Kristus Dzimšanas svētku kārtība Salaspils draudzē

Salaspils Romas katoļu draudzes
Ziemassvētku laika dievkalpojumu kārtība 2021.gadā


24.decembris - Ziemassvētku vigilija

16.00 - Kristus Dzimšanas svētku vigilijas svētā Mise
18.00 – Kristus Dzimšanas svētku “pusnakts” svētā Mise

25.decembris – Kristus Dzimšanas svētki

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 – sv. Mise latviešu valodā
15.00 – sv. Mise Baldones draudzē

26.decembris Svētā Stefana svētku diena (II Ziemassvētki)

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 - sv. Mise latviešu valodā
14.00 – sv. Mise latviešu valodā

1.janvāris - Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes Lielie svētki

11.00 – sv. Mise krievu valodā
18.00 sv. Mise latviešu valodā

Visos dievkalpojumos ieeja ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem. Klātienes dievkalpojumos vietu skaits ierobežots, tādēļ lūgums ierasties uz tiem laicīgi. Visi dievkalpojumi tiks translēti tiešraidē draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv.

Maize, ūdens, klusums! Rekolekcijas!

Tiešraide:


Piektdienas vakara programmas ieraksts:
 
 

Sestdienas rīta programmas ieraksts:

   

Sestdienas vakara programmas ieraksts:

  

 Rekolekciju programma


Sestdiena, 18.decembris

privāts laiks lūgšanām, rožukronis, meditācijas.
16.00 3 konference - vai Baznīca ir vajadzīga pestīšanai?
16.30 - Vissvētākā Sakramenta adorācija.
individuālas grēksūdzes iespēja. 
18.00 Svētība ar Vissvētāko Sakramentu

Svētdiena, 19.decembris

9.00 svētā Mise krievu valodā
11.00 svētā Mise latviešu valodā
14.00 svētā Mise latviešu valodā
15.00 rekolekciju noslēgums.


Rīgas ielas gājēju celiņa problēma Salaspilī




Dārgie draugi! Salaspils ir ļoti skaista pilsēta, tomēr arī tai ir nepieciešami uzlabojumi. Viens no šādiem uzlabojumiem ir nepieciešams turpat blakus mūsu katoļu baznīcai. Nākamajā gadā tiks izbūvēts jauns rotācijas aplis, Rīgas un Zvaigžņu ielas krustojumā, kas samazinās lielo ātrumu, kāds ir garām braucošajām automašīnām pa galveno Salaspils "artēriju" - Rīgas ielu. Tomēr šī apļa projektēšanā ir viens trūkums - nav padomāts par mūsu draudzes kaimiņiem, kas dzīvo Rīgas ielas otrajā pusē un kuriem nav izbūvēts gājēju celiņš, jeb viņš vienā brīdi pēkšņi apraujas. Vēlamies vērst uzmanību uz apstākli, ka gar nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, nav gājēju ietves, lai gan Rīgas iela ir Salaspils satiksmes infrastruktūras galvenais ceļš un satiksme uz tās ir visintensīvākā. Līdz ar to iekļūšana un izkļūšana no nekustamajiem īpašumiem Rīgas ielā ir ļoti apgrūtināta, dzīvībai bīstama un nedroša īpaši bērniem.

Līdz šim gājēju ietves izbūvi pie nekustamajiem īpašumiem apgrūtināja, vai padarīja par neiespējamu apstāklis, ka nekustamo īpašumu žogi tika uzstādīti ārpus teritoriju robežlīnijām.

Izbūvējot Zvaigžņu ielas un Rīgas ielas rotācijas apli, satiksme pie mājām, kuras atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, kļūs vēl intensīvāka un sarežģītāka, jo tieši pie nekustamajiem īpašumiem veidosies automašīnu sastrēgumi, kas vēl vairāk apgrūtinās nokļūšanu uz mājām.

Nekustamā īpašuma Rīgas ielā 43 un Rīgas ielā 41, Salaspilī, īpašnieki ir veikuši vecā žoga nomaiņu, jauno žogu novietojot atbilstoši minēto nekustamo īpašumu teritorijas robežlīnijai.

Gājēju ietves izbūve gar nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, virzienā uz jaunizveidoto Zvaigžņu ielu ir ārkārtēji svarīga, jo Zvaigžņu ielas un Rīgas ielas rotācijas aplis atradīsies tieši blakus nekustamajiem īpašumiem, gar kuriem nav gājēju ietves. Jau šobrīd iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, ikdienas dzīve ir ļoti apgrūtināta un bīstama. Nekustamo īpašumu, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, iedzīvotāji kā kājāmgājēji saskaņā ar Ceļa satiksmes noteikumiem var izkļūt no īpašumiem vienīgi, pārvietojoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali. Iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, izkļūšana no savām mājām un nokļūšana uz bērnudārzu, skolu, poliklīniku, staciju vai veikalu, pārvietojoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali, nav droša. Īpaši nedroši un dzīvībai bīstami pārvietoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali ir dienas tumšajā laikā, kā arī ziemas periodā, kad Rīgas ielas brauktuves nomalē ir daudz sniega un pārvietoties pa to ir neiespējami.

Konkrētajā gadījumā ievērības vērts ir fakts, ka Rīgas ielas pretējā pusē gar ceļa malu ietves arī nav. Pretējās puses gājēju ietve atrodas aiz meliorācijas grāvja, līdz kurai nokļūšana, piemēram, ar bērnu (pāri Rīgas ielas ceļam un grāvim), ir ļoti bīstama.

Šeit var redzēt situāciju Kadastra kartē: https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=520974.0169139939,301410.7226401799&z=750  


Par svētā Jura baznīcas drupām

Ierodoties Salaspilī pirms diviem gadiem, uzreiz mēģināju iepazīties ar tās vēsturi, lai labāk apzinātos konkrētās vietas situāciju un labāk spētu iejusties vietā, kurā bīskaps mani nozīmēja kalpot. Vasaras mēnešos ar velosipēdu man patika aizbraukt līdz Daugavai un tur ieraudzīju svētā Jura baznīcas drupas, kuras atradās nožēlojamā stāvoklī, pa tām rāpoja bērni un jaunieši, iedzēruši cilvēki plēsa akmeņus no šīm drupām un dažās vietās šie akmeņi bija apķēpāti ar uzrakstiem "Krim naš" un cita veida uzrakstiem krievu valodā. Skaidrs, ka daudzus gadus šīs drupas cilvēkiem asociējās ar skaistu vietu, kur saulrietā iedzert alu un "patusēties".

Kas ir svētā Jura baznīca?

"Pirmās ziņas pat Salaspils evaņģēliski luterisko Svētā Jura baznīcu ir atrodamas ap 1380. gadu, kad Livonijas ordenis Daugavas labajā krastā netālu no jaunās pils uzcēla Svētā Jura baznīcu. Laika gaitā tā ir pārbūvēta un karos postīta vairakkārt. 17. gadsimtā tā tika divreiz nopostīta un atjaunota (1638. un 1674. gadā), 1896. gadā tā tika paplašināta un tika piebūvēts zvanu tornis pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta. Baznīca cieta arī I Pasaules karā, pēc tam 15 gadu laikā tā atkal tika atjaunota. Attēls ir uzņemts pēc 1931. gada, kad atjaunoto baznīcu iesvētīja. Baznīcu pilnīgi izpostīja II Pasaules karā un pēc tam tā netika atjaunota. Dievnama drupas 20. gadsimta 70. gados tika uzspridzinātas, kad tika būvēts Rīgas HES. Mūsdienās baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā, virs altārdaļas mūra uzstādīts krusts" (https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19149/).

"...pēc Livonijas kara (1558-1583) teritorijas Daugavas labajā krastā nonāca Polijas pakļautībā, Rīga maģistrāts ieguva patronāta tiesības pār apvienotajām Salaspils un Ikšķiles muižu un draudzi. Salaspils kaujas laikā 1605. gadā Jura baznīca tika izpostīta, tā atjaunošanu 1613. gadā uzņēmās poļu karavadonis J.K.Hodkevičs kā piemiņu par uzvaru kaujā. 17. gs. II pusē Jura baznīcā tika veikta pārbūve, pagarinot draudzes telpu, izbūvējot sakristeju un altāra daļu. Šāda veidolā baznīca saglabājās divus gadsimtus, līdz 1984. gadam, kad pēc arhitekta G.Krona projekta dievnams ieguva jaunu veidolu - neogotikas stilā veidotu baznīcas ēku, jaunā dievnama plānā iekļaujot vecās baznīcas altārtelpu, baznīcas kori, R puses ieejas priekšā uzbūvējot torni ar augstu smaili. I Pasaules kara laikā to izpostīja, taču vēlāk, laikposmā no 1923. gada līdz 1930. gadam, tas tika atjaunots. Pēc II pasaules kara, padomju okupācijas laikā, baznīca pamazām izpostīta. Rīgas HES celtniecības laikā tajā ierīkotas mehāniskās darbnīcas, 20. gs. 70. gados mūru lielākā daļa uzspridzināta, vēlāk apkārtnes reljefs nolīdzināts. Līdz mūsdienām saglabājušās baznīcas altārdaļas D sienas drupas un reljefā nolasāma dievnama vieta" (https://likumi.lv/ta/id/327693-grozijums-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu).

