Gatavošanās pasaules Jauniešu dienām Panamā

Gavēņa laika apcere: Rūgtās asaras

RŪGTĀS ASARAS

                             Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

                                    Manu sirdi skumjām pildiet.

                                    Raudiet manas acis, raudiet,

                                    Sāpēm sevi nežēlojiet.

                                    Nobāl saule, zvaigznes tālās,

                                    Nodreb zeme visās malās.

                                   

                                    Kapu vietas vaļā veras,

                                    Dieva svētie augšāmceļas,

                                   

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

Kristus mokas, viņa rētas,

Dvēselei būs mūžam svētas.

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

Jēzu, ļauj lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

Gavēņa laika apceres: Krustaceļš

I KRUSTACEĻŠ

Krustaceļu ejot kopīgi, var pieturēties pie šādas kārtības:

1)      Krustaceļa dziesma (dzied, ejot no vienas stacijas uz otru);

2)      V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam. R. Jo ar savu svēto krustu Tu esi atpestījis pasauli. 

3)      Attiecīgā apcere no sv. Rakstiem;

4)      Lūgsimies: (seko Baznīcas lūgšana);

5)      Tēvs mūsu... Esi sveicināta Marija...

6)      V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu.

R. Apžēlojies par mums.

IESĀKUMA DZIESMA

Cik sāpīga šī piemiņa,

Kas domājis to būtu,

Ka pats vienīgs Dieva Dēls

Krustā piekalts kļūtu.

     

Tas mūsu grēks — šis sāpju grēks,

      Ko Jēzus cieš pie krusta;

      Kaut, pieminot to visi mēs,

      Kā pārmetumu justu.

Kaut asarās un lūgšanās

Sirds visu paciešt spētu,  —

Ja sāpes, kas Tev darītas,

Mūs arī piemeklētu.

      Ak, Dieva Māt’! Kā sāpināt

      Tie Tavu sirdi prata,

      Kad Dēlu krustā redzēji

      Bez gala skumdināta.

Vissmagākā bij’ nasta tā,

Ko izredzētais godam

Pats labprātīgi uzņēma,

Lai glābtu mūs no soda.

      Mēs apsolām Tev vienīgam

      Būt dzīvē uzticīgi,

      Un tad uz mājām mūžīgām

      Tev sekot pazemīgi.