trešdiena, 2021. gada 15. septembris

Doktora disertācijas publiska aizstāvēšana

Dārgie draugi. Ar lielu prieku informēju, ka manas doktora disertācijas publiskā aizstāvēšana paredzēta 24.septembrī plkst 11.00 pēc Latvijas laika. Ņemot vērā to, ka aizstāvēšana notiks attālināti, jo disertāciju aizstāvu Ļubļinas Katoļu Universitātes (Polijā), Teoloģijas fakultātes, Fundamentālteoloģijas (apoloģētika) institūtā, tad tajā varēs piedalīties ikviens, kuram ir pieejama interneta saite.

Aizstāvēšana notiks poļu valodā.

Disertācijas tēma:

"Relacje między Kościołem a światem współczesnym w świetle dokumentów II Soboru Watykańskiego".

"Relations Between the Church and Contemporary World in the Light of the Second Vatican Council Documents".

"Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila gaismā".

Disertācijas apraksts:

Problematykę badawczą stanowią relacje, czyli wzajemne odniesienia i związki zachodzące między Kościołem a światem współczesnym, które zostały przedstawione w dokumentach II Soboru Watykańskiego. Rozprawa składa się z wykazu skrótów, wstępu, trzech rozdziałów, zakończenia i bibliografii. Celem rozprawy było wydobycie głównych idei soboru na temat relacji między Kościołem a światem i ujęcie ich w przejrzystej formie modeli.

W rozdziale pierwszym (,,Rozumienie współczesnego świata”) najpierw omówiono teologiczne rozumienie świata, a potem diagnozę współczesnego świata dokonaną przez sobór (diagnoza kondycji współczesnego człowieka, społeczeństwa, kultury i religii pozachrześcijańskich).

W rozdziale drugim (,,Samorozumienie Kościoła w kontekście współczesnego świata”) omówiono misteryjną genezę i naturę Kościoła w kontekście współczesnego świata, historiozbawczy wymiar Kościoła w kontekście współczesnego świata i relacyjną tożsamość Kościoła w kontekście współczesnego świata.

W trzecim rozdziale (,,Modele relacji między Kościołem a światem współczesnym”), który jest najważniejszy dla osiągnięcia głównego celu rozprawy, przedstawiono sześć modeli: autonomii i współpracy, „antropocentryczny”, dialogu i misji, spotkania w znakach czasu, inkulturacji oraz uświęcania i zbawiania świata.

The research problem is what are the relations (dual attitudes, connections) between the Church and contemporary world in the Second Vatican Council documents. The dissertation consists of: shortcuts listing, introduction, three chapters, conclusions and bibliography. The research aim was to describe the main ideas and solutions (in a clear form of models) given by the last council about the relations between the Church and contemporary world.

Chapter I (“Understanding Contemporary World”) contains general theological understanding the world by Vatican II and its diagnosis of contemporary world (diagnosis of contemporary man condition, contemporary society, culture, and non-Christian religions).

Chapter II (“The Church Self-consciousness in the Context of Contemporary World”) contains: the mysterious origins and nature of the Church (in the context of contemporary world), salvation-historical dimension of the Church (in the context of contemporary world), and relational identity of the Church (in the context of contemporary world).

Chapter III (“Models of Relations Between the Church and Contemporary World”) as the most important for gaining the dissertation aim, contains description of six models: of autonomy and cooperation, “anthropocentrical”, of the dialogue and mission, of encounter in the signs of times, of inculturation, and of consecration and salvation of the world.

Saite, kura tiks aktivizēta 24.septembrī plkst. 11.00:

https://teams.microsoft.com/l/meetup-join/19%3ameeting_MmZlOTk0MjAtYmQ0OC00YzJjLWE2MjItMzRhMjU5M2JjZDFh%40thread.v2/0?context=%7b%22Tid%22%3a%22be317277-3672-487f-8f68-2059ad90b435%22%2c%22Oid%22%3a%2278fa727e-f23c-4673-b2f8-ac8e7ef92c8a%22%7d


otrdiena, 2021. gada 14. septembris

Iestiprināšanas sakramenta saņemšana Salaspilī

Tikšanās par Iestiprināšanas sakramentu


Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver, ka „...iestiprināšanas sakramenta saņemšana ir nepieciešama, lai Kristības žēlastība sasniegtu savu pilnību. Patiešām, kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar Baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku...” (KBK 1285).

3.oktobrī, pēc galvenās svētās Mises ir paredzēta tikšanās tiem, kuri vēlēsies mūsu draudzē saņemt Iestiprināšanas sakramentu 10.oktobrī, bīskapa vizitācijas laikā.

pirmdiena, 2021. gada 13. septembris

Ko mums vēl vajag?

"Ja Kristus ir "Dieva Sakraments", tad Baznīca ir Kristus Sakraments šeit uz zemes" (Anri de Lubac). Gatavojoties kvalifikācijas eksāmenam, rodas dziļas pārdomas par Baznīcu, kura kā redzama realitāte dzimusi un dzimst Lieldienu notikumos. Tad kad Jēzus Pēdējās Vakariņās apsēžas pie galda, dzimst redzamā Baznīca. Kur ir Euharistija un leģitīms bīskaps, tur ir Baznīca. Un Euharistijas svinības ir Baznīcas centrālā un virzoši - vadošā ass. Un jocīgi, kad katoļi saka - mūsu draudzē nekas nenotiek, tikai "vienkārši tiek svinēta Mise". Baznīca nav kultūras nams, sociālo aktivitāšu centrs vai "ekšenu" sakopojums, vai konkurents vietējai kultūras pārvaldei. Neprotestantizēsim Katolisko Baznīcu. Jā, draudzē var būt daudzas un dažādas aktivitātes. Tomēr, ja draudzē dievbijīgi un dziļi tiek izdzīvota "parasta", kura īstenībā katra ir neparasta, svētā Mise, jau ar to pietiek. Mums tiek dāvāts pats Dievs Euharistiskajā Mielastā un vai ar to mums nepietiek?

svētdiena, 2021. gada 12. septembris

Salaspils katoļu baznīcas 25 gadu jubileja, 7.-10.oktobrī


 

12.septembris - Parastā liturģiskā laika 24.svētdiena. 9.00 svētā Mise krievu valodā, 11.00 un 14.00 sv. Mise latviešu valodā.


9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 un 14.00  sv. Mise latviešu valodā

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.


Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 12.septembrī

7.-10.oktobrim mūsu baznīcas iesvētīšanas 25 gadu jubilejas svinības. 10.oktobrī plānota arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija, iestiprināšanas sakramenta dalīšana. Tie, kas vēlas saņemt Iestiprināšanas sakramentu, aicināti uz obligāto tikšanos 3.oktobrī pēc galvenās svētās Mises.