Pirms gada es uzrakstīju oficiālu vēstuli Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldei, ar lūgumu iekļaut šīs drupas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, jo secināju, ka līdz šim tas nav ticis izdarīts. Informēju arī Salaspils Novada domi, par reālo situāciju kāda ir šajās drupās, ka tās apdraudz cilvēku dzīvības un dome uzreiz reaģēja, izvietojot aizsardzības žogu apkārt šīm drupām. Pēc gada, šogad rudenī, saņēmām informāciju, ka svētā Jura baznīcas drupas beidzot ir iekļautas Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā kā reģionālais aizsargājamais piemineklis. Jāņem vērā, ka pretī šīm drupām, Daugavas dzelmē, atrodas Mārtiņa sala, uz kuras, līdzīgi kā sv. Meinarda salā (kas XIII gs. nebija sala, bet gan Daugavas krasts), svētais Meinards uzbūvēja mūra baznīcu un pili. Notikumi, kādi norisinājās XIII gs., Salaspils teritorijā, plaši ir aprakstīti Indriķa un Atskaņu hronikās.

Turpināsim visi kopā sargāt un glābt šīs drupas no tālākās iznīcības.


Kas jāievēro baznīcās pēc mājsēdes beigām?

Ar 15. novembri noslēdzas mājsēdes laiks, kad visiem mūsu valsts iedzīvotājiem bija noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi. Ministru kabinets ir pieņēmis nosacījumus, kā notiek valsts un sabiedriskā dzīve.

Būtībā tie nosaka pulcēšanās iespējas epidemioloģiski drošākā vidē, saglabājot stingrus ierobežojumus tur, kur šādu drošību nevar noteikt.

Ministru kabinets, 9. novembra sēdē ir noteicis kopējos principus, kādi ir jāievēro reliģiskajām organizācijām, nosakot, ka pagaidām garīgo dzīvi kopt divos veidos, kurus nedrīkst jaukt -
ir iespēja pulcēties uz publiski izsludinātiem dievkalpojumiem un citām reliģiskām norisēm tikai epidemioloģiski drošā režīmā, t.i., tikai vakcinētiem, pārslimojušiem un viņu bērniem līdz 12 gadu vecumam (tā saucamajā “zaļajā režīmā”);

ir iespēja, individuāli apmeklēt dievnamu (vienojoties ar priesteri par grēksūdzes un sv. Komūnijas saņemšanas iespēju) uzturoties dievnamā 15 minūšu robežās vienā reizē (tā saucamajā “sarkanajā režīmā”).

Pie dievnama informācijas dēļiem vai durvīm tiek pielikta informācija par epidemioloģisko drošību un tās ievērošanu. Tiek ievēroti jau agrāk zināmie telpas ierobežojumi – ievērojot 2m distancēšanos un vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo telpu platības. Baznīcas telpās visiem pareizi jālieto sejas maskas.
 
Ticīgie ir aicināti piedalīties dievkalpojumos attālināti interneta tiešraidēs, "Radio Marija Latvija" translācijās, bet dievnami var būt atvērti individuāliem apmeklējumiem no 6.00 līdz 22.00. Priesteri dievkalpojumus svin parastajos laikos.

Bēres notiek tikai brīvā dabā un drīkst piedalīties līdz 20 cilvēkiem.

Kristības var notikt tikai 2 mājsaimniecību ietvaros, nepārsniedzot 10 cilvēku skaitu.

Laulību reģistrācija iespējama tikai laulājamam pārim un lieciniekiem. Turklāt, Tieslietu ministrija ir noteikusi, ka garīdzniekam, kurš civiltiesiski reģistrē laulības, ir jābūt ar izslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.

Kristību, laulību un bēru gadījumos netiek skaitītas personas, kas saistītas ar attiecīgās norises nodrošināšanu.

Dziedāšana dievkalpojumos klātesošajiem ticīgajiem tikai ar sejas masku. Ja dievkalpojuma laikā dzied kāds dziedātājs vai neliels ansamblis, tad var dziedāt tikai speciālā zonā un var nelietot masku.

“Mūsu pašreizējās grūtības, kas ir īslaicīgas un vieglas, sagādā mums neizsakāmi lielu godību mūžībā, kas atsver visu.” (sal.2. kor. 4, 17)

Latvijas Bīskapu konference (pārpublicēts no www.katedrale.lv)

Svarīgs paziņojums Salaspils katoļu draudzes locekļiem!

Balstoties uz LR Tieslietu Ministrijas lēmumu
No 15.novembra publiskajos dievkalpojumos
ieeja tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.
 
Baznīca visu dienu ir atvērta individuālām lūgšanām. Individuālā garīgā aprūpe (grēksūdze, sv. Komūnija, slimnieku sakraments, u.c.) tiek veikta ikvienam cilvēkam.
 
На основании решения Министерства юстиции Латвийской Республики c 15 ноября
участие в публичных Святых Мессах только c Cертификатов Covid-19.

Церковь открыта для индивидуальных молитв в течение дня. 

Каждому предлагается индивидуальная духовная возможность (исповедь, причастие, причастие и т. Д.).

Bērna Jēzus svētceļojums pa salaspiliešu ģimenēm

Kā izdzīvot adventa laiku mūsu draudzē?

Pirmajā adventa svētdienā, 28.novembrī tiks pasvētīta Bērniņa Jēzus figūriņa, kura uzsāks “svētceļojumu” pa Salaspils katoļu draudzes ģimenēm. Katru vakaru šī figūriņa tiks nodota nākami ģimenei. Kad Bērniņš Jēzus atrodas pie ģimenes, tad to dienu tā pavada lūgšanas un klusuma noskaņās, izveidojot Bērniņam Jēzum speciālu altārīti.

Pieteikšanās saraksts atrodas pie grāmatu galda. Ir iespējams pieteikties arī elektroniski šeit:

https://docs.google.com/spreadsheets/d/10XrE1Tc6QQyaCrc-JvxeT5lDXgpVB39x_VN8gsS0TGQ/edit#gid=0

6.novembris - mēneša pirmā sestdiena Salaspils katoļu draudzē

Dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Sestdien, 6.novembrī ir mēneša pirmā sestdiena. 16.00 uzstādīšu Vissvētāko Sakramentu un būs klusā adorācija līdz 19.00. Ja jūtat sirdī ilgas pēc Jēzus, variet jebkurā laikā atbraukt uz īsu lūgšanu. Es būšu baznīcā un būšu gatavs uzklausīt arī grēksūdzi vai palūgties par jums individuāli.

Pandēmijas krustaceļš 22.oktobrī 20.00, Salaspils katoļu baznīcā

PANDĒMIJAS KRUSTACEĻŠ!


Šodien plkst. 20.00 tiešraidē no Salaspils katoļu draudzes, viens pats iešu Jēzus ciešanu ceļu - krustceļu, kur meditācijās apcerēšu Jēzus ciešanu 14 stacijas, saistot tās ar Covid-19 pandēmiju, smagi slimajiem nodaļās, ārstiem un visu sabiedrību, kas cieš. Lai šis krustaceļš ir kā dziļa lūgšana un stiprinājums visiem, kuri dara visu iespējamo, lai mēs tiktu pār šim grūtajam laikam.

Ieraksts:

Slimnieku apmeklēšana mājās Salaspilī

Katra mēneša pēdējā piektdiena
Salaspils katoļu draudzē
Slimnieku apmeklēšanas diena


Lūgums pieteikt prāvestam slimos un gados vecākos cilvēkus, kuri paši nespēj apmeklēt baznīcu, lai katra mēneša pēdējā piektdienā prāvests apbraukātu slimniekus, uzklausītu grēksūdzes, dotu slimnieku sakramentu un svēto Komūniju.

Nebūsim vienaldzīgi.

Zinātniskā konference “Katoļu dievnams kā spēcīga garīgā dominante Salaspils kultūrtelpā”.

Ceturtdien, 7.oktobrī

17.00 – 19.00 Salaspils pilsētas bibliotēkas telpās (Enerģētiķu iela 9) zinātniskā konference “Katoļu dievnams kā spēcīga garīgā dominante Salaspils kultūrtelpā”. Ieeja ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem, pārējie piedalās attālināti.

Referātu tēmas:

“Sv. Jura baznīca Salaspilī - pārvērtības un nozīme astoņos gadsimtos (14. – 21. gs.) “, Lilita Vanaga, dr. hist. h. c.

“Vai Salaspils baznīca ir izņēmums kardināla J. Pujata bīskapa kalpošanas 19 gados būvēto dievnamu vidū?", Andris Priede, dr. hist. eccl.

“Pārdomas par baznīcas mūzikas attīstību Latvijā”, mag. Ilze Dūmiņa-Kroja, ērģelniece.

