Attālinātā lūgšanu grupa ar priesteri Ilmāru

Šajā grūtajā laikā, aicinu pievienoties lūgšanu grupai, kura notiks attālināti, google meet platformā. Nākamā lūgšanu grupas tikšanās plānota 29.oktobrī 20.30. Saite: meet.google.com/vdc-nskg-yej

Slimnieku apmeklēšana mājās Salaspilī

Katra mēneša pēdējā piektdiena
Salaspils katoļu draudzē
Slimnieku apmeklēšanas diena

Lūgums pieteikt prāvestam slimos un gados vecākos cilvēkus, kuri paši nespēj apmeklēt baznīcu, lai katra mēneša pēdējā piektdienā prāvests apbraukātu slimniekus, uzklausītu grēksūdzes, dotu slimnieku sakramentu un svēto Komūniju.

Nebūsim vienaldzīgi.

Zinātniskā konference “Katoļu dievnams kā spēcīga garīgā dominante Salaspils kultūrtelpā”.

Ceturtdien, 7.oktobrī

17.00 – 19.00 Salaspils pilsētas bibliotēkas telpās (Enerģētiķu iela 9) zinātniskā konference “Katoļu dievnams kā spēcīga garīgā dominante Salaspils kultūrtelpā”. Ieeja ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem, pārējie piedalās attālināti.

Referātu tēmas:

“Sv. Jura baznīca Salaspilī - pārvērtības un nozīme astoņos gadsimtos (14. – 21. gs.) “, Lilita Vanaga, dr. hist. h. c.

“Vai Salaspils baznīca ir izņēmums kardināla J. Pujata bīskapa kalpošanas 19 gados būvēto dievnamu vidū?", Andris Priede, dr. hist. eccl.

“Pārdomas par baznīcas mūzikas attīstību Latvijā”, mag. Ilze Dūmiņa-Kroja, ērģelniece.

Ieraksts:

Kam pieder Salaspils?

Nomainījām jumta kori, lai baznīcā netek iekšā ūdens

Sprediķis 26.septembra svētdienai (www.mieramtuvu.lv)

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Mieram tuvu draugi. Šodien Baznīcas liturģija mums piedāvā “garšīgi paēst” no Dieva Vārda galda. Nekad neaizmirsīsim, ka Svētās Mises liturģijā abi šie “galdi” ir svarīgi – Dieva Vārda un Euharistiskais. Tādēļ mēģināsim iedziļināties šajos lasījumos, lai labāk saprastu, ko Dievs vēlas mums tieši šodien katram teikt īpaši.

Pirmajā lasījumā no Vecās Derības 4 Mozus grāmatas Mozus aicina tautu ticēt un paklausīt. Izraēla tauta drīz vien būs nonākusi pagānu tautu vidū. Tā izbaudīs reibinošu uzvaras slavu. Vispārēja labklājība atnesīs agrāk nepiedzīvotu dzīves līmeņa celšanos. Būs daudz par ko priecāties un baudīt. Tomēr tam visam līdzi ies zināmas briesmas – Dieva tautas identitātes zaudēšana un iekrišana lepnības grēkā. Tauta ar Dievu vairs nerēķināsies un ātri aizmirsīs par Viņa vadību. Tādēļ Dievs runā ar Mozu un Mozus atzīst, ka viņš tīri cilvēciski nevar uz saviem pleciem iznest tautas grēkus, tas viņam ir par smagu (4 Mozus 11, 11-15). Tad Dievs aicināja Mozu izraudzīties 70 vīrus un Dievs viņus apveltīja ar īpašām harismātiskajām dāvanām, lai Mozus vadībā viņi varētu vadīt tautu un atpazīt Dieva gribu. Tālāk tiek aprakstīta epizode par kādiem cilvēkiem, kas nebija šo 70 izraudzīto vīru vidū un atklājās, ka arī tiem ir dots Gars no Dieva. Un te seko interesanta Mozus atbilde tiem, kas aicina viņu aizliegt pravietot: „“Vai tu esi skaudīgs manis dēļ? Kas gan to dos, ka visa tauta pravietotu un Kungs dotu viņiem savu Garu?”

Tātad Dieva Gars nav sevī ierobežots. Viņš dveš kur un kā vēlas. Katoliskajā Baznīcā ir atrodama pestīšanas elementu un dāvanu pilnība, Baznīca ir Svētā Gara Līgava, tomēr bieži vien mēs, paši kristieši, nepazīdami Gara dāvanas vai arī lepnības dēļ noslēgdami savu sirdi, rīkojamies tapat kā Vecajā Derībā jauneklis vai evaņģēlija fragmentā minētais apustulis Jānis. Mūsu problēma ir tā, ka mēs, domādami, ka mums viss ir skaidrs un ka mēs visu zinām, sakām ierobežot Dieva Gara darbību citos cilvēkos, vai arī uzskatīt, ka tikai mums ir vienīgā patiesība un taisnība. Un tad sākam paaugstināties pāri citiem.

Daudzās vietās apustuļi, būdami izraudzītie Jēzus sekotāji, un esot visu laiku Jēzus tuvumā runāja un rīkojās pilnīgi pretēji Dieva gribai. Kādā citā epizodē Jēzus pat bija spiests apustuli Pēteri nosaukt par sātanu, jo viņš mudināja Jēzu rīkoties pilnīgi pretēji Viņa pravietiskajai misijai. (sal. Mt 16,23) Bieži vien svētais Gars izlej savas dāvanas kur grib, cik daudz grib un kam grib. Ja mēs nobloķējam Svētā Gara darbību mūsos, tad Svētais gars atrod citus ceļus un veidus, kā uzrunāt cilvēkus un vest viņus pie Dieva. Mēs nedrīkstam slāpēt Garu (1 Tes 5,19) kā arī pavēlēt Svētajam Garam, vai arī likt Svētajam Garam pakļauties mūsu pašu iedomām vai interpretācijām.

Tomēr nākamie lasījumi paver vēl plašāku šī jautājuma perspektīvu. Dieva Gars aicina respektēt taisnīguma un solidaritātes principu sabiedrībā, jeb laicīgajā pasaulē. Mums, kristiešiem, ir tendence nodalīt laicīgo no garīgās sfēras, uzsverot, ka laicīgā pasaule ir ļauna, ka valsts likumi nav no Dieva un tādējādi mēs varam tos ignorēt un neievērot. Atceros, ka pirmajos priesterības gados man patika ļoti agresīvi braukt ar automašīnu un, reizēs, kad mani apturēja policija, es bravūrīgi centos uzsvērt likuma sargiem: “es taču esmu katoļu priesteris!” Un tad kādu reizi viens no policistiem man teica: “Mācītāja kungs, jums jāievēro ne tikai Debesu Valstības, bet arī šīs zemes likumi”. Arī adorācijās, bieži Kungs man aizrādīja, ka šāda prakse neatbilst Evaņģēlija standartiem. Kā ir ar mums? Vai nav tā, ka mēs uzskatām, ka nodokļi jau nav jāmaksā, jo tie taču mums atņem līdzekļus svētīgākam un garīgākam darbam? Ka pret valsts taisnīgajiem likumiem varam izturēties ar nevērību un nicinājumu. Svarīgi, taču, ka mēs aizstāvam ģimenes vērtības, cīnāmies pret “gender” un citām ideoloģijām, aizstāvam dzīvību, u.t.t. Jā, tās visas lietas ir svarīgas, bet arī par uzticību valsts likumiem mēs nedrīkstam aizmirst. Jēzus šodienas evaņģēlijā lieto skarbus vārdus: “Un, ja kāds kļūtu par iemeslu grēkam vienam no šiem mazajiem, kas man tic, tam būtu labāk, ja tam kaklā pakārtu dzirnakmeni un viņu iemestu jūrā”. Vai nav tā, ka mēs ar savu nepaklausību valsts likumiem, ar likumu ignorēšanu, nodokļu nemaksāšanu, “žuļīšanos” un “muhļīšanu” ieļaunojam cilvēkus, kuri ir ārpus Baznīcas un dažreiz savā dzīves veidā un nostājā ir daudz godīgāki un taisnīgāki par mums? Ja mēs nemaksājam par saviem darbiniekiem nodokļus, tad uz mums attiecas arī Jēkaba vēstules 5 nodaļas vārdi: “Lūk, alga sauc, ko jūs aizturējāt strādniekiem, kas pļāva jūsu tīrumu, un pļāvēju vaimanas ir sasniegušas debespulku Kunga ausis”. Jo ko dod tas, ja mēs ar finanšu mahinācijām esam ietaupījuši naudu un “it kā” kļuvuši bagātāki? Ko saka Jēkabs savā vēstulē: “Jūsu bagātība sapuvusi, jūsu drēbes kožu saēstas, jūsu zelts un sudrabs sarūsējis, un to rūsa liecinās pret jums un saēdīs jūsu miesu kā uguns. Jūs esat mantu krājuši pēdējās dienās”. Tieši tādēļ, atgriežoties pie pirmā lasījuma tēmas, ir svarīga Svētā Gara atpazīšana, lai saprastu, ka godīgi strādājot, maksājot nodokļus, atdodot Dievam, kas Dievam pieder un Ķeizaram, kas Ķeizara (Mateja 22,21) mēs it kā uz to brīdi kļūstam nabagāki, bet Dievs, redzot mūsu godīgumu un cenšanos pēc lielāka taisnīguma, atalgo no pavisam citas puses. Jebkurā gadījumā godīgums un caurspīdīgums arī finanšu jumā atmaksājas un nes milzīgu Dieva svētību.

