ir vainīgs, ka pasaulē ir tik daudz slimību, traģēdiju, epidēmiju un pandēmiju? Vai Dievs gadījumā nav netaisns, sūtīdams pasaulei šādu slimības postu, kurš izraisa ekonomikas lejupslīdi uzņemējdarbības sabrukumu un cilvēku saslimšanu un nāvi? Varbūt tas ir tāpēc, ka viņš, vai viņa senči ir grēkojuši? Arī saistībā ar šo Corona vīrusu izskan viedokļi, ka šo slimību Dievs uzsūtīja pasaulei, par tās grēkiem un kā sodu par to, ka netiek respektēta daba un ekoloģija. Ir pat dzirdēti tādi nostāsti, ka to ko Grēta Tumberga nespēja paveikt, to izdarīja šis vīruss, ka pat Venēcijas kanālos ir atkal parādījies dzirds ūdens un zivis. 

Kurš tad ir vainīgs pie šī visa?

Jēzus atbilde ir pārsteidzoša. Ne viņš, ne viņa senči, bet gan Dieva darbiem vajag parādīties viņā. Daudzi varbūt iebildīs – tas nozīmē, ka Dievs grib ļaunumu? Vai tad Dievs ir ļauns? Nē, Dievs ir bezgalīgi labs, tikai šajā pasaulē, noslēpumaini pastāv gan labais un ļaunais. Tāda ir šīs, Dieva radītās pasaules kārtība, kura ir ierakstīta pašā radības dabā, būtībā. Visos laikos cilvēkam ir tendence palikt iedomīgam un dažreiz viņam piezogas sajūta, ka Dieva it kā nav, vai arī ja Viņš ir, tad Viņam nav nekādas daļas par mūsu dzīvēm, par pasauli. Daudzi uzskata: Es Dievu lieku mierā, lai Viņš arī mani liek mierā. Tomēr šajā pandēmijā mēs piedzīvojam mūsu nespēku un nevarību dabas procesu priekšā un līdz ar to esam aicināti atzīt, ka neesam pašpietiekami. Mums ir vajadzīgs Dievs. Mēs nevaram izmainīt procesus šajā pasaulē, īpaši dabas procesus un vīrusu parādīšanās un eksistence pieder pie mūsu radītās pasaules dabas procesiem. Tāpat kā slimības un nāve. Mēs ienācām šajā pasaulē un arī aiziesim. Cits ātrāk, cits vēlāk. Mēs šeit nepaliksim mūžīgi. Arī koki, lapas, zāle un visa radība uzzied, novīst un mirst.

Tomēr atgriezīsimies pie mūsu notikumiem.

Jēzus norāda, ka viņš ir pasaules gaisma. Tālākajos notikumos mēs redzēsim dažādas sabiedrības grupas, kurai katrai ir sava akluma pakāpe. Šīs pandēmijas laikā sākam piedzīvot, ka pēkšņi sākam pamanīt savu tuvāko, kaimiņu, draugu, līdzcilvēku, kuram “normālos” apstākļos būtu paskrējuši garām. Sākam beidzot redzēt. Redzēt sevi, savus grēkus, trūkumus, arī saskatīt lietas ap mums daudz dziļākā gaismā.  