Ieraksts:

Sprediķis 26.septembra svētdienai (www.mieramtuvu.lv)

 Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Mieram tuvu draugi. Šodien Baznīcas liturģija mums piedāvā “garšīgi paēst” no Dieva Vārda galda. Nekad neaizmirsīsim, ka Svētās Mises liturģijā abi šie “galdi” ir svarīgi – Dieva Vārda un Euharistiskais. Tādēļ mēģināsim iedziļināties šajos lasījumos, lai labāk saprastu, ko Dievs vēlas mums tieši šodien katram teikt īpaši.

Pirmajā lasījumā no Vecās Derības 4 Mozus grāmatas Mozus aicina tautu ticēt un paklausīt. Izraēla tauta drīz vien būs nonākusi pagānu tautu vidū. Tā izbaudīs reibinošu uzvaras slavu. Vispārēja labklājība atnesīs agrāk nepiedzīvotu dzīves līmeņa celšanos. Būs daudz par ko priecāties un baudīt. Tomēr tam visam līdzi ies zināmas briesmas – Dieva tautas identitātes zaudēšana un iekrišana lepnības grēkā. Tauta ar Dievu vairs nerēķināsies un ātri aizmirsīs par Viņa vadību. Tādēļ Dievs runā ar Mozu un Mozus atzīst, ka viņš tīri cilvēciski nevar uz saviem pleciem iznest tautas grēkus, tas viņam ir par smagu (4 Mozus 11, 11-15). Tad Dievs aicināja Mozu izraudzīties 70 vīrus un Dievs viņus apveltīja ar īpašām harismātiskajām dāvanām, lai Mozus vadībā viņi varētu vadīt tautu un atpazīt Dieva gribu. Tālāk tiek aprakstīta epizode par kādiem cilvēkiem, kas nebija šo 70 izraudzīto vīru vidū un atklājās, ka arī tiem ir dots Gars no Dieva. Un te seko interesanta Mozus atbilde tiem, kas aicina viņu aizliegt pravietot: „“Vai tu esi skaudīgs manis dēļ? Kas gan to dos, ka visa tauta pravietotu un Kungs dotu viņiem savu Garu?”

Tātad Dieva Gars nav sevī ierobežots. Viņš dveš kur un kā vēlas. Katoliskajā Baznīcā ir atrodama pestīšanas elementu un dāvanu pilnība, Baznīca ir Svētā Gara Līgava, tomēr bieži vien mēs, paši kristieši, nepazīdami Gara dāvanas vai arī lepnības dēļ noslēgdami savu sirdi, rīkojamies tapat kā Vecajā Derībā jauneklis vai evaņģēlija fragmentā minētais apustulis Jānis. Mūsu problēma ir tā, ka mēs, domādami, ka mums viss ir skaidrs un ka mēs visu zinām, sakām ierobežot Dieva Gara darbību citos cilvēkos, vai arī uzskatīt, ka tikai mums ir vienīgā patiesība un taisnība. Un tad sākam paaugstināties pāri citiem.

 Daudzās vietās apustuļi, būdami izraudzītie Jēzus sekotāji, un esot visu laiku Jēzus tuvumā runāja un rīkojās pilnīgi pretēji Dieva gribai. Kādā citā epizodē Jēzus pat bija spiests apustuli Pēteri nosaukt par sātanu, jo viņš mudināja Jēzu rīkoties pilnīgi pretēji Viņa pravietiskajai misijai. (sal. Mt 16,23) Bieži vien svētais Gars izlej savas dāvanas kur grib, cik daudz grib un kam grib. Ja mēs nobloķējam Svētā Gara darbību mūsos, tad Svētais gars atrod citus ceļus un veidus, kā uzrunāt cilvēkus un vest viņus pie Dieva. Mēs nedrīkstam slāpēt Garu (1 Tes 5,19) kā arī pavēlēt Svētajam Garam, vai arī likt Svētajam Garam pakļauties mūsu pašu iedomām vai interpretācijām.

Tomēr nākamie lasījumi paver vēl plašāku šī jautājuma perspektīvu. Dieva Gars aicina respektēt taisnīguma un solidaritātes principu sabiedrībā, jeb laicīgajā pasaulē. Mums, kristiešiem, ir tendence nodalīt laicīgo no garīgās sfēras, uzsverot, ka laicīgā pasaule ir ļauna, ka valsts likumi nav no Dieva un tādējādi mēs varam tos ignorēt un neievērot. Atceros, ka pirmajos priesterības gados man patika ļoti agresīvi braukt ar automašīnu un, reizēs, kad mani apturēja policija, es bravūrīgi centos uzsvērt likuma sargiem: “es taču esmu katoļu priesteris!” Un tad kādu reizi viens no policistiem man teica: “Mācītāja kungs, jums jāievēro ne tikai Debesu Valstības, bet arī šīs zemes likumi”. Arī adorācijās, bieži Kungs man aizrādīja, ka šāda prakse neatbilst Evaņģēlija standartiem. Kā ir ar mums? Vai nav tā, ka mēs uzskatām, ka nodokļi jau nav jāmaksā, jo tie taču mums atņem līdzekļus svētīgākam un garīgākam darbam? Ka pret valsts taisnīgajiem likumiem varam izturēties ar nevērību un nicinājumu. Svarīgi, taču, ka mēs aizstāvam ģimenes vērtības, cīnāmies pret “gender” un citām ideoloģijām, aizstāvam dzīvību, u.t.t. Jā, tās visas lietas ir svarīgas, bet arī par uzticību valsts likumiem mēs nedrīkstam aizmirst. Jēzus šodienas evaņģēlijā lieto skarbus vārdus: “Un, ja kāds kļūtu par iemeslu grēkam vienam no šiem mazajiem, kas man tic, tam būtu labāk, ja tam kaklā pakārtu dzirnakmeni un viņu iemestu jūrā”. Vai nav tā, ka mēs ar savu nepaklausību valsts likumiem, ar likumu ignorēšanu, nodokļu nemaksāšanu, “žuļīšanos” un “muhļīšanu” ieļaunojam cilvēkus, kuri ir ārpus Baznīcas un dažreiz savā dzīves veidā un nostājā ir daudz godīgāki un taisnīgāki par mums? Ja mēs nemaksājam par saviem darbiniekiem nodokļus, tad uz mums attiecas arī Jēkaba vēstules 5 nodaļas vārdi: “Lūk, alga sauc, ko jūs aizturējāt strādniekiem, kas pļāva jūsu tīrumu, un pļāvēju vaimanas ir sasniegušas debespulku Kunga ausis”. Jo ko dod tas, ja mēs ar finanšu mahinācijām esam ietaupījuši naudu un “it kā” kļuvuši bagātāki? Ko saka Jēkabs savā vēstulē: “Jūsu bagātība sapuvusi, jūsu drēbes kožu saēstas, jūsu zelts un sudrabs sarūsējis, un to rūsa liecinās pret jums un saēdīs jūsu miesu kā uguns. Jūs esat mantu krājuši pēdējās dienās”. Tieši tādēļ, atgriežoties pie pirmā lasījuma tēmas, ir svarīga Svētā Gara atpazīšana, lai saprastu, ka godīgi strādājot, maksājot nodokļus, atdodot Dievam, kas Dievam pieder un Ķeizaram, kas Ķeizara (Mateja 22,21) mēs it kā uz to brīdi kļūstam nabagāki, bet Dievs, redzot mūsu godīgumu un cenšanos pēc lielāka taisnīguma, atalgo no pavisam citas puses. Jebkurā gadījumā godīgums un caurspīdīgums arī finanšu jumā atmaksājas un nes milzīgu Dieva svētību.

Pēc divām nedēļām mēs, Salaspils katoļu draudzes ticīgie, svinēsim mūsu dievnama 25 gadu iesvētīšanas jubileju. Mūsu dievnams ir redzama zīme pašu katoļu alkatībai un vēlmei iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Tā vietā, lai 1996.gadā uzceltu skaistu un pamatīgu, vienu no pirmajām jaunuzceltajām baznīcām, daudzi no materiāliem tika piesavināti sevi un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. Un skaidrs, ka Salaspils baznīca nav vienīgais skumjais stāsts. Bet kur ir priecīgā, jeb Labā Vēsts? Cerības vēsts ir tajā, ka Dievs visu vērš par labu, un šobrīd es vēlos pateikties visiem, kuri pēdējo divu gadu laikā ir saziedojuši milzīgu naudas summu, lai uz šo lielo jubileju mēs varētu nosiltināt un atjaunot dievnama sienas. Protams, vēl ir jāmaina jumts un darbu ir ļoti daudz, bet varu teikt, ka ja Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā (Psalms 127,1). Salaspilī no sirds varu teikt – Kungs ir tas, kas ceļ šo namu. Paldies visiem kas palīdz un novēlu, lai mēs būtu čakli gan šīs pasaules, gan Debesu Valstības pilsoņi.

 

 

 

 

 

Aizstāvēju disertāciju par Vatikāna II koncila dokumentiem

Piektdien, 24. septembrī, Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātes Fundamentālteoloģijas (apoloģētikas) institūtā doktora disertāciju „Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila gaismā” attālināti aizstāvēja Salaspils draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.

