Aborts ir nevainīga bērna slepkavība
 |
Katoliskās Baznīcas Katehisms abortu jautājumā
Cilvēka dzīvība ir pilnībā jāciena un jāaizsargā jau kopš tās ieņemšanas brīža. Jau no pirmā tā eksistences brīža, ir jāatzīst šī cilvēka tiesības, kas tam pienākas kā personai un kuru vidū ir arī ikvienas nevainīgas radības tiesības uz dzīvību.
"Pirms nekā tevi izveidoju mātes miesās, es tevi pazinu, un pirms nekā tu nāci pasaulē, es tevi svētīju." ( Jer 1, 5)
"Mani kauli tev nebija apslēpti, kad slepenībā es tiku radīts un veidots zemes dziļumos." (Ps 139, 15)
Kopš pirmā gadsimta Baznīca ir apliecinājusi, ka jebkurš tīši izraisīts aborts ir morāliski ļauns. Šī mācība nav mainījusies. Tā paliek nemainīga. Tiešs aborts, tas ir, tīši gribēts kā mērķis vai kā līdzeklis, ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu:
"Tu neiznīcināsi embriju, izdarot abortu, un nedarīsi galu jaundzimušajam."
"Dievs [..], dzīvības Kungs, uzticēja cilvēkiem pienākumu kalpot dzīvībai, kas jāpilda cilvēkam cienīgā veidā. Dzīvība kopš tās ieņemšanas ir jāsaglabā, cik vien rūpīgi iespējams; aborts un bērna nogalināšana ir šausmīgi noziegumi."
Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ" "paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien" , saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams.
Katra nevainīga cilvēka neatņemamās tiesības uz dzīvību ir pilsoniskās sabiedrības un tās likumdošanas sastāvdaļa :
"Sabiedrībai un valsts iestādēm ir jāatzīst un jāievēro personas neatņemamās tiesības. Šīs tiesības nav atkarīgas ne no atsevišķiem cilvēkiem, ne no vecākiem, tās nav uzkatāmas arī par kādu piekāpšanos ne no sabiedrības, ne no valsts puses: tās patiešām pieder cilvēka dabai un nav atdalāmas no personas kā tādas, jo cilvēks nācis pasaulē, pateicoties Radītāja darbībai. Šo pamattiesību vidū ir jāizceļ ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un fizisko neaizskaramību no tā ieņemšanas brīža līdz pat nāvei."
"Kad valsts likums liedz kādai cilvēku grupai aizsardzību, kas tai likumīgi pienākas, tad valsts tādējādi noliedz visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā. Kad valsts neveltī pūles tam, lai tiktu ievērotas ikviena un - vēl jo vairāk - visneaizsargātāko cilvēku tiesības, tad tiek apdraudēti tiesiskas valsts paši pamati. [..] Cieņa un aizsardzība, kāda bērnam pienākas jau no viņa ieņemšanas brīža, nosaka to, ka likumā būtu jāparedz piemērots sods pret jebkādu tīšu viņa tiesību pārkāpumu."
Tā kā embrijs ir persona kopš savas ieņemšanas brīža, tad ar viņu ir jāapietas kā ar jebkuru citu cilvēku, cik vien iespējams viņu aizsargājot visā tā veselumā, par viņu rūpējoties un viņu ārstējot.
Pirmsdzemdību diagnostika ir morāliski pieļaujama, ja "tiek aizsargāta cilvēka embrija un augļa dzīvība un ja viņš tiek saglabāts neskarts, kā arī ja tās mērķis ir embriju saglabāt un ārstēt [..]. Tā ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu, ja, atkarībā no rezultāta, tā pieļauj abortu: diagnozes noteikšana [..] nedrīkst tikt pielīdzināta nāves spriedumam."
"Medicīniska iedarbība uz cilvēka embriju par likumīgu jāuzskata tikai ar tādu nosacījumu, ka tā saglabā embriju neskartu un neapdraud viņa dzīvību, vai arī nepakļauj to nesamērīgi lielam riskam, bet gan domāta slimības ārstēšanai, viņa veselības stāvokļa uzlabošanai un konkrētā augļa izdzīvošanas nodrošināšanai."
"Ir amorāli cilvēka embrijus ieņemt ļaunprātīgai izmantošanai, piemēram, lai tos lietotu kā 'bioloģisku materiālu'."