Svētajā Misē 14.00 tiek organizēts bērnu koris vai ansamblis. Pēc šīs svētās Mises bērni tiekas ar Amandu un Ingusu, lai sarunātu par tālāko.

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem (Alfa kurss) sāksies 17.oktobrī. Bērniem 12.30, pieaugušajiem 15.00. Pieteikšanās nav nepieciešama. Ierašanās pirmajā reizē.

Ir pieejama draudzes bibliotēka. Lūgums sazināties ar Marutu Birznieci.

Aicinām draudzes locekļus uz dievnama uzkopšanu, kas notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā pēc rīta Mises plkst. 8:00.

Šobrīd intensīvi strādājam pie dievnama balkonu apskaņošanas. Ja kāds vēlas palīdzēt, pieteikties pie prāvesta.

Šobrīd draudzes kontā ir 24 170,46. eiro. Pa ziemu vāksim naudu jumta nomaiņai nākamajos gados.

Dievkalpojumi svētdienās tiek translēti internetā, mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv un www.tolstovs.lv. Paldies visiem, kas pārskaita līdzekļus attālināti draudzes kontā.

Prāvests.

pirmdiena, 2021. gada 23. augusts

Mans viedoklis - kādēļ es atbalstu vakcināciju!

Zinu, ka šīs manas pārdomas izraisīs dažādu reakciju lasītājos, tomēr es no sirds vēlos šeit īsi izklāstīt savus argumentus par labu vakcinācijai. Vispirms vēlos uzsvērt, ka es jau līdz pandēmijai esmu vakcinēts ar dažādām vakcīnām, sākot ar difterijas, trakumsērgas, gripas, ērču encifalīta, u.c. slimībām. Pats neesmu braucis uz Āfrikas kontinentu, bet zinu, kas bez obligātas vakcinācijas pret malāriju un citām slimībām uz turieni doties ir aizliegts. Zinu, ka daudzas slimības vēsturiski ir uzvarētas tikai un vienīgi ar vakcināciju. 

Kādi ir mani argumenti, par labu vakcinācijai?

1. Vakcīna nav saistīta ar abortētiem bērniem (Romas Katoliskās Baznīcas augstākā instances ticības un morāles jautājumos - Ticības Doktrīnas Kongregācijas paziņojums: https://press.vatican.va/content/salastampa/en/bollettino/pubblico/2020/12/21/201221c.html)

2. Vakcīna nav saistīta ar dažādiem mistiskiem uzskatiem, kā čipošanu, zvēra skaitli, pasaules galu un sazvērestības teorijām. Man nav nekādu ne zinātnisku, ne teoloģisku pierādījumu, lai ticētu šādiem, piedodiet "murgiem". Atklāsmes grāmatā atrodamo "zvēra skaitli" - 666 ir jāinterpretē atbilstoši Svēto Rakstu iedvesmotā autora vēlmei, saistībā ar pirmo gadsimtu kristiešu vajāšanām imperatora Nerona laikā. 

3. Vakcīna nav kaitīga manai veselībai, jo tā saka vakcīnu ražotāji un es uzticos zinātnei un ārstiem. Es savā ticības dzīvē nenodalu ticību un prātu, ticību un zinātni. Ja zinātne tiešā veidā nepretojas ticības un morāles prasībām, tad šādi zinātniski atklājumi un inovācijas ir jāpieņem un jāatbalsta. Mums ir jāsaprot, ka nākotnē vīrusi un baktērijas tikai vēl vairāk vairosies, ņemot vērā traģisko ekoloģisko situāciju pasaulē un šo vīrusu un baktēriju iespējamo izmantošanu karadarbībā. Un ja kāds uztraucās par vakcīnu sastāvu, paskatieties doktora desas sastāvu :).

4. Pats svarīgākais arguments - sabiedrības kopīgais labums. Jā, man arī varbūt nepatīk, ka manā ķermenī ievada svešu vielu, jā man arī, varbūt, ir bailes no pēcsekām. Bet visas sabiedrības veselības dēļ, pasargājot visvājākos sabiedrības locekļus, esmu gatavs uzpurēt savas individuālās vēlmes un uzskatus. Mums, kristiešiem, patīk lasīt Jēzus vārdus - nav lielākas mīlestības, kā tam, kas savu dzīvību atdod par draugiem (Jāņa ev 15,13). Lūk, no mums, kristiešiem, netiek prasīts atdot savu dzīvību, tikai aiziet un atļaut lai iedur plecā. Domāju, ka tie, kuri šodien aktīvi iestājas pret vakcināciju, kara gadījumā, ja nedod Dievs tāds sāktos, neietu un neaizstāvētu savu dzimteni. Covid-19 ari ir karš. Mūsu dievnami ir tukši, draudzes darbība paralizēta, daudzās draudzēs nav ienākumu, ar kuriem uzturēt un remontēt dievnamus. Vai visi aktīvie antivakseri ir steigušies palīgā draudzēm un citiem, kuriem šajā pandēmijas laikā ir klājies samērā grūti? No mums, kristiešiem, šodien netiek prasīts izliet asinis par tuvāko. No mums šoreiz netiek prasīta  ienaidnieku mīlestība. No mums tiek prasīta tikai pavisam vienkārša lieta - sava tuvākā brāļa un māsas dēļ aiziet un novakcinēties. Jā, tas nav patīkami, jā, daudziem tas ir upuris. Bet tas ir upuris par brāļiem (Hostia pro fratribus - godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna bīskapa devīze). 

pirmdiena, 2021. gada 16. augusts

Salaspils baznīcas sienu un jumta siltināšana un atjaunošana (1.augusts)

Aktuālā informācija!

1.augusts. Dārgie Salaspils katoļu draudzes draugi un atbalstītāji. Šobrīd dievnama trešā siena jau gandrīz ir pabeigta, kā jūs to redzat pievienotajā video. Domājam, ka pēc nedēļas SIA "Storent", kurš ir mūsu galvenais atbalstītājs, demontēs sastatnes no Ķiršu ielas puses un uzstādīs pēdējai, baznīcas aizmugurējai fasādei. Tā ir mazliet citādāka, nekā pārējas, tādēļarī pieeja būs jāmeklē cita. Bet mēs esam apņemības pilni pabeigt sienu siltināšanu līdz dievnama jubilejai, 10.oktobrim. Paldies par jūsu lūgšanām un finansiālo atbalstu.

Šobrīd draudzes kontā ir 26 581,33 eiro. Ir pabeigta trešā siena un ir atlikusi ceturtā, aizmugurējā. Kopīgās būvniecības izmaksas pa trijām dievnama fasādes sienām ir 94 752,04 eiro. Paldies jums un turpinām vakt ziedojumus jumta atjaunošanai, kurš ir katastrofālā stāvoklī un tek. 