2012. gadā pēc Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pamudinājuma un nosūtījuma priesteris sāka studijas šajā universitātē, vispirms gadus studējot maģistrāntūrā, pēc tam turpinot doktorantūras studijas fundamentālās teoloģijas disciplīnā. “Ļubļinā nodzīvoju trīs gadus un aktīvi studēju, ejot uz lekcijām un strādājot bibliotēkā. (…) Svētdienās kalpoju Fatimas Dievmātes draudzē Ļubļinā un verēju labi iepazīt Katoliskās Baznīcas dzīvi Polijā,” par studiju laiku Ļubļinā stāsta I. Tolstovs.

Stāstot par disertāciju, priesteris norāda: “Par iedvesmas avotu tēmai kalpoja Ticībai veltītais gads, kuru pāvests Benedikts XVI izsludināja 2012.gada 11.oktobrī. Tas īpašā veidā bija veltīts Vatikāna II koncila sasaukšanas 50. gadskārtai un aicināja aktualizēt Vatikāna II koncila dokumentos ietverto mācību. Katoliskā Baznīca Latvijā jau tad gatavojās publicēt Koncila tekstus latviešu valodā, kas īstenojās 2016. gadā, pateicoties izdevniecības “Vox Ecclesiae” pūlēm un daudziem līdzstrādniekiem. Tieši šie impulsi deva man un darba vadītājam iedvesmu disertāciju rakstīt par Koncila dokumentiem un Baznīcas saikni ar mūsdienu pasauli.” Astoņu gadu laikā, pētot dokumentus, I. Tosltovs sācis apzināties, ka tēma ir plaša, tāpēc tā tika sašaurināta, koncentrējoties uz Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību pētīšanu dokumentu gaismā.

Darbā ir trīs nodaļas. “Pirmajā nodaļā analizēju mūsdienu pasauli un mēģinu uz to paraudzīties ar Koncila “brillēm”. Interesanti, ka Koncila tekstos, neskatoties uz to, ka analizē pasaules un sabiedrības problemātiku 20. gs. 60. gados, ir redzama pravietiska vīzija par pasaules tālāko virzību un nepieciešamību Baznīcai atbildēt uz nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem tai būs jāsaskaras un ar kuriem mēs arī saskaramies mūsdienās,” par pētījumu stāsta I. Tolstovs.

Disertācijas otrā nodaļa ir veltīta Baznīcas noslēpumam, koncentrējoties uz tādu Baznīcas identitāti, kas balstīta attiecībās, bet trešajā daļā tiek “padziļināti analizētas Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības specifiski izstrādātu modeļu veidā, kuri ir manu pētījumu un pārdomu auglis”. Darbā ir izdalīti seši Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību modeļi: autonomijas un sadarbības, “antropocentiskais”, dialoga un misijas, satikšanās laika zīmēs, inkulturācijas un pasaules svētdarīšanas un pestīšanas modelis.

Pētījuma gaitā I Tolstovs secina: “Vatikāna II Koncils viennozīmīgi noslēdz 400 gadus ilgu kontrreformācijas periodu, kad Katoliskajai Baznīcai vajadzēja “aizstāvēties” protestantu kristiešu priekšā. No aizstāvēšanās Baznīca pāriet uz satikšanos un sadarbību ar pasauli. Cīņas un konfrontācijas laiks ir pagājis. Koncils ieskicē ceļus, pa kuriem Baznīcai būs jāiet nākamās simtgades. Diagnostiskais reālisms, kas nozīmē atteikties no pārlieku liela abstrakcionisma un essensiālisma (filozofiskas pārdomas par esamību un būtību) un vairāk iesakņoties pasaules realitātēs, analizēt tās un dod kristīgu un ekleziālu (Baznīcas mācībā iesakņotu) atbildi. Ņemot vērā mūsdienu skandālus un ieļaunojumus no Baznīcas locekļu puses Baznīcai ir jāmācās veselīga paškritika un nemitīga atjaunotne (Ecclesia semper reformanda) un inkluzīva (iekļaujoša) pieeja mūsdienu pasaules problēmām un to risināšanai. Mums ir jābūt gataviem spert drosmīgus soļus kopā ar pāvestu Francisku un Baznīcu. Nenodalīt dabisko no pārdabiskā, transcendenci no imanences, aktivitāti no kontemplācijas, un katram cilvēkam, arī tam, kas ir “ārpus Baznīcas”, vēl vairāk ir jākļūst par Baznīcas “ceļu”. Nedievišķot cilvēku, bet atdzīt katra cilvēka cieņu, arī Baznīcā, pat ja viņš ir lajs.”

Disertācijā priesteris pētīja ateisma saknes. Viņš norāda uz Koncilā secināto – kristieši bieži ir vainīgi pie ateisma rašanās, norādot izkropļotu kristietības attēlu mūsdienu cilvēkam. “Bieži tiek citēts izteikums “Dievs ir miris”, taču bieži arī tiek ignorēts izteikuma turpinājums: “mēs esam viņu nogalinājuši – jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas!” (Wir haben ihn getötet, – ihr und ich! Wir alle sind seine Mörder!)”, (cit. https://www.lu.lv/zinatne/programmas-un-projekti/petniecibas-projekti-latvijas-universitate/2006/titans/).

„Jo autentiskāki un evaņģēliskāki mēs būsim, jo spēcīgāku liecību mēs dosim cilvēkiem, kas netic vai šaubās,“ uzsver I. Tolstovs. Viņš norāda, ka jau Koncils dod norādes, kas mums esot jārisina – „ekoloģija, kara un terorisma draudi, globalizācija, nabadzība un nevienlīdzība“. Tāpat Koncils „iesāka t.s. “sinodālo ceļu”, aicinot mazināt eklezioloģisko “herēzi”, kas rezultējās ar ekleziocentrismu un klerikālismu, kad Baznīca it kā “nostājas priekšā Kristum”. Neaicinot atmest Baznīcu ir jāmēģina Baznīcu padarīt “caurspīdīgāku”, lai cilvēki neapstātos pie smagnējām un problemātiskām Baznīcas struktūrām, bet gan caur Baznīcu satiktu Jēzu Kristu“. „Esam aicināti uzlūkot Baznīcu, kura no šķēršļa, kas traucē satikties ar Kristu, kļūst par aizraujošu ceļvedi. Uzticama, drošticama (credible, angl.) Baznīca kļūst par spēcīgu Jēzus Kristus nāves un Augšāmcelšanās liecinieci, tādu, kādu to redzēja un vēlas redzēt Vatikāna II koncila tēvi un dokumenti,“ raksta I. Tolstovs.

Šodien I. Tolstovs aicina iet pāvesta Franciska pamudināto Sinodālo ceļu: „To noslēpumainā veidā iesāka jau pāvesti Jānis Pāvils II un Benedikts XVI. Pāvests Francisks turpina Vatikāna II koncila retrospekciju un mēs esam aicināti nepalikt malā. Ja paliksim malā, tad zaudēsim. Mūsu dievnami paliks tukši, jo cilvēki nevēlas sekot mums vai mūsu pašizveidotām “pseidoekleziālām” struktūrām. Vatikāna II Koncila tekstu iepazīšana vēl nav beigusies. Varbūt tā tikai tagad pa īstam tikai sākas. Drosmi!“

Priesteris izsaka pateicību Z. Stankevčam, Ļubļinas arhibīskapam Staņislavam Budžikam, priesterim Marcinam Vozņakam, mūžībā aizsauktajai Terēzei Drukai. „Ļubļinā, Latvijā un citās zemēs bija cilvēki, kuri mani atbalstīja un ļoti palīdzēja. Pateicoties viņu atbalstam, varēju šo laiku Ļubļinā pavadīt. Liela pateicība Ļubļinas Garīgajam semināram, kurā varēju dzīvot un veltīt laiku studijām, kā arī kopienām, kuras satiku Ļubļinā, piemēram “Chemin neuf”, “Neokatehumenalais Ceļš”, “Laulāto tikšanās” un citas. Saikne ar tām studiju laikā palīdzēja saglabāt līdzsvaru starp ratio (prātu) un fides (ticību),“ teic I. Tolstovs.

KABIA (www.katolis.lv)

Doktora disertācijas publiska aizstāvēšana

Dārgie draugi. Ar lielu prieku informēju, ka manas doktora disertācijas publiskā aizstāvēšana paredzēta 24.septembrī plkst 11.00 pēc Latvijas laika. Ņemot vērā to, ka aizstāvēšana notiks attālināti, jo disertāciju aizstāvu Ļubļinas Katoļu Universitātes (Polijā), Teoloģijas fakultātes, Fundamentālteoloģijas (apoloģētika) institūtā, tad tajā varēs piedalīties ikviens, kuram ir pieejama interneta saite.

Aizstāvēšana notiks poļu valodā.

Disertācijas tēma:

"Relacje między Kościołem a światem współczesnym w świetle dokumentów II Soboru Watykańskiego".

"Relations Between the Church and Contemporary World in the Light of the Second Vatican Council Documents".

"Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila gaismā".

Disertācijas apraksts:

Problematykę badawczą stanowią relacje, czyli wzajemne odniesienia i związki zachodzące między Kościołem a światem współczesnym, które zostały przedstawione w dokumentach II Soboru Watykańskiego. Rozprawa składa się z wykazu skrótów, wstępu, trzech rozdziałów, zakończenia i bibliografii. Celem rozprawy było wydobycie głównych idei soboru na temat relacji między Kościołem a światem i ujęcie ich w przejrzystej formie modeli.

W rozdziale pierwszym (,,Rozumienie współczesnego świata”) najpierw omówiono teologiczne rozumienie świata, a potem diagnozę współczesnego świata dokonaną przez sobór (diagnoza kondycji współczesnego człowieka, społeczeństwa, kultury i religii pozachrześcijańskich).

W rozdziale drugim (,,Samorozumienie Kościoła w kontekście współczesnego świata”) omówiono misteryjną genezę i naturę Kościoła w kontekście współczesnego świata, historiozbawczy wymiar Kościoła w kontekście współczesnego świata i relacyjną tożsamość Kościoła w kontekście współczesnego świata.

W trzecim rozdziale (,,Modele relacji między Kościołem a światem współczesnym”), który jest najważniejszy dla osiągnięcia głównego celu rozprawy, przedstawiono sześć modeli: autonomii i współpracy, „antropocentryczny”, dialogu i misji, spotkania w znakach czasu, inkulturacji oraz uświęcania i zbawiania świata.

The research problem is what are the relations (dual attitudes, connections) between the Church and contemporary world in the Second Vatican Council documents. The dissertation consists of: shortcuts listing, introduction, three chapters, conclusions and bibliography. The research aim was to describe the main ideas and solutions (in a clear form of models) given by the last council about the relations between the Church and contemporary world.

Chapter I (“Understanding Contemporary World”) contains general theological understanding the world by Vatican II and its diagnosis of contemporary world (diagnosis of contemporary man condition, contemporary society, culture, and non-Christian religions).

Chapter II (“The Church Self-consciousness in the Context of Contemporary World”) contains: the mysterious origins and nature of the Church (in the context of contemporary world), salvation-historical dimension of the Church (in the context of contemporary world), and relational identity of the Church (in the context of contemporary world).

Chapter III (“Models of Relations Between the Church and Contemporary World”) as the most important for gaining the dissertation aim, contains description of six models: of autonomy and cooperation, “anthropocentrical”, of the dialogue and mission, of encounter in the signs of times, of inculturation, and of consecration and salvation of the world.

Saite, kura tiks aktivizēta 24.septembrī plkst. 11.00:

https://teams.microsoft.com/l/meetup-join/19%3ameeting_MmZlOTk0MjAtYmQ0OC00YzJjLWE2MjItMzRhMjU5M2JjZDFh%40thread.v2/0?context=%7b%22Tid%22%3a%22be317277-3672-487f-8f68-2059ad90b435%22%2c%22Oid%22%3a%2278fa727e-f23c-4673-b2f8-ac8e7ef92c8a%22%7d


Iestiprināšanas sakramenta saņemšana Salaspilī

Tikšanās par Iestiprināšanas sakramentu


Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver, ka „...iestiprināšanas sakramenta saņemšana ir nepieciešama, lai Kristības žēlastība sasniegtu savu pilnību. Patiešām, kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar Baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku...” (KBK 1285).

3.oktobrī, pēc galvenās svētās Mises ir paredzēta tikšanās tiem, kuri vēlēsies mūsu draudzē saņemt Iestiprināšanas sakramentu 10.oktobrī, bīskapa vizitācijas laikā.

Ko mums vēl vajag?

"Ja Kristus ir "Dieva Sakraments", tad Baznīca ir Kristus Sakraments šeit uz zemes" (Anri de Lubac). Gatavojoties kvalifikācijas eksāmenam, rodas dziļas pārdomas par Baznīcu, kura kā redzama realitāte dzimusi un dzimst Lieldienu notikumos. Tad kad Jēzus Pēdējās Vakariņās apsēžas pie galda, dzimst redzamā Baznīca. Kur ir Euharistija un leģitīms bīskaps, tur ir Baznīca. Un Euharistijas svinības ir Baznīcas centrālā un virzoši - vadošā ass. Un jocīgi, kad katoļi saka - mūsu draudzē nekas nenotiek, tikai "vienkārši tiek svinēta Mise". Baznīca nav kultūras nams, sociālo aktivitāšu centrs vai "ekšenu" sakopojums, vai konkurents vietējai kultūras pārvaldei. Neprotestantizēsim Katolisko Baznīcu. Jā, draudzē var būt daudzas un dažādas aktivitātes. Tomēr, ja draudzē dievbijīgi un dziļi tiek izdzīvota "parasta", kura īstenībā katra ir neparasta, svētā Mise, jau ar to pietiek. Mums tiek dāvāts pats Dievs Euharistiskajā Mielastā un vai ar to mums nepietiek?

Mans viedoklis - kādēļ es atbalstu vakcināciju!

Zinu, ka šīs manas pārdomas izraisīs dažādu reakciju lasītājos, tomēr es no sirds vēlos šeit īsi izklāstīt savus argumentus par labu vakcinācijai. Vispirms vēlos uzsvērt, ka es jau līdz pandēmijai esmu vakcinēts ar dažādām vakcīnām, sākot ar difterijas, trakumsērgas, gripas, ērču encifalīta, u.c. slimībām. Pats neesmu braucis uz Āfrikas kontinentu, bet zinu, kas bez obligātas vakcinācijas pret malāriju un citām slimībām uz turieni doties ir aizliegts. Zinu, ka daudzas slimības vēsturiski ir uzvarētas tikai un vienīgi ar vakcināciju. 

Kādi ir mani argumenti, par labu vakcinācijai?

1. Vakcīna nav saistīta ar abortētiem bērniem (Romas Katoliskās Baznīcas augstākā instances ticības un morāles jautājumos - Ticības Doktrīnas Kongregācijas paziņojums: https://press.vatican.va/content/salastampa/en/bollettino/pubblico/2020/12/21/201221c.html)

2. Vakcīna nav saistīta ar dažādiem mistiskiem uzskatiem, kā čipošanu, zvēra skaitli, pasaules galu un sazvērestības teorijām. Man nav nekādu ne zinātnisku, ne teoloģisku pierādījumu, lai ticētu šādiem, piedodiet "murgiem". Atklāsmes grāmatā atrodamo "zvēra skaitli" - 666 ir jāinterpretē atbilstoši Svēto Rakstu iedvesmotā autora vēlmei, saistībā ar pirmo gadsimtu kristiešu vajāšanām imperatora Nerona laikā. 

3. Vakcīna nav kaitīga manai veselībai, jo tā saka vakcīnu ražotāji un es uzticos zinātnei un ārstiem. Es savā ticības dzīvē nenodalu ticību un prātu, ticību un zinātni. Ja zinātne tiešā veidā nepretojas ticības un morāles prasībām, tad šādi zinātniski atklājumi un inovācijas ir jāpieņem un jāatbalsta. Mums ir jāsaprot, ka nākotnē vīrusi un baktērijas tikai vēl vairāk vairosies, ņemot vērā traģisko ekoloģisko situāciju pasaulē un šo vīrusu un baktēriju iespējamo izmantošanu karadarbībā. Un ja kāds uztraucās par vakcīnu sastāvu, paskatieties doktora desas sastāvu :).

4. Pats svarīgākais arguments - sabiedrības kopīgais labums. Jā, man arī varbūt nepatīk, ka manā ķermenī ievada svešu vielu, jā man arī, varbūt, ir bailes no pēcsekām. Bet visas sabiedrības veselības dēļ, pasargājot visvājākos sabiedrības locekļus, esmu gatavs uzpurēt savas individuālās vēlmes un uzskatus. Mums, kristiešiem, patīk lasīt Jēzus vārdus - nav lielākas mīlestības, kā tam, kas savu dzīvību atdod par draugiem (Jāņa ev 15,13). Lūk, no mums, kristiešiem, netiek prasīts atdot savu dzīvību, tikai aiziet un atļaut lai iedur plecā. Domāju, ka tie, kuri šodien aktīvi iestājas pret vakcināciju, kara gadījumā, ja nedod Dievs tāds sāktos, neietu un neaizstāvētu savu dzimteni. Covid-19 ari ir karš. Mūsu dievnami ir tukši, draudzes darbība paralizēta, daudzās draudzēs nav ienākumu, ar kuriem uzturēt un remontēt dievnamus. Vai visi aktīvie antivakseri ir steigušies palīgā draudzēm un citiem, kuriem šajā pandēmijas laikā ir klājies samērā grūti? No mums, kristiešiem, šodien netiek prasīts izliet asinis par tuvāko. No mums šoreiz netiek prasīta  ienaidnieku mīlestība. No mums tiek prasīta tikai pavisam vienkārša lieta - sava tuvākā brāļa un māsas dēļ aiziet un novakcinēties. Jā, tas nav patīkami, jā, daudziem tas ir upuris. Bet tas ir upuris par brāļiem (Hostia pro fratribus - godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna bīskapa devīze). 

