ceturtdiena, 2020. gada 30. aprīlis

"Evangelii gaudium" - pr. Ilmāra konspekts

Tā ir revolūcija! Bet revolūvija Tradīcijas ietvaros. Tā var teikt, lasot jauno pāvests Franciska apustulisko pamudinājumu "Evangelii gaudium". Šis ir viens no retajiem pāvesta dokumentiem, ko es lasu ar aizrautību un nevaru vien nociesties, kad to pabeigšu lasīt. Iesāku to darīt šodien, tādēļ tagad publicēšu savas, ar zīmuli uzrakstītās piezīmes teksta malās. Vēlos uzsvērt, ka manas piezīmes nav teksta analīze vai konspekts, bet manas paša pārdomas par tekstu. Oriģinālais teksts ir atrodams šeit: http://www.vatican.va/holy_father/francesco/apost_exhortations/index_en.htm

Ievads
1. Evaņģēliju nepieciešams sludināt ar prieku;
2. Mūsdienu patērētāju sabiedrībā dzīvo cilvēki ar aizvērtām sirdīm un izolētu sirdsapziņu;
3. Kristus gaida lai mēs speru kaut tikai mazu solīti pretī Viņam. Viņš uzreiz atbild;
4. Dievs nekad nekavējas piedot;
6. Dievs mūs, kristiešus kas nemitīgi dzīvo gavēnī, aicina doties prieka straumēs;
7. Kristietības pamatā nav kāda ideja, bet satikšanās ar Personu;
8. Tikšanās ar Dievu atbrīvo no koncentrēšanās tikai uz sevi;
11. Dievu nevar iekļaut mūsu izveidotajās shēmās. Labā Vēsts ir nemitīgs jaunums;
12. Jēzus ir pirmais evaņģelizētājs;
13. Ticīgais ir cilvēks, kurš nemitīgi "atcerās" pestīšanas notikumus;
14. Dokuments ir Sinodes auglis. Ir trīs evaņģelizācijas virzieni:
a) parastā, draudzes pastorāle;
b) kristīto, kas nedzīvo pēc evaņģēlija;
c) tie, kas nepazīst Kristu vispār;
14. Baznīca izplatās nevis caur citu pārliecināšanu, bet caur pievilcības, pievilkšanas spēku;
15. Misija ir pats svarīgākais Baznīcas uzdevums;
16. Baznīcai vajag decentralizēties. Lielāka loma ir nepieciešama diecēzes bīskapiem;

otrdiena, 2020. gada 28. aprīlis

Zvanu skaņas Salaspilī!

Nesen zvanīja žurnālisti, lai interesētos par Salaspils zvanu skaņām. Pirmajā brīdī biju izbrīnīts, bet tad žurnāliste stāstīja, ka esot lielas sūdzības no Salaspils iedzīvotājiem par Salaspils katoļu baznīcas zvaniem. Jā, jau no seniem laikiem Baznīcās ir zvani, viņi zvana un parasti zvana īsi pirms katra dievkalpojuma sākuma. Tā tas notiek visā pasaulē. Man teica, ka it kā esot pa agru svētdienās. Cilvēki vēlas izgulēties. Tomēr ticīgie cilvēki svētdienās iet uz baznīcu. Salaspils katoļu draudzē svētdienās ir divi dievkalpojumi - 9.00 krievu valodā, 11.00 - latviešu valodā. Un pirms katra dievkalpojuma tiek zvanīts, apmēram 2 minūtes. Painteresējos, ka Vecrīgā, svētā Jēkaba katedrālē, pirmais dievkalpojums ir 8.00 un katru svētdienu tiek zvanīts 5 minūtes apmēram plkst. 7.45. Kādēļ gan Vecrīgā var zvanīt svētdienās 7.45 un Salaspilī 8.45 nevar?