Generālsponsors:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778
Adrese Rīgas iela 26, Salaspils,
LV-2121, Latvija.
Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880



ceturtdiena, 2021. gada 22. jūlijs

Norādījumi par Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasībām svētceļniekiem uz Aglonu un Aglonā

 

Svētceļniekiem dodoties kājām, jāievēro šādi nosacījumi:

1)     svētceļojuma laikā personas pārvietojas, ieturot 2 m distanci un novēršot drūzmēšanos. Grupu lielums nevar pārsniegt 50 personas (ja visu svētceļojuma laiku tā atrodas ārā). Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

2)     ja nepieciešama pulcēšanās iekštelpās (piem., palikšana pa nakti), personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegi (turpmāk – maskas) un jāievēro maksimāli pieļaujamais personu skats: līdz 20 personām. Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

3)     visa svētceļojuma laikā (maršruta garumā) svētceļojuma organizētājs ir atbildīgs par visu drošības prasību ievērošanu;

4)     personām, kurām ir digitālais sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts ir jārūpējas par tā derīgumu visā svētceļojuma laikā, savlaicīgi apzinot testēšanas vietas maršrutā.

 

14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00

Lai piedalītos svētku dievkalpojumos 14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00 epidemioloģiski daļēji drošā režīma sektorā[1] (kurā cilvēku skaits, ieskaitot personas līdz 12 gadu vecumam, nepārsniegs 1000), iepriekš jāreģistrējas Aglonas bazilikas informācijas centrā pa tālr. +371 25911536 vai e-pastu info.aglona@inbox.lv (informācija bazilikas mājaslapā www.aglonasbazilika.lv).

Savukārt personām ar derīgu digitālo sadarbspējīgo sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu dalība minētajos dievkalpojumos nav ierobežota un iepriekš nav jāreģistrējas.

Lai piedalītos svētajās Misēs plkst.12:00 un 19:00, visiem būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments kopā ar digitālo sadarbspējīgu sertifikātu par Covid-19 pārslimošanu, vakcināciju vai negatīvu testu (48h derīgo vai antigēnu testu, kas derīgs 6 h).

 

Dievkalpojumi 11.-13. augustā

Uz citiem dievkalpojumiem iepriekš pieteikties nav nepieciešams, tomēr tajos atļautais cilvēku skaits būs ne vairāk kā 1000 cilvēki.

Pasākuma norises vietā būs izvietota informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām un piesardzības pasākumiem. Savukārt cilvēku plūsmas kontroli gan pirms dievkalpojumiem, gan to laikā un pēc dievkalpojumiem, kā arī sabiedriskās drošības un epidemioloģisko prasību uzraudzību veiks gan draudzes brīvprātīgie, gan atbildīgie dienesti (Valsts policijas un Zemessardzes pārstāvji). 

Informējam, ka Aglonas bazilikas draudzes teritorijā nebūs pieejamas telšu vietas, un iepriekšēja naktsmītņu pieteikšana ir obligāta. Vietu skaits ir ne vairāk kā 400 personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas. Ņemot vērā minēto, tos, kas Aglonā vēlēsies palikt pa nakti Aglonas bazilikas draudzes telpās, aicinām savlaicīgi sazināties ar Aglonas bazilikas draudzi, kā arī sekot līdzi draudzes mājaslapā izvietotajai informācijai.[2]

            Vēršam uzmanību, ka šogad Aglonas bazilikas teritorijā netiks veikta tirdzniecība, bet pieguļošajā teritorijā tiks piedāvāti izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi.

Atgādinām, ka ikviens, kurš šaubās par savu veselības stāvokli, ir aicināts palikt mājās un piedalīties dievkalpojumos attālināti, tādējādi rūpējoties par sevi un citiem.



[1] Pasākums ir epidemioloģiski daļēji drošs, ja dalībniekiem ir vismaz sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka 6 h laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, vai persona pēdējo 48 h laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs).

trešdiena, 2021. gada 21. jūlijs

Vatikāns par cilvēka kremāciju (pārpublicēts no www.radieceze.lv)

 

TICĪBAS MĀCĪBAS KONGREGĀCIJA 

Instrukcija Ad resurgendum cum Christo
par mirušo apbedīšanu un pīšļu saglabāšanu kremēšanas gadījumā
 

1.                 Lai augšāmceltos ar Kristu, ir nepieciešams nomirt ar Kristu, ir nepieciešams "atstāt miesas mājokli un būt mājās pie Kunga" (2 Kor 5, 8). Ar instrukciju Piam et constantem, kura tika izdota 1963. gada 5. jūnijā, Svētais Krēsls noteica, "lai ir uzticīgi saglabāts ieradums apglabāt ticīgo miesas", tomēr piebilstot, ka kremācija nav "pati par sevi pretrunā kristīgajai reliģijai", un tiem, kuri izteikuši vēlēšanoss tikt kremētiem, netiek liegti sakramenti un kristīgā apbedīšana ar noteikumu, ka šī izvēle netika izdarīta kā apliecinājums kristīgo dogmu noliegšanai vai lai apliecinātu naidu pret reliģiju un katolisko Baznīcu.[1]Vēlāk šīs disciplinārās izmaiņas tika īstenotas un uzsvērtas Kanonisko likumu kodeksā (1983) un Austrumu Baznīcu likumu kodeksā (1990).

         Ar laiku kremācijas prakse daudzās valstīs ātri izplatījās, un tanī pat laikā tika izplatīti aizvien jauni iemesli kremēšanai, kuri ir pret Baznīcas ticību. Pēc tam, kad tika uzklausīta Dievišķā kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācija, Juridisko jautājumu pontifikālā padome līdz ar daudzām Bīskapu konferencēm un Austrumu bīskapu sinodēm, Ticības mācības kongregācija nolēma publicēt jaunu instrukciju, kuras mērķis ir no jauna apstiprināt doktrinālos un pastorālos iemeslus, kādēļ Baznīca dod priekšroku mirušo miesas apbedīšanai kā arī deva norādījumus attiecībā uz pīšļu saglabāšanu kremēšanas gadījumā.

 2.                 Jēzus augšāmcelšanās ir kristīgās ticības pamatpatiesība, kura tika sludināta jau no kristietības pirmsākumiem. Šī pamatpatiesība veido Lieldienu noslēpuma esenci un būtību. "Vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu: ka Kristus saskaņā ar Rakstiem ir miris mūsu grēku dēļ, ka ir apglabāts, ka trešajā dienā saskaņā ar Rakstiem ir augšāmcēlies un ka Viņš parādījās Kēfam, bet pēc tam tiem Divpadsmit" (1 Kor 15, 3-5).

        Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Kristus mūs atbrīvoja no grēka un deva iespēju jaunai dzīvei: "Kristībā mēs līdz ar Viņu esam apbedīti nāvei, lai arī mēs dzīvotu jaunu dzīvi, tāpat kā Kristus ir uzmodināts no mirušajiem ar Tēva godības spēku." (Rom 6, 4) Augšāmceltais Kristus ir avots mūsu augšāmcelšanai, kuru mēs sagaidām nākotnē: "Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem jo caur cilvēku nāca dzīve, caur cilvēku - augšāmcelšanās no mirušajiem. Kā visi mirst Ādamā, tā visi atkal kļūst dzīvi Kristū." (1 Kor 15, 20-22)
        Pareizi ir domāt, ka pastardienā Kristus mūs uzmodinās no mirušajiem, bet arī pareizi ir domāt, ka mēs jau savā ziņā esam uzmodināti no mirušajiem ar Kristu. Kristības sakramentā mēs esam iegremdēti Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā un sakramentāli esam asimilēti ar Viņu: "Reizē ar Kristu apbedīti kristībā un kopā ar Viņu augšāmcēlušies, pateicoties ticībai Dieva spēkam, kas Viņu uzmodināja no mirušajiem." (sal. Kol 2, 12) Vienoti ar Kristu Kristības sakramentā mēs jau reāli piedalāmies augšāmceltā Kristus dzīvē (sal. Ef 2, 6).
        Pateicoties Kristum, kristīgajai nāvei ir pozitīva nozīme. Baznīca liturģijā lūdzas: "Taviem ticīgajiem dzīve nebeidzas, un, kad sairst šīs laicīgās dzīves miteklis, viņi iegūst mūžīgu mājokli debesīs."
[2] Ar nāvi dvēsele tiek šķirta no miesas, bet augšāmcelšanās brīdī Dievs mūsu pārveidotajai miesai neiznīcīgajai miesai dos neiznīcīgu dzīvi, vienojot to ar mūsu dvēseli. Arī mūsu dienās Baznīca ir aicināta sludināt ticību augšāmcelšanai: "Mirušo augšāmcelšanās ir kristiešu ticība: ticot tam, esam vienoti."[3]

 3.                 Sekojot kristīgajai tradīcijai, Baznīca uzstājīgi iesaka, lai mirušo miesas tiktu apbedītas kapsētās vai citās svētās vietās.[4]

        Atcerēsimies Kunga nāves, apbedīšanas un augšāmcelšanās noslēpumus, kuros atklājas kristīgās nāves būtība[5], apbedīšana ir viscienīgākais veids, kā paust ticību un cerību miesas augšāmcelšanai.  [6]

    Baznīca, kas kā Māte pavada kristieti viņa šīszemes svētceļojuma laikā, upurē Tēvam Kristū Viņa žēlastības bērnu un gulda zemes klēpī viņa mirstīgās atliekas, cerībā, ka tas augšāmcelsies godībā.[7]

     Apbedījot ticīgo mirušo miesas, Baznīca apstiprina ticību miesas augšāmcelšanai[8] un grib izcelt cilvēka miesas – personas, kuras miesa piedalās vēsturē, integrālās daļas – augsto cieņu.[9] Tātad nav pieļaujami uzskati un riti, kas ietver nāves kļūdainas koncepcijas: nāve kā personas galīga anulēšana vai kā tās saplūšanas moments ar Māti dabu vai Visumu, vai kā viens no reinkarnācijas procesa etapiem, vai kā galīgā atbrīvošanās no miesas „cietuma”.
     Turklāt apbedīšana kapsētās vai citās sakrālās vietās vislabāk atbilst pietātei un respektam, kas pienākas ticīgo mirušo miesām, kuri kristībā kļuvuši  Svētā Gara templis un kurus „kā instrumentus un traukus svēti izmantoja Gars daudzu labu darbu veikšanai”.[10]
      Taisnīgais Tobijs tiek cildināts par nopelniem Dieva priekšā, apbedījot mirušos,[11] un Baznīca mirušo apbedīšanu uzskata par žēlsirdības darbu miesai.[12]
     Visbeidzot ticīgo mirušo apbedīšana kapsētās vai citās sakrālās vietās veicina radinieku un visas kristiešu kopienas atceri un lūgšanu par mirušajiem, kā arī mocekļu un svēto godināšanu.
     Ar miesas apbedīšanu kapsētās, baznīcās vai citās piemērotās vietās kristīgā tradīcija saglabāja komūniju starp dzīvajiem un mirušajiem un ir pretstatā tendencei apslēpt vai piesavināties nāves notikumu un tās nozīmi priekš kristiešiem.
 
4.                 Tur, kur higiēniskie, ekonomiskie vai sociālie iemesli liek izvēlēties kremāciju (bet šāda izvēle nedrīkst pretoties ticīgā mirušā skaidrai vai saprātīgi paredzamajai gribai), Baznīca neredz doktrinālus iemeslus, lai kavētu tādu praksi, jo nelaiķa kremēšana neattiecas uz dvēseli un nepretojas dievišķajai visvarenībai augšāmcelt miesu, tātad nesatur kristīgās doktrīnas objektīvo noliegšanu dvēseles nemirstības un miesas augšāmcelšanas jautājumos.[13]
     Baznīca turpina dod priekšroku miesas apbedīšanai, jo ar to tiek izrādīta lielāka cieņa mirušajiem; tomēr kremācija nav aizliegta, „ja vien to neizvēlas kristīgajai doktrīnai pretēju iemeslu dēļ”[14].
     Ja nepastāv kristīgajai doktrīnai pretēji motīvi, Baznīca pēc atvadu rita svinēšanas atbalsta kremēšanas izvēli, ņemot vērā liturģiskos un pastorālos norādījumus, sevišķi rūpējoties, lai izvairītos no jebkāda ieļaunojuma vai reliģiskas vienaldzības.

5.                 Gadījumā, ja likumīgu iemeslu dēļ tiek izvēlēta nelaiķa kremēšana, mirušā pelnus normāli ir jāglabā sakrālā vietā, t.i., kapsētā vai, ja tas ir atbilstoši, baznīcā vai pienācīgā vietā, ko šādam mērķim nosaka kompetentā Baznīcas autoritāte.
     No pašiem sākumiem kristieši nolēma, ka viņu mirušie būs kristīgās kopienas lūgšanu un atceres objekts. Viņu kapi kļuva par lūgšanas, atceres un pārdomu vietām. Ticīgie mirušie ir Baznīcas daļa; tā tic sadraudzībai-komūnijai, „kura pastāv starp tiem, kas svētceļo virs zemes, mirušajiem, kas tiek šķīstīti, un svētlaimīgajiem debesīs – visi kopā viņi veido vienu vienīgu Baznīcu”[15].
     Pelnu saglabāšana kādā sakrālā vietā palīdz radiniekiem un kristiešu kopienai mazināt risku nelūgties par mirušajiem un nepieminēt tos. Turklāt tādā veidā izbēg no iespējas aizmirst vai nerespektēt aizgājēju, īpaši tad, kad reiz aiziet pirmās paaudzes, kā arī no neatbilstošām vai māņticīgām praksēm.

