ceturtdiena, 2013. gada 26. decembris

trešdiena, 2013. gada 25. decembris

otrdiena, 2013. gada 24. decembris

Kristus ir dzimis!



Visus bloga lasītājus šajos lielajos svētkos vēlos sveikt ar svētā Ireneja no Lionas vārdiem: "

"Dievs cilvēku ir radījis mīlestībā un to atpestī mīlestībā!"

Kristus ir dzimis!

pirmdiena, 2013. gada 23. decembris

Kalpošanas plāns Latvijā no 20.12 līdz 6.01

4 adventa svētdiena, 22.decembris

Koknesē sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00

Ziemassvētku vigilija, 24.decembris

Koknesē, sv. Mise 16.00
Skrīveros, sv. Mise 18.00
Aizkrauklē, sv. Mise 21.00

Kristus Dzimšanas svētki, 25.decembris

Koknesē, sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00
Skrīveros, sv. Mise 15.00

Svēto Misi svinēšu vai nu es, vai pr. Māris Zviedris. Grēksūdzes vismaz 30 minūtes pirms svētās Mises un sv. Mises laikā. 

Tiešraide no Vatikāna (Ganiņu sv. Mise, 24.12 plkst. 22.20)

Ziemassvētku vigilijas vakara kārtība

ZIEMSVĒTKU VIGILIJĀ

Ziemsvētku priekšvakarā (24. dec.) ticīgo ģimene pulcējas pie galda, kur uz siena ir uzliktas svētītās oblātas, pieminot silītē uz siena guldināto Bērniņu Jēzu. Ģimenes galva vada kopīgu lūgšanu:

Vadītājs: DIEVA TĒVA UN DĒLA UN SVĒTĀ GARA VĀRDĀ.
Visi: Amen.

Vad.: Rīt Ziemsvētki — Kristus Kunga, Dieva Vienpiedzimušā Dēla, dzimšanas diena virs zemes. Mīlēdams mūs, Viņš atnāca uz šo pasauli cilvēka miesā, lai mūs atpestītu no grēkiem. Ļaunā gara pievilti, pirmie cilvēki bija sagrēkojuši un sevi un mūs atšķīruši no Dieva. Bet Kungs Jēzus atnesa mums piedošanu no debesīm un cilvēkus atkal padarīja par Dieva bērniem. Šajās vakariņās Kristus dzimšanas svētku priekšvakarā Jēzus mums atgādina un rāda, ka mēs esam vienas Dieva saimes locekļi, aicināti cits citu mīlēt, kā Viņš mūs mīlēja un mīl. Tāpēc šovakar piedosim visiem un aizmirsīsim to, kas aizēno mūsu vienotību. Atjaunosim kristīgo nodomu: dzīvot Dieva godam, kalpojot cilvēkiem. Kā vienotības un mīlestības zīmi mēs sniegsim viens otram svētītās maizītes un lūgsimies, lai Dievs palīdz dzīvot tā, kā Kristus mūs ir mācījis.

Vad.: Kungs, atjauno mūsos Tavu mīlestību.
Visi: Lai pasaule pazītu, ka mēs esam Tavi mācekļi.
Vad.: Kungs, uzklausi mūsu lūgšanu.

Lūgsimies:
Kungs, Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, Tu pieņēmi cilvēka miesu un kļuvi mums visiem par Brāli, dari, lūdzam, ka šis vakara mielasts tuvinātu mūs patiesai vienotībai un mīlestībai, un palīdzētu mums visiem būt vienai Dieva saimei kopā ar Tevi, mūsu Brāli un Pestītāju, kas ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo un valdi mūžu mūžos.
Visi: Amen.

Vad.: Sveicinu jūs visus, sagaidot Kristus dzimšanas Svētkus, un vēlu jums bagātīgas Dieva žēlastības.