Naktī no piektdienas uz sestdienu, apmēram ap 6.00 no rīta mani pamodināja preču vilciena skaņas, kas brauc pa dzelzceļu cauri visai Salaspilij. Vai man tagad sūdzēties Latvijas Dzelzceļam, ka neļauj man gulēt? Un ko darīt tiem, kas uzbūvējuši mājas pie Ādažu militārā poligona, vai kur citur? ko darīt tiem, kuri dzīvo musulmaņu zemēs un tiem nākas klausīties Korāna recitāciju no minaretiem jau ar saules lēktu? Vai tiem, kuri Mārupē uzbūvējuši majas tiešā lidlauka tuvumā? Kad biju maziņš, kādu laiku dzīvoju pašā Rīgas centrā. Man sākumā bija grūti pierast pie Rīgas trokšņiem, bet ar laiku pieradu. Neko darīt!

Un kas mani visvairāk izbrīna! Šie cilvēki nav nākuši ar mani runāt personīgi, bet mēģina, aizmuguriski mani "iebiedēt" vai ietekmēt no malas. Tas skumdina! Atklāta saruna būtu situāciju normalizējusi vai vismaz tiktu meklēti risinājumi. Šoreiz nekā!

Šeit interesants raksts, par senāku situāciju Ogrē: http://www.ogrenet.lv/ogre/5538/

pirmdiena, 2020. gada 27. aprīlis

Ticība un darbi! Kurš kuru!

Dārgie draugi! Pirms dažām dienām aizbraucu ciemos pie savām "kaimiņienēm", Baskāju Karmela klostera māsām Ikšķilē. Bija brīnišķīga tikšanās, dalīšanās, kopīga lūgšana. Tomēr, šīs tikšanās laikā sapratu, ka mēs visi tā līdz galam neesam novērtējuši šo, mums Latvijai, dāvāto dāvanu - vienīgo klauzūras klosteri. Māsas dalījās, ka ir samērā maz cilvēku, kuri dodas pie viņām, lai kopīgi lūgtos un smeltos šo īpašo garīgumu, kā arī lūgtu māsām pēc aizlūguma.

Evaņģēlija fragmentā 27.aprīlim Jēzus saka: "Tad tie Viņam jautāja: “Kas mums jādara, lai mēs darītu Dieva darbus?” Jēzus atbildēja un viņiem sacīja: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticētu Tam, kuru Viņš ir sūtījis”, (Jņ 6,28-29). Mēs gribam daudz darīt, bet bez ticības visi mūsu darbi ir nedzīvi un arī bez ticības mēs nekādus darbus nevaram paveikt. Klauzūras klosteris Ikšķilē, pie Svētā Meinarda kājām, ir žēlastību un garīgās atjaunotnes vieta. Neaizmirsīsim par to!

AICINĀJUMS UN DZĪVESVEIDS

Baskāju Karmels – slēgts klosteris, kas nenodarbojas ar apustulisko kalpošanu, bet visu veltī lūgšanai Dievam Baznīcas sirdī visu cilvēku nodomā. Baznīca māsām dod privilēģiju un misiju dzīvot un lūgties klauzūrā. Pilnībā kontemplatīvai dzīvei klauzūras vientulībā veltītie ordeņu institūti Kristus mistiskajā Miesā ieņem sevišķu vietu. Tie pienes Dievam cildenu slavas upuri, bagātina Dieva tautu ar svētuma vērtīgiem augļiem, iededzina to ar savu piemēru un ļauj tai augt noslēpumainā apustuliskā auglīgumā. (Sal. Perfectae caritatis, 7) Šī dzīves forma atdarina Kristu, kurš kavējās uz kalna lūgšanā, un ir dalība Viņa Lieldienu noslēpumā, miršana cerībā uz augšāmcelšanos. Vēl vairāk – īpašā veidā tā īsteno un iemieso Baznīcas kontemplatīvo aicinājumu kā līgava, kas, ar Kristu apslēpta Dievā, meklē to, kas ir augšā, modri gaidot Kunga galīgo atklāšanos. (1991.gada Konstitūcijas, 106)

