pirmdiena, 2018. gada 14. maijs

Katoļu kapusvētki 2018.gadā


Kapusvētki 2018.gadā

I Meža kapos (pie kapličas)
22.jūlijā 15.00

Sarkandaugavas kapos (pie baznīcas)
29.jūlijā 15.00

II Meža kapos (pie kapličas)
5.augustā 15.00

Jaunciema kapos (pie kapličas)
19.augustā 15.00

Vecmīlgrāvja Baltās baznīcas kapos (pie kapličas)
9.septembrī 15.00

Visos kapos tiks svinēta svētā Mise par kapsētā aizgājušajiem piederīgajiem. Pusstundu pirms dievkalpojuma būs iespēja pieiet pie grēksūdzes. Pēc dievkalpojuma tiks pasvētīti kapu pieminekļi, krusti un apmalītes. Būs iespēja pieteikt svētās Mises aizlūgumus par mirušajiem draudzes baznīcā.

Svētceļojums uz Aglonu no Rīgas


svētdiena, 2018. gada 29. aprīlis

Notikumu plāns Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē


Gaidāmo notikumu plāns
Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē
(saraksts nemitīgi var mainīties)

Maijs

18.maijs 18.00 – sv. Jāzepa vīru organizētā nakts adorācija – slavēšana
20.maijs 14.00 – bērnu Pirmā Komūnija
26.maijs 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem
31.maijs – Vissvētākās Miesas un Asins svētki

Jūnijs

1.jūnijs 17.45 – baznīcu nakts
3.jūnijs pēc svētās Mises 11.00 Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētku procesija ar 4 apstāšanās vietām
11.jūnijs 9.00 – lūgšanas par slimajiem
16.jūnija vakarā – mūsu draudzē nakšņo Latvijas 100-gades svētceļnieki
23.jūnijs – sv. Jāņa Kristītāja svētku vigīlija, Jāņu svinības draudzē (iespējams)
29.jūnijs – svētā Pētera un Pāvila svētki
30.jūnijs – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

Jūlijs

11.jūlijs 9.00 – lūgšanas par slimniekiem
22.jūlijs 15.00 – kapusvētki I Meža kapos
28.jūlijs 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem
29.jūlijs 15.00 – kapusvētku Sarkandaugavas kapos

Augusts

1.augusts 9.00 – uz Aglonu iziet draudzes svētceļnieki
5.augusts 15.00 – kapusvētki II Meža kapos
11.augusts 9.00 - lūgšanas par slimniekiem
19.augusts 15.00 – kapusvētki Jaunciema kapos
25.augusts 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

Septembris

9.septembris 15.00 – kapusvētki Vecmīlgrāvja kapos
11.septembris 9.00 – lūgšanas par slimajiem
24.septembris – pāvesta Franciska vizīte Latvijā

ceturtdiena, 2018. gada 12. aprīlis

Katru piektdienu adorācija un grēksūdzes


ADORĀCIJA
UN GRĒKSŪDZES


Katru piektdienu Rīgas Kristus Karaļa draudzē

18.30 svētā Mise
19.00 Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana adorācijai
Grēksūdzes iespēja
21.00 depozīcija (Vissvētākā Sakramenta noņemšana)

trešdiena, 2018. gada 11. aprīlis

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 8.04.2018

Vasaras periodā baznīca pa dienu būs atvērta. Vajadzīgi dežuranti. Ja būtu 30 cilvēki, kuri varētu ziedot vismaz vienu dienu, būtu labi

Ir iznākusi draudzes avīzīte

27.-29.aprīlim notiks cietumu kapelānu seminārs

Caritas aploksnēs esam savākuši 868,16.eiro, kas ir nodoti Caritas Latvija rīcībā.

Lasīsim un atbalstīsim katoļu medijus un presi, arī “Radio Marija Latvija”. Grāmatu galdā ir pieejama sveces un garīgā literatūra. Izmantosim to.

Turpinās darbi pie dārza un stāvvietu labiekārtošanas. Baznīcas galvenās kāpnes ir sabrukušas – vajadzīgas jaunas kāpnes. Maijā tiks iegādāts granulu katls baznīcas apkurei.

Nedēļas vidū notiek dažādas tikšanās – vīru un sievu, kā arī māmiņu

22.aprīlī 14.00 pie mums viesosies arhibīskaps kopā ar konsekrētajiem un jauniešiem.

Informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv
Ilmārs Tolstovs, +37126382126, kkdraudze@gmail.com, twitter:@KKdraudze

svētdiena, 2018. gada 1. aprīlis

Ko katolim darīt Lieldienu laikā līdz Vasarsvētkiem?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai.

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.


piektdiena, 2018. gada 30. marts

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

sestdiena, 2018. gada 3. marts

Gavēņa laika apcere: Rūgtās asaras


RŪGTĀS ASARAS
                             Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
                                    Manu sirdi skumjām pildiet.