Pēc divām nedēļām mēs, Salaspils katoļu draudzes ticīgie, svinēsim mūsu dievnama 25 gadu iesvētīšanas jubileju. Mūsu dievnams ir redzama zīme pašu katoļu alkatībai un vēlmei iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Tā vietā, lai 1996.gadā uzceltu skaistu un pamatīgu, vienu no pirmajām jaunuzceltajām baznīcām, daudzi no materiāliem tika piesavināti sevi un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. Un skaidrs, ka Salaspils baznīca nav vienīgais skumjais stāsts. Bet kur ir priecīgā, jeb Labā Vēsts? Cerības vēsts ir tajā, ka Dievs visu vērš par labu, un šobrīd es vēlos pateikties visiem, kuri pēdējo divu gadu laikā ir saziedojuši milzīgu naudas summu, lai uz šo lielo jubileju mēs varētu nosiltināt un atjaunot dievnama sienas. Protams, vēl ir jāmaina jumts un darbu ir ļoti daudz, bet varu teikt, ka ja Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā (Psalms 127,1). Salaspilī no sirds varu teikt – Kungs ir tas, kas ceļ šo namu. Paldies visiem kas palīdz un novēlu, lai mēs būtu čakli gan šīs pasaules, gan Debesu Valstības pilsoņi.

Aizstāvēju disertāciju par Vatikāna II koncila dokumentiem

Piektdien, 24. septembrī, Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātes Fundamentālteoloģijas (apoloģētikas) institūtā doktora disertāciju „Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila gaismā” attālināti aizstāvēja Salaspils draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.

2012. gadā pēc Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pamudinājuma un nosūtījuma priesteris sāka studijas šajā universitātē, vispirms gadus studējot maģistrāntūrā, pēc tam turpinot doktorantūras studijas fundamentālās teoloģijas disciplīnā. “Ļubļinā nodzīvoju trīs gadus un aktīvi studēju, ejot uz lekcijām un strādājot bibliotēkā. (…) Svētdienās kalpoju Fatimas Dievmātes draudzē Ļubļinā un verēju labi iepazīt Katoliskās Baznīcas dzīvi Polijā,” par studiju laiku Ļubļinā stāsta I. Tolstovs.

Stāstot par disertāciju, priesteris norāda: “Par iedvesmas avotu tēmai kalpoja Ticībai veltītais gads, kuru pāvests Benedikts XVI izsludināja 2012.gada 11.oktobrī. Tas īpašā veidā bija veltīts Vatikāna II koncila sasaukšanas 50. gadskārtai un aicināja aktualizēt Vatikāna II koncila dokumentos ietverto mācību. Katoliskā Baznīca Latvijā jau tad gatavojās publicēt Koncila tekstus latviešu valodā, kas īstenojās 2016. gadā, pateicoties izdevniecības “Vox Ecclesiae” pūlēm un daudziem līdzstrādniekiem. Tieši šie impulsi deva man un darba vadītājam iedvesmu disertāciju rakstīt par Koncila dokumentiem un Baznīcas saikni ar mūsdienu pasauli.” Astoņu gadu laikā, pētot dokumentus, I. Tosltovs sācis apzināties, ka tēma ir plaša, tāpēc tā tika sašaurināta, koncentrējoties uz Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību pētīšanu dokumentu gaismā.

Darbā ir trīs nodaļas. “Pirmajā nodaļā analizēju mūsdienu pasauli un mēģinu uz to paraudzīties ar Koncila “brillēm”. Interesanti, ka Koncila tekstos, neskatoties uz to, ka analizē pasaules un sabiedrības problemātiku 20. gs. 60. gados, ir redzama pravietiska vīzija par pasaules tālāko virzību un nepieciešamību Baznīcai atbildēt uz nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem tai būs jāsaskaras un ar kuriem mēs arī saskaramies mūsdienās,” par pētījumu stāsta I. Tolstovs.

Disertācijas otrā nodaļa ir veltīta Baznīcas noslēpumam, koncentrējoties uz tādu Baznīcas identitāti, kas balstīta attiecībās, bet trešajā daļā tiek “padziļināti analizētas Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības specifiski izstrādātu modeļu veidā, kuri ir manu pētījumu un pārdomu auglis”. Darbā ir izdalīti seši Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību modeļi: autonomijas un sadarbības, “antropocentiskais”, dialoga un misijas, satikšanās laika zīmēs, inkulturācijas un pasaules svētdarīšanas un pestīšanas modelis.

Pētījuma gaitā I Tolstovs secina: “Vatikāna II Koncils viennozīmīgi noslēdz 400 gadus ilgu kontrreformācijas periodu, kad Katoliskajai Baznīcai vajadzēja “aizstāvēties” protestantu kristiešu priekšā. No aizstāvēšanās Baznīca pāriet uz satikšanos un sadarbību ar pasauli. Cīņas un konfrontācijas laiks ir pagājis. Koncils ieskicē ceļus, pa kuriem Baznīcai būs jāiet nākamās simtgades. Diagnostiskais reālisms, kas nozīmē atteikties no pārlieku liela abstrakcionisma un essensiālisma (filozofiskas pārdomas par esamību un būtību) un vairāk iesakņoties pasaules realitātēs, analizēt tās un dod kristīgu un ekleziālu (Baznīcas mācībā iesakņotu) atbildi. Ņemot vērā mūsdienu skandālus un ieļaunojumus no Baznīcas locekļu puses Baznīcai ir jāmācās veselīga paškritika un nemitīga atjaunotne (Ecclesia semper reformanda) un inkluzīva (iekļaujoša) pieeja mūsdienu pasaules problēmām un to risināšanai. Mums ir jābūt gataviem spert drosmīgus soļus kopā ar pāvestu Francisku un Baznīcu. Nenodalīt dabisko no pārdabiskā, transcendenci no imanences, aktivitāti no kontemplācijas, un katram cilvēkam, arī tam, kas ir “ārpus Baznīcas”, vēl vairāk ir jākļūst par Baznīcas “ceļu”. Nedievišķot cilvēku, bet atdzīt katra cilvēka cieņu, arī Baznīcā, pat ja viņš ir lajs.”

Disertācijā priesteris pētīja ateisma saknes. Viņš norāda uz Koncilā secināto – kristieši bieži ir vainīgi pie ateisma rašanās, norādot izkropļotu kristietības attēlu mūsdienu cilvēkam. “Bieži tiek citēts izteikums “Dievs ir miris”, taču bieži arī tiek ignorēts izteikuma turpinājums: “mēs esam viņu nogalinājuši – jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas!” (Wir haben ihn getötet, – ihr und ich! Wir alle sind seine Mörder!)”, (cit. https://www.lu.lv/zinatne/programmas-un-projekti/petniecibas-projekti-latvijas-universitate/2006/titans/).

„Jo autentiskāki un evaņģēliskāki mēs būsim, jo spēcīgāku liecību mēs dosim cilvēkiem, kas netic vai šaubās,“ uzsver I. Tolstovs. Viņš norāda, ka jau Koncils dod norādes, kas mums esot jārisina – „ekoloģija, kara un terorisma draudi, globalizācija, nabadzība un nevienlīdzība“. Tāpat Koncils „iesāka t.s. “sinodālo ceļu”, aicinot mazināt eklezioloģisko “herēzi”, kas rezultējās ar ekleziocentrismu un klerikālismu, kad Baznīca it kā “nostājas priekšā Kristum”. Neaicinot atmest Baznīcu ir jāmēģina Baznīcu padarīt “caurspīdīgāku”, lai cilvēki neapstātos pie smagnējām un problemātiskām Baznīcas struktūrām, bet gan caur Baznīcu satiktu Jēzu Kristu“. „Esam aicināti uzlūkot Baznīcu, kura no šķēršļa, kas traucē satikties ar Kristu, kļūst par aizraujošu ceļvedi. Uzticama, drošticama (credible, angl.) Baznīca kļūst par spēcīgu Jēzus Kristus nāves un Augšāmcelšanās liecinieci, tādu, kādu to redzēja un vēlas redzēt Vatikāna II koncila tēvi un dokumenti,“ raksta I. Tolstovs.

