Piektdiena 31.jūlijs, –Priekuļi - Ģikši

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

1.Ievads (1,1-4)

Šis pats formulējums tika lietots 1 Kor 10,1, līdz ar to vēstule adresēta gan jūdu kristiešiem, gan pagānu. Atgriešoties pie Kristus - Ābrahama pēcteča, pagāni tiek iekļauti garīgā Izraēļa kopienā (Gal 3,29). Autors runā par visiem Vecās Derības praviešiem, ne tikai par tiem, kuru vārdi ir minēti Bībelē. Reizē ar Kristus nākšanu ir iestājušies pēdējie laiki, īpaši caur Kristus nāves upuri. Kristū norisinājās mūžīgā atpestīšana. „Kristus ir pēdējais Dieva Vārds, kurš ir dots pasaulei, Viņā atklāsme tika piepildīta, tas notika galīgi un vienreizēji” (Moffatt, Hebrews 2). Dēls pilda atpestītāja lomu un ir radīšanas starpnieks, jeb vidutājs. Saistība ar Filipiešu 2,6-11. Dēls jau eksistēja pirms Viņš kļuva redzams tautām. Caur Viņu Dievs radīja visu. Daži Bībeles pētnieki domā, ka 1,3-4 ir sena kristiešu liturģiskā himna. Liela līdzība ar Kol 1,15-20. Jēzus pie Dieva Tēva troņa labās rokas – 110,1 Psalma piepildījums. Paaugstināšana ir tieši saistīta ar augšāmcelšanos. Vēstules Ebrejiem autors, kā lielāko atšķirību starp Veco un Jauno Derību norāda, ka Jaunajā Derībā ir augstākā priesterība un ka tās avots neatrodas šeit uz zemes, bet debesīs. Pasvītrojot Jēzus priesterības pārākumu pār eņģeļiem, autors norāda uz vēstules galveno tematu – Jēzus priesterība debesīs. Šie Ebreju vēstules ievada panti līdzinās Filona vēstulēm, kuros Logos ir Dieva attēls (eikon) un „līdzeklis”, ar kura palīdzību tika radīta pasaule un visums.

1. Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem.
2. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu, kuru Viņš iecēlis visam par mantinieku, caur ko Viņš arī radījis pasauli.
3. Viņš, būdams godības atspīdums un Viņa būtības attēls ar savas varas vārdu nes visu un, izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, sēd pie Majestātes labās rokas augstībā.
4. Par eņģeļiem Viņš cēlāks tik daudz, cik pārāku par tiem Viņš mantojis vārdu.

Dēla pārākums pār eņģeļiem (1,5-2,18)

Dēla intronizācija (1,5-14)

Lai parādītu Jēzus pārākumu pār eņģeļiem, autors izmanto septiņu citātu sēriju no Vecās Derības (Ps 2,7; 2 Sam 7,14; Deut 32,33 un Ps 97,7; Ps 104; Ps 45,7; Ps 102,26-28; Ps 110,1). Daži zinātnieki uzskata, ka arī šis teksts ir bijis kā himna, līdzīgi kā Flp 2,9-11 vai 1 Tim 3,16. Tekstos ir atrodama literārā līdzība ar Tuvo Austrumu karaļu intronizācijas kārtību, tikai šeit ir laicīgā karaļa vietā Jēzus, kā Karalis – Jēzus paaugstināšana kā Dieva Dēls, Viņa mūžīgās valdīšanas pasludināšana un intronizācija.

5. Jo kuram no eņģeļiem Viņš kādreiz teicis: Tu esi mans Dēls; šodien es Tevi esmu dzemdinājis? Vai atkal: Es būšu Viņam Tēvs, un Viņš būs mans Dēls? (Ps 2,7; 2 Ķēn 7,14)
6. Un kad atkal ieved Pirmdzimto pasaulē, Viņš saka: Un visi Dieva eņģeļi pielūgs Viņu. (Ps 97)
7. Un eņģeļiem Viņš saka: Kas savus eņģeļus dara par vējiem un savus kalpus par uguns liesmu. (Ps 103,5)
8. Bet Dēlam: Tavs tronis, Dievs, mūžīgi mūžos; un taisnības zizlis ir Tavas valsts zizlis.
9. Tu mīlēji taisnību un ienīdi netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs Tevi svaidīja ar prieka eļļu vairāk par Taviem līdzdalībniekiem. (Ps 44,6-7)
10. Un: Sākumā Tu, Kungs, dibināji zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
11. Tās zudīs, bet Tu paliksi, un tās visas sadils kā drēbes.
12. Un kā drānas Tu tās mainīsi, un tās pārvērtīsies, bet Tu esi tas pats, un tavi gadi nebeigsies. (Ps 101,26-28)
13. Jo kuram no eņģeļiem Viņš kādreiz teicis: Sēdies pie manas labās rokas, kamēr es Tavus ienaidniekus likšu par pameslu Tavām kājām? (Ps 109,1)
14. Vai tie visi nav kalpotāji gari, kas sūtīti kalpošanai to labad, kas iemantos pestīšanas mantojumu?