Pēc tam vadītājs ņem oblātas un izdala pārējiem. Visi lauž oblātas un savā starpā tās dala, izsakot viens otram svētku novēlējumus. Pēc vakariņām var nodziedāt kādu dziesmu, piem., "Dziļā pusnakts tumsā” un nolasīt šo lūgšanu:

Vad.: Dievišķais Bērns Jēzu, miera un saticības Devēj, palīdzi mums dzīvē izpildīt visas labās apņemšanā, ko esi iedvesis mūsu sirdīs.

Visi: Amen. (Un apzīmē sevi ar krusta zīmi.)


No lūgšanu grāmatiņas „Slavējiet Kungu”

sestdiena, 2013. gada 21. decembris

Norvēģu komiķis atmasko "Gender"

Beļģija: NĒ eitanāzijai bērniem!



Drīz Beļģijas parlamentā tiks balsots par jaunu likumprojektu, kas ļaus paplašināt valsts eitanāzijas likumu attiecībā uz bērniem. Ja projekts tiks iekļauts likumā, tad divpadsmitgadīgs bērns drīkstēs izlemt par dzīvību vai nāvi bez vecāku piekrišanas.
Likums dod zināmu autoritāti ārstam lūgt valstij uzņemties vecāku atbildību. Nevienai valdībai nevajadzētu būt tādai autoritātei, kas ļautu vecāku vietā izlemt vai bērnam dzīvot vai nē!
Beļģijas amatpersonas likumprojektu virza ātri un publiska iejaukšanās, piemēram, demokrātiska balsošana, netiek pieļauta. Nedrīkstam par to klusēt un mums jāaicina Beļģijas valdība nevirzīties šādas likumdošanas virzienā. Nedrīkstam samierināties ar nāves kultūru.
Likuma pārkāpēji pašreizējo Beļģijas likumu izmanto ļaunprātīgi un daudzi pārkāpēji netiek sodīti (nepilgadīgo, garīgi nelīdzsvarotu cilvēku, psiholoģisku iemeslu dēļ ieslodzīto eutanāzija, kā arī iemiedzināšana bez personas piekrišanas utt.).
Ar petīciju aicināsim politiķus attiekties no ierosinātajiem likumiem, kā arī aicināsim strādāt pie jauniem likuma aktiem, kas būtu par labu dzīvībai, paliatīvai aprūpei un neaizsargātiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā.
Interneta vietnē citizengo.org ir tapusi petīcija Beļģijas Tieslietu komisijas priekšsēdētājai un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājai, kuru parakstīt var arī Latvijas iedzīvotāji:

Priekšsēdētājas kundze, mēs rakstām, lai mudinātu Jūs apturēt iniciatīvu, kas veicinātu eitanāziju nepilngadīgajiem. Neraugoties uz invaliditāti, dzīvībai jātiek novērtētai. Tiesību aktu pieņemšana, kas pieļauj dzīvības izbeigšanu bez jabkāda iemesla ir nepieņemama un amorāla. Tā vietā mums jāpieliek visas pūle, lai izmantotu pētniecību, kas mums uzticēta, lai nodrošinātu uzmanības pilnu aprūpi, tādējādi atvieglojot viņu fiziskās ciešanas morālā veidā. Sakām NĒ eitanāzijai bērniem!
Ar cieņu,[jūsu vārds]


Pārpublicēts no katedrale.lv

ceturtdiena, 2013. gada 19. decembris

Jaunieši jautā - piederība draudzei, Vasarssvētku draudzes.

1)Kā var zināt, pie kuras draudzes pieder?

Pēc Baznīcas Kanonisko Tiesību kodeksa, ikviena katoļticīgā draudze ir tā, kuras teritorijā ticīgajam ir pastāvīga dzīvesvieta. Parasti tā ir vistuvāk esošā draudze. Eksistē vēl tā saucamās rektoralās draudzes, bez savas teritorijas. Tādas Rīgā piemēram ir svētā Jēkaba katedrāle un svētās Marijas Magdalēnas draudze. Uz tām draudzēm iet cilvēki pēc tradīcijas vai ieraduma (piemēram tur kristīti, iesvētīti vai laulāti, tur gāja viņu vecāki vai vecvecāki, u.tml). Būtu svarīgi regulāri iet uz vienu draudzi un arī tajā draudzē iesaistīties kalpošanā, evaņģelizācijā un citos pasākumos.