Klauzūras mērķim un prasībām sv. Terēzes izpratnē ir paliekoša vērtība. Tās ir patiesi cieši saistītas ar radikālo sekošanu Kristum un ar pašaizliedzību Evaņģēlija garā. Tās saglabā kopienas dzīves brīvību un harmoniju un veicina pilnīgu atdevi Dievam kontemplatīvā dzīvē priekš Baznīcas. (1991.gada Konstitūcijas, 108)

Visa dienas kārtība tiek pakārtota lūgšanām, dvēseles iespējai savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Tāpēc māsas pavada dienas un naktis klusējot, izņemot vienu stundu pēc pusdienām un vienu stundu pēc vakariņām, kas veltītas ikdienas rekreācijai, tas ir, laikam, kad visas māsas sapulcējas, lai brīvi sarunātos, veicot rokdarbus.

Klostera dienas kārtība paredz, ka no 5.00 – 22.00 ir laiks lūgšanām un darbam: rītos no 5.25 – 8.00 – Kunga eņģelis, laudes, apcere, terca, Svētā Mise; pēc brokastīm darbs vienatnē cellē vai klostera darbnīcā, seksta, pusdienas, Kunga eņģelis, rekreācija, atpūta, nona, lasīšana cellē; pēc tam divas stundas darbam; 16.30 vesperes, apcere, Kunga eņģelis; 18.00 vakariņas, rekreācija; 19.30 kompletorija lūgšana, laiks cellē, 21.00 – matutīns. Katrai māsai ir jāstrādā kopienas labā.

Baskāju Karmela māsu ordenis
Karmels “Marija, Pestītāja Māte”

Smilšu iela 15, LV – 5052, Ikšķile
+371 65021625
+371 29925047
ikskile.karmels@inbox.lv

Svētās Mises katru darba dienu 7.00
Svētdienās: 10.00.

Rakstā izmantota informācija no: http://karmel.lv/baskaju-karmelites/

pirmdiena, 2020. gada 20. aprīlis

Tiešraidēs - pirmo mācekļu kopiena no Lieldienām līdz Vasarssvētkiem!

Dārgie bloga lasītāji! Paldies visiem, kuri lasa un skatās manas tiešraides. Turpmāk tiksimies svētdienās, 13.00 un piedāvāšu apskatīt mācekļu dzīvi pēc Kristus Augšāmcelšanās. Iesaku ikvienam izlasīt Apustuļu darbu grāmatu no Jaunās Derības. Tiekamies:

26.aprīlī - 13.00




sestdiena, 2020. gada 18. aprīlis

Nē "virtuālajai Baznīcai"!

Jau pašā pandēmijas sākumā, kad tikai ieviesti pirmie ierobežojumi, jutu iekšējo nemieru un to pat skaļi paudu sociālajos tīklos. Baznīca, bez reālas sakramentu pieņemšanas nav īsta Baznīca. Toreiz tiku pat klusināts no citu garīdznieku puses. Tagad vēl mediju "ofensīva" pret luterāņu mācītāju no Liepājas, par to, ka viņš atļāvās ticīgos aicināt uz dievkalpojumu.

Saprotu svarīgos piesardzības pasākumus, pašizolāciju, distancēšanos un karantīnu. Atbalstu tos un aicinu ticīgos tos ievērot. Apzinos, ka esam aicināti būt paklausīgi laicīgās varas un medicīnas darbinieku norādījumiem. Tomēr pāvests Francisks, 17.aprīļa rīta svētās Mises homīlijā izteica domas un man rodas sajūta, ka viņš ir nolasījis manas domas. Lūk citāts no Vatikāna radio mājaslapas:

“Tuvība bez kopienas, bez Baznīcas, bez sakramentiem ir bīstama.