Jēzus dziedina aklo un dziedināšanā lieto simbolus. Dievs ienāk šajā pasaulē, cilvēka veidolā un arī pēc savas nāves un Augšamcelšanās, Viņš savu pestīšanas un dziedināšanas kalpojumu veic, izmantojot Baznīcu, kurā ir klātesoši cilvēki. Viņš iesaista radību savā lielajā pestīšanas plānā. Jēzus dziedināšanā lieto zīmes, žestus, un Baznīca to turpina darīt caur svētajiem sakramentiem, kur neredzamās Dieva žēlastības tiek dāvātas caur redzamām zīmēm. Tieši šajā laikā, kad vīrusa izplatības dēļ esam aicināti palikt mājās, īpaši sāpīgi izjūtam to, ka nevaram pieņemt sakramentus klātienē. Jo jau no pirmajiem gadsimtiem, kristieši pulcējās kopā nedēļas pirmajā dienā, saules dienā, lai klausītos Dieva Vārdu, slavētu un pielūgtu Dievu, kā arī lai lauztu maizi un dalītos Euharistiskajā mielastā. Baznīcu veido un tā aug no Euharistijas, no Kunga Mielasta svētdienās. Un šobrīd mēs izjūtam šo vislielāko mūsu kristīgās dzīves trūkumu, jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. Tomēr, varbūt tieši pēc šīs krīzes mēs sāksim novērtēt, cik svarīga mums ir draudze, garīdznieks, dievkalpojums. Mēs sāksim novērtēt tās mazās, ikdienas lietas, kurām iepriekš bijām paskrējuši garām. Mēs sākam kļūt redzīgāki, jūtīgāki. Dievs nāk pie mums un vēlas iemājot mūsos, Viņš vēlas nodibināt personīgas attiecības ar mums, dziedināt mūsu sasalušās sirdis un atvērt mūsu vājredzīgās acis.

Šī izdzdiedinātā cilvēka kaimiņi, kuri iepriekš bija redzējuši šo cilvēku, viņu vairs neatpazīst. Tad kad Dievs pieskarās, tad cilvēks mainās, ka pārējie viņu neatpazīst. Kaimiņi vēl ir akli, bet redzīgais redz. Kaimiņi fiziski redz, bet garīgi vēl atrodas savā aklumā. Toties izdziedinātais cilvēks iegūst jaunu seju, jaunu sirdi. Izmainās viņa dzīve, Dievs viņā visu atjauno.

Tad seko izdziedinātā dialogs ar farizejiem. Farizeji ir cilvēki, kuriem viss ir skaidrs. Viņi visu zin. Viņiem par visu jau ir viedoklis. Viņi ir visgudrākie un pareizākie. Viņi ir gatavi arī Dievu pamācīt, kā Viņam ir jārīkojas. Arī mēs tādi esam. Mums ir savas ikdienas dzīves maskas, kuras uzvelkam, novelkam, atbilstoši situācijai. Arī mūsu priekštati un ilūzijas par dzīvi un notiekošo tajā. Mēs pārstāvam mūsdienu skeptisko, pārracionālo, postfaktuālo cilvēku, kurš uz visu raugās ar aizdomām un skepsi. Tādi ir farizeji – iedomīgi, pārgudri un sevā materiālistiskajā metafizikā ieslēgušies. Viņi neredz izdziedināto cilvēku, to, ka Jēzus viņam ir devis pilnīgi jaunu iespēju dzīvot. Viņi redz tikai savu un pieķeras ārējam sabata likuma ievērošanas burtam un rituālam. Kad viņi nevar apšaubīt izdziedināšanas faktu, viņi apšauba cilvēka slimību un aicina izdziedinātā vecākus, kuri bailēs no izstumšanas nevēlas apliecināt izdziedināšanu, bet visu vainu uzveļ pašam izdziedinātajam. Vēlākais farizeju dialogs ar izdziedināto vēl vairāk apliecina, ka farizeji nevēlas atzīt reālo izdziedināšanas faktu un paliek savā aizvērtībā.

Izdziedinātā cilvēka sirds ir mainījusies. Viņš drosmīgi apliecina, ka Jēzus ir tas, kurš viņam dāvāja dziedināšanu un to var darīt tikai cilvēks, kuram ir dievišķs spēks. Grēcinieks un ļauns cilvēks to nedarīs. Jēzus, satiekoties ar izdziedināto, ne tikai dziedina viņa fizisko aklumu, bet arī dāvā viņam dziļu garīgu redzi. Spēju saskatīt Jēzū Dieva Dēlu. Mesiju un visaugstāko pravieti. Ir noticis radikāls apvērsums. Jēzus vienam konkrētam cilvēkam ir dāvājis jaunas dzīves žēlastību. Jēzus šodien saka: "Uz tiesu Es esmu nācis šinī pasaulē, lai tie, kas neredz, kļūst redzīgi, un tie, kas redz, akli."