"Daži mēģinājumi iejaukties hromosomās jeb ģenētiskajā kodā nav ārstnieciski, bet gan vērsti uz to, lai dzemdētu dzīvas būtnes, kas būtu atlasītas pēc dzimuma vai kādām citām jau iepriekš paredzētām īpašībām. Šādi mākslīgi paņēmieni ir pretrunā ar cilvēka būtnes personisko cieņu, kā arī ar tās neaizskaramību un identitāti", kas ir unikāla un neatkārtojama.
Kas ir patiess katolicisms?
Foto izstāde “Ģimene 21” Salaspils katoļu baznīcā
Sabiedrības integrācijas fonds 2021. gadā atbalstīja biedrības “Vārtāja” projektu “Saimes spēks”, kur viena no aktivitātēm bija foto projekts “Ģimene 21”, kuras laikā notika 21 foto sesija ģimenēm ar 7+ bērniem. Ģimenes tika meklētas visā Latvijas teritorijā no visiem novadiem. Šogad kā šī projekta turpinājums tiek realizēts projekts “Saimes spēks 2”, Nr. 2022.LV/ĢDP/89, ceļojošā foto izstāde “Ģimene 21”, kuru tāpat kā iepriekšējā gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta mērķis ir veidot pozitīvu tēlu par lielām ģimenēm kā valsts un tautas pastāvēšanas stūrakmeni, uz kura būvēt pašu valsti. Reizē arī mazināt daudzbērnu ģimeņu atstumtību sabiedrībā un stiprināta tēva loma ģimenē.
Foto izstādi būs iespējams aplūkot
Salaspils katoļu baznīcā no 15.maija līdz 18.jūnijam katru dienu no 8.00 – 18.00.
Fotogrāfs Ansis Klucis.
#ĢimeneiDraudzīgi #SIFAtbalstaĢimenes
24.aprīlis. Dieva Žēlsirdības svētdiena. Dievkalpojumu tiešraide no Salaspils katoļu draudzes
20.aprīlī 20.00 raidījums "Paradokss" Radio Marija Latvija ēterā. Fideisms un racionālisms.
Raidījumu vada: priesteris Ilmārs Tolstovs Raidījums skan: katra mēneša 3. trešdienā pl. 20.00 (sākot ar 20. oktobri) Apraksts: Ar Iemiesošanās brīdi, kad Vārds tapa Miesa un mājoja mūsu vidū, kristietība ir paradoksu pilna. Par dažiem mēs pārrunāsim mūsu jaunākajā raidījumā “Paradokss”.
Tēmas:
Aprīlī – fideisms un racionālisms
Maijā – Dieva visvarenība, iepriekšnolemtība un mūsu gribas brīvība.
Lieldienu dievkalpojumu kārtība Salaspils Romas katoļu draudzē
15.aprīlis – Lielā Piektdiena
13.00 – Krustaceļš pie baznīcas
15.00 - Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums, lūgšana pie Kristus Kapa
16.aprīlis – Lielā Sestdiena
Piezīme: ūdeni un Lieldienu maltīti svētīs tikai pēc vakara vigilijas dievkalpojuma
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās vigilija
18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, kristības solījumu atjaunošana, Lieldienu maltītes un ūdens svētīšana.
17.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki
8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise
11.00 - svētā Mise krievu valodā
15.00 - svētā Mise latviešu valodā Baldonē, baznīcas dārzā.
18.aprīlis – Otrās Lieldienas
9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā
Latvijas Bīskapu konferences norādījumi draudzēm pēc ārkārtas situācijas beigām (pārpublicēts no www.katedrale.lv)
Latvijas Bīskapu konference ziņo, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī turpmāk baznīcu apmeklētājiem ir jālieto medicīniskās maskas vai FFP2 respirators. Visām šīm prasībām rekomendācijas raksturs būs, sākot ar 1. aprīli. Jau tagad tiek rekomendēts ievērot divu metru distanci, veikt roku dezinfekciju un telpu vēdināšanu.
Tai pat laikā no 1. marta dievnamu apmeklētājiem vairs nebūs jāuzrāda pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, kā arī tiek atcelti noteikumi par konkrētas platības ievērošanu vienam apmeklētājam.
Neskatoties uz atvieglojumiem, tomēr aicinām vērot savu veselības stāvokli un, parādoties slimības simptomiem, pārdomāt par savu dalību dievkalpojumā klātienē.