Darbā izmantots:
Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.


Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.

Ceturtdiena 30.jūlijs, – Valmiera – Priekuļi

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu. 

Ievads.

1.      Autentiskums.
Gan šīs vēstules, gan 1 Jāņa vēstules autors nav zināms vai ir vēsturiski apšaubīts. Aleksandrijas baznīcā jau no II gadsimta par šīs vēstules autoru tika uzskatīts svētais Pāvils. Arī Baznīcas vēsturnieks Euzēbijs domā līdzīgi. Aleksandrijas Klemens uzskatīja, ka apustulis Pāvils šo vēstuli uzrakstīja ebreju valodā ebrejiem, un ka sv. Lūkas to pārtulkoja grieķu valodā. Origēns uzskatīja, ka to rakstījis vai nu Pāvils vai viņa skolnieki. Uzskata, ka stils un domas varētu būt Pāvila, bet rakstītājs bija cits. Interesanti, ka šī vēstule nav atrodama Muratori Kanonā, jeb Bībeles tekstu krājumā (II gadsimts). Tertuliāns uzskata, ka šīs vēstules autors varētu būt Barnaba. Tomēr Baznīca IV un V gadsimtu mijā šo vēstuli atzīst kā Pāvila rakstītu un kanonisku. 1516.gadā Roterdamas Erasms sāk apšaubīt sv. Pāvilu, kā šīs vēstules autoru. Mūsdienās vairums Bībeles pētnieku uzskata, ka sv. Pāvils nebija šīs vēstules autors. Pētnieki uzskata, ka pastāv būtiskas atšķirības starp stilu, saturu un teksta uzbūvi vēstulē Ebrejiem un citās sv. Pāvila vēstulēs.
Ir ļoti iespējams, ka vēstules autors bija grieķu izcelsmes. Autors, rakstot tekstu, ir atradies spēcīgā platoniskās filozofijas ietekmē un tekstos ir atrodamas grieķu – ebreju filozofa Aleksandrijas Filona iezīmes. Vēstules Ebrejiem autors bija grieķu izcelsmes kristietis, kurš ir uzrakstījis izcilu literāru darbu, uz ko norāda grieķu retorikas pazīšana. Bija uzskats, ka autors varētu būt arī Apollos. Daudzi speciālisti uzskata, ka vēstules 13.nodaļas 22-25 panti ir vēlīnāks pielikums, lai norādītu uz apsutuļa Pāvila raksturu.

2.      Adresāti
Visdrīzāk vēstule rakstīta ebreju izcelsmes kristiešiem, tomēr ir arī zinātnieki, kas uzskata, ka vēstule rakstīta arī no pagānisma pārnākušajiem kristiešiem. Daži uzskata, ka vēstule bija rakstīta ebreju izcelsmes kristiešiem, kuri šaubījās, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Vēstulei ir cieša saistība ar Barnabas vēstuli.

3.      Literārā forma un rašanās laiks un vieta
Šī vēstule ir ar samērā sarežģītu struktūru un tika uzskatīta par teoloģisku traktātu. Galvenais temats – Kristus priesterība. Tomēr vēstules autora mērķis nav izklāstīt kristīgās ticības saturu, bet brīdināt no atkrišanas tos cilvēkus, kuri šaubījās. Vēstule bija rakstīta kā sprediķis, kurš tika lasīts publiski. Vēstulē ir norādes uz kristiešu vajāšanām Romes ķeizara Nerona laikā, līdz ar to vēstule varēja rasties 85. gadā pēc Kristus. Tomēr vēstulē nekur nav minētas pašas vajāšanas un tā plaši apraksta Tempļa upurus, līdz ar to var uzskatīt, ka vēstules rašanās laiks varētu arī būt pirms 70. gada, kad tika nopostīts jūdu Templis. Vēstulē atrodamas norādes, ka Jēzus upuris ir nomainījis upurus, kas tika salikti Templī. Ja Templis būtu nopostīts, tas noteikti tiktu pieminēts arī vēstulē. Vēstulē ir atrodamas norādes par brāļiem no Itālijas (13,24), dažreiz domājot, ka vēstule tika uzrakstīta Romā, tomēr tas varētu nozīmēt to, ka iedzīvotāji no Itālijas bija kopā ar vēstules autoru, kad viņš šo vēstuli rakstīja.

