Priecīgus Kristus Dzimšanas svētkus!

Dārgie Salaspils draudzes ticīgie! Lai top slavēts Jēzus Kristus! Esam Kristus Dzimšanas svētku priekšvakarā, un vēlos jūs katru no sirds sveikt šajos gaišajos svētkos, kuros Dievs nonāk uz zemi, lai mums katram dāvātu iespēju piedzīvot Viņa tuvumu un mīlestību. Šis gads ir savādāks, pārdzīvojam COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas un mums visiem ir liela neziņa, kādi būsim mēs paši un kāda būs pasaule pēc visa tā. Tomēr Dievs mums katram dod apsolījumu: “Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam”, (Mateja ev. 28,20). Nebaidīsimies, jo mūsu dzīve ir Dieva rokās. Arī man pašam ir liela neziņa, kā būs, kā veiksies tālāk ar remontiem, bet ticu, ka Dievs vada manu un mūsu draudzes dzīvi.

Kāda ir bijusi mūsu draudzes dzīve šī gada laikā? Neskatoties uz visām grūtībām, centāmies visi kopā atjaunot cerību un mieru mūsu draudzē. Iesakām Bībeles stundas ceturtdienās, atmiņā palika 8.marta svinības, jo tieši pēc tam sākās pandēmija un ierobežojumi, kas lielā mērā apgrūtināja draudzes dzīvi. Bijai aizraujošs svētceļojums uz Aglonu no Krustpils draudzes, kurā piedalījās apmēram 45 svētceļnieki. Mūsu draudzē lūgšanas Dievam tiek izteiktais četrās valodās – latviski, latgaliski, krieviski un poliski. Tas parāda, ka mēs nešķirojam nevienu cilvēku, pēc viņa etniskās vai valodas piederības. Dievam ikviens cilvēks ir dārgs un mūsu dievnama durvis ir atvērtas ikvienam. Esam sākuši raidīt darbadienas dievkalpojumus Radio Marija Latvija ēterā un arī internetā, translējot tiešraidēs. Maijā sākām risināt draudzes fasādes siltināšanas un atjaunošanas projektu un līdz ziemai esam nosiltinājuši un atjaunojuši divas dievnama fasādes. Kad ierados draudzē, draudzes kontā bija “pa nullēm”, granulas nebija sagādātas. Gada laikā visi kopā esam saziedojuši apmēram 55 000 eiro, kas arī deva iespēju nosiltināt divas dievnama sienas. Var teikt, ka šis gads ir bijis stabilizējošais gads draudzē, savukārt nākamais būs izaugsmes un attīstības gads.

Kādi būs jaunā 2021.gada izaicinājumi mūsu draudzē?

1. Nākamais gads mūsu draudzē būs lielais jubilejas gads, jo 10.oktobrī, ar bīskapa vizitāciju, svinēsim mūsu dievnama 25 gadu pastāvēšanas jubileju.

2. Turpināsim dievnama siltināšanu un atjaunošanu. Abām pārējām sienām būs nepieciešams savākt 46 000 eiro. Jau tagad saku paldies ikvienam kas palīdz, atbalsta un lūdzas. Tikai kopīgiem spēkiem mēs to varēsim paveikt.

3. Esmu iesācis draudzes locekļu anketēšanu un pārreģistrēšanu. Iepriekšējais draudzes reģistrs ir no 2000 gada sākuma, līdz ar to ir nepieciešams atjaunot draudzes locekļu status animarum. Lūgums ikvienam paņemt draudzē anketu, aizpildīt un atdot to draudzes prāvestam. Kad beigsies pandēmija, tad centīšos apmeklēt visus draudzes locekļus mājās un pārsvētīt mājas, tādējādi veicinot garīgo atdzimšanu Salaspilī un novadā.

4. Noteikti jādomā par bērnu nometni vasarā, arī par svētceļojumu uz Aglonu, jo daudzi mūsu draudzes bērni, pēc pirmās Svētās Komūnijas vairs nav redzami baznīcā. Vasaras nometnes, svētceļojumi, jauniešu pasākumi var palīdzēt šajā ziņā un dot lielāku impulsu jauniešu darbībai mūsu draudzē.

5. Jādomā arī par “Caritas Latvija” filiāles veidošanu draudzē, lai palīdzētu daudziem trūkumcietējiem. Tā varētu būt iniciatīva, ierīkot dievnamā pārtikas lādi, kur cilvēki varētu ievietot dažādus produktus, kas nebojājas, un tad šīs grupas pārstāvji sadalītu tos pa ģimenēm, kurām ir tāda vajadzība.

6. Būtiski ir domāt par atvērtu dievnamu vismaz gada siltajā periodā, lai cilvēki, kuri iet garām mūsu dievnamam, varētu ienākt un pabūt ar Jēzu vienatnē. Tomēr, lai to īstenotu ir nepieciešami dežuranti, kuri varētu pieskatīt dievnamu. Vēl viena iespēja ir aizslēgt durvis ar stiklu, lai garāmgājēji varētu ienākt priekštelpā un vismaz aplūkot baznīcas iekštelpas caur stiklu, tālāk neejot.