No rītdienas, 1. marta, nebūs spēkā dispensa no svētdienas un svētku dienu Svētās Mises apmeklēšanas. Tādēļ tiem, kuriem nav attaisnojošu iemeslu (slimība, vecums vai attālums un transporta trūkums), jāpiedalās svētdienas un svētku dienu Svētajā Misē atbilstoši pirmajam Baznīcas bauslim.
“Centīsimies aizvien vairāk atgriezties pie ierastās dzīves, jo Svētās Mises – Euharistijas svinēšana “ir virsotne, uz kuru tiecas Baznīcas darbība, un tajā pašā laikā - avots, no kura tā smeļ visu savu spēku”. (Sacorsanctum concilium, 10) Kādu laiku mēs pieņēmām attālumu no Kunga altāra kā Euharistiskā gavēņa laiku, lai no jauna atklātu svarīgāko – Euharistijas nozīmi, skaistumu un neizmērojamo vērtību mūsu ticības dzīvē.
Latvijas Bīskapu konference
Sprediķis Gavēņa 1 svētdienai (Mieram tuvu)
Dārgie Mieram tuvu lasītāji. Atkal ir sācies Lielais Gavēnis, kura laikā mums katram tiks dota brīnišķīgi sagatavoties Lieldienu svētkiem un “varbūt” izmainīt kaut ko savā dzīvē. Pāvests Francisks savos dokumentos runā par bīstamību iekrist pelagiānisma maldos, uzskatot, ka mēs ar saviem spēkiem varēsim uzveikt grēku un sasniegt svētumu. Tādēļ gavēnis vienmēr ir lielu uzvaru un briesmīgu sakāvju laiks. Ja gavēni iesākam ar augstprātīgu uzticēšanos saviem spēkiem, tad drīz vien Kungs mums atklāj, ka neko paši ar saviem spēkiem mēs paveikt nevaram. Tātad pirmā gavēšana ir pazemības gavēnis – esmu gatavs gavēt, bet ne savā, bet Kunga spēkā.
Pirmajā lasījumā mēs varam iepazīties ar Vecās Derības Izraēļa tautas kodeksu, kurš noteica ikgadēju pirmo augļu upurēšanu Jeruzalemes svētnīcā, un šis kodekss arī noteica obligātu svētceļojumu uz Jeruzalemes svētnīcu. Pamatojums tam ir tautas ceļojums tuksnesī, kur viņi piedzīvoja pilnīgu atkarību no Dieva labvēlības un žēlastības. Tekstā ir redzama spēcīga norāde uz Dieva iniciatīvu un Viņa spēku, kurā tauta tika izvesta no Ēģiptes un piedzīvoja glābšanu. Tātad es esmu pilnībā atkarīgs no Dieva un gavēņa laiks ir iespēja no jauna “pārlikt akcentus” manā dzīvē. Vai es esmu savas dzīves “kungs”, vai tomēr Dievam pieder galvenā iniciatīva manā dzīvē? Vai es Dievam atmetu “to kas man paliek pāri”, vai es Dievam atdodu visu to labāko? Vai es pateicos Dievam par saviem talantiem, spējām un dāvanām, ko Viņš man ir devis?
Par katastrofālo Salaspils katoļu baznīcas jumtu
Turpināšu informēt par reālo situāciju, kādā atrodamies, saistībā ar mūsu jumtu.
Jumta kopējā platība ir 1000 m2. Pēc ekspertīzes, kas veikta šim jumtam, ir noskaidrots, ka jumtā ir "sastūķēta" akmens vate, apmēram 10 cm. biezumā. Bet vislielākās problēmas ir salaiduma vietas, jo tikai pagājušajā gadā ar betonu tika piepildītas sānos esošās caurules, kas šobrīd nodrošina baznīcas stabilitāti. Visus šo 25 gadus baznīca stiprā vējā "staigāja" kā tāds kāršu namiņš. Tieši šuvju un salaidumu vietas ir tās, kas laiž ūdeni un baznīcā tek. Ir skaidrs, ka jumts ir jāmaina, jo ar katru dienu situācija kļūst aizvien sliktāka. Vēl pēc brīža dievnamā sēdošiem, stipra lietus laikā vajadzēs sēdēt ar lietussargiem. Un tas nav joks vai sarkasms. Tā ir realitāte.