4.      Vēstules plāns

a)      Ievads (1,1-4)
b)      Dēla pārākums pār eņģeļiem (1,5-2,18)
a.       Dēla intronizācija
b.      Aicinājums būt uzticīgiem (2,1-4)
c.       Jēzus paaugstināšana caur pazemināšanos (2,5-18)
c)      Jēzus kā žēlsirdīgs un uzticīgs augstpriesteris (3,1-5,10)
a.       Jēzus, kā uzticīgā Dēla pārākums pār Mozu (3,1-6)
b.      Brīdinājums, kas izriet no Izraēļa neuzticības (3,7-4,13)
c.       Jēzus kā žēlsirdīgais augstpriesteris (4,14-5,10)
d)     Jēzus mūžīgā priesterība un mūžīgais upuris (5,11-10,39)
a.       Aicinājums uz garīgo atmodu (5,11-6,20)
b.      Jēzus – priesteris pēc Melhizedeka kārtas (7,1-28)
c.       Mūžīgais upuris (8,1-9,28)
d.      Jēzus upuris aicina uz izturību (10,1-39)
e)      Ticības piemērs, pārmetumi un nepaklausība (11,1-12,29)
a.       Senču ticība (11,1-40)
b.      Veids, kā Dievs raugās uz saviem dēliem (12,1-13)
c.       Sods par nepaklausību (12,14-29)
f)       Noslēguma aicinājums, svētība un sveicieni (13,1-25)

Darbā izmantots:
Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.


Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.

Garīgais svētceļojums

Dārgie bloga lasītāji! Tuvojas svētceļojuma laiks un arī es došos svētceļojumā uz Aglonu no Valmieras 30.jūlijā. Es zinu, ka daudzi no jums vēlētos doties šādā svētceļojumā, tomēr nav tādas iespējas. Tādēļ es, tāpat kā pagājušā gadā, piedāvāju no 30.jūlija doties garīgā svētceļojumā, katram atrodoties savās mājās vai darbavietās, tomēr garīgi vienojoties ar visiem svētceļniekiem visā Latvijā. Es savukārt apņemos lūgties par visiem jums. Būtu labi, ja katrs no jums katru dienu varētu atrast laiku palūgties rožukroni, iespēju robežās apmeklēt svēto Misi un palasīt Bībeli. Es apņemos katru dienu šajā blogā publicēt konferenču materiālus, ko katru dienu stāstīšu svētceļniekiem no Valmieras. Šogad svētceļojuma devīze ir: "Runā, Kungs, Tavs kalps klausās (1 Sam 3,9)". Kopīgi studēsim vēstuli Ebrejiem.  

Vēlos informēt, ka no 30.jūlija līdz 12.augusta vakaram mans telefons pa dienu būs izslēgts un arī sociālos tīklus apmeklēšu tikai vēlu vakaros. Būsim vienoti lūgšanās un tiksimies Aglonā.

Pievienojies Latvijas Jauniešu dienām!

Laulības sakraments Katoļu Baznīcā

Aicinājums uz laulību ierakstīts pašā vīrieša un sievietes dabā. Laulība nav tīri cilvēcisks iedibinājums, kaut arī gadsimtu gaitā tā tikusi pakļauta daudzām izmaiņām dažādās kultūrās, sociālajās iekārtās un garīgajās ierašās. Katoļu Baznīcā laulība ir viens no Jēzus Kristus septiņiem iedibinātajiem sakramentiem. Pija XI enciklikā „Casti connubii” uzsvērts: “Laulības institūcija, tās mērķis, kam tai jākalpo, likumsakarības, kurām tā tiek pakļauta, svētības, kas no tās plūst, – tas viss ir Dieva iedibināts.”[1]

Svētie Raksti apliecina, ka vīrietis un sieviete ir radīti viens otram: "Nav labi cilvēkam būt vienam." (Rad 2, 18) Pēc grēkā krišanas laulība palīdz pārvarēt noslēgšanos sevī, egoismu, savas baudas meklēšanu, kā arī veicina savstarpējo atvērtību, izpalīdzību un pašatdevi. Laulības pamatā ir mīlestība un sevis dāvāšana otram. Laulības pamatā ir divi aspekti:

1. divu cilvēku - vīrieša un sievietas vienība, kurā viņi viens otru papildina;
2. dzīvības tālāknodošana.