Norādījumi par Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasībām svētceļniekiem uz Aglonu un Aglonā

 

Svētceļniekiem dodoties kājām, jāievēro šādi nosacījumi:

1)     svētceļojuma laikā personas pārvietojas, ieturot 2 m distanci un novēršot drūzmēšanos. Grupu lielums nevar pārsniegt 50 personas (ja visu svētceļojuma laiku tā atrodas ārā). Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

2)     ja nepieciešama pulcēšanās iekštelpās (piem., palikšana pa nakti), personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegi (turpmāk – maskas) un jāievēro maksimāli pieļaujamais personu skats: līdz 20 personām. Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;

3)     visa svētceļojuma laikā (maršruta garumā) svētceļojuma organizētājs ir atbildīgs par visu drošības prasību ievērošanu;

4)     personām, kurām ir digitālais sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts ir jārūpējas par tā derīgumu visā svētceļojuma laikā, savlaicīgi apzinot testēšanas vietas maršrutā.

 

14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00

Lai piedalītos svētku dievkalpojumos 14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00 epidemioloģiski daļēji drošā režīma sektorā[1] (kurā cilvēku skaits, ieskaitot personas līdz 12 gadu vecumam, nepārsniegs 1000), iepriekš jāreģistrējas Aglonas bazilikas informācijas centrā pa tālr. +371 25911536 vai e-pastu info.aglona@inbox.lv (informācija bazilikas mājaslapā www.aglonasbazilika.lv).

Savukārt personām ar derīgu digitālo sadarbspējīgo sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu dalība minētajos dievkalpojumos nav ierobežota un iepriekš nav jāreģistrējas.

Lai piedalītos svētajās Misēs plkst.12:00 un 19:00, visiem būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments kopā ar digitālo sadarbspējīgu sertifikātu par Covid-19 pārslimošanu, vakcināciju vai negatīvu testu (48h derīgo vai antigēnu testu, kas derīgs 6 h).

 

Dievkalpojumi 11.-13. augustā

Uz citiem dievkalpojumiem iepriekš pieteikties nav nepieciešams, tomēr tajos atļautais cilvēku skaits būs ne vairāk kā 1000 cilvēki.

Pasākuma norises vietā būs izvietota informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām un piesardzības pasākumiem. Savukārt cilvēku plūsmas kontroli gan pirms dievkalpojumiem, gan to laikā un pēc dievkalpojumiem, kā arī sabiedriskās drošības un epidemioloģisko prasību uzraudzību veiks gan draudzes brīvprātīgie, gan atbildīgie dienesti (Valsts policijas un Zemessardzes pārstāvji). 

Informējam, ka Aglonas bazilikas draudzes teritorijā nebūs pieejamas telšu vietas, un iepriekšēja naktsmītņu pieteikšana ir obligāta. Vietu skaits ir ne vairāk kā 400 personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas. Ņemot vērā minēto, tos, kas Aglonā vēlēsies palikt pa nakti Aglonas bazilikas draudzes telpās, aicinām savlaicīgi sazināties ar Aglonas bazilikas draudzi, kā arī sekot līdzi draudzes mājaslapā izvietotajai informācijai.[2]

            Vēršam uzmanību, ka šogad Aglonas bazilikas teritorijā netiks veikta tirdzniecība, bet pieguļošajā teritorijā tiks piedāvāti izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi.

Atgādinām, ka ikviens, kurš šaubās par savu veselības stāvokli, ir aicināts palikt mājās un piedalīties dievkalpojumos attālināti, tādējādi rūpējoties par sevi un citiem.



[1] Pasākums ir epidemioloģiski daļēji drošs, ja dalībniekiem ir vismaz sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka 6 h laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, vai persona pēdējo 48 h laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs).

Katoļu mūzikas skola Salaspilī 1997.gadā

Pirms dažām dienām, revidējot draudzes kora lietas, tika atrasta VHS kasete ar vissenāko video ierakstu no mūsu draudzes 1997.gadā. Un izrādās, ka mūsu ērģeles tika speciāli vestas no Vācijas, ar domu Salaspilī, līdzīgi kā Aglonā, veidot katoļu mūziķu un ērģelnieku skolu, kura dažus gadus arī pastāvēja. Tas man bija liels jaunums. Izrādās, ka mūsu Salaspils katoļu draudzes ērģeles ir izcilas ar specifisku reģistru, kurš nav citām Latvijas ērģelēm. Šobrīd esam uzsākuši šo ērģeļu restaurācijas un atjaunošanas darbus, jo vairāk kā 10 gadus nekas netika darīts, lai tās savestu kārtībā. Lūdzu jūsu lūgšanas un atbalstu! (Par Salaspili, sākot no 5.minūtes). 

Kapusvētki Salaspilī, Dolē un Baldonē

Katoļu kapusvētki 2021.gadā

Salaspils Tilderu kapos

10.jūlijā 12.00

Doles kapos (bez svētās Mises)
10.jūlijā 16.00

Baldones pilsētas kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 16.00

Klapu kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 18.00


Kapos Salaspilī tiks svinēta svētā Mise par kapsētā aizgājušajiem piederīgajiem. Pusstundu pirms dievkalpojuma būs iespēja pieiet pie grēksūdzes. Pēc dievkalpojuma tiks pasvētīti kapu pieminekļi, krusti un apmalītes. Būs iespēja pieteikt svētās Mises aizlūgumus par mirušajiem draudzes baznīcā.

Tālrunis informācijai: 26382126, priesteris Ilmārs Tolstovs

3.jūlijs - adorācijas un grēksūdzes vakars Salaspilī

Šo sestdien ir mēneša pirmā sestdiena. 

Salaspils katoļu baznīcā adorācija sāksies 18.00 un ilgs līdz 21.00. 

Adorācijas laikā būšu pieejams grēksūdzes krēslā.

Vai katolis drīkst iet pie dziedniekiem?

Pēdējā laikā ļoti daudz dzirdu par cilvēkiem, arī katoļiem, kuri dodas pie dažādiem dziedniekiem, lai iegūtu sev vai citiem dziedināšanu no slimībam un atgūtu veselību. Vai katolis drīkst iet pie dziednieka?

Atbilde ir ļoti īsa un vienkārša - nē, nekādā gadījumā. Daudzi uzdos jautājumu - kādēļ?

Katoliskās Baznīcas Katehisms saka:

"Visi maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot "savaldīt" okultos spēkus, lai tos pakļautu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Šīs izdarības jo vairāk nosodāmas ir tad, kad tās pavada vēlme kaitēt otram vai kad tajās tiek iesaistīti velni. Amuletu nēsāšana arī ir nepieņemama. Spiritisms bieži vien ir saistīts ar zīlēšanu vai maģiju. Tāpēc Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Ķeršanās pie tā saucamajiem tautas ārstniecības paņēmieniem nedara pieļaujamu ne ļauno spēku piesaukšanu, ne otra cilvēka lētticības izmantošanu" (KBK 2117; http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n1.html#a2)

Šodien Baznīcas liturģijā bija fragments, kur Jēzus izdziedina kāda armijas virsnieka kalpu (Mateja 8,5-17). Jēzus uzslavē šī virsnieka ticību par to, ka viņš tic, ka Jēzus var dziedināt ne tikai klātienē, bet arī izmantojot citas "starpniecības formas". Tas nozīmē, ka šis virsnieks tic Dievam, kurš deleģē savu varu. Vispirms viņš ir "deleģējis" Savu Dēlu, lai Viņš šo pasauli atpestītu. Tēvs un Dēls "deleģē" Svēto Garu, kurš ir dzīvīnātājs Gars šajā pasaulē. Arī visai radībai Dievs ir "deleģējis" kādu daļu pats no sevis un devis zināma veida autonomiju. Dievs ir "deleģējis" Baznīcu, lai tā turpinātu Dieva iesākto pestīšanas misiju šajā pasaulē. Kristus ir iecēlis pāvestu, kā redzamu vienotības zīmi šajā pasaulē. Pāvests ir delģējis bīskapus savās diecēzēs, bīskapi - prāvestus, u.t.t. 

Garīgajā pasaulē viss pastāv uz šo delegāciju, jeb sūtību. Bībelē ir viena svarīga epizode:

"Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus Vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: "Es jūs apsaucu tā Jēzus Vārdā, ko Pāvils sludina." Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli. Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?" Un cilvēks, kurā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievārēja, tā ka tiem kailiem un ievainotiem bija jābēg no šī nama. Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus Vārdu" (Apustuļu darbi 19, 13-17).