Kā ir ar mani? Es šodien esmu šeit vai pie ekrāna savās mājās. Manī varbūt ir bailes, nedrošība, neziņa. Kā būs ar mani? Kā būs ar maniem tuvajiem un mīļajiem? Vai viņus neskars šī drausmīgā slimība? Kā mēs tālāk dzīvosim Salaspilī, Latvijā un visa pasaulē? Ko darīt? Varbūt manī ir bailes no nāves? Fiziskās nāves. Bet kā ir ar manu garīgo, dvēseles stāvokli? Vai mana dvēsele, līdz šīs slimības parādīšanos bija attīrīta un gatava satikties ar Dievu?

Jēzus šodien dod atbildi. Viņš ir mūsu dzīves eksistenciālais pamats. Nav cita vārda debesīs un uz zemes, kurā mēs varētu tikt glābti. Šodien Jēzus mums katram piedāvā iespēju. Mainīt savu dzīvi. Atgriezties no grēkiem. Nožēlot un izsūdzēt tos. Laiks ir īss. Mēs nezinām, kas būs rīt. Visas mūsu drošības sistēmas, saliņas un iestrādātās taciņas šodien ir sabrukušas. Un ja kāds domā, ka varēs palikt tikai un vienīgi savā drošības “teritorijā”, tad tie ir maldi. Jēzus mūs šodien katru, visus, visu Latviju un pasauli aicina uz atgriešanos. Totālu, radikālu un pilnīgu atgriešanos. Jēzus vēlas mūs dziedināt no mūsu grēku un neticības akluma. Pirms šīs epidēmijas, pirms Lielā gavēņa mēs domājām par lietām, no kurām atteiksimies šajā Gavēņa laikā. Liekas, cik gan formālas un virspusējas bija šīs atteikšanās. Šobrīd mūsu brīvība tiek aizvien vairāk ierobežota. Mūsos iezogas eksistenciālas bailes. Kas būs, kā būs? Jēzus šodien mums katram dod atbildi – mans dārgais, mans maziņais. Nebīsties. Es esmu ar tevi. Nožēlo savus grēkus, izsūdzi tos garīdzniekam, atsakies no iepriekšējā dzīves veida un sāc veidot ar Jēzu, personīgas un dziļas attiecības. Jēzus par mums katru nomira pie krusta, izlēja savas dārgās asinis un Augšāmcēlās, uzkāpa debesīs, atsūtīja Svēto Garu un nodibināja Baznīcu. Jēzus vēlas šodien mums katram – tev un man, pieskarties un piedāvāt jaunu dzīvi. Izmainītu dzīvi.

Varam kopā ar apustuli Pāvilu teikt: „“Mosties, kas guli, un celies no miroņiem, un tevi apgaismos Kristus!”

Latvijas bīskapu vēstījums draudžu ticīgajiem

2020. gada 17. martā Tieslietu ministrijā notika sanāksme ar reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvjiem ar mērķi pārrunāt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un saistībā ar to ieviestos ierobežojumus.Dārgie Kristum ticīgie!

Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka arī krīzes laikā iedzīvotājiem ir nepieciešama garīgā aprūpe, ko sniedz reliģiskās organizācijas, tomēr tika uzsvērti arī nepieciešamie ierobežojošie un piesardzības pasākumi, ņemot vērā COVID-19 straujo izplatīšanos.

Sanāksmē tika panākta vienota izpratne par nepieciešamību ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, vienojoties par šādu rīcību Ministru kabineta š.g. 12.marta rīkojuma Nr.103 izpildē:

1. Dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību pulcējoties minētā rīkojuma 4.5.punkta izpratnē.

2. Dievnami netiek slēgti individuāliem apmeklētājiem, tomēr reliģisko norišu vietās ir atļauts atrasties tikai tādam cilvēku skaitam, kas ļauj stingri ievērot sociālo distancēšanos, turklāt nepārkāpjot maksimāli noteikto cilvēku skaitu, kas ir 50 cilvēki vienlaikus. Ja dievnama platība nenodrošina atbilstošas distances ievērošanu 50 cilvēkiem, tad cilvēku skaits tiek attiecīgi samazināts.