Šodien I. Tolstovs aicina iet pāvesta Franciska pamudināto Sinodālo ceļu: „To noslēpumainā veidā iesāka jau pāvesti Jānis Pāvils II un Benedikts XVI. Pāvests Francisks turpina Vatikāna II koncila retrospekciju un mēs esam aicināti nepalikt malā. Ja paliksim malā, tad zaudēsim. Mūsu dievnami paliks tukši, jo cilvēki nevēlas sekot mums vai mūsu pašizveidotām “pseidoekleziālām” struktūrām. Vatikāna II Koncila tekstu iepazīšana vēl nav beigusies. Varbūt tā tikai tagad pa īstam tikai sākas. Drosmi!“

Priesteris izsaka pateicību Z. Stankevčam, Ļubļinas arhibīskapam Staņislavam Budžikam, priesterim Marcinam Vozņakam, mūžībā aizsauktajai Terēzei Drukai. „Ļubļinā, Latvijā un citās zemēs bija cilvēki, kuri mani atbalstīja un ļoti palīdzēja. Pateicoties viņu atbalstam, varēju šo laiku Ļubļinā pavadīt. Liela pateicība Ļubļinas Garīgajam semināram, kurā varēju dzīvot un veltīt laiku studijām, kā arī kopienām, kuras satiku Ļubļinā, piemēram “Chemin neuf”, “Neokatehumenalais Ceļš”, “Laulāto tikšanās” un citas. Saikne ar tām studiju laikā palīdzēja saglabāt līdzsvaru starp ratio (prātu) un fides (ticību),“ teic I. Tolstovs.

KABIA (www.katolis.lv)

Kāna ielūdz laulātos pārus Salaspilī

Doktora disertācijas publiska aizstāvēšana

Dārgie draugi. Ar lielu prieku informēju, ka manas doktora disertācijas publiskā aizstāvēšana paredzēta 24.septembrī plkst 11.00 pēc Latvijas laika. Ņemot vērā to, ka aizstāvēšana notiks attālināti, jo disertāciju aizstāvu Ļubļinas Katoļu Universitātes (Polijā), Teoloģijas fakultātes, Fundamentālteoloģijas (apoloģētika) institūtā, tad tajā varēs piedalīties ikviens, kuram ir pieejama interneta saite.

Aizstāvēšana notiks poļu valodā.

Disertācijas tēma:

"Relacje między Kościołem a światem współczesnym w świetle dokumentów II Soboru Watykańskiego".

"Relations Between the Church and Contemporary World in the Light of the Second Vatican Council Documents".

"Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila gaismā".

Disertācijas apraksts:

Problematykę badawczą stanowią relacje, czyli wzajemne odniesienia i związki zachodzące między Kościołem a światem współczesnym, które zostały przedstawione w dokumentach II Soboru Watykańskiego. Rozprawa składa się z wykazu skrótów, wstępu, trzech rozdziałów, zakończenia i bibliografii. Celem rozprawy było wydobycie głównych idei soboru na temat relacji między Kościołem a światem i ujęcie ich w przejrzystej formie modeli.

W rozdziale pierwszym (,,Rozumienie współczesnego świata”) najpierw omówiono teologiczne rozumienie świata, a potem diagnozę współczesnego świata dokonaną przez sobór (diagnoza kondycji współczesnego człowieka, społeczeństwa, kultury i religii pozachrześcijańskich).

W rozdziale drugim (,,Samorozumienie Kościoła w kontekście współczesnego świata”) omówiono misteryjną genezę i naturę Kościoła w kontekście współczesnego świata, historiozbawczy wymiar Kościoła w kontekście współczesnego świata i relacyjną tożsamość Kościoła w kontekście współczesnego świata.

W trzecim rozdziale (,,Modele relacji między Kościołem a światem współczesnym”), który jest najważniejszy dla osiągnięcia głównego celu rozprawy, przedstawiono sześć modeli: autonomii i współpracy, „antropocentryczny”, dialogu i misji, spotkania w znakach czasu, inkulturacji oraz uświęcania i zbawiania świata.

The research problem is what are the relations (dual attitudes, connections) between the Church and contemporary world in the Second Vatican Council documents. The dissertation consists of: shortcuts listing, introduction, three chapters, conclusions and bibliography. The research aim was to describe the main ideas and solutions (in a clear form of models) given by the last council about the relations between the Church and contemporary world.

Chapter I (“Understanding Contemporary World”) contains general theological understanding the world by Vatican II and its diagnosis of contemporary world (diagnosis of contemporary man condition, contemporary society, culture, and non-Christian religions).

Chapter II (“The Church Self-consciousness in the Context of Contemporary World”) contains: the mysterious origins and nature of the Church (in the context of contemporary world), salvation-historical dimension of the Church (in the context of contemporary world), and relational identity of the Church (in the context of contemporary world).

Chapter III (“Models of Relations Between the Church and Contemporary World”) as the most important for gaining the dissertation aim, contains description of six models: of autonomy and cooperation, “anthropocentrical”, of the dialogue and mission, of encounter in the signs of times, of inculturation, and of consecration and salvation of the world.

Saite, kura tiks aktivizēta 24.septembrī plkst. 11.00:

https://teams.microsoft.com/l/meetup-join/19%3ameeting_MmZlOTk0MjAtYmQ0OC00YzJjLWE2MjItMzRhMjU5M2JjZDFh%40thread.v2/0?context=%7b%22Tid%22%3a%22be317277-3672-487f-8f68-2059ad90b435%22%2c%22Oid%22%3a%2278fa727e-f23c-4673-b2f8-ac8e7ef92c8a%22%7d

Iestiprināšanas sakramenta saņemšana Salaspilī

Tikšanās par Iestiprināšanas sakramentu

Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver, ka „...iestiprināšanas sakramenta saņemšana ir nepieciešama, lai Kristības žēlastība sasniegtu savu pilnību. Patiešām, kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar Baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku...” (KBK 1285).

3.oktobrī, pēc galvenās svētās Mises ir paredzēta tikšanās tiem, kuri vēlēsies mūsu draudzē saņemt Iestiprināšanas sakramentu 10.oktobrī, bīskapa vizitācijas laikā.

Ko mums vēl vajag?

"Ja Kristus ir "Dieva Sakraments", tad Baznīca ir Kristus Sakraments šeit uz zemes" (Anri de Lubac). Gatavojoties kvalifikācijas eksāmenam, rodas dziļas pārdomas par Baznīcu, kura kā redzama realitāte dzimusi un dzimst Lieldienu notikumos. Tad kad Jēzus Pēdējās Vakariņās apsēžas pie galda, dzimst redzamā Baznīca. Kur ir Euharistija un leģitīms bīskaps, tur ir Baznīca. Un Euharistijas svinības ir Baznīcas centrālā un virzoši - vadošā ass. Un jocīgi, kad katoļi saka - mūsu draudzē nekas nenotiek, tikai "vienkārši tiek svinēta Mise". Baznīca nav kultūras nams, sociālo aktivitāšu centrs vai "ekšenu" sakopojums, vai konkurents vietējai kultūras pārvaldei. Neprotestantizēsim Katolisko Baznīcu. Jā, draudzē var būt daudzas un dažādas aktivitātes. Tomēr, ja draudzē dievbijīgi un dziļi tiek izdzīvota "parasta", kura īstenībā katra ir neparasta, svētā Mise, jau ar to pietiek. Mums tiek dāvāts pats Dievs Euharistiskajā Mielastā un vai ar to mums nepietiek?

Bērnu kora dibināšana Salaspilī

Salaspils katoļu baznīcas ceturtās sienas renovācija

Mans viedoklis - kādēļ es atbalstu vakcināciju!