Apustulis Pāvils uz to norāda, sacīdams: "Vīri, mīliet sievas, tāpat kā arī Kristus mīlēja Baznīcu un pats sevi atdeva par viņu, lai viņu darītu svētu" ( Ef 5, 25-26), uzreiz piebilzdams: “Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels; bet es to saku attiecībā uz Kristu un Baznīcu!” ( Ef 5, 31-32) Vatikāna II konvila dokumentā „Gaudium et spes” teikts: “Dziļā dzīves un mīlestības kopība laulībā, kas ir Radītāja dibināta un apveltīta ar saviem īpašiem likumiem, tiek noslēgta ar laulības derību, t.i., ar neatsaucamu personisku piekrišanu. Tādā veidā ar personisku un brīvu aktu, laulātajiem savstarpēji sevi dodot un vienam otru pieņemot, rodas institūcija, kas ir saskaņā ar Dieva gribu un kas ir spēkā arī sabiedrības priekšā. Šīs vinculum sacrum[2] – kā pašu laulāto un viņu pēcnācēju labā, tā arī sabiedrības labā – nav pakļautas cilvēku patvaļīgiem ieskatiem, jo pats Dievs ir autors laulībai, kas ir apveltīta dažādiem labumiem un mērķiem [bonis ac finibus]..”[3] Pāvila VI enviklika „Humanae vitae”: “Tāpēc laulība nav nejaušības sekas vai neapzinātu dabisko spēku evolūcijas produkts: tā ir Radītāja iedibināta saprātīga institūcija, lai īstenotos Viņa mīlestības iecere cilvēcē.”[4]

Pasaulē ir sastopami divi fundametāli aicinājumi – laulība un atturība no dzimumdzīves debesvalstības dēļ. Abas šīs realitātes - gan Laulības sakraments, gan jaunavība Dieva valstības dēļ - nāk no Kunga. Viņš pats piešķir tām nozīmi un nepieciešamo žēlastību dzīvot tās saskaņā ar Viņa gribu.

Latīņu ritā laulību svinēšana starp diviem ticīgajiem katoļiem parasti (bet ne vienmēr) notiek Svētās Mises laikā, tādēļ ka visi sakramenti ir saistīti ar Kristus Lieldienu noslēpumu.

Ļoti svarīgi, lai nākamie laulātie draugi sagatavotos Laulības sakramenta svinēšanai, vispirms saņemot Gandarīšanas sakramentu, kā arī pirms tam izdzīvojot saderināšanās laiku un saņemot labu katehēzi. Kandidāti uz priesterību gatavojas sešus gadus Garīgajos semināros, tomēr gatavošanās laulībai parasti aprobežojas ar īsu katehēzi! Bet atbildība Dieva priekšā ir līdzīga!

Saskaņā ar latīņu tradīciju, laulātie kā Kristus žēlastības kalpotāji piešķir viens otram Laulības sakramentu, apliecinādami savu piekrišanu Baznīcas priekšā.

Laulību derību noslēdz vīrs un sieva, kas ir kristīti un brīvi, lai noslēgtu laulību, un kas savu piekrišanu izsaka labprātīgi. "Būt brīvam" nozīmē:

- neviens nav piespiests;
- nepastāv nekādi šķēršļi, raugoties no dabiskā vai Baznīcas likuma viedokļa.

Šī iemesla dēļ (vai citu iemeslu dēļ, kas laulību dara nederīgu vai nenotikušu), Baznīca pēc tam, kad apstākļus izskatījis kompetents Baznīcas tribunāls, var izsludināt "laulības nederīgumu", proti, ka šī laulība nekad nav pastāvējusi. Šajā gadījumā laulības slēdzēji ir brīvi precēties, tomēr respektējot dabiskos pienākumus, kurus nosaka iepriekšējā kopdzīve.

Laulāto piederība dažādām konfesijām nav nepārvarams šķērslis laulības noslēgšanai, ja viņiem izdodas dalīties tajā, ko katrs no viņiem savā kopienā saņēmis, un ja viņi mācās viens no otra, kādā veidā otrs cilvēks apliecina dzīvē savu uzticību Kristum.