6.                 Iepriekš minēto motīvu dēļ, nav atļauta pelnu glabāšana dzīvojamajā mājoklī. Tikai nopietnos un īpašos apstākļos, kuri būtu atkarīgi no vietējās kultūras īpatnībām, ordinārijs, piekrītot Bīskapu konferencei vai Austrumu Baznīcu bīskapu Sinodei, var dot atļauju pelnu glabāšanai dzīvojamajā mājoklī. Tomēr pelni nedrīkst tikt sadalīti dažādu ģimenes locekļu starpā, un vienmēr ir jānodrošina respekts un attiecīgi saglabāšanas apstākļi.

7.                 Lai izvairītos no jebkura panteisma, naturālisma vai nihilisma pārpratuma, netiek atļauta pelnu izkaisīšana gaisā, zemē vai ūdenī, vai kādā citā veidā, vai arī kremēto pelnu pārveidošana piemiņas lietiņās, dārglietās vai citās lietās, atceroties, ka tādiem rīcības veidiem nedrīkst būt par iemeslu higiēniski, sociāli vai ekonomiski apsvērumi, kuri varētu motivēt kremēšanas izvēli.

8.                 Gadījumā, ja mirušais būtu skaidri izteicis savu vēlmi tikt kremētam un viņa pelniem tikt izkaisītiem dabā ar nodomu noliegt kristīgo ticību, ir jāatsaka izvadīšana, sekojot likuma normām.[16]
 
     Pāvests Francisks Kardinālam prefektam 2016. gada 18. martā piešķirtās audiences laikā ir apstiprinājis šo Instrukciju, kura bija izstrādāta šīs Kongregācijas kārtējās sesijas laikā 2016. gada 2. martā, un ir licis to publicēt.
     Roma, Ticības Mācības kongregācija, 2016. gada 15. augusts, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.

                                                            Gerhards Kard. Millers

                                                                       Prefekts
 
                                                                                                               + Luijs F. Ladaria, S.I.
                                                                                                            Thibicas titulārarhibīskaps
                                                                                                                          Sekretārs

 


[1]  AAS 56 (1964), 822-823.
[2]  Sal. Romas Misāle, prefācija par mirušajiem, I
[3]
 Sal. Tertulliano, De resurrectione carnis, 1,1: CCL 2, 921
[4]
 Sal. KLK, kan. 1176, § 3; can. 1205; ABLK, kan. 876, § 3; can. 868.
[5]
 Sal. Katoliskās Baznīcas katehisms, n. 1681.
[6]
 Sal. Katoliskās Baznīcas katehisms, n. 2300.
[7]
 Sal. 1Kor 15,42-44; Katoliskās Baznīcas katehisms, nr. 1683.
[8]
Sal. Svētais AugustīnsDe cura pro mortuis gerenda, 3, 5: CSEL 41, 628.
[9]
 Sal. Vatikāna II ekumeniskais koncils, Pastorālā Konstitūcija Gaudium et spes, nr. 14.
[10]
 Sal. Svētais AugustīnsDe cura pro mortuis gerenda, 3, 5: CSEL 41, 627.
[11]
 Sal. Tob 2,9; 12,12.
[12]
 Sal. Katoliskās Baznīcas katehisms, nr. 2300.
[13]
 Sal. Svētā Ofīcija Augstākā Svētā Kongregācija, Instrukcija Piam et constantem, 1963. gada 5. jūlijā: AAS 56 (1964), 822.
[14]
 KLK, 1176. kan., 3. §; sal. ABLK, 876. kan., 3. §.
[15]
 Katoliskās Baznīcas katehisms, nr. 962.
[16]
 KLK, kan. 1184; ABLK, kan. 876, § 3.

 

piektdiena, 2021. gada 16. jūlijs

Katoļu mūzikas skola Salaspilī 1997.gadā

Pirms dažām dienām, revidējot draudzes kora lietas, tika atrasta VHS kasete ar vissenāko video ierakstu no mūsu draudzes 1997.gadā. Un izrādās, ka mūsu ērģeles tika speciāli vestas no Vācijas, ar domu Salaspilī, līdzīgi kā Aglonā, veidot katoļu mūziķu un ērģelnieku skolu, kura dažus gadus arī pastāvēja. Tas man bija liels jaunums. Izrādās, ka mūsu Salaspils katoļu draudzes ērģeles ir izcilas ar specifisku reģistru, kurš nav citām Latvijas ērģelēm. Šobrīd esam uzsākuši šo ērģeļu restaurācijas un atjaunošanas darbus, jo vairāk kā 10 gadus nekas netika darīts, lai tās savestu kārtībā. Lūdzu jūsu lūgšanas un atbalstu! (Par Salaspili, sākot no 5.minūtes). 

ceturtdiena, 2021. gada 8. jūlijs

Kapusvētki Salaspilī, Dolē un Baldonē

Katoļu kapusvētki 2021.gadā

Salaspils Tilderu kapos

10.jūlijā 12.00

Doles kapos (bez svētās Mises)
10.jūlijā 16.00

Baldones pilsētas kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 16.00

Klapu kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 18.00


Kapos Salaspilī tiks svinēta svētā Mise par kapsētā aizgājušajiem piederīgajiem. Pusstundu pirms dievkalpojuma būs iespēja pieiet pie grēksūdzes. Pēc dievkalpojuma tiks pasvētīti kapu pieminekļi, krusti un apmalītes. Būs iespēja pieteikt svētās Mises aizlūgumus par mirušajiem draudzes baznīcā.

Tālrunis informācijai: 26382126, priesteris Ilmārs Tolstovs

ceturtdiena, 2021. gada 1. jūlijs

3.jūlijs - adorācijas un grēksūdzes vakars Salaspilī

Šo sestdien ir mēneša pirmā sestdiena. 

Salaspils katoļu baznīcā adorācija sāksies 18.00 un ilgs līdz 21.00. 

Adorācijas laikā būšu pieejams grēksūdzes krēslā.

svētdiena, 2021. gada 20. jūnijs

Ko katolim darīt Jāņos

Ogres katoļu draudzes jauniešu Jāņi 2005.gadā, Staburagā
Sprediķis "Mieram Tuvu", 24.jūnijam (2014.gads):

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Katru gadu mūsu tautas nacionālos svētkus, kuros ir divas brīvdienas, kristieši gaida ar dažādām izjūtām. Pēdējos gados, vērojot fundamentālistisku un fanātisku kristiešu aktivitātes, sabiedrībā ir radies priekšstats, ka Jāņi ir pilnībā pagāniski svētki un mums, dedzīgajiem kristiešiem vajag no tiem distancēties. Tomēr vai tas tā patiešām ir un ko darīt kristietim Jāņos, par to šodien pārdomāsim, balstoties uz Dieva Atklāsmes patiesībām.