3. Reliģiskās organizācijas publiski aicinās ticīgos "palikt mājās", pēc iespējas atturoties no publisku vietu, tai skaitā, baznīcas apmeklējuma, reliģiskās darbības veikšanai izmantojot attālinātos dalības veidus. Jo īpaši tas ir attiecināms uz personām, kas atrodas riska grupā.

4. Tieslietu ministrija nodrošinās nepieciešamo atbalstu, lai reliģiskās organizācijas varētu veikt savu darbību, vienlaikus respektējot noteiktos ierobežojumus.

Gan ministrijas, gan reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvji pauda vienotu nostāju par nepieciešamību vairot sociālo atbildīgumu, aicinot ļoti piesardzīgi vērtēt veselības riskus katru reizi, kad notiek saskarsme ar citiem cilvēkiem, un aicināja izmantot šo sociālās distancēšanās laiku, pievēršoties savai garīgajai izaugsmei.

Latvijas bīskapi ir aicinājuši prāvestus ierobežojumu laikā turēt dievnamus pēc iespējas atvērtus, lai jums būtu iespēja lūgties Vissvētākā Sakramenta klātbūtnē, pieiet pie grēksūdzes un saņemt garīgu stiprinājumu. Lūdzam neslēgt baznīcas ciet arī uz dievkalpojuma laiku, bet nodrošināt, lai dievkalpojuma laikā baznīcā nebūtu vairāk par 50 cilvēkiem un distance starp tiem būtu ne mazāka par 2 metriem. Attiecībā uz bērēm arī ir jāievēro jau augstāk minētie ierobežojumi. Kristības un laulības iespēju robežās ir vēlams pārcelt.

Latvijas diecēžu bīskapi informē, ka katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, tāpēc šai ziņā viņi var justies brīvi savā sirdsapziņā. Ierobežojums apmeklēt publiskus dievkalpojumu izriet nevis no ārēja spiediena, bet ir dabiskā likuma prasība. Nevar izslēgt, ka mums būs jābūt gataviem pielāgoties arī citām, iespējams, pastiprinātām prasībām, reaģējot uz situācijas attīstību mūsu valstī.

Aicinām ikvienu, kurš atgriezies no slimības skartajām valstīm, tiešām godprātīgi ievērot paškarantīnu, tādējādi pārliecinoties, ka nenodod slimību tālāk. Dieva bauslis pavēl: Tev nebūs nokaut.

Ikvienu, kas svētdienā, minēto iemeslu dēļ paliks mājas, aicinām uz kopīgu ģimenes lūgšanu, īpaši lūdzoties par visiem, kas slimo, par ārstiem un par epidēmijas izbeigšanos, kā arī pievienoties kopīgai sv. Mises lūgšanai ar Radio Marija un Latgales radio starpniecību, vai ar interneta starpniecību.

Radio Marija Latvija nodrošinās svētdienu dievkalpojumu tiešraidi plkst. 8, 11, un 18:00, tāpat video tiešraidi plkst. 12:00 Facebook un YouTube kanālos nodrošinās Siguldas katoļu draudze. Papildus informācija sekos vēlāk. Lūdzam izmantot šo iespēju un ņemt dalību dievkalpojumos, paliekot mājās.

Romas katoļu Baznīcas Latvijā bīskapu konference (pārpublicēts no www.katolis.lv)

Kā tālāk dzīvot?

Dārgie draugi! Ir sācies īpašs laiks pasaulē, kas raksturojas ar noslēgtību, pašizolāciju, karantīnu un sava veida vienpatību. Jā, šogad mums visiem ir citāds gavēnis. Gavēnis bez svētdienas un ikdienas dievkalpojumiem, gavēnis, kurā nevaram skaisti kopā dziedāt Rūgto asaru dziedājumus, iet krustaceļu. Jā ir grūti. Daži vaino Baznīcu, ka Viņa tik "lēti" un ātri ir pakļāvusies laicīgās varas spiedienam. Tomēr Bībele mums māca: "„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu”, Rom 13: 1-2. Protams, ja valsts vara mums liktu zaimot vai novērsties no Dieva, vai arī pārkāpt Dieva un Baznīcas likumus, tad mums būtu tiesības tai nepakļauties. Bet, kā to uzsvēruši arī citu konfesiju garīdznieki savās uzrunās, šajā gadījumā mūs saista 3.bauslis, cienīt savus vecākus, un plašākā šī baušļa interpretācija ietver sevī arī pakļaušanos valsts varai. Un, protams, arī 5.bauslis - tev nebūs nokaut! Mums ir jāaizsargā savi gados vecākie, slimākie sabiedrības locekļi, kuri no šīs slimības var vissmagākā veidā tikt skarti.