Laulībās, kas tiek noslēgta starp katoli un nekristīto, laulātajam, kas ir katolis, ir īpašs uzdevums: "Jo ticīgā sieva svētī neticīgo vīru, un ticīgais vīrs svētī neticīgo sievu." ( 1 Kor 7, 14) Ir liels prieks laulātajam - kristietim un Baznīcai, ja šī "svētdarīšana" ved pie brīvas otrā laulātā pievēršanās kristīgajai ticībai.

Laulības saites ir nostiprinājis pats Dievs, tā ka noslēgtu un miesā īstenotu laulību starp kristītajiem nekad nevar šķirt. Šīs saites, kas rodas no laulāto brīvās cilvēciskās rīcības un no īstenotas laulības, tagad ir neatceļamas un ir pamats derībai, kuru nodrošina Dieva uzticība. Baznīcai nav varas nostāties pret šo dievišķās gudrības noteikto kārtību.

Jāatcerās, ka mīlestība ir atvērta auglībai.

Laulāto mīlestība pēc savas dabas prasa neaizskaramu uzticību. To nosaka abpusējā sevis dāvāšana. Mīlestība vēlas būt spēkā uz viesiem laikiem. Tā nevar būt tikai "līdz jauna lēmuma pieņemšanai". Tomēr pastāv apstākļi, kuros laulāto kopdzīve dažādu iemeslu dēļ kļūst praktiski neiespējama. Tādos gadījumos Baznīca atļauj laulāto fizisku šķiršanu un kopdzīves pārtraukšanu. Dieva priekšā laulātie paliek vīrs un sieva, viņi nav brīvi, lai noslēgtu jaunu laulību. Tomēr, izlīgšana ir vislabākais risinājums. Draudze ir aicināta šādiem cilvēkiem palīdzēt. Sīkāku informāciju meklējiet KBK 1601 – 1666; vai Internetā www.catholic.lv/Katehisms/Index.html

[1] Pijs XI. Enciklika „Casti Connubii”. (1930.gada 31.decembrī). Reigas Archidiecēzes Kūrijas izdavums. Reigā. 1931, #7.
[2] vinculum sacrum - svētās saites (lat.val.).
[3] GS 48.
[4] HV 8.

Svētceļojums Valmiera - Aglona 2015



Ko darīt Aglonā 14 un 15.augustā? Praktiski padomi.

Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.

1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.

2. Vai šos svētkus atzīmē tikai Latvijā?
Nē, šie ir visas Romas Katoliskās Baznīcas svētki, tie ir vieni no 10 obligāti svināmiem svētkiem, kas iekrīt ārpus svētdienām un  kas ir jāsvin. Vienīgi citās zemēs šie svētki netiek svinēti tik plaši, kā tas ir pie mums.

3. Kas ir tas svarīgākais kas būtu jādara, ierodoties Aglonā?
Vispirms jāatceras, ka svētnīcas centrā ir nevis svētbilde, kas protams ir svarīga un ir instruments, caur kuru Dievs darbojas, pateicoties Dievmātes aizlūgšanām. Pats svarīgākais ir Jēzus Kristus, kas ir klātesošs zem maizes zīmēm tabernākulā un īpašā veidā mēs Viņu satiekam svētajā Misē. Tādēļ pirms "mesties" stāties garajā rindā pie Dievmātes svētbildes, būtu jāpadomā - cik sen esmu bijis pie grēksūdzes? Ja senāk kā mēnesi, vai sirdsapziņā jūtu, ka esmu nāvīga grēka stāvoklī, tad ir jādodas pie grēksūdzes. Pēc tam ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija, pirms tam uzmanīgi ieklausoties garīdznieka teiktajā sprediķī.

4. Kāda loma ir Dievmātes brīnumdarītājas svētbildei?
Dievs visos laikos izmanto dažādus līdzekļus, lai atgādinātu par Sevi un vestu cilvēkus uz mūžību. Pamatlīdzekļi ir 7 svētie sakramenti, bet kā papildus līdzekļus Dievs dod sakramentālijas. Varam teikt, ka šī svētbilde ir radīta lieta, caur kuru Dievs dod pārdabiskas žēlastības, un par to liecina Dieva tautas dievbijība. Līdzīgi ir ar pārējām sakramentālijām - svētīto ūdeni, svētītajām svecēm. Tikai šeit ir jābūt piesardzīgiem, lai sakramentālijas neliktu augstāk par sakramentiem. 