Zinu, ka šīs manas pārdomas izraisīs dažādu reakciju lasītājos, tomēr es no sirds vēlos šeit īsi izklāstīt savus argumentus par labu vakcinācijai. Vispirms vēlos uzsvērt, ka es jau līdz pandēmijai esmu vakcinēts ar dažādām vakcīnām, sākot ar difterijas, trakumsērgas, gripas, ērču encifalīta, u.c. slimībām. Pats neesmu braucis uz Āfrikas kontinentu, bet zinu, kas bez obligātas vakcinācijas pret malāriju un citām slimībām uz turieni doties ir aizliegts. Zinu, ka daudzas slimības vēsturiski ir uzvarētas tikai un vienīgi ar vakcināciju.

Kādi ir mani argumenti, par labu vakcinācijai?

1. Vakcīna nav saistīta ar abortētiem bērniem (Romas Katoliskās Baznīcas augstākā instances ticības un morāles jautājumos - Ticības Doktrīnas Kongregācijas paziņojums: https://press.vatican.va/content/salastampa/en/bollettino/pubblico/2020/12/21/201221c.html)

2. Vakcīna nav saistīta ar dažādiem mistiskiem uzskatiem, kā čipošanu, zvēra skaitli, pasaules galu un sazvērestības teorijām. Man nav nekādu ne zinātnisku, ne teoloģisku pierādījumu, lai ticētu šādiem, piedodiet "murgiem". Atklāsmes grāmatā atrodamo "zvēra skaitli" - 666 ir jāinterpretē atbilstoši Svēto Rakstu iedvesmotā autora vēlmei, saistībā ar pirmo gadsimtu kristiešu vajāšanām imperatora Nerona laikā.

3. Vakcīna nav kaitīga manai veselībai, jo tā saka vakcīnu ražotāji un es uzticos zinātnei un ārstiem. Es savā ticības dzīvē nenodalu ticību un prātu, ticību un zinātni. Ja zinātne tiešā veidā nepretojas ticības un morāles prasībām, tad šādi zinātniski atklājumi un inovācijas ir jāpieņem un jāatbalsta. Mums ir jāsaprot, ka nākotnē vīrusi un baktērijas tikai vēl vairāk vairosies, ņemot vērā traģisko ekoloģisko situāciju pasaulē un šo vīrusu un baktēriju iespējamo izmantošanu karadarbībā. Un ja kāds uztraucās par vakcīnu sastāvu, paskatieties doktora desas sastāvu :).

4. Pats svarīgākais arguments - sabiedrības kopīgais labums. Jā, man arī varbūt nepatīk, ka manā ķermenī ievada svešu vielu, jā man arī, varbūt, ir bailes no pēcsekām. Bet visas sabiedrības veselības dēļ, pasargājot visvājākos sabiedrības locekļus, esmu gatavs uzpurēt savas individuālās vēlmes un uzskatus. Mums, kristiešiem, patīk lasīt Jēzus vārdus - nav lielākas mīlestības, kā tam, kas savu dzīvību atdod par draugiem (Jāņa ev 15,13). Lūk, no mums, kristiešiem, netiek prasīts atdot savu dzīvību, tikai aiziet un atļaut lai iedur plecā. Domāju, ka tie, kuri šodien aktīvi iestājas pret vakcināciju, kara gadījumā, ja nedod Dievs tāds sāktos, neietu un neaizstāvētu savu dzimteni. Covid-19 ari ir karš. Mūsu dievnami ir tukši, draudzes darbība paralizēta, daudzās draudzēs nav ienākumu, ar kuriem uzturēt un remontēt dievnamus. Vai visi aktīvie antivakseri ir steigušies palīgā draudzēm un citiem, kuriem šajā pandēmijas laikā ir klājies samērā grūti? No mums, kristiešiem, šodien netiek prasīts izliet asinis par tuvāko. No mums šoreiz netiek prasīta ienaidnieku mīlestība. No mums tiek prasīta tikai pavisam vienkārša lieta - sava tuvākā brāļa un māsas dēļ aiziet un novakcinēties. Jā, tas nav patīkami, jā, daudziem tas ir upuris. Bet tas ir upuris par brāļiem (Hostia pro fratribus - godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna bīskapa devīze).

Kopīgais labums un indivīda tiesības un vēlmes

Kas ir svētceļojums?

Norādījumi par Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasībām svētceļniekiem uz Aglonu un Aglonā

Svētceļniekiem dodoties kājām, jāievēro šādi nosacījumi:

1) svētceļojuma laikā personas pārvietojas, ieturot 2 m distanci un novēršot drūzmēšanos. Grupu lielums nevar pārsniegt 50 personas (ja visu svētceļojuma laiku tā atrodas ārā). Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

2) ja nepieciešama pulcēšanās iekštelpās (piem., palikšana pa nakti), personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegi (turpmāk – maskas) un jāievēro maksimāli pieļaujamais personu skats: līdz 20 personām. Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

3) visa svētceļojuma laikā (maršruta garumā) svētceļojuma organizētājs ir atbildīgs par visu drošības prasību ievērošanu;

4) personām, kurām ir digitālais sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts ir jārūpējas par tā derīgumu visā svētceļojuma laikā, savlaicīgi apzinot testēšanas vietas maršrutā.

14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00

Lai piedalītos svētku dievkalpojumos 14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00 epidemioloģiski daļēji drošā režīma sektorā[1] (kurā cilvēku skaits, ieskaitot personas līdz 12 gadu vecumam, nepārsniegs 1000), iepriekš jāreģistrējas Aglonas bazilikas informācijas centrā pa tālr. +371 25911536 vai e-pastu info.aglona@inbox.lv (informācija bazilikas mājaslapā www.aglonasbazilika.lv).

Savukārt personām ar derīgu digitālo sadarbspējīgo sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu dalība minētajos dievkalpojumos nav ierobežota un iepriekš nav jāreģistrējas.

Lai piedalītos svētajās Misēs plkst.12:00 un 19:00, visiem būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments kopā ar digitālo sadarbspējīgu sertifikātu par Covid-19 pārslimošanu, vakcināciju vai negatīvu testu (48h derīgo vai antigēnu testu, kas derīgs 6 h).

Dievkalpojumi 11.-13. augustā

Uz citiem dievkalpojumiem iepriekš pieteikties nav nepieciešams, tomēr tajos atļautais cilvēku skaits būs ne vairāk kā 1000 cilvēki.

Pasākuma norises vietā būs izvietota informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām un piesardzības pasākumiem. Savukārt cilvēku plūsmas kontroli gan pirms dievkalpojumiem, gan to laikā un pēc dievkalpojumiem, kā arī sabiedriskās drošības un epidemioloģisko prasību uzraudzību veiks gan draudzes brīvprātīgie, gan atbildīgie dienesti (Valsts policijas un Zemessardzes pārstāvji).

Informējam, ka Aglonas bazilikas draudzes teritorijā nebūs pieejamas telšu vietas, un iepriekšēja naktsmītņu pieteikšana ir obligāta. Vietu skaits ir ne vairāk kā 400 personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas. Ņemot vērā minēto, tos, kas Aglonā vēlēsies palikt pa nakti Aglonas bazilikas draudzes telpās, aicinām savlaicīgi sazināties ar Aglonas bazilikas draudzi, kā arī sekot līdzi draudzes mājaslapā izvietotajai informācijai.[2]

Vēršam uzmanību, ka šogad Aglonas bazilikas teritorijā netiks veikta tirdzniecība, bet pieguļošajā teritorijā tiks piedāvāti izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi.

Atgādinām, ka ikviens, kurš šaubās par savu veselības stāvokli, ir aicināts palikt mājās un piedalīties dievkalpojumos attālināti, tādējādi rūpējoties par sevi un citiem.

[1] Pasākums ir epidemioloģiski daļēji drošs, ja dalībniekiem ir vismaz sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka 6 h laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, vai persona pēdējo 48 h laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs).

[2] Sk.arī: http://www.aglonasbazilika.lv/

Svētdiena - diena Dievam un atpūtai

Garīgās mūzikas dievkalpojums 17.jūlijā

Dievkalpojuma tiešraide internetā:

Katoļu mūzikas skola Salaspilī 1997.gadā

Pirms dažām dienām, revidējot draudzes kora lietas, tika atrasta VHS kasete ar vissenāko video ierakstu no mūsu draudzes 1997.gadā. Un izrādās, ka mūsu ērģeles tika speciāli vestas no Vācijas, ar domu Salaspilī, līdzīgi kā Aglonā, veidot katoļu mūziķu un ērģelnieku skolu, kura dažus gadus arī pastāvēja. Tas man bija liels jaunums. Izrādās, ka mūsu Salaspils katoļu draudzes ērģeles ir izcilas ar specifisku reģistru, kurš nav citām Latvijas ērģelēm. Šobrīd esam uzsākuši šo ērģeļu restaurācijas un atjaunošanas darbus, jo vairāk kā 10 gadus nekas netika darīts, lai tās savestu kārtībā. Lūdzu jūsu lūgšanas un atbalstu! (Par Salaspili, sākot no 5.minūtes).