Šajā fragmentā ir skaidri redzams, ka garīgajā pasaulē ļoti svarīga ir deleģēšana, jeb sūtība. Neviens dziednieks nevar garantēt, ka viņš nesadarbojas ar ļauno garu, jo viņam nav tādas informācijas. Līdz ar to, ejot pie dziednieka, mēs riskējam nonākt saiknē ar ļauno garu un arī pakļaut sevi un savus tuvākos gan garīgā ļaunuma ietekmei, gan arī ļaujot šarlatāniem mūs ārstēt un ignorējam medicīnas sistēmu un ārstus, kurus arī ir sūtījis Dievs. Viņš jau deva iedvesmu izgudrotājiem un zinātniekiem, lai tie atklātu jaunas ārstniecības metodes un arī dažādas zāles, kas slimības gadījumā var palīdzēt. Dievs vispirms dziedina ar dabisko līdzekļu palīdzību.

Bet ko darīt, ja medicīna nepalīdz?

Baznīcai jau no seniem laikiem ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek dāvāta dziedināšana. Tas ir slimnieku sarkaments, viens no septiņiem Jēzus Kristus dibinātiem sakramentiem. Un tas nav domāts tikai mirstošajiem vai uz nāves gultas guļošiem. To var saņemt ikviens, nopietnas slimības gadījumā. Par šo sakramentu ļoti izteiksmīgi ir runājis apustulis Jēkabs:

"Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas. Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots" (Jēkaba vēstule 5, 13-15).

Noslēgumā!

Lūdzu, neiesim pie tantiņam, dziedniekiem, burvjiem, šarlatāniem un citiem, kuri paši uz savu galvu veic darbības, kurās ir klātesošs ļaunais gars. Un pat ja viņi stāsta, ka viņi sadarbojas ar Dievu (piemēram Elejas Veronika), tas neko nenozīmē. Ja viņiem nav delegācija, jeb sūtība no Baznīcas, viņi nav no Dieva. Arī Baznīcā, katram garīdzniekam vai kopienai, kustībai, lūgšanu grupai, aizlūdzējiem ir svarīga sūtība, jeb delegācija no sava bīskapa vai priestera. Būsim uzmanīgi! Uzticēsimies zinātniskajai medicīnai un Baznīcai. Amen.

Gender ideoloģija marksisma dūmakā

Šajā rakstā, izmantojot poļu katoļu laikraksta "Gosc niedzielny" veiktos pētījumus mēģināšu paskaidrot, ko nozīmē, šķietami "nevainīgā" 'gender' ideoloģija.

Tā ir patiešām ir ideoloģija, kuras mērķis ir pārveidot sabiedrisko attiecību formas, par pamatu ņemot to pašu, mums labi zināmo, tikai mazliet piemirsto marksismu. Mērķis ir graut un iznīcināt dabisko ģimenes modeli, un to paveikt, izjaucot robežas starp dzimumiem.

Marksisma pamatlicējs Fridrihs Engels, vienā no savām vissvarīgākajām grāmatām rakstīja: "Vēsturē par vienu no pirmajiem antagonismiem ir jāatzīst antagonisms starp vīrieti un sievieti monogāmiskā laulībā un par pirmo uzspiešanu - vīrieša pārākumu pār sievieti." ("Ģimenes izcelšanās, valsts un privātais īpašums")

Šo domu tālāk attīstīja amerikāņu feministe Shulamith Firestone (1945-2012), kuru atzīst par 'gender' ideoloģijas pamatlicēju. Savā grāmatā "Dzimumu dialektika" viņa sintezē Zigmunda Freida, Kārla Marksa, Fridriha Engelsa un Simone de Beauvoir idejas. Šajā grāmatā viņa uzsver: "Lai likvidētu un ierobežotu ekonomiskās klases ir nepieciešama proletariāta revolūcija, tāpat lai likvidētu dzimumu klases, jeb kārtas ir nepieciešama apspiesto (sieviešu) klases revolūcija, un šai klasei pilnībā ir jāpārņem vara pār reprodukcijas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka sievietēm ir ne tikai pilnībā jārīkojas ar savu ķermeni kā īpašumu, bet arī pilnībā jāpārņem kontrole pār visu cilvēka vairošanās un auglīguma sfēru. Viņai ir jākontrolē demogrāfiskā bioloģija un visas sabiedriskās institūcijas, kas ir saistītas ar bērnu radīšanu un audzināšanu." (S. Firestone, M.A. Peters, "Gender, pasaules politiskā un kultūras norma").

Šis fragments skaidri norāda, ka 'gender' ideoloģijas pamatā ir marksisms, sabiedriskās klases cīņas vietā tiek novietota dzimuma cīņa, kurā sieviete ir apspiestā klase, un tās mērķis ir iegūt kontroli pār auglīguma sfēru.

Cīņu par reproduktīvām tiesībām aizsāk Margaret Sanger (1879-1966), kura ir Starptautiskās Ģimenes Plānošanas Federācijas (IPPF) dibinātāja. Sanger uzskata, ka "mātišķība - tā ir reproduktīvā verdzība," no kuras vajag atbrīvot sievietes. "Sieviete ir novājināta ar to, ka tā ir sieva un māte. Vajag atbrīvot sievieti no šīm šausmām, no tās verdzības, kāda ir grūtniecība, dzemdēšana un bērnu audzināšana."

'Gender' ideoloģijas pmatā ir tēze, ka, pat ja mēs nevaram izslēgt bioloģisko dzimumu, tomēr mūsu uzskats par dzimumu ir sabiedrības un kultūras uzspiests mūsu dzīves laikā. S. Firestone savos radikālajos uzskatos postulē un unificē dzimumu un panseksuālismu. Viņas uzskats ir tāds, ka "sociālistiskās revolūcijas mērķis bija ne tikai likvidēt ekonomisko klasu, jeb šķiru privilēģijas, bet pat vispār likvidēt šīs klases kā tādas. Līdzīgi arī feministiksās revolūcijas mērķis ir ne tikai likvidēt vīriešu dzimuma privilēģijas, bet likvidēt pavisam jebkādu dzimumu izpratni. Jebkāda dzimumu izpratne vairs nebūtu kultūras un sabiedriskajā ziņā nepieciešama. Tieši homo, hetero, bi - seksuālisms ir šīs ideoloģijas augļi un sekas un veicinātāji. Reprodukcija vairs netiek saistīta ar dzimumu vai ģimeni. Šajā modelī viss ir iespējams. Arī 'In Vitro' apaugļošanas veicināšana ietilpst šajā pat ideoloģiskajā plāksnē.

Dzimumu kulturālo teoriju aizsācējs ir amerikāņu psihologs un seksologs John Money (1921-2006). Tieši viņš pirmais sāka lietot vādu 'gender', kā apzīmējumu dzimumam, kurš nav saistīts ar bioloģisko dzimumu. Viņš 'gender' definēja kā sabiedrisko lomu, mūsu pašu subjektīvo viedokli par savu vīriķību un sievišķību. Kau arī viņš neizslēdza biloģisko dzimumu, tomēr runāja par "gender role" (loma, kādu uzņemamies).

'Gender' definīciju, kā sabiedriko lomu attīstīja britu socioloģe un feministe Ann Oakley (1944). Pēc viņas uzskatiem, dzimums nav dabiska, bet ir atkarīga no kultūras, kurā notiek socializācija. "Vīrišķība un sievišķība nav "dabiskas substances", bet gan psiholoģiskas un kulturālas sekas, sabiedrisko procesu rezultāts, kurā indivīds iegūst vai nu vīrieša vai sievietes iezīmes".

Arī pazīstamā amerikāņu feministe Judith Butler (1956) cieši saista šo ideoloģiju 'gender' ar homo un trans - seksualitāti. Viņa uzskata, ka eskistē gan bioloģiskais, gan kulturālais dzimums, tomēr kulturālais dzimums neizriet no bioloģiskā, bet rodas no kulturālajiem procesiem. Viņa uzskata, ka nav tikai viens kulturālais dzimums, bet tas var būt ļoti daudzveidīgs un ļoti atkarīgs no audzināšanas bērnībā. Ja mēs bērnībā bērnam "iestāstīsim", ka viņš ir pretējais dzimums, vai homoseksuālis, tad viņš arī šādu lomu dzīves laikā spēlēs, neatkarīgi no sava bioloģiskā dzimuma. Tādējādi veidojās t.s. "performatīvisma" teorija un šo teoriju atzīst un tā iznīcina jebkādas robežas ne tikai starp vīrieša un sievietes bioloģisko dzimumu, bet vienādo lesbiešu, transseksuāļu, biseksuāļu un homoseksuāļu dzimuma izpratni.

Mūsu, kā kristiešu lielākais satraukums ir šīs ideoloģijas mēģinājums graut un iznīcināt ģimeni un mēginājums audzināt bērnus, atrauti no bioloģiskajiem procesiem. Pāvests Jānis Pāvils II šādus mēģinājumus nosauca par antropoloģisko kļūdu. Visi šie grupējumi vēlas iznīcināt "tradicionālās ģimenes tirāniju". Mūsdienu amerikāņu feministe un filozofe Alison Jagger atklāti norāda, ka dzimumu klasu, jeb šķiru revolūcijas mērķis ir iznīcināt ģimeni: "Lai iznīcinātu bioloģisko ģimeni, ir nepieciešams masīvi aktivizēt dažādu seksuālo prasību un vajadzību līmeni. Vīriešu un sieviešu homoseksuālisms, ārlaulības sakari - tas viss liberālajā domāšanas veidā tikai palīdzēs šiem procesiem. Cilvēce beidzot varēs atgriezties pie savas dabiskās, polimorfiskās un perversās seksualitātes."