Tie ir tikai daži virzieni kuros varam visi kopā doties, lai attīstītu mūsu draudzes potenciālu un palīdzētu cilvēkiem. Atcerēsimies, ka mēs katrs Dievam esam svarīgs un mums visiem kopā ir pašiem jāaug attiecībās ar Dievu un arī jāpalīdz citiem atrast Jēzu. Gribētu ierosināt, lai mēs katrs, nākamajā 2020. Gadā uz Salaspils katoļu baznīcu atvedam vismaz divus cilvēkus, kuri nepazīst Dievu, bet izrāda interesi par to. Lai Dievs mums palīdz būt atvērtiem. Svētīgus Kristus Dzimšanas svētkus un Dieva žēlstībām un veselības bagātu 2021.gadu.

Jūsu prāvests Ilmārs Tolstovs.

6.janvāris - Triju Ķēniņu, jeb Epifānijas lielie svētki


Pāvesta primāta problemātika

Primāts[1] ir apzīmējums visaugstākai sūtībai un varai Baznīcā, kuru realizē kārtējais Romas bīskaps kā apustuļa Pētera pēctecis, un, kurš tiek saukts par pāvestu. Vatikāna I koncils IXX gs. beigās šo patiesību formulēja dogmas veidā, kas noteica, ka Romas bīskaps ir apveltīts ar visaugstāko jurisdikcijas, mācīšanas varu, kas ir saistīta ar nemaldības privilēģiju. Svētais Ambrozijs savā laikā ir teicis: ubi Petrus ibi Ecclesia (kur Pēteris, tur Baznīca).

Bibliskais pamatojums 

Evaņģēliju apraksti norāda uz Pētera īpašo pozīciju t.s. „divpadsmitnieka”, jeb divpadsimt apustuļu kopienā. Viņš ir starp trīs īpaši izvēlētiem mācekļiem, kuri bija liecinieki Jēzus pārveidošanās brīdī (Mk 9, 2-8; Mt 17, 1-8; Lk 9, 28-36), lūgšanās Olīvdārzā (Mk 14, 32-42; Mt 26, 36-46; Lk 22, 39-46), Jaira meitiņas piecelšanā no mirušajiem (Mk 5,7). Kā īpaši notikumi, par kuriem runā evaņģēlists, ir jāmin Pētera izraudzīšana (Lk 5,1-11), staigāšana pa ūdens virsmu (Mt 14, 28...), u.c. Atrodam arī Pētera vārda nosaukšanu kā pirmo divpadsmit apustuļu vārdu „katalogā”. Jēzus Sīmanim nomaina vārdu uz Pēteris - Kefas - "klints" un svinīgi pasludina viņu par Baznīcas galvu: „Un es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs” (Mt 16,16), kā arī lūdz par Pētera ticības stiprumu: „Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus, bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!”(Lk 22, 31-32) Pirmo gadsimtu kristiešiem šie teksti bija par pamatu, lai atzītu Pēteri un viņa pēctečus par vienotības principu visā Baznīcā. Arī apustulis Pāvils norāda, ka, „...Viņš (Jēzus) saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit” (1 Kor 15, 4b-5). Šajā vissenākās Tradīcijas liecībā atrodama informācija par Kēfasu, kā Pāvils sauc apustuli no Betsaidas, un viņa galveno lomu sludināt vēsti par Jēzus augšāmcelšanos. Apustuļu darbos, aprakstot pirmējās Baznīcas dzīvi, autors norāda uz apustuļa Pētera vadošo lomu mācekļu kopienā. Viņš tiek nosaukts kā pirmais apustuļu rindā (apd 1,13), viņš arī uzstājās kā visas apustuļu kopienas galvenais pārstāvis (Apd 2, 14.38). Viņš vada Matīsa izraudzīšanu (Apd 1,15-26) un izsaka svinīgu uzrunu, kad ir izdziedināts paralizētais (Apd 3,1-26), u.t.t.

Sukcesijas[2] problemātika

Katoļu eklezioloģija māca, ka saskaņā ar Kristus gribu, apustuļa Pētera primaciālā sūtība nebija tikai viņa, apustuļa Pētera īpašā privilēģija, bet gan kļuva par Baznīcas svarīgu struktūras elementu un šī pārmantotība nepārtraukti turpinās primāta amata kalpošanā, tādēļ ka Pēterim nepieciešams būt Baznīcas klintij, kurai jāpastāv līdz pat pasaules beigām. Persona, kas šo kalpošanas amatu Baznīcā realizē ir kārtējais Romas bīskaps un Pētera pēctecis primāta kalpojumā. Primāta mērķis ir nodrošināt vienotību un turpinātību Baznīcā arī pēc pēdējā apustuļa nāves, jo Jēzus vēlme bija dibināt redzamu struktūru – Baznīcu, kuras redzamā galva šeit uz zemes ir pāvests. Pirmo gadsimtu kristieši, redzot apustuļa Pētera apustuliskās kalpošanas noslēgumu un mocekļa nāvi Romā, nonāca pie slēdziena, ka saskaņā ar vissenāko literāro un arheoloģisko tradīciju, primaciālā sukcesija ir saistīta ar Romu, kur atrodas pirmā apustuļa Pētera mocekļa relikvijas.