Kādi ir risinājumi? Līdz rudenim mūsu draudzei ir jāsavāc vismaz 200 000 eiro, lai varētu uzsākt jumta rekonstrukciju. Tie, kuri orientējas šī brīža cenās, zinās, ka tā ir minimālā summa. Šobrīd mūsu draudzes kontā ir apmēram 50 000 eiro un katru svētdienu mēs varam savākt apmēram 1000 eiro ziedojumos. Apmēram. Mums vēl ir elektrības, apkures un daži citi izdevumi, tomēr ir iespējams, ka gadā mēs 50 000 varam savākt. Lai uzsāktu jumta rekonstrukciju, šādā tempā mums būs jāvāc trīs gadi. Baznīcas jumts tomēr nākamo ziemu var nepārdzīvot.
Kādi ir risinājumi?
1. Ja šīs vasaras laikā summa netiek savākta, rudenī es ierosināšu Salaspils katoļu baznīcas ēku atzīt par ekspluatācijai nedrošu un to slēgt.
2. Draudze tomēr savāc nepieciešamo summu, kas gan ir maz ticams.
3. Runāju ar arhibīskapu un ierosināju šo jautājumu pārrunāt visas arhidiecēzes līmenī, jo tā nav tikai mūsu personīgā lieta. Draudzes locekļi nav vainīgi pie tā, ka deviņdesmito gadu vidū tika uzcelts šāds "monstrs" un būtu tikai pareizi, ja visa diecēze uzņemtos solidāru līdzdalību šī jautājuma risināšanai. Tad kad mums būs jauns jumts, mēs arī būsim gatavi, vajadzības gadījumā, palīdzēt citām draudzēm, kad viņas nonāks līdzīgā situācijā.
4. Ņemt aizdevumu bankā, tomēr, jāsaprot, ka reliģiskas organizācijas nav pelnošs uzņēmums un bankai ir vajadzīgas garantijas, ka mēs šo aizdevumu atdosim.
Tāda ir realitāte. Mums ir laiks līdz vasaras vidum vai beigām. Draudze šobrīd intensīvi strādā ar firmām, kas nodarbojas ar jumtu likšanu, lai izvērtētu potenciālos darbu veicējus. Lai Visvarenais Dievs un Visvētākā Jaunava Marija, Rožukroņa Karaliene, ar Svētā Meinarda aizbildniecību mums visiem palīdz šajā ceļā.
Atbilde uz Minhenes arhibīskapa iebildumiem, saistībā ar celibāta "atcelšanu"
Pēc Vatikāna II koncila tika atļauts ordinēt par diakoniem (pirmā priesterības pakāpe) precētus vīriešus, tomēr, jautājumā par Romas rita katoļu priesteriem, Koncils noteica turēties pie senās tradīcijas un ordinēt tikai neprecētus vīriešus. Tā ir sena Baznīcas prakse un Koncilā esošie garīdznieki uzskatīja, ka šī prakse ir vērtīga un tādējādi saglabājama.
Pirms dažiem gadiem notika Amazones reģionam veltītā bīskapu sinode, pēc kuras daudzi cerēja, ka pāvests Francisks pieļaus precētu vīriešu ordināciju Katoliskās Baznīcas Romas ritā, tomēr, dokumentā Querida Amazonia nekas par to netika minēts. Celibāta praksi kā vērtīgu ir ieteicis pats Jēzus Kristus Mateja evaņģēlija 19.nodaļā, sakot, ka “ ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot” (19.pants). Līdz ar to Baznīca celibātu uzlūko kā lielu dāvanu un iespēju katoļu garīdzniekam sevi pilnībā atdot kalpošanā Dievam un cilvēkiem un tādējādi būt par Dieva Valstības zīmi mūsdienu pasaulē. Ja uz celibātu raugās tikai no pragmatiskā vai produktivitātes viedokļa, tad to ir samērā grūti izprast.
Raugoties uz iebildumiem, ka celibāts veicina garīdznieku vientulību, tad jāsaka, ka arī daudzi ģimenes cilvēki, dzīvojot kopā, piedzīvo zināma veida vientulību un dažādas laulības dzīves krīzes, un šādas krīzes ir klātesošas arī celibātā dzīvojošo garīdznieku vidū. Vācijā, kuru pārstāv jau minētais kardināls, daudzi garīdznieki, diemžēl, ir kļuvuši kā draudžu “ierēdņi”, kuri saņem algu no valsts un tikai izpilda savus pienākumus draudzēs, bez dziļāka kontakta ar draudzes locekļiem. Normālā gadījumā garīdznieks nekad nav viens, jo ar viņu ir draudze, kura, kopā ar garīdznieku, veido garīgo ģimeni, jeb kopienu. Tātad, problēma nav pats celibāts, bet kristīgo draudžu un, šajā gadījumā, lokālās Baznīcas problēma Vācijā, kuru izsaka minētais kardināls.