Mēs varētu teikt - tā ir tikai teorija, kurai nav saiknes ar mūsu dzīvi. Tomēr tas jau reāli notiek. Skandināvijas "aseksuālās" skolas, bērnu dzimšanas reģistri bez dzimumu norādēm, viendzimumu "savienību" atzīšana par likumīgām, reprodukcijas kontrole un abortu "tiesību" popularizēšana, uzskatot tās par cilvēka tiesībām. Tieši tādēļ būsim nomodā, lūgsimies.

No "Gosć Niedzielny" 2014.gada 2.februāra numura materiāliem tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs

Svētceļojums uz Aglonu!

 Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie draugi. Tuvojas augusta mēnesis un mēs jau savlaicīgi sākam domāt par svētcēļojumu uz Aglonu. Šogad, tāpat kā iepriekšējo gadu ir zināma veida grūtības, lai to organizētu, tomēr centīsimies to noorganizēt. Uzreiz jāsaka, ka svētceļojumā varēs doties personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai spēs uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, kurš veikts 72 stundas pirms pievienošanās svētceļnieku grupai. 

Ja kāds vēlas uzzināt sīkāku informāciju, lūdzu rakstīt man personīgi uz epastu priesteris.ilmars@gmail.com. Svētceļojuma gaita vēl ir izstrādes stadijā. 

Aizlūgšanu vajadzības

Lūdzu, aizlūdziet kādu cilvēku. Viņai ir vēzis un šobrīd notiek ķīmijterapija. Pēc otrās reizes viņai ir diezgan, diezgan smagi. Visu laiku esmu viņai blakus un redzot viņas lielo vājumu, mani sāk pārņemt izmisums. Cenšos tam pretoties un saglabāt mieru, bet izdodas arvien mazāk.

Lūgsimies arī par vēl kādu cilvēku, kuram atkārtoti ir aizdomas par krūts vēža klātbūtni.

5.jūnijs - adorācija un grēksūdzes Salaspils katoļu baznīcā

 Adorācija un grēksūdzes

Salaspils katoļu draudzē

Sestdien, 5.jūnijā

  

9.00 Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana

Kopīgi lūgts rožukronis

17.00 priestera vadīta iekšējā lūgšana/adorācija

18.00 Slavēšana (vada Digna). Grēksūdzes iespēja

Noslēgumā. Ap 19.30  – svētība ar Vissvētāko Sakramentu

 

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās?

Vatikāna II koncils, par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).

Vatikāna II koncila pastorālajā konstitūcijā Gaudium et spes, 31.numurā ir teikts, ka “savu iespēju robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras. "Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās." (KBK 1915). Bet paliek atklāts jautājums, par ko balsot?

1. Katolim ir tiesības un pienākums piedalīties vēlēšanās.

2. Pirmais pienākums mums ir lūgties, lai Svētā Gara gaisma apgaismo mūsu pašus un arī tos cilvēkus, par kuriem mēs plānojam balsot.

3. Baznīca aicina rūpīgi iepazīties ar visu partiju priekšvēlēšanas programmām un kārtīgi izpētīt, kādi cilvēki balotējas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Ir svarīgi atcerēties, ko šī partija vai tās pārstāvētie cilvēki ir darījuši vai nedarījuši pēdējo gadu laikā. Balstoties uz šo pieredzi, izvēlēties sarakstu, kura programma un darbība ir visatbilstošākā Bībeles un Baznīcas dotajai mācībai. 

4. Kad esam izvēlējušies partiju, par kuru balsot ir ļoti būtiski apdomīgi un mērķtiecīgi izsvītrot no dotā saraksta tos cilvēkus, kuru pārliecība un darbība neatbilst Svēto Rakstu un Baznīcas mācībai, savukārt, tos, kuru pārliecība un darbība atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, atbalstām, pievelkot krustiņu. Pašvaldību vēlēšanās mums izvēli izdarīt ir vieglāk, jo daudzus no cilvēkiem pazīstam personīgi un arī mūsu ikdienā viņi ir bijuši mums "tuvāk". 

5. Jāatceras, ka mūsu izvēle ir svarīga mūsu dzīvei nākotnē un tādēļ ir svarīgi savu izvēli izdarīt apdomīgi un ar lielu atbildības sajūtu.

6. Savukārt ievēlētajiem deputātiem ir jāatceras, ka arī pēc vēlēšanām ir jādzīvo atbilstoši savai sirdsapziņai un nekāda partijas disciplīna nevar likt balsot pretēji katra pārliecībai. Ja tas tā notiek, deputāta pienākums ir par to runāt.

pr. Ilmārs Tolstovs

Katru sestdienu 19.00 - Gaismas ceļš! Šodien pēdējo reizi, sauksim pēc Svētā Gara!


 


Gaismas ceļš ir Lieldienu laika lūgšana veidota pēc Krusta ceļa principa. Tajā ir 14 stacijas, kurās tiek pārdomāti notikumi no Kristus augšāmcelšanās līdz Svētā Gara nosūtīšanai Vasarsvētkos. Lūgšana tika izveidota 1988.gadā saleziāņu kopienā. Ja Krusta ceļš beidzas četrpadsmitajā stacijā ar Jēzus apbedīšanu un sēru laiku, tad Gaismas ceļš sākas ar Kristus augšāmcelšanos. Jēzus ir dzīvs! Lai fakts, ka Kristus ir augšāmcēlies, dāvā mums prieku, cerību un spēku!

 

1. JĒZUS AUGŠĀMCEĻAS NO MIRUŠAJIEM

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 24, 1-6)
Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu, un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada. Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām. Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies.

Lūgšanu un dziedināšanas diena 1.maijā.

 

Lūgšanu un dziedināšanas diena
Salaspils Romas katoļu baznīcā
Sestdien, 1.maijā.


9.00 Vissvētakā Sakramenta adorācijas sākums

16.00 Rožukronis

16.30 – animēta klusā lūgšana

17.30 – slavēšana un pielūgsme

Atbrīvošanas lūgšana individuāli pie Aglonas Dievmātes altāra (vada prāvests)

Grēksūdzes iespēja

19.30 svētība ar Vissvētāko Sakramentu.

Bīskapu konferences dekrēts par Dievmātes litāniju

Tuvojas maijs – Dievmātei veltītais mēnesis, kura laikā ik dienas lūdzamies litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, apliecinot mūsu mīlestību pret Kristus Māti, kā arī pazemīgi lūdzot viņas aizsardzību un patvērumu.

Pagājušā gada 20. jūnijā, Marijas Bezvainīgās Sirds svētkos, Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija paziņoja, ka pāvests Francisks šo litāniju ir papildinājis ar trim jauniem Dievmātei adresētiem saucieniem jeb invokācijām:

https://press.vatican.va/content/salastampa/it/bollettino/pubblico/2020/06/20/0350/00805.html

Vēstulē, ko kongregācijas vadība nosūtījusi bīskapu konferenču vadītājiem visā pasaulē, izskan aicinājums šajā laikā, kuru raksturo nedrošība un satraukums, dievbijīgi, ar mīlestību un cerību vērsties pie Marijas. Ņemot vērā šo nedrošību un satraukumu, kā arī dažādus pārbaudījumus, kuru vidū ir ne tikai Covid-19 krīze, bet arī daudzu pasaules iedzīvotāju nepieciešamība visdažādāko iemeslu dēļ pamest savas mājas, pāvests Francisks ir vēlējies litāniju, kuru mēdz dēvēt arī par Loreto litāniju, papildināt ar saucieniem: “Žēlsirdības māte”; “Cerības māte”; “Bēgļu mierinājums”.

Saskaņā ar norādi, sauciens „Žēlsirdības māte“ jāievieto pēc litānijā esošā sauciena „Baznīcas māte“, „Cerības māte“ – pēc „Dieva žēlastības māte“, bet „Bēgļu mierinājums“ – pēc „Grēcinieku patvērums“. Loreto jeb litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam 1587. gadā oficiāli apstiprināja pāvests Siksts V. Tā ir vienīgā Baznīcas oficiāli atzītā litānija Dievmātes godam. Gadsimtu garumā litānijai tika pievienoti vismaz septiņi jauni saucieni. Divus no tiem – “Baznīcas māte” un “Ģimeņu karaliene” pievienoja pāvests Jānis Pāvils II attiecīgi 1980. gadā un 1995. gadā.

Līdz ar to Latvijas Bīskapu konference aicina Latvijas katoļu draudzēs lūgties litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, pievienojot 3 jaunās invokācijas.

Viktors Stulpins
Liepājas bīskaps
Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs

Zbigņevs Stankevičs
Rīgas arhibīskaps metropolīts

Jānis Bulis
Rēzeknes-Aglonas bīskaps

Edvards Pavlovskis
Jelgavas bīskaps

Pārpublicēts no www.katedrale.lv