Kā izmantot šo laiku un kādas garīgas atziņas mēs varam gūt no šī laika?

Bībelē ir skaista vieta: Tajā laikā Jāņa Kristītāja mācekļi un farizeji gavēja. Un viņi, atnākuši pie Jēzus, Viņam jautāja: “Kāpēc Jāņa mācekļi un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?” Un Jēzus viņiem sacīja: “Vai tad kāzu viesi var gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, tie nevar gavēt. Bet pienāks laiks, kad līgavainis viņiem tiks atņemts, un tajā dienā viņi gavēs!" (Mk 2,18-20) Šobrīd Līgavainis no mums ir paņemts un mēs gavējam. Ir sāpīgi un skumji. Bet vai mēs tikpat dedzīgi ilgojāmies pēc Svētās Mises, Komūnijas un dievnama arī tad, kad "viss bija kārtībā"? Vai ikdienā nebija tā, ka mums Dievs, Baznīca, draudze, garīdznieks bija vienaldzīgi? Vai arī šajos grūtajos apstākļos es atbalstīšu draudzi arī finansiāli, pārskaitot uz draudzes kontu savus finanšu līdzekļus? Vai "normālajā" situācijā es biju aktīvs un čakls draudzes loceklis, palīdzēju savai draudzei ar kalpošanu un praktisku palīdzību? Šis atstātības un vienpatības (ne vientulības) laiks mums ir dots, lai veiktu pamatīgu sirdsapziņas izmeklēšanu, attiecībā uz sevi, uz savu dzīvi, attiecībām ar līdzcilvēkiem, un arī uz draudzi, Baznīcu un pasauli. Kā es līdz šim dzīvoju? Vai es jau pirms šīs situācijas nebiju noslēdzies un iegrimis savā egoistiskajā pasaulē? Padomāsim par to un šobrīd būsim garīgi vienoti, izmantosim visas tehnoloģiskās iespējas, lai būtu klātesoši dievkalpojumos un lūgšanās attālināti. Dievs mūs arī šajā situācijā neatstāj. Painteresēsimies par saviem kaimiņiem, īpaši gados vecākajiem un slimākajiem. Vai viņiem nevajag kādu palīdzību? Varbūt vajag atnest produktus no veikala? Būsim vienoti!

Garīgā Komūnija

Garīgā Komūnija ir ilgas pieņemt svēto Komūniju brīžos, kad tas nav iespējams. Šāda prakse Katoliskajā Baznīcā sāka izplatīties viduslaikos, balstoties uz pārliecību, ka svētās Mises laikā priesteris dievkalpojumu vada kādā noteiktā nodomā. Līdz ar to, ikviens ticīgais garīgi var vienoties ar Kristu, pat ja fiziski viņš nepieņem Euharistiju. Par šādu iespēju jau rakstīja svētais Akvīnas Toms, kurš teica, ka “tas, kurš garīgi pieņem Kristus Miesu un Asinis, caur paša Kristus klātbūtni šajā Sakramentā, vienojas ar Kristu caur ticību un mīlestību”, (In Joannis Evangelium expositio 6.3,7). Polijā šādu praksi izplatīja svētais Staņislavs Kostka un tā izpaudās dažādos veidos: kā dievbijīga piedalīšanās svētajā Misē, hostijas dievbijīga uzlūkošana, ticībai Jēzus reālai klātbūtnei Vissvētākajā Sakramentā uzmodināšana, Pestītāja ciešanu un nāves dievbijīga apcerēšana. Šāda garīgā Komūnija ir īpaši svarīga slimniekiem, cietējiem un mirstošajiem, kuri slimības vai citu iemeslu dēļ nevar fiziski piedalīties svētajā Misē un pieņemt Svēto Komūniju. Svarīgi arī tiem, kuri ir bijuši laulāti Baznīcā, tad šķīrušies un dzīvo kopā ar citu cilvēku, tādējādi nevar pieņemt Svēto Komūniju.