Tā var kļūt gnostiska, atrauta no Dieva tautas. Šajā pandēmijas laikā notiek komunikācija caur medijiem, bet mēs neesam kopā, kā tas ir arī šajā Misē. Mēs atrodamies smagā situācijā, kurā ticīgie nevar piedalīties dievkalpojumos, bet var tikai garīgi ilgoties pēc Komūnijas. Un tā nav Baznīca. Šajos sarežģītajos apstākļos Kungs to pieļauj, bet ideāla Baznīca ir tāda, kur vienmēr ir tauta, kur ir sakramenti. Vienmēr.

Protams, šajā brīdī mums ir jāveido tuvība ar Kungu šādā veidā, bet - lai izietu no tuneļa, nevis lai tajā paliktu. Mums jāiziet no šī tuneļa, lai atkal būtu kopā. Pastāv risks, ka Baznīca var kļūt par virtuālu Baznīcu." (https://www.vaticannews.va/lv/pavests-francisks/mise-svetas-martas-kapela/2020-04/pavests-ludzas-par-toposajam-maminam.html)

Jā, mēs īslaicīgi pieņemam šo situāciju. Mēs īslaicīgi veidojam tiešraides un translācijas. Bet tā nav normāla situācija un pēc iespējas ātrāk ir jārada iespēja ticīgajiem atkal pulcēties kopā dievnamā, svētajā Misē, svētdienas Euharistijā. Jo Baznīca ir tur, kur ir bīskaps (viņa pārstāvis - priesteris) un Euharistija. Bez reālās svētās Komūnijas pieņemšanas un Dieva Vārda dzirdēšanas "dzīvajā", klātienē, nav pilnvērtīgas Baznīcas. Ļaunajam garam tikai to vien vajag, lai mūs izolētu un nodalītu vienam no otra. Jo kopienā ir spēks. Tad kad esam dievnamā, plecu pie pleca, ar brāļiem un māsām, tad stiprinām viens otru. Ja esam izolēti, ļaunajam garam ir vieglāk mūs pa vienam "nokaut". Būsim uzmanīgi un darīsim visu, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā kristīgās dzīves ritmā.

ceturtdiena, 2020. gada 16. aprīlis

Pastorālā padome!

Izvilkums no Kanonisko Tiesību kodeksa (izcēlumi mani):

511. Atsevišķajās diecēzēs, par cik to ieteic pastorālie apstākļi, ir jādibina pastorālā padome, kuras uzdevums ir pakļautībā bīskapa autoritātei izpētīt un apsvērt to, kas attiecas uz pastorālajiem darbiem diecēzē un iesniegt par tiem praktiskus priekšlikumus.

512, 1. Pastoralā padome sastāv no kristiešiem, kas ir pilnīgā vienotībā ar katoļu Baznīcu, gan no garīdzniekiem, gan no konsekrētās dzīves institūtu locekļiem, gan it īpaši no lajiem; tās locekļi tiek nozīmēti diecēzes bīskapa noteiktajā veidā.
512,2. Kristiešiem, kas veido pastorālo padomi, jābūt izvēlētiem tā, lai viņi patiesi attēlotu visu Dieva Tautas daļu, kas veido diecēzi, ņemot vērā dažādus diecēzes novadus, sociālos apstākļus un profesijas, kā arī atsevišķo vai ar citiem savienoto diecēzes locekļu līdzdalību apustulātā.
512,3. Pastorālajā padomē drīkst nozīmēt  vienīgi kristiešus, kas izceļas ar stipru ticību, labiem padomiem un gudrību.

513,1. Pastorālā padome tiek nozīmēta uz laiku saskaņā ar bīskapa doto statūtu priekšrakstiem.
513,2. Kad bīskapa sēdeklis kļūst vakants, pastorālā padome izbeidz savu darbību.

514, 1. Pastorālai padomei ir tikai padomdevēja balss; atkarībā no apustulāta vajadzībām to sasaukt un vadīt drīkst vienīgi diecēzes bīskaps; viņš vienīgais ir tiesīgs arī publicēt to, kas tika padomē pārrunāts.
514,2. Tā ir jāsasauc vismaz 1 reizi gadā.

