Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 17.septembrī
Svētdienas
skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.
29.septembrī
notiks harismātiskais slavēšanas vakars. Svētā Mise 19.00
30.septembrī
18.30 būs sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam svinēta svētā Mise un pēc
tam teoloģes Baibas Brūderes lekcija. Aicināti visi.
tam teoloģes Baibas Brūderes lekcija. Aicināti visi.
1.oktobrī
mūsu draudzē būs ražas svētki. Lūdzu atnest produktus un nodot tos māsām,
lai izdekorētu altāri.
lai izdekorētu altāri.
Lasiet
un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un
“Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet “Radio Marija Latvija”.
“Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet “Radio Marija Latvija”.
Puiši
tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.
Paldies
visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku
siltināšanas.
siltināšanas.
Prāvests.
Izrādes "Klūgu mūks" recenzija
Vakar bija iespēja noskatīties izcilo Indras Rogas iestudējumu "Klūgu mūks" Latvijas Nacionālajā teātrī, kurš tika veidots pēc izcili monumentālā Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" motīviem. Pirms ilgāka laika bija iespēja izlasīt pašu grāmatu, tādēļ ar zināmu interesi un ziņkāri devos uz izrādi, lai novērtētu, salīdzinātu un secinātu.
Izrāde ilga gandrīz 4 stundas un tajā piedalījās gandrīz viss Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs. Izrāde gandrīz visās niansēs seko Ingas Ābeles darba sižeta līnijām, kas arī raisīja pārsteigumu, jo biju gaidījis vairāk pašas režisores interpretācijas un pienesumu. Jāsaka ka pats Ingas Ābeles darbs ir variācija par tēmu - garīdznieks, valstvīrs un personība Francis Trasuns. Biju gaidījis Indras Rogas variāciju par tēmu vai nu Francis Trasuns vai Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Pēc izrādes noskatīšanās bija sajūta, ka dažām tēmām tika pavirši paskriets garām.
Teātra direktors Ojārs Rubenis pirmizrādes sākumā pieteica, ka izrāde būs par Latvijas valsts atjaunošanu, jo izrāde ievada Latvijas simtgades svinības, tomēr izrādē šīs tēmas apskate izpalika. Tai pavirši tika ātri paskriets garām. Tas netika pienācīgi aplūkots arī Ingas Ābeles romānā. Izrādē gaidīju, ka režisore vairāk aplūkos tieši šo tēmu, jo priestera Trasuna devums Latvijai bija nevis attiecības vai "neattiecības" ar sievietēm vai viņa problēmas ar tā laika katoļu garīdzniecību, bet gan cīņa un darība Latgales kongresā un Saeimā. Bija par maz frāzes "Mani kungi...".
Var uzslavēt izcilo aktieru spēli un izcilo režiju. Ļoti izdevies bija paņēmiens ar sievieti, kura visu izrādes laiku klausās un vēro izrādi uz skatuves. Bija sajūta, ka ar viņas starpniecību arī mēs visi skatītāji esam tur, pie aktieriem. Tas satuvināja. Tomēr izrādē tika mēģināts attīstīt tās daudzās sižeta līnijas, kuras risināja Inga Ābele savā romānā, un izrādē tas bija par garu un par daudz, tādējādi kļuva smagnēji. Franča brāļa Jezupa sižeta līnija kļuva pavisam blāva un tā līdz galam arī nenolasāma. Bet no otras puses var saprast arī režisori, jo romānā šīs abas līnijas ir cieši sasaistītas.
Noslēgumā vēl mazliet par ekskomunikāciju. Būtu labi, ja izrāde beigtos nevis ar ekskomunikāciju, bet gan ar dzimstošu Latvijas valsti un ar vēsti, ka Baznīca pēc komunistu vajāšanām un neatkarības atjaunošanu ekskomunikāciju ir atcēlusi un Franci reabilitējusi. Bet šī vēsts neparādās ne Ingas Ābeles romānā, ne arī ir klātesoša šajā izrādē. Bet tā visumā izrāde ir ļoti izcila un paldies gan Ingai Ābelei, gan Indrai Rogai un aktieru kolektīvam par lielo ieguldīto darbu.
Izrāde ilga gandrīz 4 stundas un tajā piedalījās gandrīz viss Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs. Izrāde gandrīz visās niansēs seko Ingas Ābeles darba sižeta līnijām, kas arī raisīja pārsteigumu, jo biju gaidījis vairāk pašas režisores interpretācijas un pienesumu. Jāsaka ka pats Ingas Ābeles darbs ir variācija par tēmu - garīdznieks, valstvīrs un personība Francis Trasuns. Biju gaidījis Indras Rogas variāciju par tēmu vai nu Francis Trasuns vai Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Pēc izrādes noskatīšanās bija sajūta, ka dažām tēmām tika pavirši paskriets garām.
Teātra direktors Ojārs Rubenis pirmizrādes sākumā pieteica, ka izrāde būs par Latvijas valsts atjaunošanu, jo izrāde ievada Latvijas simtgades svinības, tomēr izrādē šīs tēmas apskate izpalika. Tai pavirši tika ātri paskriets garām. Tas netika pienācīgi aplūkots arī Ingas Ābeles romānā. Izrādē gaidīju, ka režisore vairāk aplūkos tieši šo tēmu, jo priestera Trasuna devums Latvijai bija nevis attiecības vai "neattiecības" ar sievietēm vai viņa problēmas ar tā laika katoļu garīdzniecību, bet gan cīņa un darība Latgales kongresā un Saeimā. Bija par maz frāzes "Mani kungi...".
Var uzslavēt izcilo aktieru spēli un izcilo režiju. Ļoti izdevies bija paņēmiens ar sievieti, kura visu izrādes laiku klausās un vēro izrādi uz skatuves. Bija sajūta, ka ar viņas starpniecību arī mēs visi skatītāji esam tur, pie aktieriem. Tas satuvināja. Tomēr izrādē tika mēģināts attīstīt tās daudzās sižeta līnijas, kuras risināja Inga Ābele savā romānā, un izrādē tas bija par garu un par daudz, tādējādi kļuva smagnēji. Franča brāļa Jezupa sižeta līnija kļuva pavisam blāva un tā līdz galam arī nenolasāma. Bet no otras puses var saprast arī režisori, jo romānā šīs abas līnijas ir cieši sasaistītas.
Noslēgumā vēl mazliet par ekskomunikāciju. Būtu labi, ja izrāde beigtos nevis ar ekskomunikāciju, bet gan ar dzimstošu Latvijas valsti un ar vēsti, ka Baznīca pēc komunistu vajāšanām un neatkarības atjaunošanu ekskomunikāciju ir atcēlusi un Franci reabilitējusi. Bet šī vēsts neparādās ne Ingas Ābeles romānā, ne arī ir klātesoša šajā izrādē. Bet tā visumā izrāde ir ļoti izcila un paldies gan Ingai Ābelei, gan Indrai Rogai un aktieru kolektīvam par lielo ieguldīto darbu.
Ražas svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē 1.oktobrī
 |
| Ražas svētku altāris Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 2011.gadā |
1.oktobrī - Ražas svētki
Abonēt:
Ziņas (Atom)