2)Kā vasarsvētku draudze atšķiras no katoļu draudzes?

Vasarssvētku draudzes savā laikā atšķēlās vai nu no luterāņu vai baptistu vai citām konfesijām. Šīs draudzes raksturo tas, ka viņi pastiprināta veidā izceļ Svētā Gara darbību un īpaši uzsver ārkārtēju dāvanu esamību, fizisko dziedināšanu, pravietošanu. Dievkalpojumi pārsvarā balstās uz Dieva Vārda lasījumiem no Bībeles, aizrautīgu sprediķošanu un skaļu slavēšanas mūziku. Ļoti izkopta dažādu nozaru kalpošanas, aktīva evaņģelizācijas darbība. Pietrūkst kopskats un no visa Dievišķā Atklāsmes mantojuma, jeb depozīta, ko atnesa Kristus viņi paņem tikai mazu daļiņu un to ļoti izceļ. Liels uzsvars uz ziedojumiem, īpaši 10-to tiesu. Ir lietas, ko mēs varam no viņiem mācīties, tomēr ir lietas, kas viņiem iztrūkst, piemēram liturģija, dažādas garīgās skolas, īpaši meditatīvā lūgšana, maz akcentē Jēzus ciešanas, bieži vien klātesošs "labklājības evaņģēlijs". Dažas no šīm draudzēm nosoda Dievmātes godināšanu, relikviju un svēto godināšanu.

trešdiena, 2013. gada 18. decembris

Katoliskās Baznīcas katehisms - 12.nodarbība (KBK 456-483)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=qodndcb&n=katehisms_12.MP3

otrdiena, 2013. gada 17. decembris

Svētās Komūnijas atteikšana nelaulātajiem nav sods

Pāvests: savā pamudinājumā „Evangelii gaudium” rakstīju par svēto Komūniju tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo attiecībās bez laulībām.

Itāļu laikraksta „La Stampa” žurnālists Andrea Tornielli jautā pāvestam, ko viņš domāja ar dokumentā teikto, par „drosmīgām pastorālajām izvēlēm, attiecībā uz sakramentiem.” Daži komentētaji pieļāva, ka tur tiek runāts par svētās Komūnijas došanu tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo kopā bez laulības citā savienībā. Pāvests Francisks, atbildē žurnālistam kliedē šīs šaubas: „Es runāju par kristību un svēto Komūniju kā garīgo barību, lai dotos uz priekšu un tos vajag saprast kā līdzekļus, nevis balvu vai atalgojumu. Daži uzreiz padomāja par sakramentiem ko dotu nelaulātajiem, kas dzīvo nesakārtotās attiecībās, tomēr es nerunāju par konkrētām situācijām. Vēlējos norādīt pašus pamatus. Ir nepieciešams vairāk cilvēkiem atvieglot ticību, nevis to kontrolēt.” Uz jautājumu, ko tad ar tiem, kuri šķīrušies, pāvests atbildēja: „Svētās Komūnijas liegšana šīm personām nav soda sankcija. Tas vienmēr ir jāatcerās. Tomēr par to es nerunāju šajā dokumentā, viņš pasvītroja.”