Vatikāna II koncila dekrēts par laju apustulātu Apostolicam actuositatem

26. Diecēzēs atkarībā no iespējas būtu jāizveido padomes, kas atbalstītu Baznīcas apustulisko darbu gan evaņģelizācijas un svētdarīšanas jomā, gan arī labdarības, sociālajā un citās jomās, kurās garīdzniecībai un ordeņu ļaudīm attiecīgi jāsadarbojas ar lajiem. Šīs padomes var kalpot kā dažādu apvienību un laju vadīto apustulisko iniciatīvu koordinētājas, bet tā, lai katra no tām saglabātu savas īpašās iezīmes un neatkarību.

Šādām padomēm, ja vien ir iespēja, būtu jāpastāv gan draudzē, gan arī starp draudzēm, diecēzēm un pat valsts un starptautiskajā mērogā.

pirmdiena, 2020. gada 13. aprīlis

Kristus ir Augšāmcelies! Alleluja!



Ar tukšo kapu vien nepietiek...

                                                ... ir jāsatiek Augšāmcēlies Kungs!!!

"Mēs vēstīsim par Tavu nāvi, Kungs, un
                                                           
                                            liecināsim par Tavu augšāmcelšanos 
                                                                                                                                                                                                         līdz pat Tavai atnākšanai."


"Baznīca pasaules vajāta un Dieva iepriecināta, turpina savu svētceļojumu, sludinot Kunga krustu un nāvi līdz Viņa atnākšanai (sal. 1 Kor 11, 26). To stiprina augšāmceltā Kristus spēks, lai tā pacietībā un mīlestībā pārvarētu nelaimes un grūtības — kā iekšējās, tā ārējās — un pasaulē uzticīgi atklātu Kunga noslēpumu, kas vēl ir aizēnots, līdz beigās tas atklāsies pilnīgā gaismā", Lumen gentium, 8.

ceturtdiena, 2020. gada 9. aprīlis

Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām

Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens 13.00

Tiešraides turpināsies visu nākamo nedēļu līdz Dieva Žēlsirdības svētdienai. Analizēsim Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās, balstoties uz Apustuļu darbu grāmatas.

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880

trešdiena, 2020. gada 8. aprīlis

Kristus augšāmcelšanos piedzīvosim mājās un ģimenēs!

Šajā nedēļā dažādu konfesiju kristieši piemin Kristus ciešanas un nedēļas nogalē svinēs viņa augšāmcelšanās svētkus. Triduum jeb Trīs lielās dienas sākas ceturtdienas vakarā, pieminot Kunga pēdējās vakariņas, un noslēdzas ar Lieldienu svinībām, kas katoļu Baznīcā ir svarīgākie svētki gadā.

Šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju un dažādos ierobežojumus, šīs piemiņas dienas un svētki norisināsies citādi, nekā ierasts, tomēr tas nekādā veidā nemazina šo notikumu būtību un nozīmi. “Šajā laikā varam apzināties, ka svinēt kopīgus dievkalpojumus ar plašu ticīgo klātbūtni ir privilēģija,” norāda Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. “To iztrūkums mūs mudinās ar vēl lielāku dedzību piepildīt baznīcu rindas tad, kad tas būt atļauts, bet šajā grūtību brīdī varam arī īpašā veidā būt vienoti ar to valstu iedzīvotājiem, kur pulcēšanās ir liegta. Arī 21. gadsimtā ir daudz kristiešu dažādās zemēs, kas tiek vajāti savas ticības dēļ un dievkalpojumus labākajā gadījumā var svinēt slepenībā. Mūsu situācija ir citādāka, šie ierobežojumi ieviesti kopējam labumam, lai pasargātu sabiedrību no vīrusa izplatīšanās iespējām. Tomēr Kristus augšāmcelšanās piemiņa un svinēšana nav atcelta, esam vēl lielākā mērā aicināti šo prieka un dzīvības uzvaru atzīmēt ar ģimenes locekļiem vai vienatnē, esot savās mājās un izmantojot mediju sniegtās iespējas piedalīties dievkalpojumos.”