Kapusvētki Salaspilī, Dolē un Baldonē

Katoļu kapusvētki 2021.gadā

Salaspils Tilderu kapos

10.jūlijā 12.00

Doles kapos (bez svētās Mises)
10.jūlijā 16.00

Baldones pilsētas kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 16.00

Klapu kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 18.00

Kapos Salaspilī tiks svinēta svētā Mise par kapsētā aizgājušajiem piederīgajiem. Pusstundu pirms dievkalpojuma būs iespēja pieiet pie grēksūdzes. Pēc dievkalpojuma tiks pasvētīti kapu pieminekļi, krusti un apmalītes. Būs iespēja pieteikt svētās Mises aizlūgumus par mirušajiem draudzes baznīcā.

Tālrunis informācijai: 26382126, priesteris Ilmārs Tolstovs

3.jūlijs - adorācijas un grēksūdzes vakars Salaspilī

Šo sestdien ir mēneša pirmā sestdiena.

Salaspils katoļu baznīcā adorācija sāksies 18.00 un ilgs līdz 21.00.

Adorācijas laikā būšu pieejams grēksūdzes krēslā.

Vai katolis drīkst iet pie dziedniekiem?

Pēdējā laikā ļoti daudz dzirdu par cilvēkiem, arī katoļiem, kuri dodas pie dažādiem dziedniekiem, lai iegūtu sev vai citiem dziedināšanu no slimībam un atgūtu veselību. Vai katolis drīkst iet pie dziednieka?

Atbilde ir ļoti īsa un vienkārša - nē, nekādā gadījumā. Daudzi uzdos jautājumu - kādēļ?

Katoliskās Baznīcas Katehisms saka:

"Visi maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot "savaldīt" okultos spēkus, lai tos pakļautu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Šīs izdarības jo vairāk nosodāmas ir tad, kad tās pavada vēlme kaitēt otram vai kad tajās tiek iesaistīti velni. Amuletu nēsāšana arī ir nepieņemama. Spiritisms bieži vien ir saistīts ar zīlēšanu vai maģiju. Tāpēc Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Ķeršanās pie tā saucamajiem tautas ārstniecības paņēmieniem nedara pieļaujamu ne ļauno spēku piesaukšanu, ne otra cilvēka lētticības izmantošanu" (KBK 2117; http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n1.html#a2)

Šodien Baznīcas liturģijā bija fragments, kur Jēzus izdziedina kāda armijas virsnieka kalpu (Mateja 8,5-17). Jēzus uzslavē šī virsnieka ticību par to, ka viņš tic, ka Jēzus var dziedināt ne tikai klātienē, bet arī izmantojot citas "starpniecības formas". Tas nozīmē, ka šis virsnieks tic Dievam, kurš deleģē savu varu. Vispirms viņš ir "deleģējis" Savu Dēlu, lai Viņš šo pasauli atpestītu. Tēvs un Dēls "deleģē" Svēto Garu, kurš ir dzīvīnātājs Gars šajā pasaulē. Arī visai radībai Dievs ir "deleģējis" kādu daļu pats no sevis un devis zināma veida autonomiju. Dievs ir "deleģējis" Baznīcu, lai tā turpinātu Dieva iesākto pestīšanas misiju šajā pasaulē. Kristus ir iecēlis pāvestu, kā redzamu vienotības zīmi šajā pasaulē. Pāvests ir delģējis bīskapus savās diecēzēs, bīskapi - prāvestus, u.t.t.

Garīgajā pasaulē viss pastāv uz šo delegāciju, jeb sūtību. Bībelē ir viena svarīga epizode:

"Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus Vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: "Es jūs apsaucu tā Jēzus Vārdā, ko Pāvils sludina." Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli. Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?" Un cilvēks, kurā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievārēja, tā ka tiem kailiem un ievainotiem bija jābēg no šī nama. Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus Vārdu" (Apustuļu darbi 19, 13-17).

Šajā fragmentā ir skaidri redzams, ka garīgajā pasaulē ļoti svarīga ir deleģēšana, jeb sūtība. Neviens dziednieks nevar garantēt, ka viņš nesadarbojas ar ļauno garu, jo viņam nav tādas informācijas. Līdz ar to, ejot pie dziednieka, mēs riskējam nonākt saiknē ar ļauno garu un arī pakļaut sevi un savus tuvākos gan garīgā ļaunuma ietekmei, gan arī ļaujot šarlatāniem mūs ārstēt un ignorējam medicīnas sistēmu un ārstus, kurus arī ir sūtījis Dievs. Viņš jau deva iedvesmu izgudrotājiem un zinātniekiem, lai tie atklātu jaunas ārstniecības metodes un arī dažādas zāles, kas slimības gadījumā var palīdzēt. Dievs vispirms dziedina ar dabisko līdzekļu palīdzību.

Bet ko darīt, ja medicīna nepalīdz?

Baznīcai jau no seniem laikiem ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek dāvāta dziedināšana. Tas ir slimnieku sarkaments, viens no septiņiem Jēzus Kristus dibinātiem sakramentiem. Un tas nav domāts tikai mirstošajiem vai uz nāves gultas guļošiem. To var saņemt ikviens, nopietnas slimības gadījumā. Par šo sakramentu ļoti izteiksmīgi ir runājis apustulis Jēkabs:

"Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas. Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots" (Jēkaba vēstule 5, 13-15).

Noslēgumā!

Lūdzu, neiesim pie tantiņam, dziedniekiem, burvjiem, šarlatāniem un citiem, kuri paši uz savu galvu veic darbības, kurās ir klātesošs ļaunais gars. Un pat ja viņi stāsta, ka viņi sadarbojas ar Dievu (piemēram Elejas Veronika), tas neko nenozīmē. Ja viņiem nav delegācija, jeb sūtība no Baznīcas, viņi nav no Dieva. Arī Baznīcā, katram garīdzniekam vai kopienai, kustībai, lūgšanu grupai, aizlūdzējiem ir svarīga sūtība, jeb delegācija no sava bīskapa vai priestera. Būsim uzmanīgi! Uzticēsimies zinātniskajai medicīnai un Baznīcai. Amen.

Gender ideoloģija marksisma dūmakā

Šajā rakstā, izmantojot poļu katoļu laikraksta "Gosc niedzielny" veiktos pētījumus mēģināšu paskaidrot, ko nozīmē, šķietami "nevainīgā" 'gender' ideoloģija.

Tā ir patiešām ir ideoloģija, kuras mērķis ir pārveidot sabiedrisko attiecību formas, par pamatu ņemot to pašu, mums labi zināmo, tikai mazliet piemirsto marksismu. Mērķis ir graut un iznīcināt dabisko ģimenes modeli, un to paveikt, izjaucot robežas starp dzimumiem.

Marksisma pamatlicējs Fridrihs Engels, vienā no savām vissvarīgākajām grāmatām rakstīja: "Vēsturē par vienu no pirmajiem antagonismiem ir jāatzīst antagonisms starp vīrieti un sievieti monogāmiskā laulībā un par pirmo uzspiešanu - vīrieša pārākumu pār sievieti." ("Ģimenes izcelšanās, valsts un privātais īpašums")

Šo domu tālāk attīstīja amerikāņu feministe Shulamith Firestone (1945-2012), kuru atzīst par 'gender' ideoloģijas pamatlicēju. Savā grāmatā "Dzimumu dialektika" viņa sintezē Zigmunda Freida, Kārla Marksa, Fridriha Engelsa un Simone de Beauvoir idejas. Šajā grāmatā viņa uzsver: "Lai likvidētu un ierobežotu ekonomiskās klases ir nepieciešama proletariāta revolūcija, tāpat lai likvidētu dzimumu klases, jeb kārtas ir nepieciešama apspiesto (sieviešu) klases revolūcija, un šai klasei pilnībā ir jāpārņem vara pār reprodukcijas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka sievietēm ir ne tikai pilnībā jārīkojas ar savu ķermeni kā īpašumu, bet arī pilnībā jāpārņem kontrole pār visu cilvēka vairošanās un auglīguma sfēru. Viņai ir jākontrolē demogrāfiskā bioloģija un visas sabiedriskās institūcijas, kas ir saistītas ar bērnu radīšanu un audzināšanu." (S. Firestone, M.A. Peters, "Gender, pasaules politiskā un kultūras norma").

