Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa

Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

Gatavošanās pasaules Jauniešu dienām Panamā

Gavēņa laika apcere: Rūgtās asaras

RŪGTĀS ASARAS

                             Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

                                    Manu sirdi skumjām pildiet.

                                    Raudiet manas acis, raudiet,

                                    Sāpēm sevi nežēlojiet.

                                    Nobāl saule, zvaigznes tālās,

                                    Nodreb zeme visās malās.

                                   

                                    Kapu vietas vaļā veras,

                                    Dieva svētie augšāmceļas,

                                   

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

Kristus mokas, viņa rētas,

Dvēselei būs mūžam svētas.

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

Jēzu, ļauj lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

Gavēņa laika apceres: Krustaceļš

I KRUSTACEĻŠ

Krustaceļu ejot kopīgi, var pieturēties pie šādas kārtības:

1)      Krustaceļa dziesma (dzied, ejot no vienas stacijas uz otru);

2)      V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam. R. Jo ar savu svēto krustu Tu esi atpestījis pasauli. 

3)      Attiecīgā apcere no sv. Rakstiem;

4)      Lūgsimies: (seko Baznīcas lūgšana);

5)      Tēvs mūsu... Esi sveicināta Marija...

6)      V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu.

R. Apžēlojies par mums.

IESĀKUMA DZIESMA

Cik sāpīga šī piemiņa,

Kas domājis to būtu,

Ka pats vienīgs Dieva Dēls

Krustā piekalts kļūtu.

     

Tas mūsu grēks — šis sāpju grēks,

      Ko Jēzus cieš pie krusta;

      Kaut, pieminot to visi mēs,

      Kā pārmetumu justu.

Kaut asarās un lūgšanās

Sirds visu paciešt spētu,  —

Ja sāpes, kas Tev darītas,

Mūs arī piemeklētu.

      Ak, Dieva Māt’! Kā sāpināt

      Tie Tavu sirdi prata,

      Kad Dēlu krustā redzēji

      Bez gala skumdināta.

Vissmagākā bij’ nasta tā,

Ko izredzētais godam

Pats labprātīgi uzņēma,

Lai glābtu mūs no soda.

      Mēs apsolām Tev vienīgam

      Būt dzīvē uzticīgi,

      Un tad uz mājām mūžīgām

      Tev sekot pazemīgi.