Ērģelnieku seminārs

Kas ir Svētā Mise?

Priesterim nekad nav taisnība

Itālijas pilsētiņā Karpineto nu jau vairākus gadus franciskāņu konvents stāvēja tukšs. Pēdējo minorītu tēvu Linu priekšniecība pārcēla uz konventu Artēnā, kur drīz viņš arī mira. Baznīcā laiku pa laikam dievkalpojumus svinēja augustīniešu tēvi no kaimiņu klostera. Lai iepriecinātu par priestera trūkumu noskumušos ticīgos, kādu dienu augustīniešu tēvs Luciāns pie baznīcas durvīm piestiprināja zīmīti ar aforismiem par ilgo gadu pieredzi pastorālajā kalpošanā.

[...]

Ja prāvests sprediķo kādu minūti ilgāk - viņš ir liekvārdīgs.
Ja runā skaļā balsī - viņš bļauj.
Ja runā klusi - nevar nekā saprast.

Ja prāvestam ir laba mašīna - viņš ir šīs pasaules cilvēks - kapitālists.
Ja prāvestam nav mašīnas - tad viņš nav spējīgs piemēroties laikmeta prasībām.

Ja apmeklē ticīgos ārpus draudzes robežām - dauzās apkārt.
Ja ciemojas ticīgo ģimenēs - nekad nav mājās.
Ja prāvests vienmēr ir atrodams draudzes mājā - viņš neizrāda interesi par draudzes ticīgajiem.

Ja atgādina par ziedojumiem - domā tikai par naudu.

Ja nerīko svētkus, izbraucienus un sanāksmes - draudzē nav dzīvības.

Ja prāvests pacietīgi klausās grēksūdzes - neciešami velk garumā.
Ja ātri atlaiž no biktskrēsla - neprot uzklausīt.

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 17.septembrī

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

29.septembrī notiks harismātiskais slavēšanas vakars. Svētā Mise 19.00

30.septembrī 18.30 būs sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam svinēta svētā Mise un pēc 
tam teoloģes Baibas Brūderes lekcija. Aicināti visi.

1.oktobrī mūsu draudzē būs ražas svētki. Lūdzu atnest produktus un nodot tos māsām, 
lai izdekorētu altāri.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un 
“Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet “Radio Marija Latvija”.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Prāvests.

Izrādes "Klūgu mūks" recenzija

Vakar bija iespēja noskatīties izcilo Indras Rogas iestudējumu "Klūgu mūks" Latvijas Nacionālajā teātrī, kurš tika veidots pēc izcili monumentālā Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" motīviem. Pirms ilgāka laika bija iespēja izlasīt pašu grāmatu, tādēļ ar zināmu interesi un ziņkāri devos uz izrādi, lai novērtētu, salīdzinātu un secinātu.

Izrāde ilga gandrīz 4 stundas un tajā piedalījās gandrīz viss Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs. Izrāde gandrīz visās niansēs seko Ingas Ābeles darba sižeta līnijām, kas arī raisīja pārsteigumu, jo biju gaidījis vairāk pašas režisores interpretācijas un pienesumu. Jāsaka ka pats Ingas Ābeles darbs ir variācija par tēmu - garīdznieks, valstvīrs un personība Francis Trasuns. Biju gaidījis Indras Rogas variāciju par tēmu vai nu Francis Trasuns vai Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Pēc izrādes noskatīšanās bija sajūta, ka dažām tēmām tika pavirši paskriets garām.

Teātra direktors Ojārs Rubenis pirmizrādes sākumā pieteica, ka izrāde būs par Latvijas valsts atjaunošanu, jo izrāde ievada Latvijas simtgades svinības, tomēr izrādē šīs tēmas apskate izpalika. Tai pavirši tika ātri paskriets garām. Tas netika pienācīgi aplūkots arī Ingas Ābeles romānā. Izrādē gaidīju, ka režisore vairāk aplūkos tieši šo tēmu, jo priestera Trasuna devums Latvijai bija nevis attiecības vai "neattiecības" ar sievietēm vai viņa problēmas ar tā laika katoļu garīdzniecību, bet gan cīņa un darība Latgales kongresā un Saeimā. Bija par maz frāzes "Mani kungi...".

Var uzslavēt izcilo aktieru spēli un izcilo režiju. Ļoti izdevies bija paņēmiens ar sievieti, kura visu izrādes laiku klausās un vēro izrādi uz skatuves. Bija sajūta, ka ar viņas starpniecību arī mēs visi skatītāji esam tur, pie aktieriem. Tas satuvināja. Tomēr izrādē tika mēģināts attīstīt tās daudzās sižeta līnijas, kuras risināja Inga Ābele savā romānā, un izrādē tas bija par garu un par daudz, tādējādi kļuva smagnēji. Franča brāļa Jezupa sižeta līnija kļuva pavisam blāva un tā līdz galam arī nenolasāma. Bet no otras puses var saprast arī režisori, jo romānā šīs abas līnijas ir cieši sasaistītas.

Noslēgumā vēl mazliet par ekskomunikāciju. Būtu labi, ja izrāde beigtos nevis ar ekskomunikāciju, bet gan ar dzimstošu Latvijas valsti un ar vēsti, ka Baznīca pēc komunistu vajāšanām un neatkarības atjaunošanu ekskomunikāciju ir atcēlusi un Franci reabilitējusi. Bet šī vēsts neparādās ne Ingas Ābeles romānā, ne arī ir klātesoša šajā izrādē. Bet tā visumā izrāde ir ļoti izcila un paldies gan Ingai Ābelei, gan Indrai Rogai un aktieru kolektīvam par lielo ieguldīto darbu.

Ražas svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē 1.oktobrī

Ražas svētku altāris Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 2011.gadā

1.oktobrī - Ražas svētki

Svētdien, 1.oktobrī pateiksimies Dievam par savākto ražu. Lūgums līdz 30.septembrim uz dievnamu atnest dažādas lauku veltes un nodot klostermāsām, lai ar šīm lauku veltēm izdekorētu altāri. Pēc tam visi sanestie produkti tiks ziedoti Rīgas Garīgajam Semināram, gan klostermāsām.

13.oktobrī - slavēšanas un pielūgsmes nakts