Arī saistībā ar pedofilijas skandāliem, vēlos vērst uzmanību uz Annas Solteras (Anna Soltera „VARMĀKAS. Pedofīli, izvarotāji un citi”. Apgāds ADRIA, 2007. 264 lpp.) pausto viedokli, kura norāda, ka Baznīca, ņemot vērā tās lielo prestižu sabiedrības acīs un arī sava veida uzticēšanos cilvēkiem, ir ļoti pateicīga “ēsma” dažādiem cilvēkiem, kuri vēlas tajā realizēt šādas un cita veida perversijas. Tomēr, kā uzsver norādītā autore, arī citās sabiedriskās dzīves jomās un sfērās šīs perversijas ir klātesošas. Tādēļ Baznīca mūsdienās apzinās situācijas nopietnību un dara visu, lai pedofīliju izskaustu no visām Baznīcas struktūrām, tomēr tā neuzskata, ka pedofilijas galvenais iemesls un cēlonis būtu garīdznieku celibāts. Balstoties uz Annas Solteras, kā arī citu speciālistu viedokļiem, ir jāveic ļoti plaši bērnu un pusaudžu aizsardzības pasākumi gan Baznīcas iekšējās struktūrās, kā arī vispār sabiedrībā, un ir jāpieturas pie absolūtās “0” tolerances, attiecībā uz šādiem gadījumiem un situācijām, kā arī jādara viss, lai jebkurā Katoliskās Baznīcas struktūrā un sabiedrībā kopumā, bērni un jaunieši justos droši un pasargāti.
Svētdienas skola pieaugušajiem 20.februārī
Svētdienas skola pieaugušajiem
Salaspils Romas katoļu draudzē
(tiem, kuri vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (pirmajai svētajai Komūnijai) un laulībām)
Pirmā nodarbība notiks:
- svētdien, 20.februārī plkst. 15.00 baznīcā.
Nodarbības notiks katru svētdienu plkst. 15.00. Noslēgums plānots 5.jūnijā. Visas nodarbības tiks ierakstītas video formātā un pieejamas tiešraidē www.salaspilsdraudze.lv un arī pēc tam Youtube kanālā.
Nodarbības tiks organizētas, atbilstoši epidemioloģiskai tā brīža situācijai. Sīkāka informācija 26382126 (pr. Ilmārs)
2.februāris - Sveču diena!
Kunga Prezentācijas svētki (sveču diena)
2.februāris
9.00
svētā Mise krievu val.
18.30
svētā Mise latviski
katrā sv. Misē svētīs sveces
Svētā Blazija diena
3.februāris
18.30
svētā Mise,
svētība pret kakla slimībām
Svētās Agates diena
5.februāris
8.00 svētā Mise
16.00 svētā Mise
svētajā Misē svētīs Agates maizi
un ūdeni
No 17.00 – 19.30 adorācija,
slavēšana un grēksūdzes.
Vissvētākās Jaunavas
Marijas parādīšanās Lurdā piemiņas diena – slimnieku diena
11.februāris
Svētā Mise 8.00.
Pēc svētās Mises svētība slimniekiem un slimnieku
sakramenta dalīšana Mises laikā visiem, kuri vecāki par 60 gadiem un smagā
slimībā esošiem neatkarīgi no vecuma.