Šis fragments skaidri norāda, ka 'gender' ideoloģijas pamatā ir marksisms, sabiedriskās klases cīņas vietā tiek novietota dzimuma cīņa, kurā sieviete ir apspiestā klase, un tās mērķis ir iegūt kontroli pār auglīguma sfēru.

Cīņu par reproduktīvām tiesībām aizsāk Margaret Sanger (1879-1966), kura ir Starptautiskās Ģimenes Plānošanas Federācijas (IPPF) dibinātāja. Sanger uzskata, ka "mātišķība - tā ir reproduktīvā verdzība," no kuras vajag atbrīvot sievietes. "Sieviete ir novājināta ar to, ka tā ir sieva un māte. Vajag atbrīvot sievieti no šīm šausmām, no tās verdzības, kāda ir grūtniecība, dzemdēšana un bērnu audzināšana."

'Gender' ideoloģijas pmatā ir tēze, ka, pat ja mēs nevaram izslēgt bioloģisko dzimumu, tomēr mūsu uzskats par dzimumu ir sabiedrības un kultūras uzspiests mūsu dzīves laikā. S. Firestone savos radikālajos uzskatos postulē un unificē dzimumu un panseksuālismu. Viņas uzskats ir tāds, ka "sociālistiskās revolūcijas mērķis bija ne tikai likvidēt ekonomisko klasu, jeb šķiru privilēģijas, bet pat vispār likvidēt šīs klases kā tādas. Līdzīgi arī feministiksās revolūcijas mērķis ir ne tikai likvidēt vīriešu dzimuma privilēģijas, bet likvidēt pavisam jebkādu dzimumu izpratni. Jebkāda dzimumu izpratne vairs nebūtu kultūras un sabiedriskajā ziņā nepieciešama. Tieši homo, hetero, bi - seksuālisms ir šīs ideoloģijas augļi un sekas un veicinātāji. Reprodukcija vairs netiek saistīta ar dzimumu vai ģimeni. Šajā modelī viss ir iespējams. Arī 'In Vitro' apaugļošanas veicināšana ietilpst šajā pat ideoloģiskajā plāksnē.

Dzimumu kulturālo teoriju aizsācējs ir amerikāņu psihologs un seksologs John Money (1921-2006). Tieši viņš pirmais sāka lietot vādu 'gender', kā apzīmējumu dzimumam, kurš nav saistīts ar bioloģisko dzimumu. Viņš 'gender' definēja kā sabiedrisko lomu, mūsu pašu subjektīvo viedokli par savu vīriķību un sievišķību. Kau arī viņš neizslēdza biloģisko dzimumu, tomēr runāja par "gender role" (loma, kādu uzņemamies).

'Gender' definīciju, kā sabiedriko lomu attīstīja britu socioloģe un feministe Ann Oakley (1944). Pēc viņas uzskatiem, dzimums nav dabiska, bet ir atkarīga no kultūras, kurā notiek socializācija. "Vīrišķība un sievišķība nav "dabiskas substances", bet gan psiholoģiskas un kulturālas sekas, sabiedrisko procesu rezultāts, kurā indivīds iegūst vai nu vīrieša vai sievietes iezīmes".

Arī pazīstamā amerikāņu feministe Judith Butler (1956) cieši saista šo ideoloģiju 'gender' ar homo un trans - seksualitāti. Viņa uzskata, ka eskistē gan bioloģiskais, gan kulturālais dzimums, tomēr kulturālais dzimums neizriet no bioloģiskā, bet rodas no kulturālajiem procesiem. Viņa uzskata, ka nav tikai viens kulturālais dzimums, bet tas var būt ļoti daudzveidīgs un ļoti atkarīgs no audzināšanas bērnībā. Ja mēs bērnībā bērnam "iestāstīsim", ka viņš ir pretējais dzimums, vai homoseksuālis, tad viņš arī šādu lomu dzīves laikā spēlēs, neatkarīgi no sava bioloģiskā dzimuma. Tādējādi veidojās t.s. "performatīvisma" teorija un šo teoriju atzīst un tā iznīcina jebkādas robežas ne tikai starp vīrieša un sievietes bioloģisko dzimumu, bet vienādo lesbiešu, transseksuāļu, biseksuāļu un homoseksuāļu dzimuma izpratni.

Mūsu, kā kristiešu lielākais satraukums ir šīs ideoloģijas mēģinājums graut un iznīcināt ģimeni un mēginājums audzināt bērnus, atrauti no bioloģiskajiem procesiem. Pāvests Jānis Pāvils II šādus mēģinājumus nosauca par antropoloģisko kļūdu. Visi šie grupējumi vēlas iznīcināt "tradicionālās ģimenes tirāniju". Mūsdienu amerikāņu feministe un filozofe Alison Jagger atklāti norāda, ka dzimumu klasu, jeb šķiru revolūcijas mērķis ir iznīcināt ģimeni: "Lai iznīcinātu bioloģisko ģimeni, ir nepieciešams masīvi aktivizēt dažādu seksuālo prasību un vajadzību līmeni. Vīriešu un sieviešu homoseksuālisms, ārlaulības sakari - tas viss liberālajā domāšanas veidā tikai palīdzēs šiem procesiem. Cilvēce beidzot varēs atgriezties pie savas dabiskās, polimorfiskās un perversās seksualitātes."

Mēs varētu teikt - tā ir tikai teorija, kurai nav saiknes ar mūsu dzīvi. Tomēr tas jau reāli notiek. Skandināvijas "aseksuālās" skolas, bērnu dzimšanas reģistri bez dzimumu norādēm, viendzimumu "savienību" atzīšana par likumīgām, reprodukcijas kontrole un abortu "tiesību" popularizēšana, uzskatot tās par cilvēka tiesībām. Tieši tādēļ būsim nomodā, lūgsimies.

No "Gosć Niedzielny" 2014.gada 2.februāra numura materiāliem tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs

Svētceļojums uz Aglonu!

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie draugi. Tuvojas augusta mēnesis un mēs jau savlaicīgi sākam domāt par svētcēļojumu uz Aglonu. Šogad, tāpat kā iepriekšējo gadu ir zināma veida grūtības, lai to organizētu, tomēr centīsimies to noorganizēt. Uzreiz jāsaka, ka svētceļojumā varēs doties personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai spēs uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, kurš veikts 72 stundas pirms pievienošanās svētceļnieku grupai.

Ja kāds vēlas uzzināt sīkāku informāciju, lūdzu rakstīt man personīgi uz epastu priesteris.ilmars@gmail.com. Svētceļojuma gaita vēl ir izstrādes stadijā.

Aizlūgšanu vajadzības

Lūdzu, aizlūdziet kādu cilvēku. Viņai ir vēzis un šobrīd notiek ķīmijterapija. Pēc otrās reizes viņai ir diezgan, diezgan smagi. Visu laiku esmu viņai blakus un redzot viņas lielo vājumu, mani sāk pārņemt izmisums. Cenšos tam pretoties un saglabāt mieru, bet izdodas arvien mazāk.

Lūgsimies arī par vēl kādu cilvēku, kuram atkārtoti ir aizdomas par krūts vēža klātbūtni.

Sirsnīga saruna par ticību un atšķirībām starp konfesijām

5.jūnijs - adorācija un grēksūdzes Salaspils katoļu baznīcā

Adorācija un grēksūdzes

Salaspils katoļu draudzē

Sestdien, 5.jūnijā

9.00 Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana

Kopīgi lūgts rožukronis

17.00 priestera vadīta iekšējā lūgšana/adorācija

18.00 Slavēšana (vada Digna). Grēksūdzes iespēja

Noslēgumā. Ap 19.30 – svētība ar Vissvētāko Sakramentu

3.jūnijs - Kristus Miesas un Asins svētki. Procesija 6.jūnijā

Dvēsele! Kas tā ir un kur tā mājo?

Bībeles stundas. Pēdējā nodarbība. Lk 7.1-35

Visas Bībeles stundas var atrast: https://bibelesstundas.blogspot.com/

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās?

Vatikāna II koncils, par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).

Vatikāna II koncila pastorālajā konstitūcijā Gaudium et spes, 31.numurā ir teikts, ka “savu iespēju robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras. "Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās." (KBK 1915). Bet paliek atklāts jautājums, par ko balsot?

1. Katolim ir tiesības un pienākums piedalīties vēlēšanās.

2. Pirmais pienākums mums ir lūgties, lai Svētā Gara gaisma apgaismo mūsu pašus un arī tos cilvēkus, par kuriem mēs plānojam balsot.