Pēdējo nedēļu laikā draudžu, kas translē dievkalpojumus video tiešraidē, skaits ir krietni palielinājies. Tiem, kurus interesē konkrētas draudzes, iespējams sekot līdzi tās sociālo tīklu profilos vai mājaslapās, bet dažādās baznīcās notiekošos dievkalpojumus, kas pieejami labā kvalitātē, apkopo Facebook profils KatolisTV. Dievkalpojumu dažādību, tai skaitā arī translācijas no Vatikāna piedāvā Radio Marija Latvija, kā arī dažādi citi mediji.

Laiks starp dievkalpojumiem šo dienu laikā parasti tiek veltīts individuālai lūgšanai klusumā, tāpēc tajās vietās, kur baznīcas šais dienās būs vaļā, ticīgie kādā brīdī var iegriezties, lai individuāli apcerētu šo dienu notikumus.

Hrizmas svētīšanas Mise ceturtdienas rītā

Lielās ceturtdienas rītā katedrālēs parasti pulcējas pēc iespējas visi diecēzes priesteri. Tās laikā tiek svētītas katehumēnu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas, kas tiks izmantotas turpmākā gada laikā. Katehumēnu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Savukārt slimnieku svaidīšanas eļļa atgādina, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Iezīmēšana ar hrizmas eļļu pēc kristības – iestiprināšanas un ordinācijas laikā – ir iesvētīšanas zīme. Tāpat šī Lielās ceturtdienas dievkalpojuma laikā garīdznieki atjauno savus priesterības svētsolījumus.

Šogad šajos dievkalpojumos piedalīsies salīdzinoši neliels skaits priesteru, lai būtu iespējams ievērot nepieciešamo distanci. Ticīgā tauta ir aicināta lūgties par priesteriem un bīskapiem, skatoties dievkalpojumu translācijas.

Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē šis dievkalpojums notiks plkst. 09:00, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē – plkst 10:00; abi dievkalpojumi būs vērojams gan draudzes Youtube lapā, gan jau minētajā KatolisTV profilā. Plkst. 10:00 Hrizmas svētīšanas Svēto Misi no Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrāles translēs Radio Marija Latvija.

Pēdējo vakariņu piemiņa ceturtdienas vakarā


Lielās ceturtdienas vakars aizsāk Triduum norisi. Parasti šajā Svētajā Misē tiek veikts kāju mazgāšanas rituāls, kurā priesteris, kurš dievkalpojumu svin, mazgā kājas 12 vīriešiem, kas simbolizē apustuļu klātbūtni Jēzus pēdējā mielasta laikā. Šogad Vatikāns ir norādījis, ka šī tradīcija ir atceļama. Šajā Svētajā Misē pēdējo reizi tiek izmantoti svinīgie zvani un ērģeles, kas vairs neizskan līdz Lieldienu vigīlijai. Tāpat Svētajā Misē tiek izlaists nobeigums, jo šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu vigīlijai.

Svēto Misi Lielās ceturtdienas vakarā priesteri svinēs lielā daļā Baznīcu, tāpēc šajā laikā būs pieejamas dažādas tiešraides iespējas.

Kunga nāves piemiņas dievkalpojums

Lielās piektdienas dievkalpojumi ir lūgšanas brīdis, kad tiek pārdomās Kristus dzīves pēdējie mirkļi, sākot ar notiesāšanu Poncija Pilāta priekšā līdz krustā sišanai, dzīvības atdošanai un guldīšanai kapā.