Tridentes koncils māca, ka garīgo Komūniju pieņem tie, “kuri ar ilgām pieņem viņiem sagatavoto debesu maizi ar dzīvu ticību, kura darbojas caur mīlestību (Gal 5,6), izjūt tās augļus un darbību (BF VII 296). Kaut arī garīgo Komūniju nevar pielīdzināt reālai svētajai Komūnijai, tomēr arī tā nes savu garīgo labumu – vieno mūs ar Jēzu Kristu, sagatavo sakramentālajai Komūnijai un ir kā sakopotības akts. Šajā laikā, kad daudzi nepiedalās svētajā Misē klātienē un nepieņem svēto Komūniju Mises laikā, esam aicināti izmantot iespēju pieņemt garīgo Komūniju ar radio, televīzijas un interneta starpniecību.

Tulkots no: Misiurek J., Komunia duchowa, w: Encyklopedia katolicka, t. IX, red. nacz. A. Szostek, B. Migut, Lublin: TN KUL, 2002, kol. 494.

SUPLIKĀCIJAS – SVĒTAIS DIEVS

            Svētais Dievs, svētais varenais Dievs, svētais mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums!

            No mēra, bada, kara un ugunsgrēka pasargi mūs, Kungs un Dievs!

            No ļaunas un negaidītas nāves izglāb mūs, Kungs un Dievs!

            Savu svēto Baznīcu valdi un uzturi, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs!

            Īstās grēku nožēlošanas žēlastību dod(i) mums, mēs tevi lūdzam, Kungs un Dievs!

            Savā svētā kalpošanā mūs stiprini un uzturi, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs!

            Mūsu tēvu zemi sargi un svētī, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs!

            Zemei augļus dod(i) un uzturi, mēs Tevi lūdzam, Kungs un Dievs!

            Mēs, grēcinieki, Tevi žēlīgu Dievu, lūdzam, uzklausi mūs, Kungs un Dievs!

            Jēzu, Jēzu, Jēzu, apžēlojies par mums!

            Marija, Marija, Dieva Māte, lūdzi Dievu par mums!

Dārgie Eiropas brāļi un māsas,

mēs, divu Eiropas valstu Bīskapu konferenču priekšsēdētāji, vēršamies pie jums šajā grūtajā laikā, kad mūs stipri pārbauda vīrusa “Covid-19” pandēmija, lai kopā paceltu savu lūgšanu Dievam pēc palīdzības, mierinājuma un glābšanas.

Dievs, mūsu Tēvs, pasaules Radītāj, visvarenais, žēlsirdīgais, Tu mīlestībā pret mums sūtīji Savu Dēlu pasaulē kā mūsu dvēseļu un ķermeņu ārstu. Uzlūko Savus bērnus, kuri šajā grūtajā apjukuma un baiļu pilnajā laikā daudzos Eiropas un pasaules reģionos vēršas pie Tevis, meklējot spēku, glābšanu un mierinājumu! Atbrīvo mūs no slimības un bailēm, dziedini mūsu slimos, mierini viņu ģimenes, dāvā gudrību mūsu valdībai, enerģiju un atlīdzību mūsu ārstiem, medmāsām un brīvprātīgajiem, mūžīgo mieru mirušajiem. Neatstāj mūs pārbaudījumu brīdī, bet atpestī mūs no ļauna. Mēs to Tev lūdzam, kurš ar Dēlu un Svēto Garu dzīvo un valdi no mūžības mūžībā. Amen. Marija, veselības un cerības Māte, lūdz par mums!

Kā gavēt bez panikas?

Rekolekcijas ar maizi (auzu pārslām) un ūdeni (tēju) Dzintaros 20.22.martā

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī, rekolekcijas tiek atceltas!

Atbildes uz jautājumiem par homoseksuālismu

1.Kāda ir baznīcas attieksme pret viendzimuma attiecībām?