Salaspils katoļu draudzes jaunumi
Dārgie draudzes locekļi. Informēšu jūs, par tālākajiem draudzes attīstības plāniem. Izskatās, ka jumta atjaunošana būs jāatliek, jo jāveic nopietna složu izpēte un pārrēķins, lai zinātu, kādu metodi pielietot jumta atjaunošanai. Ja jums ir zināms būvkonstruktors, kas to varētu veikt, dodiet ziņu. Šobrīd esam ķērušies invalīdu uzbrauktuves projektēšanai un kāpņu atjaunošanai. Viena firma pandusa izbūvei jau ir sarēķinājusi 24 tūkstošus eiro. Pandusa kopgarums 36 metri. Domāju, ka tas ir pa dārgu un meklējam vēl citu firmu piedāvājumus. Tāpat arī domājam par kādiem labiem meistariem, kura varētu atjaunot baznīcas kāpnes, kuras brūk kopā. Atgādinu, ka draudze nepieder prāvestam un viņam vienam nav jādomā par šīm lietām. Ja jūtat, ka variet iesaistīties, dodiet ziņu, un pievienošu jūs atsevišķai watsapp grupai. Tāpat ir nolemts, ka mūsu draudzes bērnu nometne notiks no 11.-16.jūlijam Bārbeles skolā "Saknes un spārni (www.barbele.lv). Ja kāds vēlas piedalīties un palīdzēt nometnes organizēšanā, dodiet ziņu. Mūsu draudzes kontā šobrīd ir 35 270,52 eiro. Paldies visiem, kas iesaistās un palīdz. Dieva svētību visiem.
Kristus Dzimšanas svētku kārtība Salaspils draudzē
Salaspils Romas katoļu draudzes Ziemassvētku laika dievkalpojumu kārtība 2021.gadā
24.decembris - Ziemassvētku vigilija
16.00 - Kristus Dzimšanas svētku vigilijas svētā Mise
18.00 – Kristus Dzimšanas svētku “pusnakts” svētā Mise
25.decembris – Kristus Dzimšanas svētki
9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 – sv. Mise latviešu valodā
15.00 – sv. Mise Baldones draudzē
26.decembris Svētā Stefana svētku diena (II Ziemassvētki)
9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 - sv. Mise latviešu valodā
14.00 – sv. Mise latviešu valodā
1.janvāris - Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes Lielie svētki
11.00 – sv. Mise krievu valodā
18.00 sv. Mise latviešu valodā
Visos dievkalpojumos ieeja ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem. Klātienes dievkalpojumos vietu skaits ierobežots, tādēļ lūgums ierasties uz tiem laicīgi. Visi dievkalpojumi tiks translēti tiešraidē draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv.
Maize, ūdens, klusums! Rekolekcijas!
8.decembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki
Plakātā ir kļūda. 7.decembrī sv. Mise ir 18.30.
Rīgas ielas gājēju celiņa problēma Salaspilī
Dārgie draugi! Salaspils ir ļoti skaista pilsēta, tomēr arī tai ir nepieciešami uzlabojumi. Viens no šādiem uzlabojumiem ir nepieciešams turpat blakus mūsu katoļu baznīcai. Nākamajā gadā tiks izbūvēts jauns rotācijas aplis, Rīgas un Zvaigžņu ielas krustojumā, kas samazinās lielo ātrumu, kāds ir garām braucošajām automašīnām pa galveno Salaspils "artēriju" - Rīgas ielu. Tomēr šī apļa projektēšanā ir viens trūkums - nav padomāts par mūsu draudzes kaimiņiem, kas dzīvo Rīgas ielas otrajā pusē un kuriem nav izbūvēts gājēju celiņš, jeb viņš vienā brīdi pēkšņi apraujas. Vēlamies vērst uzmanību uz apstākli, ka gar nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, nav gājēju ietves, lai gan Rīgas iela ir Salaspils satiksmes infrastruktūras galvenais ceļš un satiksme uz tās ir visintensīvākā. Līdz ar to iekļūšana un izkļūšana no nekustamajiem īpašumiem Rīgas ielā ir ļoti apgrūtināta, dzīvībai bīstama un nedroša īpaši bērniem.
Līdz šim gājēju ietves izbūvi pie nekustamajiem īpašumiem apgrūtināja, vai padarīja par neiespējamu apstāklis, ka nekustamo īpašumu žogi tika uzstādīti ārpus teritoriju robežlīnijām.
Izbūvējot Zvaigžņu ielas un Rīgas ielas rotācijas apli, satiksme pie mājām, kuras atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, kļūs vēl intensīvāka un sarežģītāka, jo tieši pie nekustamajiem īpašumiem veidosies automašīnu sastrēgumi, kas vēl vairāk apgrūtinās nokļūšanu uz mājām.
Nekustamā īpašuma Rīgas ielā 43 un Rīgas ielā 41, Salaspilī, īpašnieki ir veikuši vecā žoga nomaiņu, jauno žogu novietojot atbilstoši minēto nekustamo īpašumu teritorijas robežlīnijai.