3. Baznīca aicina rūpīgi iepazīties ar visu partiju priekšvēlēšanas programmām un kārtīgi izpētīt, kādi cilvēki balotējas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Ir svarīgi atcerēties, ko šī partija vai tās pārstāvētie cilvēki ir darījuši vai nedarījuši pēdējo gadu laikā. Balstoties uz šo pieredzi, izvēlēties sarakstu, kura programma un darbība ir visatbilstošākā Bībeles un Baznīcas dotajai mācībai.

4. Kad esam izvēlējušies partiju, par kuru balsot ir ļoti būtiski apdomīgi un mērķtiecīgi izsvītrot no dotā saraksta tos cilvēkus, kuru pārliecība un darbība neatbilst Svēto Rakstu un Baznīcas mācībai, savukārt, tos, kuru pārliecība un darbība atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, atbalstām, pievelkot krustiņu. Pašvaldību vēlēšanās mums izvēli izdarīt ir vieglāk, jo daudzus no cilvēkiem pazīstam personīgi un arī mūsu ikdienā viņi ir bijuši mums "tuvāk".

5. Jāatceras, ka mūsu izvēle ir svarīga mūsu dzīvei nākotnē un tādēļ ir svarīgi savu izvēli izdarīt apdomīgi un ar lielu atbildības sajūtu.

6. Savukārt ievēlētajiem deputātiem ir jāatceras, ka arī pēc vēlēšanām ir jādzīvo atbilstoši savai sirdsapziņai un nekāda partijas disciplīna nevar likt balsot pretēji katra pārliecībai. Ja tas tā notiek, deputāta pienākums ir par to runāt.

pr. Ilmārs Tolstovs

Katru sestdienu 19.00 - Gaismas ceļš! Šodien pēdējo reizi, sauksim pēc Svētā Gara!

Gaismas ceļš ir Lieldienu laika lūgšana veidota pēc Krusta ceļa principa. Tajā ir 14 stacijas, kurās tiek pārdomāti notikumi no Kristus augšāmcelšanās līdz Svētā Gara nosūtīšanai Vasarsvētkos. Lūgšana tika izveidota 1988.gadā saleziāņu kopienā. Ja Krusta ceļš beidzas četrpadsmitajā stacijā ar Jēzus apbedīšanu un sēru laiku, tad Gaismas ceļš sākas ar Kristus augšāmcelšanos. Jēzus ir dzīvs! Lai fakts, ka Kristus ir augšāmcēlies, dāvā mums prieku, cerību un spēku!

1. JĒZUS AUGŠĀMCEĻAS NO MIRUŠAJIEM

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 24, 1-6)
Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu, un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada. Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām. Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies.

Bībeles stundas. Lūkas evaņģēlijs 5,12-5,39

Visas Bībeles stundas ir atrodamas šeit: https://bibelesstundas.blogspot.com/

Lūgšanu un dziedināšanas diena 1.maijā.

Lūgšanu un dziedināšanas diena
Salaspils Romas katoļu baznīcā
Sestdien, 1.maijā.

9.00 Vissvētakā Sakramenta adorācijas sākums

16.00 Rožukronis

16.30 – animēta klusā lūgšana

17.30 – slavēšana un pielūgsme

Atbrīvošanas lūgšana individuāli pie Aglonas Dievmātes altāra (vada prāvests)

Grēksūdzes iespēja

19.30 svētība ar Vissvētāko Sakramentu.

Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu! (Rom 12,21)

"Nie daj się zwyciężyć złu, ale zło dobrem zwyciężaj" Rz 12,21 pic.twitter.com/auq167NKRu
— Radio Maryja (@RadioMaryja) April 29, 2021

Bībeles stundas. Lūkas evaņģēlijs 4,31-5,11

Šeit var atrast visas Bībeles stundu ierakstus: https://bibelesstundas.blogspot.com/

Bīskapu konferences dekrēts par Dievmātes litāniju

Tuvojas maijs – Dievmātei veltītais mēnesis, kura laikā ik dienas lūdzamies litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, apliecinot mūsu mīlestību pret Kristus Māti, kā arī pazemīgi lūdzot viņas aizsardzību un patvērumu.

Pagājušā gada 20. jūnijā, Marijas Bezvainīgās Sirds svētkos, Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija paziņoja, ka pāvests Francisks šo litāniju ir papildinājis ar trim jauniem Dievmātei adresētiem saucieniem jeb invokācijām:

https://press.vatican.va/content/salastampa/it/bollettino/pubblico/2020/06/20/0350/00805.html

Vēstulē, ko kongregācijas vadība nosūtījusi bīskapu konferenču vadītājiem visā pasaulē, izskan aicinājums šajā laikā, kuru raksturo nedrošība un satraukums, dievbijīgi, ar mīlestību un cerību vērsties pie Marijas. Ņemot vērā šo nedrošību un satraukumu, kā arī dažādus pārbaudījumus, kuru vidū ir ne tikai Covid-19 krīze, bet arī daudzu pasaules iedzīvotāju nepieciešamība visdažādāko iemeslu dēļ pamest savas mājas, pāvests Francisks ir vēlējies litāniju, kuru mēdz dēvēt arī par Loreto litāniju, papildināt ar saucieniem: “Žēlsirdības māte”; “Cerības māte”; “Bēgļu mierinājums”.

Saskaņā ar norādi, sauciens „Žēlsirdības māte“ jāievieto pēc litānijā esošā sauciena „Baznīcas māte“, „Cerības māte“ – pēc „Dieva žēlastības māte“, bet „Bēgļu mierinājums“ – pēc „Grēcinieku patvērums“. Loreto jeb litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam 1587. gadā oficiāli apstiprināja pāvests Siksts V. Tā ir vienīgā Baznīcas oficiāli atzītā litānija Dievmātes godam. Gadsimtu garumā litānijai tika pievienoti vismaz septiņi jauni saucieni. Divus no tiem – “Baznīcas māte” un “Ģimeņu karaliene” pievienoja pāvests Jānis Pāvils II attiecīgi 1980. gadā un 1995. gadā.

Līdz ar to Latvijas Bīskapu konference aicina Latvijas katoļu draudzēs lūgties litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, pievienojot 3 jaunās invokācijas.

Viktors Stulpins
Liepājas bīskaps
Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs

Zbigņevs Stankevičs
Rīgas arhibīskaps metropolīts

Jānis Bulis
Rēzeknes-Aglonas bīskaps

Edvards Pavlovskis
Jelgavas bīskaps

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

Kristības, Pirmā Komūnija, laulības un bēres Salaspils katoļu draudzē

Kristības, pirmā Svētā Komūnija (iesvētības) un Iestiprināšanas sakraments

Kristības mūsu draudzē parasti notiek svētdienās. Tomēr dažādu apstākļu dēļ ir iespējams arī cits laiks. Bērni līdz 7 gadu vecumam Kristības sakramentu saņem bez apmācībām (vecākiem ar bērna dzimšanas apliecību ir jāsarunā tikšanās ar draudzes prāvestu pirms kristībām). Krustvecākiem (vismaz vienam) jābūt katoļiem, kas iepazinušies ar ticības patiesībām. Ja kristību kandidātiem ir vairāk par 7 gadiem, tad ir jānāk uz nodarbībām ticības pamatu apgūšanai. Bērniem ir jāapmeklē Svētdienas skola, bet pieaugušajiem ticības mācības nodarbības. Pieaugušajiem kursi sākas februārī un bērniem – oktobrī. Krustiņu, sveci, katehismu un citas kristībām vajadzīgās lietas var iegādāties baznīcas grāmatu galdā, kas atrodas baznīcā.

Bērni un pieaugušie, kas ir iepriekš pieteikušies un sagatavojušies Iestiprināšanas sakramentam, to var saņemt tad, kad draudzi apmeklē bīskaps. Iestiprināšanas zīmes savlaicīgi jāpaņem pie draudzes prāvesta.

Laulības sakraments

Jāpiesakās vismaz 6 mēnešus iepriekš pie priestera. Ja kāds no laulājamiem nav kristīts, un/vai iesvētīts, tad ir jāapmeklē ticības mācības kursa nodarbības. Ir iespējamas laulības katolim ar nekatoli, tikai tad nekatoliskai pusei arī ir jābūt iesvētītai savā konfesijā. Ar citu reliģiju sekotājiem un neticīgajiem arī ir iespējamas laulības, tikai tad ir jāveic specifiska sagatavošanās. Tiem, kuri plāno laulāties ir jāapmeklē Saderināto un iemīlējušos tikšanās kursus. Pieteikšanās elektroniski http://www.laulatiem.lv.