Katoļu Baznīcas oficiālā mācība ir atspoguļota Katoliskās Baznīcas Katehismā (www.katolis.lv/katehisms) 2357 līdz 2359 numuram. Tur lasām:
Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību (skatīt - Sal. Rad 19, 1-29; Rom 1, 24-27; 1 Kor 6, 9-10; 1 Tim 1, 10.) vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību".

2.Kopš kura laika Baznīca ir pret viendzimuma attiecībām?

Kā norāda Ticības Mācības Kongregācijas 1997.gada dokuments Persona humana, 8 numurs, tad Baznīcas nostāja homoseksualitātes jautājumā ir, bija un būs nemainīga.

3.Kāpēc tas ir grēks?

Baznīca nenosaka, kas ir vai nav grēks. Ir Dieva Baušļi un Svētajos Rakstos, Bībelē un Baznīcas Tradīcijā ietvertās patiesības. Baznīcai ir dots uzdevums šo Dieva atklāto patiesību cauri gadsimtiem nemainīgu un integrālu nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Kā iepriekš tika norādīts citētajos Bībele pantos, tad homoskesuālas attiecības ir ļaunas pēc savas būtības. Kā uzsver Katehisms, tad „tās (homoseksualās attiecības) ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.”

4.Kā kristīgā Baznīca skaidro homoseksualitātes rašanos cilvēkā?

Jāuzsver, ka es pārstāvu Katoliskās Baznīcas viedokli. Ir kristīgās konfesijas, kas domā citādi. Baznīca šo jautajumu neskaidro, jo tās uzdevums nav skaidrot psiholoģiskos vai medicīnas procesus. Ar tiem nodarbojas zinātnieki. Baznīcas uzdevums ir liecināt par Dieva doto Atklāsmi, kas ir ietverts Bībelē un Baznīcas Tradīcijā. Bībele un Baznīcas Tradīcija skaidri norāda, ka šādas darbības ir ļaunas pašas par sevi. Arī mediķu vidū nav vienprātības par šo jautājumu. Ir daļa, kas saka, ka šī nosliece ir iedzimta, ir daļa, kas saka, ka iegūta dzīves laikā. Ir psihologi, kas uzskata, ka tieši izirušās ģimenes, tēva trūkums, moralā degradācija varētu būt par iemeslu šādām parādībam. Bet tās ir tikai hipotēzes.

5.Vai arī katoļu baznīcā ir priesteri,kuri neslēpj savu homoseksuālismu? Kā viņiem to izdodas apvienot ar kalpošanu Dievam?

Katoļu Baznīcā, starp 400 000 priesteriem, noteikti ir tādi, kuriem piemīt homoseksualitātes tieksme. Ja priesteris ar šo tieksmi cīnās, iet pie grēksūdzes un aktīvi nepraktizē homoskesuālas attiecības, viņš var turpināt kalpošanu. Pretējā gadījumā viņam kalpošana ir jāatstāj.

6.Ko no Katoļu Baznīcas var gaidīt homoseksuāls cilvēks, ja viņš vēlas to apmeklēt?

Katehisma citāts: „Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē. Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.” Jāuzsver, ka pati tieksme vēl nav grēks vai ļaunums. Ļaunums sakas tad, ja cilvēks šo tieksmi mēgina apmierināt, vai arī sāk ar šo noslieci lepoties, vai piedalīties homoseksualitātes propogandā un ideoloģijā. Baznīca nenosoda cilvēku, grēcinieku, bet nosoda grēku un ļaunumu. Grēcinieks ir aicināts uz atgriešanos un viņš saņem piedošanu, līdzjūtību.

8.Vai un kā, pēc Baznīcas viedokļa, ir ārstējama homoseksualitāte?

Baznīca nejaucas zinātnes pētījumos. Arī zinātnieki nedod precīzas atbildes. Tomēr Baznīcā ir dažādas atbalsta grupas, iekšējās dziedināšanas programmas, kas var palīdzēt. Tās ir anonīmas un šādās grupās cilvēki sastopas ar līdzīgam problēmām un tās kopā var pārrunāt un risināt.

Vientulība un vienpatība

Dievkalpojumi slimnīcās!