Gājēju ietves izbūve gar nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, virzienā uz jaunizveidoto Zvaigžņu ielu ir ārkārtēji svarīga, jo Zvaigžņu ielas un Rīgas ielas rotācijas aplis atradīsies tieši blakus nekustamajiem īpašumiem, gar kuriem nav gājēju ietves. Jau šobrīd iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, ikdienas dzīve ir ļoti apgrūtināta un bīstama. Nekustamo īpašumu, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, iedzīvotāji kā kājāmgājēji saskaņā ar Ceļa satiksmes noteikumiem var izkļūt no īpašumiem vienīgi, pārvietojoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali. Iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, izkļūšana no savām mājām un nokļūšana uz bērnudārzu, skolu, poliklīniku, staciju vai veikalu, pārvietojoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali, nav droša. Īpaši nedroši un dzīvībai bīstami pārvietoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali ir dienas tumšajā laikā, kā arī ziemas periodā, kad Rīgas ielas brauktuves nomalē ir daudz sniega un pārvietoties pa to ir neiespējami.
Konkrētajā gadījumā ievērības vērts ir fakts, ka Rīgas ielas pretējā pusē gar ceļa malu ietves arī nav. Pretējās puses gājēju ietve atrodas aiz meliorācijas grāvja, līdz kurai nokļūšana, piemēram, ar bērnu (pāri Rīgas ielas ceļam un grāvim), ir ļoti bīstama.
Par svētā Jura baznīcas drupām
Ierodoties Salaspilī pirms diviem gadiem, uzreiz mēģināju iepazīties ar tās vēsturi, lai labāk apzinātos konkrētās vietas situāciju un labāk spētu iejusties vietā, kurā bīskaps mani nozīmēja kalpot. Vasaras mēnešos ar velosipēdu man patika aizbraukt līdz Daugavai un tur ieraudzīju svētā Jura baznīcas drupas, kuras atradās nožēlojamā stāvoklī, pa tām rāpoja bērni un jaunieši, iedzēruši cilvēki plēsa akmeņus no šīm drupām un dažās vietās šie akmeņi bija apķēpāti ar uzrakstiem "Krim naš" un cita veida uzrakstiem krievu valodā. Skaidrs, ka daudzus gadus šīs drupas cilvēkiem asociējās ar skaistu vietu, kur saulrietā iedzert alu un "patusēties".
Kas ir svētā Jura baznīca?
"Pirmās ziņas pat Salaspils evaņģēliski luterisko Svētā Jura baznīcu ir atrodamas ap 1380. gadu, kad Livonijas ordenis Daugavas labajā krastā netālu no jaunās pils uzcēla Svētā Jura baznīcu. Laika gaitā tā ir pārbūvēta un karos postīta vairakkārt. 17. gadsimtā tā tika divreiz nopostīta un atjaunota (1638. un 1674. gadā), 1896. gadā tā tika paplašināta un tika piebūvēts zvanu tornis pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta. Baznīca cieta arī I Pasaules karā, pēc tam 15 gadu laikā tā atkal tika atjaunota. Attēls ir uzņemts pēc 1931. gada, kad atjaunoto baznīcu iesvētīja. Baznīcu pilnīgi izpostīja II Pasaules karā un pēc tam tā netika atjaunota. Dievnama drupas 20. gadsimta 70. gados tika uzspridzinātas, kad tika būvēts Rīgas HES. Mūsdienās baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā, virs altārdaļas mūra uzstādīts krusts" (https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19149/)."...pēc Livonijas kara (1558-1583) teritorijas Daugavas labajā krastā nonāca Polijas pakļautībā, Rīga maģistrāts ieguva patronāta tiesības pār apvienotajām Salaspils un Ikšķiles muižu un draudzi. Salaspils kaujas laikā 1605. gadā Jura baznīca tika izpostīta, tā atjaunošanu 1613. gadā uzņēmās poļu karavadonis J.K.Hodkevičs kā piemiņu par uzvaru kaujā. 17. gs. II pusē Jura baznīcā tika veikta pārbūve, pagarinot draudzes telpu, izbūvējot sakristeju un altāra daļu. Šāda veidolā baznīca saglabājās divus gadsimtus, līdz 1984. gadam, kad pēc arhitekta G.Krona projekta dievnams ieguva jaunu veidolu - neogotikas stilā veidotu baznīcas ēku, jaunā dievnama plānā iekļaujot vecās baznīcas altārtelpu, baznīcas kori, R puses ieejas priekšā uzbūvējot torni ar augstu smaili. I Pasaules kara laikā to izpostīja, taču vēlāk, laikposmā no 1923. gada līdz 1930. gadam, tas tika atjaunots. Pēc II pasaules kara, padomju okupācijas laikā, baznīca pamazām izpostīta. Rīgas HES celtniecības laikā tajā ierīkotas mehāniskās darbnīcas, 20. gs. 70. gados mūru lielākā daļa uzspridzināta, vēlāk apkārtnes reljefs nolīdzināts. Līdz mūsdienām saglabājušās baznīcas altārdaļas D sienas drupas un reljefā nolasāma dievnama vieta" (https://likumi.lv/ta/id/327693-grozijums-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu).