Tulkots no www.gosc.pl

Zilonis

Anekdote ar dziļu domu:

Amerikānis, krievs un latvietis redz, kā garām paiet zilonis. Amerikānis domā: "Nez, par cik es viņu varētu pārdot?" Krievs domā: "Es varētu uzsēsties viņam mugurā un būtu vēl varenāks." Latvietis ielien kaktiņā un domā: "Nez, ko tas zilonis par mani padomāja!" :)

svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Sprediķis III adventa svētdienā (Latvijas Radio 1 svētbrīdī)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 2-11)
Tajā laikā Jānis, cietumā dzirdēdams par Kristus darbiem, sūtīja pie Viņa savus mācekļus Viņam pajautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai arī mums jāgaida cits?” 
Bet Jēzus viņiem atbildot sacīja: “Aizgājuši ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie top redzīgi, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas manis dēļ neieļaunosies.” 
Kad viņi aizgāja, Jēzus sāka stāstīt ļaudīm par Jāni: “Ko skatīties jūs izgājāt tuksnesī? Vēja locītu niedri? Bet ko tad jūs izgājāt skatīties? Mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, tie, kas valkā mīkstās drēbes, dzīvo ķēniņu pilīs. Bet ko jūs izgājāt skatīties? Vai pravieti? 
Jā, Es jums saku, pat vairāk nekā pravieti. Viņš ir tas, par kuru ir rakstīts: “Redzi, Es sūtu savu eņģeli tava vaiga priekšā, un viņš sagatavos tavu ceļu tev priekšā.”
Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie rādioklausītāji!

Šīsdienas Mateja evaņģēlija 11 nodaļas lasījumā dzirdējām interesantu aprakstu par savdabīgu, ja tā var teikt „korespondenci” starp Jēzu un Jāni Kristītāju. Jāsaka, ka konteksts, kādā šī saruna norisinājās nav ne tuvu līdzīga tai dāvanu, piparkūku, mandarīnu atmosfērai, kas ik gadus valda šajā laikā, kad tik tuvu, praktiski pēc nedēļas ir gaidāmi Ziemassvētki. Jānis Kristītājs ir ielikts cietumā un ar katru brīdi tuvojas tā diena, kad viņam tiks izpildīts nāvessods, nocērtot galvu. Kādēļ Jānis ir cietumā? Tādēļ, ka viņš, kā vislielākais no praviešiem, izvēlējās radikāli un neatgriezeniski sekot Jēzum un pasludināt patiesību par viņu. Jānis neizvēlas liberālo postmodernisma ceļu, kurā vai nu patiesības jēdziens ir ļoti izplūdis, vai arī patiesības kā tādas nav vispār. Jānis apzinās, ka patiesība, kādu viņš ir atklājis, ir vērtība, kuras dēļ ir vērts atdot savu dzīvību. Un tas ir ļoti nopietni. Cik daudzi no Latvijas cilvēkiem padomju komunistiskās diktatūras laikā atdeva savas dzīvības par ticību. Un cik daudzi tieši šodien daudzā spasaules valstīs izlej asinis par Kristu. Viens no tādiem bija godināmais bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura dzimšanas 125 gadskārtu nesen svinējām un kurš šobrīd ir kandidāts uz paaugstināšanu svēto kārtā. Viņš ir mūsdienu Jānis Kristītājs. Viņš, kurš izgaja padomju koncentrācijas nometnes, tomēr palika uzticīgs patiesībai. Mocekļu liecība ir viens no galvenajiem argumentiem Kristus un Viņa Banzīcas ticamībai.

sestdiena, 2013. gada 14. decembris

Rekolekcijas ar maizi un ūdeni klusumā


Katoliskās Baznīcas Katehisms - 11.nodarbība (KBK 422-455)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=uyuzfcd&n=katehisms_11.MP3

ceturtdiena, 2013. gada 12. decembris

Atbildes uz jauniešu jautājumiem (advents, Ziemassvētki, piederība Baznīcai)

1.Kāda ir adventes nozīme?