5. Ko darīt ar avotu? Vai tas ir svētīts ūdens?
Sekojot senai tradīcijai, cilvēki ņem ūdeni no t.s "svētavota" Aglonā, uzskatot, ka ja šis ūdens nāk no Aglonas, tad tas jau ir automātiski svēts. Tomēr, ja mēs šādās kategorijās domātu, tad varētu uzskatīt, ka iepērkoties Aglonas veikalā visi produkti automātiski ir svēti. Pirms kara šis avots bija ar sēra sastāvu, tādēļ tika uzskatīts, ka tam piemīt dabiski dziednieciskas īpašības. Šobrīd tas vairs tā nav, jo padomju laikos, mēģinot iznīcināt šo vietu, avots tika visādos veidos līdzināts un šobrīd sērs tajā ūdenī nav. Līdz ar to, šo ūdeni var ņemt, tas ir veselīgs dzeršanai, bet uzskatīt, ka tas ir svētītais ūdens būtu nepareizi. Ja šo ūdeni pēc tam pasvēta garīdznieks, tad tas kļūst par svētītu ūdeni. Avots var bū arī simbols mūsu kristībām, kad mēs katrs tikām pagremdēti kristības ūdeņos. 

6. Kā būtu jāuzvedas Krustaceļa laikā 14.augusta vakarā?
Vispirms jau savlaicīgi ir jāsagādā svece ar speciālu ietvaru, kas pasargā no sveķu uzpilēšanas uz drēbēm. Krustaceļa laikā ir jāizvairās no sarunām, fotografēšanās, sarunām pa mobilo telefonu un citām nevajadzīgām nodarbēm. Ir jāmēģina koncentrēties un uzmanīgi klausīties garīdznieka vadītajās apcerēs. Pēc krustaceļa nevajadzētu degošās sveces likt zālē vai pie trijiem krustiem. 

7. Kāpēc svētki ilgst divas dienas - 14. un 15.augusts?
Sekojot senai tradīcijai, Baznīcā svētkus sāk svinēt iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi tas ir arī Ziemassvētkos un Lieldienās. Vēl ir svarīgs apstāklis - 14.augustā mēs svinam pirmā Latvijas bīskapa, svētā Meinarda lielos svētkus. Jaunieši Aglonā mēdz pulcēties jau 13.augusta vakarā, tādēļ abas naktis - no 13-15.augustam nemitīgi Aglonas bazilikā un apkārtnē notiek intensīvas lūgšanas.

8. Kāpēc ārpus bazilikas laukuma ir tik daudz tirgotāji?
Jau no seniem laikiem pie baznīcām veidojās krogi un tirdzniecības vietas, jo tur kur ir daudz cilvēku, tur rodas vēlme kaut ko pirkt un pārdot. Neuzskatu ka tas būtu slikti, tomēr jācenšas darīt visu, lai šī tirgotāju kņada netraucētu satikties ar Dievu šo lielo svētku laikā.

Novēlu visiem jaukus Vissvētākās Jaunavas Marijas svētkus Aglonā. 

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētku kārtība 2015.gadā

9.augusts, svētdiena

BĪSKAPA KANONISKĀ VIZITĀCIJA
12.00 Dienas sv.Mise

10.augusts, pirmdiena

12.00 Dienas sv.Mise

11.augusts, otrdiena

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
 7.00 sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, svētība slimniekiem
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija

12.augusts, trešdiena

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
7.00 Rīta sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija

13.augusts, ceturtdiena

7.00 Rīta sv. Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise
15.00 Žēlsirdības kronītis
SVĒTĀ MEINARDA svinības
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija,
 procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai
22.00 Lūgšanu vakars
24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija bazilikā

14.augusts, piektdiena

7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)
9.00 Dienas sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)
11.00 Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)
12.00 Sv.Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00 Žēlsirdības kronītis
15.30 Tēva V.Pentjuša grāmatas prezentācija
16.00 sv.Mise (pie Dievmātes altāra bazilikā)
VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVĒTKI
17.30 Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Iestiprināšana, Dievmātes litānija,
 euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
22.00 Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00 Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta altāra)
1.00-7.00 adorācija bazilikā

15.augusts, sestdiena

7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 Sv.Mise jauniešiem (pie pāvesta altāra), Iestiprināšana.
10.00 sv.Mise svešvalodā apakšējā baznīcā
10.00 Sprediķis krievu valodā
11.00 Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes litānija,
 euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)

19.00 Vakara sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

Svētceļojumi uz Aglonu (praktiskās norādes) (papildināts)

Sveiks svētceļniek!

Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu un noteikti tu arī esi jau domājis doties šajā ceļā. Bet varbūt tā ir tava pirmā reize, tādēļ vēlos mazliet pastāstīt un padalīties par savu svētceļojuma organizātora un dalībnieka pieredzi.
Tas, ka Tu vēlies iet šajā ceļā nav nejaušība – Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl un vēlas satikties ar Tevi šajā ceļā. Tādēļ esi ar atvērtu sirdi, dzirdīgām ausīm un priecīgu prātu lai spētu saklausīt to, ko Viņš vēlas Tev teikt.
Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.

Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā, Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet ar kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.
Tomēr no Liepājas. Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī stingri noteikta kārtība, kura ir jārespektē.

Kādi parasti ir svētcēļojuma noteikumi?

Piektdienas gaļas gavēņa jēga!

Jautājums: "Kāda jēga piektdienās neēst gāļu, ja tās vietā es varu izvēlēties dārgus zivju ēdienus? Vai tā nav kāda liekulība un sena viduslaiku palieka?"

Atbilde: Jau no kristietības pirmsākumiem piektdiena bija gandarīšanas un atteikšanās diena, pieminot Jēzus Kristus nāvi uz krusta. Gadsimtu gaitā gandarīšanas un gavēšanas prakses ir bijušas dažādas un pēdējos gadu desmitos Baznīca ir ļoti nākusi pretī cilvēkiem, mīkstinot stingrās gavēņu prakses Baznīcā. Šobrīd Rīgas Metropolijas teritorijā visiem katoļticīgajiem ir saistoša atturība no gaļas ēdieniem piektdienās, izņemot lielo svētku svinības un dienas, kurās Latvijas bīskapu konference šo atturību ir atcēlusi. Tāpat arī vietējās draudzes prāvests var dispensēt, jeb atbrīvot katoļticīgo no šī pienākuma savas draudzes teritorijā, ja tam ir svarīgs iemesls. Šī disciplīna vispirms palīdz mums savaldīt savu nesātību un būt uzticīgiem Baznīcas disciplīnai. Tā norāda mūsu paklausību Baznīcai un vēlmi atteikties no kādiem labumiem Dieva goda dēļ. Bet jau no pirmajiem gadsimtiem bija svarīgs vēl kāds aspekts, par kuru mūsdienās nepelnīti tiek piemirsts. Atsakoties no gaļas vai citiem ēdieniem piektdienās mēs ietaupām naudas līdzekļus, kurus būtu vērts iekrāt un pie izdevības noziedot tiem cilvēkiem kuri atrodas trūkumā. Daudzās draudzēs Latvijā ir pieejamas speciālas lādes, kurās var ielikt ēdienu trūkumcietējiem. Varam izmantot šo iespēju un par šo ietaupīto naudu nopirkt ēdienu nabagiem. Ir arī "Caritas Latvija" un citas organizācijas, kas kalpo nabagiem, kurām mēs varam palīdzēt. Būsim priecīgi gavētāji un kalposim nabagiem!

Sākas svētceļojumu laiks

Jaunumi bloga lasītājiem!

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie lasītāji! Sūtu jums sirsnīgus sveicienus no Valmieras pilsētas un draudzes. Nu jau varu teikt, ka esmu iekārtojies savā jaunajā kalpošanas vietā un pamazām turpinu strādāt pie savas doktora disertācijas. Vēlos jūs aicināt lūgties gan par mani, gan par kalpojumu, ko veikšu Valmierā un apkārtnē. Man jāatvainojas par to, ka vasaras periodā nav daudz rakstu manā blogā, tomēr vasara paliek vasara. Jūlijs ir laiks, kad baudīt dabas skaistumu un nedaudz atpūsties. Un atpūsties arī no datora ekrāna, pie kura mēs pavadām daudz laika un varbūt dažreiz arī par daudz. Atradīsim iespēju atpūtai un arī savā veidā meditācijai par Dieva radītās dabas skaistumu.

Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu. Aicinu ikvienu, kurš spēj un kuram atļauj veselība un laiks, izmantot šo vienreizējo iespēju un doties ceļā. Šos svētceļojumus mums Dievs ir dāvājis kā dāvanu un uzskatu, ka tie ir viens no spēcīgākiem garīgās dzīves kopšanas un evaņģelizācijas līdzekļiem mūsdienu Latvijā. Portālā www.katolis.lv vienkopus ir atrodas visu svētceļojumu grupu piedāvājums, kurā varam izvēlēties sev atbilstošāko grupu. Vēlos tikai atgādināt, ka svētceļojums nav izklaide vai pārgājiens, bet gan nopietnas rekolekcijas, kuru laikā Dievs runā uz mums un mēs ar Dievu. Es pats svētceļojumā došos ar Valmieras katoļu draudzes grupu un no Valmieras iziesim 30.jūlijā. Uz tikšanos Aglonā!

Baznīcas liturģiskās mūzikas formācijas dienas Ludzā

Šī gada 21.-23.augustā Ludzā notiks liturģiskās mūzikas formācijas dienas “Liturģiskā mūzika. Dieva godam un ticīgo svētdarīšanai”. Šo dienu laikā paredzētas gan praktiskās nodarbības, gan meistarklases dziedāšanā un gregoriskajā korālī, kā arī lekcijas par dažādām tēmām - Mūzika un dziedāšana Vatikāna II koncila dokumentos, Mūzikas un liturģijas nedalāmība, Repertuāra izvēles kritēriji, Liturģiskā mūzika – lūgšana, Baznīcas mūziķis – kristietis. Tāpat šajās dienās ar dziedāšanu būsim līdzdalīgi Stundu liturģijā un Svētajā Misē.

Aicināti ir visi interesenti, it sevišķi draudžu mūziķi. Dalības maksa, lai segtu gulēšanas, ēšanas un materiālu sagatavošanas izmaksas, ir 20 EUR.

Informācija un pieteikšanās : iubilemusdeo@gmail.com vai +371 26334936
Pieteikšanās līdz 16.augustam, dalībnieku skaits ierobežots

Dievs mēs Tevi slavējam! - poļu valodā

Sprediķis 5.jūlijā (speciāli "Vatikāna radio")

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 6, 1-6)

Jēzus atnāca uz savu dzimto pilsētu, un Viņa mācekļi sekoja Viņam. Kad pienāca sabats, Viņš sinagogā sāka mācīt.
Bet daudzi klausītāji brīnījās, sacīdami: “No kurienes tas Viņam? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un tādi brīnumi, kas notiek caur Viņa rokām? Vai tad Viņš nav galdnieks, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Un vai tad Viņa māsas nav šeit ar mums?” Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus viņiem sacīja: “Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu tēviju, savus radus un savu namu.” Un Viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu. Tikai nedaudziem slimniekiem uzlicis rokas, Viņš tos izdziedināja. Un Viņš brīnījās par viņu neticību.
Pēc tam Viņš aizgāja uz apkārtējiem ciemiem un mācīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītaji! Jēzus atkal ir ieradies savā dzimtajā pilsētā Nāceretē. Kāds kontrasts ar 5.nodaļas noslēgumu, kur Jēzus atbrīvoja kādu apsēstu cilvēku, kā izdziedināja Jaira meitiņu un dziedināja sievieti, kura pieskārās Viņa drēbju vīlei.
Nācaretes iedzīvotāji jau gadu bija dzirdējuši dažādas runas par Jēzu. Kāds varbūt pats bija dzirdējis un redzējis Viņa darbību. Pirms gada, savas publiskās darbības sākumā Jēzus ierodās Kafarnaumas sinagogā un svinīgi pasludināja: „Kunga Gars ir pār Mani, Viņš mani ir svaidījis sludināt nabagiem prieka vēsti.” Savukārt, tagad Jēzus dzimtās Nacaretes iedzīvotāji jautā: „No kurienes Viņam tas viss? Kādā autoritātē viņš to visu dara?” Mateja evaņģēlija 7. nodaļā ir uzsvērts, ka „ jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji. „ (Mt 7,29) Arī Mateja evaņģēlija 12. nodaļā norādīts, ka „šeit ir vairāk nekā Salamons.” (Mt 12,42) Marka evaņģēlija 3.nodaļā mēs lasām, kā Jēzus tuvinieki mēģina Jēzu atrunāt no Viņa mesiāniskās misijas: „Viņa piederīgie ... izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: "Viņš ir bez prāta."” (Mk 3,21)