                                    Raudiet manas acis, raudiet,
                                    Sāpēm sevi nežēlojiet.

                                    Nobāl saule, zvaigznes tālās,
                                    Nodreb zeme visās malās.
                                   
                                    Kapu vietas vaļā veras,
                                    Dieva svētie augšāmceļas,
                                   
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.

Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.

Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.

Kristus mokas, viņa rētas,
Dvēselei būs mūžam svētas.

Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.

Jēzu, ļauj lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.

Gavēņa laika apceres: Krustaceļš



I KRUSTACEĻŠ

Krustaceļu ejot kopīgi, var pieturēties pie šādas kārtības:

1)      Krustaceļa dziesma (dzied, ejot no vienas stacijas uz otru);
2)      V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam. R. Jo ar savu svēto krustu Tu esi atpestījis pasauli. 
3)      Attiecīgā apcere no sv. Rakstiem;
4)      Lūgsimies: (seko Baznīcas lūgšana);
5)      Tēvs mūsu... Esi sveicināta Marija...
6)      V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu.
R. Apžēlojies par mums.


IESĀKUMA DZIESMA

Cik sāpīga šī piemiņa,
Kas domājis to būtu,
Ka pats vienīgs Dieva Dēls
Krustā piekalts kļūtu.
     
Tas mūsu grēks — šis sāpju grēks,
      Ko Jēzus cieš pie krusta;
      Kaut, pieminot to visi mēs,
      Kā pārmetumu justu.

Kaut asarās un lūgšanās
Sirds visu paciešt spētu,  —
Ja sāpes, kas Tev darītas,
Mūs arī piemeklētu.

      Ak, Dieva Māt’! Kā sāpināt
      Tie Tavu sirdi prata,
      Kad Dēlu krustā redzēji
      Bez gala skumdināta.

Vissmagākā bij’ nasta tā,
Ko izredzētais godam
Pats labprātīgi uzņēma,
Lai glābtu mūs no soda.

      Mēs apsolām Tev vienīgam
      Būt dzīvē uzticīgi,
      Un tad uz mājām mūžīgām
      Tev sekot pazemīgi.

pirmdiena, 2018. gada 12. februāris

Gavēņa laiks Rīgas Kristus Karaļa katoļu draudzē

19.marts – svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami

9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski

25.marts – Kunga pasludināšanas svētki

Pārcelti uz 9.aprīli

Krustaceļš
Trešdienās un piektdienās 8.00
Piektdienās 19.15 – izņemot 9.martu, kad 17.30
Svētdienās 8.00 poliski un 10.00 latviski

Rūgto asaru dziedājums

Katru svētdienu pēc svētās Mises 11.00

Žēlsirdības kronītis
Katru svētdienu pēc svētās Mises 14.00 dziedāts

Draudzes rekolekcijas 9-11.marts

9.-11.marts. Informāciju skatīt atsevišķā plakātā

Lūgums savlaicīgi pieiet pie Lieldienu grēksūdzes

svētdiena, 2018. gada 4. februāris

Histēriskā žurnālistika un šokējošā kultūra!

foto no Facebook resursiem
Noskatoties LTV raidījumu "Kultūršoks" par t.s. "Stambulas konvenciju" sirdi pārņēma skumjas par izveidotā sižeta vienpusējību un patiesībā par demogoģiju padomju laika stilā, kāda valda gan sabiedriskajā medijā, gat tieši šajā raidījumā. No pussstundu garas sarunas žurnāliste ievieto dažas minūtes, neparādot visas runas kontekstu un padarot mani par vardarbības piekritēju. Par to ļoti žēl. Iespējams, ka pati žurnāliste nāk no Latgales. Iespējams, ka viņa ir pat katole. Iespējams, ka viņa ir vīlusies Baznīcā. Iespējams, ka pati Baznīca viņu ir sāpinājusi. Vismaz pēc viņas veidotajiem sižetiem tā var šķist. Domāju, ka šāds žurnālists nevarētu strādāt valsts televīzijā. Domāju, ka šādi sižeti, ko veido šis raidījums, nav saistīti ar kultūru. Bet varbūt tās ir tikai manas domas. Pārdomām pārpublicēšu kādu rakstu, kurš aicina žurnālistus padomāt par savas darbības ētiku un morāli. Lūdzu Dievu par visiem - gan draugiem, gan nelabvēļiem!

Lurdā, Francijā, no 24. līdz 26. janvārim notika vairāk nekā 300 katoļu žurnālistu tikšanās, kuras galvenais temats bija “Mediji un patiesība”. Žurnālisti no visas pasaules sava aizbildņa sv. Franciska no Sales svētkos tiekas jau 22. gadu. Šogad saieta rīkošanā pirmo reizi piedalījās arī Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāts. Dalībnieku vidū bija Vatikāna valsts sekretārs, kard. Pjetro Parolins, un minētā sekretariāta prefekts, pr. Dario Vigano, kā arī daudzi Francijas bīskapi un tie, kuri ir atbildīgi par komunikāciju Baznīcā. Piektdien Parādīšanos grotā kard. Parolins celebrēja Euharistiju.