Dievs radīja pasauli un radīja to skaistu, harmonisku un savā veidā radība nes sevī netiešu atblāzmu no Radītaja skaistuma. Pat ja pasaulē ienāca grēks, tomēr Dieva radīšanas darbu tas pilnībā sabojāt, iznīcināt nespēja. Šo Dieva radīšanas darbu var saukt par „sagatavošanu” tai Atklāsmei, kas savā kulminācijā īstenosies Jēzū Kristū. Arī pēc radīšanas mēs redzam, ka daudzām tautām un ciltīm, savā pirmatnējā veidolā ir kāda reliģija vai kults, caur kuru šī tauta vai cilts, dabiskā veidā mēģināja izskaidrot dabā un pasaulē esošas parādības. Šie cilvēki, nepazīstot patieso un vienīgo Dievu, mēģināja To meklēt ar dabiskā prāta un savu cilvēcisko spēju palīdzību. Dievs, noslēpumainā veidā vada šos procesus, esot tam visam klātesošs. Svētais Justīns, III gadsimtā runāja par „Vārda, jeb Logosa sēklām”, ko Dievs sēj arī starp pagāniem. Arī visos pagānu kultos, reliģiskajās sistēmās, arī filozofijās un mācībās varam atrast kādu „Noslēpumaino”, Kuru šie cilvēki nepazīst, bet, sekojot savai intuīcijai, sirdsapziņas balsij un Dieva pamudinājumam – meklē. Līdz ar to, Katoliskā Baznīca, sekojot svētajā apustuļa Pāvila uzrunai Atēnu Areopāgā (Apd 17,22-23) uzsver, ka „Svētais Gars visiem dāvā iespēju vienoties ar Lieldienu noslēpumu Dievam vien zināmā veidā.” (Vatikāna II koncils, Gaudium et spes,22)

Šodienas galvenais varonis - Jānis Kristītājs ir vēstnesis, kas sludina Jēzu Kristu. Bet visa radība, daba, arī tautas tradīcijas, ir kā sava veida „priekšatklāsme” Kristum. (Gaudium et spes, 58) Uzlūkojot radības skaistumu, dabas krāšņumu mēs varam apbrīnot Radītāju – Dievu. Pravietis Isajs saka: „Tajās dienās man atklājās Kunga vārds: “Pirms Es tevi izveidoju mātes miesās, Es tevi pazinu, un, pirms tu nāci pasaulē, Es tevi svētīju un izredzēju par pravieti tautām.”” Dievs pakāpeniski gatavoja visu pasauli savai galīgajai un universālajai Atklāsmei Jēzū Kristū. Bet pirms tam un arī pēc tam Dievs vada, uzrunā un darbojas dažādos veidos, ko mēs bieži vien nesaprotam.

Vēl ir viens svarīgs aspekts. Katoliskajā Baznīcā, pateicoties Baznīcas Tēviem, īpaši svētajam moceklim Justīnam valda uzskats, ka elkdievība, māņticība un maģija ir kategoriski jāatmet un tā kristietim ir smags grēks. Tomēr pagāniskās filozofijas, kultūras un mākslas sasniegumos ir atrodamas daudz vērtīgas lietas, jo caur šīm vērtībām cilvēki centās meklēt Dievu un izteikt Dieva radīto lietu skaistumu un gudrību. Līdz ar to, īpaši pēc pirmo gadsimtu kristoloģiskajiem strīdiem par Jēzus dievišķību un cilvēcību, pēc Efezas un Nīkajas II konciliem, pēc ikonu grautiņiem, tika precizēta dievišķības un cilvēcības dimensija Baznīcā. Baznīca apzinās, ka tai ir uzticēta augstākā Atklāsme, kāda ir iespējama šeit uz zemes – Jēzus Kristus Atklāsme, bet no otras puses, tā apzinās, ka šo Atklāsmi ir nepieciešams izteikt cilvēkiem saprotamā valodā – gan rakstītā – Bībelē, gan nerakstītā – Tradīcijā. Jo visos laikos, kamēr vien pastāv kristietība bija un ir sadursme starp cilvēciskumu un dievišķīgumu gan pasaulē, gan Baznīcā. Atbildi šai problēmai mēs varam meklēt un atrast Jēzū Kristū. Dievs pieņēma cilvēcisko dabu, lai visu, kas ir cilvēcisks, nevis iznīcinātu, bet paaugstinātu un atgrieztu tam sākotnējo vērtību. Sākoties reformācijai, viss cilvēciskais tika nosodīts un tika uzskatīts, ka cilvēciskais ir konkurents garīgajam, dievišķajam. Sākās pārmetumi Baznīcai, ka viņa speciāli savus svētkus ielika pagānu tautu saulgriežu svinībās, ka piesavinājās daudz ko no Romas pagānu kultiem un filozofijas, ka tai ir pārāk grezni un cilvēciski rituāli, tika atmesta Tradīcija, u.t.t. Tomēr Katoliskā Baznīca nebaidās no cilvēciskuma, jo Dievs kļuva cilvēks. Pati Baznīca, kas ir Kristus Miesa, neredzamās žēlastības dod zem redzamām zīmēm. Mūsdienu teologi pašu Baznīcu nosauca par „Sakramentu” un daži pat gāja vēl tālāk, uzskatot, ka arī visa pasaule, radība, kultūras ir kā redzama zīme, neredzamajai Dieva darbībai. Arī apustulis Pēteris pirmajā vēstulē uzsver, ka „pestīšanu meklēja un pētīja pravieši, kuri sludināja jums nolemto žēlastību. Viņi centās izzināt, uz kuru brīdi un uz kādu laiku norādīja viņos esošais Kristus Gars, kas iepriekš paredzēja Kristus ciešanas un tām sekojošo godību.” Un pravietis Isajs, jau Gara acīm skatot Pestītaju iesaucās: „Es tevi iecelšu par gaismu pagānu tautām, lai mana pestīšana sniegtos līdz pat zemes robežām.”

Nu bet ko tad katolim darīt Jāņos? Jāņu svinības pieder pie latviešu tautas senas kultūras tradīcijas. Tās mums ir jāciena un jākopj. Mēs kā kristieši, protams nevaram piedalīties un akceptēt elkdievības, māņticības, maģijas un citas formas, kuras ir pretrunā mūsu ticībai. Mēs nevaram šos svētku stādīt augstāk par mūsu ticību. Tomēr, apzinoties, ka caur tautasdziesmām, dejām un kopīgu svinēšanu, cilvēki meklē Dievu, varam ar savu klātbūtni liecināt, ka no vienas puses esam piederīgi savai konkrētai tautai, ar savām tradīcijām, parašām un kultūru. Bet no otras puses, mēs esam Debesu Valstības „pilsoņi”, kuriem Dievs ir atklājis daudz, daudz vairāk. To, ko „acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1 Kor 2,9) Vēl arī jāsaka, ka daudzi tautas tradīciju un reliģiju pētnieki ir atklājuši, ka Jāņu svinībās, gadsimtu gaitā ir savijušās gan tautiskās, gan kristīgās vērtības. Mūsu, kristiešu uzdevums, pašiem paliekot dedzīgiem ticīgajiem, gudri un ar mīlestību atsijāt graudus no pelavām un ar savu klātbūtni un liecību šos svētkus padarīt labākus, cilvēciskākus, un reizē arī kristīgākus.

sestdiena, 2021. gada 12. jūnijs

Vai katolis drīkst iet pie dziedniekiem?