Kas jāievēro baznīcās pēc mājsēdes beigām?
Būtībā tie nosaka pulcēšanās iespējas epidemioloģiski drošākā vidē, saglabājot stingrus ierobežojumus tur, kur šādu drošību nevar noteikt.
Ministru kabinets, 9. novembra sēdē ir noteicis kopējos principus, kādi ir jāievēro reliģiskajām organizācijām, nosakot, ka pagaidām garīgo dzīvi kopt divos veidos, kurus nedrīkst jaukt -
ir iespēja pulcēties uz publiski izsludinātiem dievkalpojumiem un citām reliģiskām norisēm tikai epidemioloģiski drošā režīmā, t.i., tikai vakcinētiem, pārslimojušiem un viņu bērniem līdz 12 gadu vecumam (tā saucamajā “zaļajā režīmā”);
ir iespēja, individuāli apmeklēt dievnamu (vienojoties ar priesteri par grēksūdzes un sv. Komūnijas saņemšanas iespēju) uzturoties dievnamā 15 minūšu robežās vienā reizē (tā saucamajā “sarkanajā režīmā”).
Pie dievnama informācijas dēļiem vai durvīm tiek pielikta informācija par epidemioloģisko drošību un tās ievērošanu. Tiek ievēroti jau agrāk zināmie telpas ierobežojumi – ievērojot 2m distancēšanos un vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo telpu platības. Baznīcas telpās visiem pareizi jālieto sejas maskas.
Ticīgie ir aicināti piedalīties dievkalpojumos attālināti interneta tiešraidēs, "Radio Marija Latvija" translācijās, bet dievnami var būt atvērti individuāliem apmeklējumiem no 6.00 līdz 22.00. Priesteri dievkalpojumus svin parastajos laikos.
Bēres notiek tikai brīvā dabā un drīkst piedalīties līdz 20 cilvēkiem.
Kristības var notikt tikai 2 mājsaimniecību ietvaros, nepārsniedzot 10 cilvēku skaitu.
Laulību reģistrācija iespējama tikai laulājamam pārim un lieciniekiem. Turklāt, Tieslietu ministrija ir noteikusi, ka garīdzniekam, kurš civiltiesiski reģistrē laulības, ir jābūt ar izslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.
Kristību, laulību un bēru gadījumos netiek skaitītas personas, kas saistītas ar attiecīgās norises nodrošināšanu.
Dziedāšana dievkalpojumos klātesošajiem ticīgajiem tikai ar sejas masku. Ja dievkalpojuma laikā dzied kāds dziedātājs vai neliels ansamblis, tad var dziedāt tikai speciālā zonā un var nelietot masku.
“Mūsu pašreizējās grūtības, kas ir īslaicīgas un vieglas, sagādā mums neizsakāmi lielu godību mūžībā, kas atsver visu.” (sal.2. kor. 4, 17)
Latvijas Bīskapu konference (pārpublicēts no www.katedrale.lv)
Svarīgs paziņojums Salaspils katoļu draudzes locekļiem!
No 15.novembra publiskajos dievkalpojumos
ieeja tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.
Baznīca visu dienu ir atvērta individuālām lūgšanām. Individuālā garīgā aprūpe (grēksūdze, sv. Komūnija, slimnieku sakraments, u.c.) tiek veikta ikvienam cilvēkam.
На основании решения Министерства юстиции Латвийской Республики c 15 ноября
участие в публичных Святых Мессах только c Cертификатов Covid-19.
Церковь открыта для индивидуальных молитв в течение дня.