Jau daudzus gadus šajā dienā tradicionāli norisinājies Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgas ielās ar dažādu konfesiju garīdznieku un ticīgo klātbūtni, tāpat Krusta ceļš kā lūgšanu forma tika īstenota dažādās draudzēs. Šogad iespēju izdzīvot Ekumenisko Krusta ceļu, kurā pārdomās dalīsies dažādu konfesiju bīskapi un mācītāji, kā arī laji, sniegs vairāki mediji. Plkst. 11:30 tiešraidē tas būs redzams kanālā TV24, savukārt īpaši sagatavotu radio ierakstu plkst. 13:05 piedāvās Latvijas Radio 1 un plkst. 17:00 tas būs dzirdams Radio Marija Latvija. Ir arī draudzes, kas piedāvās Krusta ceļa lūgšanu savos sociālo mediju kanālos.

Pašu Kristus nāves piemiņas dievkalpojumu dažādos laikos būs iespējams vērot gan draudžu sociālo mediju kanālos, gan KatolisTV kontā.

Krusta ceļš no Vatikāna plkst. 22:00 Lielajā piektdienā tiks tiešraidē translēts Radio Marija Latvija, bet plkst. 23:00 to pārraidīs arī LTV1.

Lieldienu vigīlija, Rezurekcijas Svētā Mise un svētdienas dievkalpojumi

Klusajā sestdienā dievkalpojumi nenotiek, simbolizējot tukšumu, kas pasauli pāršalc pēc Kristus nāves. Sestdienas vakars, kas tradicionāli iezīmē svētdienas sākumu, ir brīdis, kad Baznīca ar Vigīlijas dievkalpojumu svin Kristus augšāmcelšanos. Ar šo dievkalpojumu Baznīcās atgriežas ērģeļu un zvanu skaņas, tiek iedegtas gaismas, tiek svinēta Kristus uzvara.

Svētās Mises dažādos laikos būs redzamas dažādos sociālo mediju kanālos. Parasti šajā dienā baznīcās tiek svētīts Lieldienu mielasts, tāpēc priesteri, kas svin tiešraidē pārraidītos dievkalpojumus, ir aicināti svētību sniegt attālināti.

Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 12:00 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs Radio Marija Latvija. Pēc tā tiks sniegta “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei” svētība, kas būs vērojama arī LTV1.

Pirmdien, 13. aprīlī, plkst. 11:00 Svēto Misi no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Otrajās Lieldienās pārraidīs Latvijas Radio 1.

LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)

Lūgums pēc aizlūguma!

Lūdzu jūsu lūgšanas par kādu sievieti, kurai plānojas operācija, kas saistīta ar onkoloģiju.

otrdiena, 2020. gada 7. aprīlis

Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām 

Otrdien 13.00

Trešdien 13.00
Ceturtdien 13.00
Piektdien 18.00
Sestdien 13.00
Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens un noslēgums 13.00

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880


svētdiena, 2020. gada 5. aprīlis

Lieldienu dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē

Lieldienu dievkalpojumu kārtība
Salaspils Romas katoļu draudzē 2020.gadā
(attālināti, izmantojot www.salaspilsdraudze.lv 
un www.tolstovs.lv)

9.aprīlis – Lielā Ceturtdiena

18.30 - Pēdējo Vakariņu svētā Mise

10.aprīlis – Lielā Piektdiena

14.00 - Krustaceļš
15.00 - Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums

11.aprīlis – Lielā Sestdiena

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās vigilija

18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, Lieldienu uguns, ūdens svētīšana, kristības solījumu atjaunošana.

12.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki

8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise
11.00 - svētā Mise krievu valodā

13.aprīlis – Otrās Lieldienas

9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X

konts: LV41UNLA0050000010880

ceturtdiena, 2020. gada 2. aprīlis

Ikdienas Facebook tiešraides!

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē.

Piektdien, 3.aprīlī 13.00.

Sestdien, 4.aprīlī 13.00.
Svētdien, 5.aprīlī 13.00.

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!