Advents ir laiks, kurā mēs gatavojamies pieminēt, atcerēties Jēzus dzīves dramatiskos notikumus, viņa piedzimšanu nedrošos un sarežģītos apstākļos. Kādēļ Baznīca to dara? Kādēļ ir nepieciešama šī cikliskā, ikgadējā gremdēšanās gadsimtiem, tūkstošiem gadu senos notikumos? Tādēļ, ka laiks, kurā mēs atrodamies nav statisks. Laiks kristietībā, atšķirībā no austurmu reliģijām plūst taisnes veidā. No notikuma līdz notikumam. No pasaules radīšanas līdz pasaules beigām. No Kristus nākšanas miesā pirms vairāk kā 2000 gadiem līdz Viņa otrreizējai atnākšanas Pastarajā Tiesā. Un mēs visi, ar savas dzīves notikumiem esam tam visam pa vidu. Bet nevis kā pasīvi vērotāji, it kā no malas. Mēs, kas iesaistāmies šajā „Pestīšanas, Glābšanas virpulī”, tiekam aizrauti līdzi. Mēs tiekam iesaistīti šajos notikumos kā līdzdalībnieki, tādēļ, ka caur Baznīcas ikgadējo notikumu pieminēšanu, tie kļūst klātesoši, dzīvi un reāli. Un tie ietekmē, maina manu un ikviena dzīvi. Vēsturi mēs nevaram izmainīt, nākotne mums ir nezināma. Bet mums ir šodiena, kurā mēs varam pieņemt ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē – dzīvot savu dzīvi kopā ar Dievu. Uzticēties Dievam, Cerēt uz Viņu. Man liekas, ka tā ir adventa būtība – gaidīt, bet gaidīt un rīkoties vienlaicīgi. Jēzus Marka evaņģēlija 13 .nodaļā uzsver: Tad nu esiet nomodā! ... ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.Advents gaidīšanas laiks. Mēģināsim neiemigt, lai tad, kad atnāks Kungs, mēs būtu gatavi un nomodā lai satiktos ar Viņu.  
2.Gaidot Ziemassvētkus, mēs gaidām arī bērna Kristus dzimšanu. Kāpēc? Viņš taču jau ir piedzimis. Vai nesanāk, ka patiesībā vienkārši atceramies Kristus bērna piedzimšanu nevis to gaidām? Vienkārši to atzīmējam un viss? Sanāk taču, ka Kristus nemaz nevar piedzimt vēlreiz, jo tad tā būtu reinkarnācija. Tad ko īsti mēs gaidām Ziemassvētku laikā?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Atcerēšanās ir bibliska patiesība. Jau Vecajā Derībā Izraēlis " atcerējās" izceļošanas notikumus, un šī atcerēšanās bija šo notikumu izdzīvošana tagadnē.
3.Kāpēc pareizticīgajiem ir Ziemassvētki vēlāk nekā mums? Tad taču sanāk, ka mēs gaidām bērna Kristus piedzimšanu savādākā laikā nekā pareizticīgie?

Tas ir saistīts ar to, ka Pareizticīgo, jeb Austrumu Baznīca nepieņēma jauno, t.s pāvesta Gregora kalendāru, bet palika pie vecā stila, jeb Jūlija kalendāra. To viņi darīja teoloģisku iemeslu dēļ, nevēlēdamies pakļauties pāvesta, kura vārdā šis jaunais kalendārs tika ieviests, gribai. No wikipēdijas:

trešdiena, 2013. gada 11. decembris

LKSB studentu Jaungada nometne


Laiks doties!? Nē, ne uz mūža mājām:) Laiks doties uz priekšu, dzīvot, uzņemties atbildību, iniciatīvu. Rīkoties pašam un negaidīt uz citiem, attiecinot to uz visām dzīves jomām - draudzību, ģimeni, studijām, darbu, brīvo laiku.. Esi gatavs doties? Vai arī nejūties gatavs, bet gribi, lai tevi sagatavo? Tad šī nometne ir domāta tieši tev!

TEVI SAGAIDA: lekcijas, diskusijas, radošās darbnīcas, semināri, "Karstā panna" jeb kristieši jautājumu karstugunīs, vakara šovs ar nometnes dalībnieku piedalīšanos, Vecgada dievkalpojums, talantu šovs un Jaungada svinības.