Pēdējā laikā ļoti daudz dzirdu par cilvēkiem, arī katoļiem, kuri dodas pie dažādiem dziedniekiem, lai iegūtu sev vai citiem dziedināšanu no slimībam un atgūtu veselību. Vai katolis drīkst iet pie dziednieka?

Atbilde ir ļoti īsa un vienkārša - nē, nekādā gadījumā. Daudzi uzdos jautājumu - kādēļ?

Katoliskās Baznīcas Katehisms saka:

"Visi maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot "savaldīt" okultos spēkus, lai tos pakļautu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Šīs izdarības jo vairāk nosodāmas ir tad, kad tās pavada vēlme kaitēt otram vai kad tajās tiek iesaistīti velni. Amuletu nēsāšana arī ir nepieņemama. Spiritisms bieži vien ir saistīts ar zīlēšanu vai maģiju. Tāpēc Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Ķeršanās pie tā saucamajiem tautas ārstniecības paņēmieniem nedara pieļaujamu ne ļauno spēku piesaukšanu, ne otra cilvēka lētticības izmantošanu" (KBK 2117; http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n1.html#a2)

Šodien Baznīcas liturģijā bija fragments, kur Jēzus izdziedina kāda armijas virsnieka kalpu (Mateja 8,5-17). Jēzus uzslavē šī virsnieka ticību par to, ka viņš tic, ka Jēzus var dziedināt ne tikai klātienē, bet arī izmantojot citas "starpniecības formas". Tas nozīmē, ka šis virsnieks tic Dievam, kurš deleģē savu varu. Vispirms viņš ir "deleģējis" Savu Dēlu, lai Viņš šo pasauli atpestītu. Tēvs un Dēls "deleģē" Svēto Garu, kurš ir dzīvīnātājs Gars šajā pasaulē. Arī visai radībai Dievs ir "deleģējis" kādu daļu pats no sevis un devis zināma veida autonomiju. Dievs ir "deleģējis" Baznīcu, lai tā turpinātu Dieva iesākto pestīšanas misiju šajā pasaulē. Kristus ir iecēlis pāvestu, kā redzamu vienotības zīmi šajā pasaulē. Pāvests ir delģējis bīskapus savās diecēzēs, bīskapi - prāvestus, u.t.t. 

Garīgajā pasaulē viss pastāv uz šo delegāciju, jeb sūtību. Bībelē ir viena svarīga epizode:

"Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus Vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: "Es jūs apsaucu tā Jēzus Vārdā, ko Pāvils sludina." Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli. Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?" Un cilvēks, kurā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievārēja, tā ka tiem kailiem un ievainotiem bija jābēg no šī nama. Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus Vārdu" (Apustuļu darbi 19, 13-17).

Šajā fragmentā ir skaidri redzams, ka garīgajā pasaulē ļoti svarīga ir deleģēšana, jeb sūtība. Neviens dziednieks nevar garantēt, ka viņš nesadarbojas ar ļauno garu, jo viņam nav tādas informācijas. Līdz ar to, ejot pie dziednieka, mēs riskējam nonākt saiknē ar ļauno garu un arī pakļaut sevi un savus tuvākos gan garīgā ļaunuma ietekmei, gan arī ļaujot šarlatāniem mūs ārstēt un ignorējam medicīnas sistēmu un ārstus, kurus arī ir sūtījis Dievs. Viņš jau deva iedvesmu izgudrotājiem un zinātniekiem, lai tie atklātu jaunas ārstniecības metodes un arī dažādas zāles, kas slimības gadījumā var palīdzēt. Dievs vispirms dziedina ar dabisko līdzekļu palīdzību.

Bet ko darīt, ja medicīna nepalīdz?

Baznīcai jau no seniem laikiem ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek dāvāta dziedināšana. Tas ir slimnieku sarkaments, viens no septiņiem Jēzus Kristus dibinātiem sakramentiem. Un tas nav domāts tikai mirstošajiem vai uz nāves gultas guļošiem. To var saņemt ikviens, nopietnas slimības gadījumā. Par šo sakramentu ļoti izteiksmīgi ir runājis apustulis Jēkabs:

"Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas. Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots" (Jēkaba vēstule 5, 13-15).

Noslēgumā!

Lūdzu, neiesim pie tantiņam, dziedniekiem, burvjiem, šarlatāniem un citiem, kuri paši uz savu galvu veic darbības, kurās ir klātesošs ļaunais gars. Un pat ja viņi stāsta, ka viņi sadarbojas ar Dievu (piemēram Elejas Veronika), tas neko nenozīmē. Ja viņiem nav delegācija, jeb sūtība no Baznīcas, viņi nav no Dieva. Arī Baznīcā, katram garīdzniekam vai kopienai, kustībai, lūgšanu grupai, aizlūdzējiem ir svarīga sūtība, jeb delegācija no sava bīskapa vai priestera. Būsim uzmanīgi! Uzticēsimies zinātniskajai medicīnai un Baznīcai. Amen.

piektdiena, 2021. gada 11. jūnijs

Gender ideoloģija marksisma dūmakā

Šajā rakstā, izmantojot poļu katoļu laikraksta "Gosc niedzielny" veiktos pētījumus mēģināšu paskaidrot, ko nozīmē, šķietami "nevainīgā" 'gender' ideoloģija.

Tā ir patiešām ir ideoloģija, kuras mērķis ir pārveidot sabiedrisko attiecību formas, par pamatu ņemot to pašu, mums labi zināmo, tikai mazliet piemirsto marksismu. Mērķis ir graut un iznīcināt dabisko ģimenes modeli, un to paveikt, izjaucot robežas starp dzimumiem.