Vatikāna valsts sekretārs atgādināja, ka dzīvot patiesībā nozīmē būt uzticīgiem Dievam un kalpot tuvākajam. Ja mēs neesam uzticīgi Dievam, tad melojam un savā ziņā paši kļūstam par “fake news”. No katoļu žurnālista tiek sagaidīta ne tikai kompetence, bet arī spēja “monitorēt” šo pasauli, analizēt ziņas, tās interpretēt un saskatīt konstruktīvās lietas, kas varētu kalpot cilvēka integrālai attīstībai.

Tikšanās laikā žurnālisti aplūkoja patiesības filozofiskos, teoloģiskos, politiskos un mediju aspektus, tādējādi atbildot pāvesta izteiktajam aicinājumam darīt visu iespējamo, lai komunikācija visos tās veidos būtu konstruktīva un kalpotu patiesībai. Klātesošo redzeslokā bija arī tādas mūsdienu problēmas kā relatīvisms, informācijas histerizācija, post-patiesība un žurnālistu ētika. “Kalpošana patiesībai ir galvenais visu pilsoņu, tai skaitā, kristiešu pienākums”, lasām Katoļu Mediju federācijas paziņojumā. Runa ir nevis par izdabāšanu vairākuma viedoklim vai stīvu “kalpošanu” patiesībām, bet – par kalpošanu patiesībai, kas ir dinamiska, piešķir jēgu cilvēces eksistencei šodien un izgaismo nākotni.

Tikšanās pēdējā dienā franču žurnālists Samuēls Ļevins saņēma pirmo Žaka Hamela Prēmiju. Žaks Hamels bija priesteris, ko 2016. gada 26. jūlijā Svētās Mises laikā nogalināja kāds džihādists. Šis priesteris savas dzīves laikā atbalstīja miera un starpreliģiju dialoga iniciatīvas. Ceremonijā piedalījās arī viņa māsa Rozelīna Hamela.

Kā jau tika ziņots, svētā Franciska no Sales svētku priekšvakarā Vatikāns publicēja pāvesta vēstījumu Vispasaules Sociālo Komunikāciju dienai, kas tiks atzīmēta 13. maijā. Šogad dokumentam Svētais tēvs izvēlējās tematu: “Patiesība darīs jūs brīvus” (Jņ 8, 32). Nepatiesās ziņas un žurnālistika mieram”.

Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāta prefekts, pr. Vigano, komentējot pāvesta vēstījumu, norādīja, ka tam ir dziļas bibliskās saknes. Citāts no Svētajiem Rakstiem ir izmantots gan tā nosaukumā, gan arī pašā tekstā atrodam atsauces uz Bībeli. Francisks jau dokumenta sākumā atsaucas uz stāstu par Kainu un Ābelu, un Bābeles torni (sal. Rad 4, 1-16; 11, 1-9). Ar to viņš grib norādīt, ka tad, kad cilvēks padodas savam egoismam un augstprātībai, tad viņš var izkropļotā veidā izmantot arī savu komunikācijas spēju – teica pr. Vigano.

Vēstulē Ebrejiem lasām: “Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu, kuru Viņš iecēlis visam par mantinieku, caur ko Viņš arī radījis pasauli” (Ebr 1, 1-2). Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāta prefekts skaidroja, ka visa pestīšanas vēsture, tas ir, derība, ko uzticīgais Dievs nemitīgi atjauno ar bieži vien neuzticīgajiem ļaudīm, ir dialogs, kurā izskan aicinājumi un svētības vārdi. Tas notiek līdz pat Jēzus atnākšanai, kurš, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, ir Patiesība. Lūk, tas ir pāvesta vēstījuma pats stūrakmens, uz kā balstās visas pārdomas, kā arī viņa paša aicinājums “veicināt miera žurnālistiku”. Jāņa evaņģēlija vārdi “Es esmu Patiesība” (Jņ 14, 6) nav tikai frāze vai abstrakti vārdi. Divas dabas Kristū (cilvēciskā un dievišķā daba) nav sajauktas kopā, bet pieder viena otrai personas vienotībā. Dieva atklāsme Kristū ietver citādību un tādā veidā atklāj attiecību iezīmēto patiesību. Cilvēku var atbrīvot tikai šī patiesība. No tā izriet attiecību kvalitātes milzīgā nozīme.

Runājot par savstarpējām attiecībām, ir skaidrs, ka komunikācija var nest gan lielu labumu, gan arī nogalināt. Par to skaidri liecina stāsts par Kainu un Ābelu, un Bābeles torni, kā arī slavenais krievu rakstnieks Dostojevskis, kura grāmatas “Brāļi Karamazovi” fragmentu savā vēstījumā citē arī pāvests Francisks. “Tas, kurš melo pats sev un klausa saviem meliem, nonāk tik tālu, ka vairs nespēj atšķirt patiesību ne sevī, ne sev apkārt, un sāk vairs necienīt ne sevi, ne citus”, raksta Dostojevskis. “Tā kā viņš vairs nevienu neciena, viņš pārstāj mīlēt, un, dzīvojot bez mīlestības (…), nododas zemiskajām kārībām un baudām un šo netikumu rezultātā kļūst kā mežonis; bet tā visa iemesls ir nemitīgā melošana (…)”. Komentējot šos vārdus, pr. Vigano mudināja pārdomāt par to, kādas ir mūsu attiecības vienam ar otru un ar sevi. Viņš atgādināja pāvesta vēstījumā teikto: “Komunikācija cilvēku starpā ir būtisks līdzeklis dzīvošanai komūnijā”.

J. Evertovskis - Vatikāna radio [http://lv.radiovaticana.va/news/2018/01/27/kato%C4%BCu_%C5%BEurn%C4%81listu_tik%C5%A1an%C4%81s_lurd%C4%81/1360753]

piektdiena, 2018. gada 2. februāris

Svētdienas skola pieaugušajiem Rīgas Kristus karaļa draudzē


Svētdienas skola pieaugušajiem
(tiem, kuri vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (pirmajai svētajai Komūnijai) un laulībām)

Pirmā nodarbība notiks svētdien, 2018.gada 4.februārī plkst. 15.00

Nodarbības notiks katru svētdienu plkst. 15.00.

Nodarbības noslēgsies 29.aprīlī

ceturtdiena, 2018. gada 1. februāris

Stāsts par Gender ideoloģiju

Lai labāk raksturotu Gender ideoloģijas sekas, kuras var skart arī Baznīcu, izstāstīšu kādu stāstiņu, kuru, visdrīzāk, pret Baznīcu agresīvi noskaņotā LTV raidījuma "Kultūršoks" žurnāliste 2.februāra raidījumā neiekļaus.

Reiz, kādā dienā Kārlītis apjauš, ka, neskatoties uz to ka viņa bioloģiskais dzimums ir vīrietis, viņš sevi jūt kā sieviete un vēlas nēsāt sieviešu drēbes un vispār kļūt par Anniņu. Viņš nevēlas mainīt bioloģisko dzimumu, tādēļ viņš, tajā valstī kur ar likumu ir tiesības izvēlēties socialās dzimtes (gender) piederību, kļūst par Annu, ar ierakstu pasē un tur norādīto dzimumu - sieviete. Var gadīties ka viņš ir arī homoseksuālis un vēlas noslēgt laulību baznīcā. Tā kā Baznīca (vismaz Katoļu Baznīca) nelaulā viendzimuma pārus, viņš ar otru personu, piemēram Andrīti dodas uz Baznīcu pie garīdznieka, lai lūgtu laulību. Ārēji viņi izskatās kā vīrietis un sieviete, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Kā rīkoties garīdzniekam, ja pasē viņi ir divi dažādu dzimumu cilvēki, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Ja garīdznieks atsaka viņiem laulību, tad, balstoties uz Stambulas konvenciju, viņš vērš vardarbību pret Anniņu (kurš patiesībā ir Kārlītis) un viņu var apsūdzēt par cilvēka socialās dzimtes nerespektēšanu un vardarbību pret viņu.

Pāvests Francisks par Gender ideoloģiju dokumentā 'Amoris Laetitia"

56. Yet another challenge is posed by the various forms of an ideology of gender that “denies the difference and reciprocity in nature of a man and a woman and envisages a society without sexual differences, thereby eliminating the anthropological basis of the family. This ideology leads to educational programmes and legislative enactments that promote a personal identity and emotional intimacy radically separated from the biological difference between male and female. Consequently, human identity becomes the choice of the individual, one which can also change over time”. It is a source of concern that some ideologies of this sort, which seek to respond to what are at times understandable aspirations, manage to assert themselves as absolute and unquestionable, even dictating how children should be raised. It needs to be emphasized that “biological sex and the socio-cultural role of sex (gender) can be distinguished but not separated”.

[https://w2.vatican.va/content/dam/francesco/pdf/apost_exhortations/documents/papa-francesco_esortazione-ap_20160319_amoris-laetitia_en.pdf]

56. Другой вызов бросают разные формы идеологии, обычно называемой гендерной, «отрицающей естественное различие и общность мужчины и женщины. Она стремится к обществу без половых различий, опустошает антропологический базис семьи. Эта идеология вводит образовательные программы и законодательные ориентиры, выдвигающие на первый план личную идентичность и чувственную интимность, полностью оторванные от биологических различий между мужским и женским полом. Человеческая идентичность отдается на волю индивидуалистического выбора, в том числе, меняющегося со временем». Беспокоит и то, что некоторые идеологии такого типа, претендуя на ответ на определенные, порой понятные, ожидания, стремятся навязать себя в качестве единственного мировоззрения, определяющего, в том числе, воспитание детей. Нельзя игнорировать, что «биологический пол [sex] и социокультурная роль пола [gender] могут различаться, но не разделяться»

[https://w2.vatican.va/content/francesco/ru/apost_exhortations/documents/papa-francesco_esortazione-ap_20160319_amoris-laetitia.html]

pirmdiena, 2018. gada 29. janvāris

Kas ir Gender ideoloģija?

Dzimumu līdztiesība kā Eiropas Savienības ideoloģija un tās identitātes zīmols

Ideoloģija ir vērtību hierarhija. Eiropas Savienība (ES) ir deklarējusi, ka dzimumu līdztiesība ir tās galvenā prioritāte kopš Kopienas dibināšanas brīža, tā pieder tās pamattiesībām un ir nozīmīgākā no ES kopējām vērtībām. Paceļot vērtību virsotnē dzimumu līdztiesību, Eiropas Savienība to ir atzinusi un pieņēmusi par savu ideoloģiju, tā ir kļuvusi par ES identitātes zīmolu un ES ideoloģisko stūrakmeni.[1] Šīs ideoloģijas mērķis ir jaunas, viegli pārvaldāmas (manipulējamas), uz materiālo labklājību (patērnieciski) orientētas sabiedrības radīšana. Kā izrādās, šā mērķa sasniegšanai labi jebkuri līdzekļi.

"Dženderisma" ideoloģijas pamatā ir postulāts, ka dzimums ir nevis bioloģiski nosacīta jeb iedzimta cilvēka pazīme, bet gan sociāls konstrukts, kuru cilvēkam savas dzīves laikā ir tiesības brīvi izvēlēties un mainīt. Šādi traktējot dzimumu, dzimumu līdztiesības ideoloģija faktiski veic nežēlīgu un noziedzīgu sociālu eksperimentu, uztiepjot sabiedrībai kā normu domāšanas un uzvedības paradumus, kas raksturīgi cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Starptautiskajā slimību klasifikatorā IDC-10 dzimumidentitātes traucējumiem ierakstīti kā personības psihiski un uzvedības traucējumi (kods F64).

Īru izcelsmes ASV sociologos un psihologs Patriks Fagans (Patrick Fagan) par dzimuma kā sociāla konstrukta definīciju saka, ka tā ir "pierādījums tam, kad doma jau tik tālu attālinājusies no realitātes, ka uzskatāma par garīgās saslimšanas izpausmi, kas raksturīga tiem, kuri pavadījuši gadus, apgūstot viltus zinātnes augstākā līmeņa studiju programmās modernajās augstskolās".

Lai šo ideoloģijas nepilnību labotu, Eiropas Parlaments 2011. gada 28. septembrī izdeva rezolūciju [2], kurā uzdeva Pasaules Veselības organizācijai noņemt dzimumidentitātes traucējumiem pataloģijas statusu un svītrot dzimumidentitātes traucējumus no Starptautiskā slimību klasifikatora 11 versijas (ICD-11), kuras gala redakcijai jābūt izstrādātai līdz 2015. gadam.

Sociālā dzimuma ('gender') tiesības pastāvīgi visdažādākajos veidos tiek politiski un institucionāli nostiprinātas un aizsargātas visiem iespējamiem līdzekļiem, arvien biežāk - tieši represīviem. Laikā no 1975.gada ES ir ieviesusi aptuveni 15 direktīvu saistībā ar dzimumu līdztiesības nostiprināšanu. 2011.gada 11.martā Stambulā parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes "Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kuru līdz šim parakstījušas 23 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Konvencijā "ar terminu "dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem." Šīs definīcija ir nozīmīga tādēļ, ka, ratificējot Konvenciju, šāda cilvēka dzimuma oficiālā izpratne būs saistoša visām dalībvalstīm.

Paraksties pret Stambulas konvencijas ratificēšanu!

Parakstīties var šeit: https://manabalss.lv/par-stambulas-konvencijas-neratificesanu-latvija-republikas-12-saeima/show

Šeit ir arī plašs skaidrojums par problēmas būtību: https://manabalss.lv/system/initiatives/documents/000/000/975/original/Skaidrojums.pdf?1464165148


Dieva Žēlsirdības godināšana

Rīgas Kristus Karaļa draudzē svētās Faustīnes relikvijas un Dieva žēlsirdības godināšana ir plānota no 9.-11.martam. Aicināti visi!

Gender ideoloģija marksisma dūmakā

Šajā rakstā, izmantojot poļu katoļu laikraksta "Gosc niedzielny" veiktos pētījumus mēģināšu paskaidrot, ko nozīmē, šķietami "nevainīgā" 'gender' ideoloģija.

Tā ir patiešām ir ideoloģija, kuras mērķis ir pārveidot sabiedrisko attiecību formas, par pamatu ņemot to pašu, mums labi zināmo, tikai mazliet piemirsto marksismu. Mērķis ir graut un iznīcināt dabisko ģimenes modeli, un to paveikt, izjaucot robežas starp dzimumiem.

Marksisma pamatlicējs Fridrihs Engels, vienā no savām vissvarīgākajām grāmatām rakstīja: "Vēsturē par vienu no pirmajiem antagonismiem ir jāatzīst antagonisms starp vīrieti un sievieti monogāmiskā laulībā un par pirmo uzspiešanu - vīrieša pārākumu pār sievieti." ("Ģimenes izcelšanās, valsts un privātais īpašums")

Šo domu tālāk attīstīja amerikāņu feministe Shulamith Firestone (1945-2012), kuru atzīst par 'gender' ideoloģijas pamatlicēju. Savā grāmatā "Dzimumu dialektika" viņa sintezē Zigmunda Freida, Kārla Marksa, Fridriha Engelsa un Simone de Beauvoir idejas. Šajā grāmatā viņa uzsver: "Lai likvidētu un ierobežotu ekonomiskās klases ir nepieciešama proletariāta revolūcija, tāpat lai likvidētu dzimumu klases, jeb kārtas ir nepieciešama apspiesto (sieviešu) klases revolūcija, un šai klasei pilnībā ir jāpārņem vara pār reprodukcijas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka sievietēm ir ne tikai pilnībā jārīkojas ar savu ķermeni kā īpašumu, bet arī pilnībā jāpārņem kontrole pār visu cilvēka vairošanās un auglīguma sfēru. Viņai ir jākontrolē demogrāfiskā bioloģija un visas sabiedriskās institūcijas, kas ir saistītas ar bērnu radīšanu un audzināšanu." (S. Firestone, M.A. Peters, "Gender, pasaules politiskā un kultūras norma").

Šis fragments skaidri norāda, ka 'gender' ideoloģijas pamatā ir marksisms, sabiedriskās klases cīņas vietā tiek novietota dzimuma cīņa, kurā sieviete ir apspiestā klase, un tās mērķis ir iegūt kontroli pār auglīguma sfēru.

Cīņu par reproduktīvām tiesībām aizsāk Margaret Sanger (1879-1966), kura ir Starptautiskās Ģimenes Plānošanas Federācijas (IPPF) dibinātāja. Sanger uzskata, ka "mātišķība - tā ir reproduktīvā verdzība," no kuras vajag atbrīvot sievietes. "Sieviete ir novājināta ar to, ka tā ir sieva un māte. Vajag atbrīvot sievieti no šīm šausmām, no tās verdzības, kāda ir grūtniecība, dzemdēšana un bērnu audzināšana."

'Gender' ideoloģijas pmatā ir tēze, ka, pat ja mēs nevaram izslēgt bioloģisko dzimumu, tomēr mūsu uzskats par dzimumu ir sabiedrības un kultūras uzspiests mūsu dzīves laikā. S. Firestone savos radikālajos uzskatos postulē un unificē dzimumu un panseksuālismu. Viņas uzskats ir tāds, ka "sociālistiskās revolūcijas mērķis bija ne tikai likvidēt ekonomisko klasu, jeb šķiru privilēģijas, bet pat vispār likvidēt šīs klases kā tādas. Līdzīgi arī feministiksās revolūcijas mērķis ir ne tikai likvidēt vīriešu dzimuma privilēģijas, bet likvidēt pavisam jebkādu dzimumu izpratni. Jebkāda dzimumu izpratne vairs nebūtu kultūras un sabiedriskajā ziņā nepieciešama. Tieši homo, hetero, bi - seksuālisms ir šīs ideoloģijas augļi un sekas un veicinātāji. Reprodukcija vairs netiek saistīta ar dzimumu vai ģimeni. Šajā modelī viss ir iespējams. Arī 'In Vitro' apaugļošanas veicināšana ietilpst šajā pat ideoloģiskajā plāksnē.

Dzimumu kulturālo teoriju aizsācējs ir amerikāņu psihologs un seksologs John Money (1921-2006). Tieši viņš pirmais sāka lietot vādu 'gender', kā apzīmējumu dzimumam, kurš nav saistīts ar bioloģisko dzimumu. Viņš 'gender' definēja kā sabiedrisko lomu, mūsu pašu subjektīvo viedokli par savu vīriķību un sievišķību. Kau arī viņš neizslēdza biloģisko dzimumu, tomēr runāja par "gender role" (loma, kādu uzņemamies).

'Gender' definīciju, kā sabiedriko lomu attīstīja britu socioloģe un feministe Ann Oakley (1944). Pēc viņas uzskatiem, dzimums nav dabiska, bet ir atkarīga no kultūras, kurā notiek socializācija. "Vīrišķība un sievišķība nav "dabiskas substances", bet gan psiholoģiskas un kulturālas sekas, sabiedrisko procesu rezultāts, kurā indivīds iegūst vai nu vīrieša vai sievietes iezīmes".

Arī pazīstamā amerikāņu feministe Judith Butler (1956) cieši saista šo ideoloģiju 'gender' ar homo un trans - seksualitāti. Viņa uzskata, ka eskistē gan bioloģiskais, gan kulturālais dzimums, tomēr kulturālais dzimums neizriet no bioloģiskā, bet rodas no kulturālajiem procesiem. Viņa uzskata, ka nav tikai viens kulturālais dzimums, bet tas var būt ļoti daudzveidīgs un ļoti atkarīgs no audzināšanas bērnībā. Ja mēs bērnībā bērnam "iestāstīsim", ka viņš ir pretējais dzimums, vai homoseksuālis, tad viņš arī šādu lomu dzīves laikā spēlēs, neatkarīgi no sava bioloģiskā dzimuma. Tādējādi veidojās t.s. "performatīvisma" teorija un šo teoriju atzīst un tā iznīcina jebkādas robežas ne tikai starp vīrieša un sievietes bioloģisko dzimumu, bet vienādo lesbiešu, transseksuāļu, biseksuāļu un homoseksuāļu dzimuma izpratni.

Mūsu, kā kristiešu lielākais satraukums ir šīs ideoloģijas mēģinājums graut un iznīcināt ģimeni un mēginājums audzināt bērnus, atrauti no bioloģiskajiem procesiem. Pāvests Jānis Pāvils II šādus mēģinājumus nosauca par antropoloģisko kļūdu. Visi šie grupējumi vēlas iznīcināt "tradicionālās ģimenes tirāniju". Mūsdienu amerikāņu feministe un filozofe Alison Jagger atklāti norāda, ka dzimumu klasu, jeb šķiru revolūcijas mērķis ir iznīcināt ģimeni: "Lai iznīcinātu bioloģisko ģimeni, ir nepieciešams masīvi aktivizēt dažādu seksuālo prasību un vajadzību līmeni. Vīriešu un sieviešu homoseksuālisms, ārlaulības sakari - tas viss liberālajā domāšanas veidā tikai palīdzēs šiem procesiem. Cilvēce beidzot varēs atgriezties pie savas dabiskās, polimorfiskās un perversās seksualitātes."

Mēs varētu teikt - tā ir tikai teorija, kurai nav saiknes ar mūsu dzīvi. Tomēr tas jau reāli notiek. Skandināvijas "aseksuālās" skolas, bērnu dzimšanas reģistri bez dzimumu norādēm, viendzimumu "savienību" atzīšana par likumīgām, reprodukcijas kontrole un abortu "tiesību" popularizēšana, uzskatot tās par cilvēka tiesībām. Tieši tādēļ būsim nomodā, lūgsimies un tieši tādēļ šī gada nogalē pāvests Francisks pulcinās visas pasaules bīskapus un kārtējo Sinodi, lai runātu tieši par ģimenes jautājumiem.

No "Gosć Niedzielny" 2014.gada 2.februāra numura materiāliem tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs

ceturtdiena, 2018. gada 25. janvāris

Meklēju draudzes avīzītes administratoru

Dārgie Kristus Karaļa draudzes locekļi un ne tikai. Jau kādu laiku man sirdī ir ideja par nelielas draudzes avīzītes veidošanu. Primāri šāds izdevums kalpotu kā vieta, kur jebkurš var iegūt informāciju par draudzes dzīvi un sekot līdzi visam notiekošajam. Avīzīte būtu neliela, A5 formātā, 4.lpp. Izdošanas biežums - kādas 6 reizes gadā, uz lieliem svētkiem. Ja kāds jūt aicinājumu iesaistīties, piedalīties, gaidīšu jūsu zvanu vai epastu.

Paldies jau iepriekš.

pr. Ilmārs Tolstovs, 26382126, priesteris.ilmars@gmail.com
www.karalis.lv

piektdiena, 2018. gada 19. janvāris

Vēlas likvidēt kristīgo mācību 1.-3.klasei skolās

No Ditas Pavlocvičas facebook konta:

Skumīgi, ka jaunajā mācību saturā kristīgās mācības priekšmeta 1.-3. klasei vairs nebūs. Iespējams, ka daži par to priecājas. Iespējams, ir vecāki, kas neredz jēgu šī mācību apgūšanai. Iespējams, daļa sabiedrības to uzskata par novecojušu un nevajadzīgu. Zinu pavisam droši, ka man būs oponenti, bet tas nemazina manu vēlmi paust nožēlu. Mācu šo priekšmetu jau 14 gadus- kopš tas tika ieviests skolu programmā kā obligāts izvēles priekšmets. Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības “ābeci”- tieši tik daudz, lai iemācītos to valodu, ko viņu vecāki padomju ideoloģijas dēļ nezināja. Valodu, ko Rietumeiropā prata. Piemēram? Kas ir 10 baušļi. (Dekalogu inteliģentam cilvēkam tā kā neērti nezināt, vai ne?) Jēzus dzīves nozīmīgākie notikumi. (Mēs taču gribam, lai bērni zinātu, ko tieši Kristīgā Baznīca visā pasaulē svin Ziemassvētkos, Lieldienās, Vasarsvētkos? Kas ir Jāzeps un Marija, ko pieminām Ziemsvētku dziesmās.) Jēzus līdzības. (Vai novēlam saviem bērniem neizpratnē pētīt sējējus Van Goga gleznās un Rembranta Pazudušo dēlu?) Iepazīt Bībeles patriarhu dzīvesstāstus, ko pazīst ne tikai kristietībā, lai meklētu saskares punktus ar citām reliģijām. Kā var pilnvērtīgi baudīt un saprast klasisko mākslu, literatūru un mūziku, nepazīstot pasaulē zināmākos Bībeles stāstus? Varbūt kāds domā, ka bērnam nevajag mācīt lūgšanu, jo visu vari sasniegt pats. Tad kāpēc tik daudz alkoholiķu, pašnāvnieku un bezcerību daudzinošas kultūras? Varbūt tāpēc, ka nav atradies neviens, kas pastāstītu par to, ka Dievs palīdz tad, kad lielajam Pašam rokas par īsu?
Jaunajā mācību saturā no skolēniem tiks prasīts daudz- prast salīdzināt dažādu sabiedrības grupu – reliģisko kopienu, interešu grupu u.c. – mērķus, izvirzītos ideālus, intereses un darbības piemērus, Izvērtēt daudzdievības un viendievības principu, lai veidotu vispusīgus pārskatus par reliģiskajiem priekšstatiem dažādos vēstures laikmetos un izkoptu iecietību pret atšķirīgo. Salīdzināt jūdaisma, kristietības un islāma galvenās pazīmes (rakstus, tradīciju [doktrīnu], kopienas praksi), lai vērtētu to ietekmi uz sabiedrību. Salīdzināt dažādās kultūrās, pasaules uzskatos un reliģijās piedāvātās izpratnes par dzīves jēgu, lai argumentētu savu viedokli, kura no izpratnēm un kāpēc ir pieņemamāka nekā citas, Salīdzināt un izvērtēt starpreliģiju dialoga un sektantisma (sektantiskas domāšanas) rīcības mērķus un sekas. (Tas no jaunā izglītības satura) Bet kā gan tik lielu celtni uzbūvēt bez pamatiem, kurus kristīgā mācība veiksmīgi ieliek…Arī mūsu valsts Satversmes preambulā melns uz balta rakstīts: “ Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības”. Kristietībā liela mūsu tautas daļa arī šodien atrod savu identitāti un vēlas to nodot nākamajām paaudzēm, bet kādi to vienkārši izņem no skolu programmām. Nejautājot.

Lūk, pēdējo gadu laikā kristīgo mācību izvēlējušos pirmklasnieku skaits manā nelielajā lauku vidusskolā:
2014./15. m. g. 5 no 10
2015./16. m. g. 10 no 14
2016./17. m .g. 16 no 17
2017./18. m. g. 9 no 15

Kā redzams, vismaz puse ģimeņu. Vai tiešām kāds domā, ka šo mācību priekšmetu vecāki uzskata par nevajadzīgu?

Ja arī jūs uzskatāt, ka kristīgā mācība ieliek vērtīgus pamatus, paudiet savu viedokli portālā Skola 2030 līdz 1. februārim vai vienkārši paudiet savu viedokli!
https://www.skola2030.lv/apspriesana

sestdiena, 2018. gada 13. janvāris

Makulatūras konteiners reliģiskajai literatūrai

Daudzi ticīgie, īpaši Rīgā, saskaras ar problēmu, kur likt avīzes un žurnālus ar garīgu saturu, kad tie ir tikuši izlasīti. Rīgas Kristus Karaļa draudzē, Meža prospektā 86 ir iespēja šo literatūru iemest speciālā konteinerā, ar uzrakstu - makulatūra otrreizējai pārstrādei. Konteiners atrodas labajā pusē, ienākot baznīcas teritorijā.

ceturtdiena, 2018. gada 4. janvāris

6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

6. janvārī Baznīca svin Kunga parādīšanās svētkus (obligāti svināmi)

Svētās Mises Rīgas Kristus Karaļa draudzē, Meža prospektā 86:

5. janvārī 18.30
6.janvārī 9.00 poliski, 11.00 un 18.30 latviski. 

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts „+C+M+B" (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.