Pieteikšanās līdz 19.decembrim - http://www.lksb.lv
Dalības maksa: Ls 20 / € 28,46 (bez pieteikšanās Ls 23 / € 32,73)
(maksā iekļautas naktsmājas internātā, ēdināšana 3x dienā)
Ierašanās: 29.decembrī no plkst.15:00 (viss sāksies ar vakariņām plkst.18:00)
Dodamies mājās 1. janvārī no plkst. 14:00.

Lai piedalītos, tev jābūt vismaz 18 gadu vecam!

sestdiena, 2013. gada 7. decembris

Bezvainīgā Ieņemšana - kas tā tāda?

8.decembrī (šogad 9.decembrī, jo 2 adventa svētdiena ir "stiprāki" svētki) Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta 1854.gadā: "Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa." Arī vēlākie notikumi mazā Francijas ciematiņā Lurdā apstiprināja šī svarīgā fakta patiesumu. 

Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?

Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus - Dievs un Cilvēks nāca Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Kā zinam, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē.

Māsa Sofija poļu valodā stāsta par situāciju Latvijā, īpaši RARZI


trešdiena, 2013. gada 4. decembris

otrdiena, 2013. gada 3. decembris

Sākam lūgties par Pasaules Jauniešu dienām Krakovā, 2016

Iekšējās sāpes?

Kā sadzīvot ar iekšējām sāpēm vai kā ir iespējams tikt no tām vaļā?

Uz šo jautājumu nebūs viegli atbildēt, jo būtu nepieciešami vēl papildus jautājumi. Jau iepriekš biju teicis, ka ir divu veidu ciešanas - fiziskās un garīgās. Fiziskās ciešanas gan ir  vieglākas, gan smagākas, bet ar tām var dažādos veidos tikt galā, bet garīgās ciešanas ir daudz grūtāk pārvarēt. Tās arī atstāj dziļākas rētas mūsu dvēselē. Šeit būtu svarīgi saprast, kas ir tas avots, kas šīs ciešanas, sāpes izraisa. Varbūt var to novērst. Ja esam ar Jēzu, ja dzīvojam intensīvu garīgo dzīvi, ja mums ir personīgas attiecības ar Kungu, tad kopā ar Jēzu var šīs ciešanas pārvarēt. Ir svarīgi uzticēt tās Dievam, atdot savu sāpi Kungam uz krusta. Jo Viņš mūs saprot, tādēļ, ka pats ir cietis, pats ir gājis ciešanu ceļu. Viņš varbūt ir vienīgais, kas mūs saprot un spēj palīdzēt.

Vēl ir svarīgi, lai savās sāpēs nepaliekam vieni. Nenoslēgties sevī, bet atrast kādu cilvēku, kam savu sāpi varam izteikt. Varbūt tie ir mūsu vecāki, vai brāļi un māsas, varbūt draugi. Ļoti svarīgi, lai arī draudzē, kurā esam, mēs nebūtu anonīmi dalībnieki, bet būtu kādā kopienā vai lūgšanu grupiņā, kurā varam izteikt savas sāpes un grūtības, kur par mums var aizlūgt. Tādā veidā, ejot šo dievišķo un cilvēcisko ceļu, mūsu sirds sāpe var tikt dziedināta. Lūgšos par tevi. 

svētdiena, 2013. gada 1. decembris

Sprediķis 1 adventa svētdienā (Vatikāna Radio)

Mateja evaņģēlijs, 24.nodaļa

36. Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.
37. Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
38. Jo kā tanī laikā pirms ūdens plūdiem viņi ēda un dzēra, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā,
39. Un viņi nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus; tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
40. Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās.
41. Divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.
42. Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.
43. Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā mājā.
44. Tāpēc esiet arī jūs sagatavoti, jo jūs nezināt, kurā stundā Cilvēka Dēls atnāks.