Slimnieku sakraments

Ja kāds no jūsu tuviniekiem ir smagi saslimis, tad aiciniet priesteri, lai slimnieks caur slimnieku sakramentu varētu saņemt nepieciešamās Dieva žēlastības. Neatlieciet to uz vēlāku laiku, jo, esot smagi slimiem, veselības stāvoklis var neparedzēti ātri pasliktināties tā, ka saņemt sakramentus kļūst sarežģīti.

Sv. Mises nodomi

Aizlūgumu par mirušajiem (Sv. Misi) var pieteikt gan bēru dienā, gan arī vēlāk. Ir skaista tradīcija, ka atceramies mirušos viņu gada dienā. Tāpat ir laba tradīcija pasūtīt aizlūgumu par cilvēka garīgo un laicīgo labklājību, jubilejām un svinībām. Uzmeklējiet priesteri sakristijā pēc Sv. Mises.

Pasvētes un māju apmeklējumi!

Ir skaista tradīcija aicināt priesteri pasvētīt savu māju, dzīvokli, darbavietu, kā arī automašīnu vai kādas citas lietas. Sīkāka informācija pie prāvesta.

Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu, 1 Mozus 2, 24

Saņēmu šādu jautājumu:

"Kristus augšāmcēlies! Mani ļoti iespaido Jūsu citāti un īsie, bet ļoti pilnvērtīgie, posti Facebook. Vēlētos palūgt, vai varētu kādreiz ierakstīt par to, kā un kāpēc vecākiem būtu jāatlaiž savi bērni pēc laulībām? Par ģimenes robežām, un, ka jaunlaulātie sāk savu ģimeni, ka viņu vecākiem ne vienmēr vajag iejaukties. Man šķiet, ka daudziem šis būtu ļoti svētīgi to tiešām dzirdēt no priestera, jo daudzi nesaprot Bībeles tekstu par to, ka dēlam jāatstāj savs tēvs un māte un jāatdodas sievai...".

Liels paldies par jautājumu. Pašā sākumā ir jāuzslavē apvienība "Laulāto tikšanās", kura organizē saderinātajiem pāriem kursus un kuros šis jautājums plaši tiek aplūkots. Tādēļ šeit aprakstīšu problēmu, gan no teoloģiskā, psiholoģiskā un pastorālā skatu punkta.

Vispirms jāsaka, ka mani pašu izbrīnija kāda sena kāzu tradīcija, kāda tika praktizēta Latgalē un kuru mēs ļoti labi varam redzēt J. Streiča filmā "Cilvēka bērns". 1 stundas 21 minūtes epizodē tiek parādīta līgavas atvadīšanās no tēva mājām (https://www.filmas.lv/movie/1187/#). Ar lūgšanām un asarām līgava tiek "izvadīta" un atdota nākamajam vīram. Teoloģiski tas nozīmē, ka vīrs un sieva kļūst par vistuvākajiem radiniekiem, bet abi vecāki ir tikai nākamās pakāpes radinieki pēc tēva un mātes. Tas gan nenozīmē, ka cieņa, mīlestība un gādība attiecībā pret vecākiem beidzas. Nē, tieši otrādi - viņa pieaug, bet vecākiem bērni garīgi ir "it kā zuduši". Viņi vairs nav saistīti ar vecākiem un vecāki vairs necenšas ietekmēt, regulēt un kā citādi traucēt jaunajai ģimenei.

Bieži saderinātajos kursos pacēlās jautājums par to, vai jaunajai ģimenei vajadzētu dzīvot kopā ar vecākiem. Nav tādas vienas konkrētas atbildes. Ja tiek ievērots šis garīgais princips, tad kopā dzīvošana ir iespējama, kaut arī vecākiem, tīri psiholoģiski, ir grūti pieņemt, ka starp viņiem un viņu bērnu ir ienācis "kāds trešais". Labāk būtu, ja jaunā gimene, vismaz sākotnējā posmā, padzīvotu atsevišķi, lai nostiprinātu savas laulības saites un arī tīri reāli sāktu izdzīvot, ka viņi ir kļuvuši par vienu miesu.

Un tad seko pats būtiskākais, ko psiholoģijā sauc par "nabas saiti". Ir gadījumi, kad vecāki, īpaši sievietes ir zaudējuši otru pusīti un bērnu ir audzinājuši vienu pašu. Vai arī ģimenē ir bijis tikai viens bērns (mīlulītis). Ja ir izveidojusies ļoti cieša un spēcīga psiholoģiskā saite (māte - bērns), tad ir ļoti grūti šo saiti pārraut un tā tiek ienesta arī jaunajā ģimenē. Māte, tēvs, vai abi divi jaucas jaunajā ģimenē, vēlas kontrolēt, mācīt, ieteikt, u.t.t. kā dzīvot jaunajai ģimenei. Laulātā drauga, kurš tiek turēts "nabas saitē", otrā puse jūtas apspiesta, manipulēta un nebrīva. Attiecības šādā ģimenē, ja netiek risinātas, agrāk vai vēlāk sāk šķobīties, un, diemžēl, arī izirst. Tādēļ šis "nabas saites" jautājums ir jārisina uzreiz, jau pirms vai tikko uzsākot laulības kopdzīvi. Jebkurā gadījumā, saruna ar kompetentu garīdznieku, laulību konsultantu vai ģimenes psihoterapeitu nenāks par sliktu. Šeit arī interesants raksts par šo tēmu: https://jauns.lv/raksts/sievietem/13310-par-matem-kam-japarrauj-emocionala-nabassaite-ar-bernu-30-gadu-veca-dace-mammu-atlaid-mani. Lai visiem ir skaistas un izdevušās laulības un Dieva svētība un Jaunavas Marijas aizbildniecība ir ar visiem.

Bībeles stunda. Lūkas evaņģēlijs 3, 21-4, 13

Visas Bībeles stundas var apskatīt šeit: https://bibelesstundas.blogspot.com/

Bībeles stunda. Lūkas evaņģēlijs 2, 41-3,30

Es vakcinēšos!

Kristus ir Augšāmcēlies!

Dārgie draugi! Atļaujiet man paziņot svarīgu jaunumu - kaps, kurā tika apglabāts Jēzus, izrādījās ka ir tukšs.

Tika izplatītas dažādas viltus ziņas, tomēr tad Viņš Pats atnāca un paziņoja - es esmu Dzīvs un mājoju jūsu vidū.

Kristus ir Augšāmcēlies!!! Alleluja!

Svarīgs paziņojums Salaspils iedzīvotājiem un draudzes locekļiem

Tuvojas Lieldienas, Kristus ciešanu un Augšāmcelšanās piemiņas dienas. Sākot ar šodienu, Lielo Ceturtdienu, mūsu dievnamā notiks dažādi, šiem svētkiem, paredzētie dievkalpojumi. Lielajā Piektdienā, Lielajā Sestdienā un Lieldienās dievnams visu dienu būs atvērts individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām vienas mājsaimniecības ietvaros.

Uz dievkalpojumiem Lielajā Ceturtdienā 18.30 un Lielajā Piektdienā, 14.00 - krustaceļš un 15.00 - Ciešanu piemiņas dievkalpojums, var pulcēties ne vairāk kā 70 cilvēki.

Lielajā Sestdienā plkst. 15.00, 16.00 un 17.00, baznīcas stāvlaukumā tiks svētīts Lieldienu ēdiens un ūdens. Vigīlijas dievkalpojumā plkst. 18.00 var piedalīties tikai ar ieejas kartēm.

Lieldienās, Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumos 8.00 un 11.00 (krievu val.) var piedalīties tikai ar ieejas kartēm. Sākot no 12.00 baznīca būs atvērta individuālam apmeklējumam. Visus dievkalpojumus var redzēt attālināti draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv

Lai visiem svētīgi un Dieva mīlestības piepildīti šie svētki

Salaspils katoļu draudzes prāvests Ilmārs Ilmārs Pēteris Tolstovs

Bībeles stunda. Lūkas evaņģēlijs 2, 8-2,40.

Visas Bībeles stundas var apskatīt šeit: https://bibelesstundas.blogspot.com/

28.marts - Palmu, jeb pūpolsvētdiena.

Svētās Mises 28.martā 9.00 krievu val., 11.00 un 14.00 latviešu valodā

Dievkalpojumu tiešraide:

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze

Reģ. Nr. 90000470778

konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.