Marksisma pamatlicējs Fridrihs Engels, vienā no savām vissvarīgākajām grāmatām rakstīja: "Vēsturē par vienu no pirmajiem antagonismiem ir jāatzīst antagonisms starp vīrieti un sievieti monogāmiskā laulībā un par pirmo uzspiešanu - vīrieša pārākumu pār sievieti." ("Ģimenes izcelšanās, valsts un privātais īpašums")

Šo domu tālāk attīstīja amerikāņu feministe Shulamith Firestone (1945-2012), kuru atzīst par 'gender' ideoloģijas pamatlicēju. Savā grāmatā "Dzimumu dialektika" viņa sintezē Zigmunda Freida, Kārla Marksa, Fridriha Engelsa un Simone de Beauvoir idejas. Šajā grāmatā viņa uzsver: "Lai likvidētu un ierobežotu ekonomiskās klases ir nepieciešama proletariāta revolūcija, tāpat lai likvidētu dzimumu klases, jeb kārtas ir nepieciešama apspiesto (sieviešu) klases revolūcija, un šai klasei pilnībā ir jāpārņem vara pār reprodukcijas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka sievietēm ir ne tikai pilnībā jārīkojas ar savu ķermeni kā īpašumu, bet arī pilnībā jāpārņem kontrole pār visu cilvēka vairošanās un auglīguma sfēru. Viņai ir jākontrolē demogrāfiskā bioloģija un visas sabiedriskās institūcijas, kas ir saistītas ar bērnu radīšanu un audzināšanu." (S. Firestone, M.A. Peters, "Gender, pasaules politiskā un kultūras norma").

Šis fragments skaidri norāda, ka 'gender' ideoloģijas pamatā ir marksisms, sabiedriskās klases cīņas vietā tiek novietota dzimuma cīņa, kurā sieviete ir apspiestā klase, un tās mērķis ir iegūt kontroli pār auglīguma sfēru.

Cīņu par reproduktīvām tiesībām aizsāk Margaret Sanger (1879-1966), kura ir Starptautiskās Ģimenes Plānošanas Federācijas (IPPF) dibinātāja. Sanger uzskata, ka "mātišķība - tā ir reproduktīvā verdzība," no kuras vajag atbrīvot sievietes. "Sieviete ir novājināta ar to, ka tā ir sieva un māte. Vajag atbrīvot sievieti no šīm šausmām, no tās verdzības, kāda ir grūtniecība, dzemdēšana un bērnu audzināšana."

'Gender' ideoloģijas pmatā ir tēze, ka, pat ja mēs nevaram izslēgt bioloģisko dzimumu, tomēr mūsu uzskats par dzimumu ir sabiedrības un kultūras uzspiests mūsu dzīves laikā. S. Firestone savos radikālajos uzskatos postulē un unificē dzimumu un panseksuālismu. Viņas uzskats ir tāds, ka "sociālistiskās revolūcijas mērķis bija ne tikai likvidēt ekonomisko klasu, jeb šķiru privilēģijas, bet pat vispār likvidēt šīs klases kā tādas. Līdzīgi arī feministiksās revolūcijas mērķis ir ne tikai likvidēt vīriešu dzimuma privilēģijas, bet likvidēt pavisam jebkādu dzimumu izpratni. Jebkāda dzimumu izpratne vairs nebūtu kultūras un sabiedriskajā ziņā nepieciešama. Tieši homo, hetero, bi - seksuālisms ir šīs ideoloģijas augļi un sekas un veicinātāji. Reprodukcija vairs netiek saistīta ar dzimumu vai ģimeni. Šajā modelī viss ir iespējams. Arī 'In Vitro' apaugļošanas veicināšana ietilpst šajā pat ideoloģiskajā plāksnē.

Dzimumu kulturālo teoriju aizsācējs ir amerikāņu psihologs un seksologs John Money (1921-2006). Tieši viņš pirmais sāka lietot vādu 'gender', kā apzīmējumu dzimumam, kurš nav saistīts ar bioloģisko dzimumu. Viņš 'gender' definēja kā sabiedrisko lomu, mūsu pašu subjektīvo viedokli par savu vīriķību un sievišķību. Kau arī viņš neizslēdza biloģisko dzimumu, tomēr runāja par "gender role" (loma, kādu uzņemamies).

'Gender' definīciju, kā sabiedriko lomu attīstīja britu socioloģe un feministe Ann Oakley (1944). Pēc viņas uzskatiem, dzimums nav dabiska, bet ir atkarīga no kultūras, kurā notiek socializācija. "Vīrišķība un sievišķība nav "dabiskas substances", bet gan psiholoģiskas un kulturālas sekas, sabiedrisko procesu rezultāts, kurā indivīds iegūst vai nu vīrieša vai sievietes iezīmes".

Arī pazīstamā amerikāņu feministe Judith Butler (1956) cieši saista šo ideoloģiju 'gender' ar homo un trans - seksualitāti. Viņa uzskata, ka eskistē gan bioloģiskais, gan kulturālais dzimums, tomēr kulturālais dzimums neizriet no bioloģiskā, bet rodas no kulturālajiem procesiem. Viņa uzskata, ka nav tikai viens kulturālais dzimums, bet tas var būt ļoti daudzveidīgs un ļoti atkarīgs no audzināšanas bērnībā. Ja mēs bērnībā bērnam "iestāstīsim", ka viņš ir pretējais dzimums, vai homoseksuālis, tad viņš arī šādu lomu dzīves laikā spēlēs, neatkarīgi no sava bioloģiskā dzimuma. Tādējādi veidojās t.s. "performatīvisma" teorija un šo teoriju atzīst un tā iznīcina jebkādas robežas ne tikai starp vīrieša un sievietes bioloģisko dzimumu, bet vienādo lesbiešu, transseksuāļu, biseksuāļu un homoseksuāļu dzimuma izpratni.

Mūsu, kā kristiešu lielākais satraukums ir šīs ideoloģijas mēģinājums graut un iznīcināt ģimeni un mēginājums audzināt bērnus, atrauti no bioloģiskajiem procesiem. Pāvests Jānis Pāvils II šādus mēģinājumus nosauca par antropoloģisko kļūdu. Visi šie grupējumi vēlas iznīcināt "tradicionālās ģimenes tirāniju". Mūsdienu amerikāņu feministe un filozofe Alison Jagger atklāti norāda, ka dzimumu klasu, jeb šķiru revolūcijas mērķis ir iznīcināt ģimeni: "Lai iznīcinātu bioloģisko ģimeni, ir nepieciešams masīvi aktivizēt dažādu seksuālo prasību un vajadzību līmeni. Vīriešu un sieviešu homoseksuālisms, ārlaulības sakari - tas viss liberālajā domāšanas veidā tikai palīdzēs šiem procesiem. Cilvēce beidzot varēs atgriezties pie savas dabiskās, polimorfiskās un perversās seksualitātes."

Mēs varētu teikt - tā ir tikai teorija, kurai nav saiknes ar mūsu dzīvi. Tomēr tas jau reāli notiek. Skandināvijas "aseksuālās" skolas, bērnu dzimšanas reģistri bez dzimumu norādēm, viendzimumu "savienību" atzīšana par likumīgām, reprodukcijas kontrole un abortu "tiesību" popularizēšana, uzskatot tās par cilvēka tiesībām. Tieši tādēļ būsim nomodā, lūgsimies.

No "Gosć Niedzielny" 2014.gada 2.februāra numura materiāliem tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs