svētdiena, 2018. gada 22. jūlijs

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 22.jūlijā

Šajā svētdienā ziedojumi svētajās Misēs tiks vākti pāvesta Franciska vizītes atbalstam

Nākamajā nedēļā uzsāksim novennu, lūdzoties Jēzus Asiņu litāniju par veiksmīgu 
svētceļojuma norisi

22.jūlijā 15.00 kapusvētki I Meža kapos

29.jūlijā 15.00 kapusvētki Sarkandaugavas kapos

5.augustā 15.00 kapusvētki II Meža kapos

9.septembrī 15.00 sāksies svētdienas skola pieaugušajiem un 7.oktobrī sākas 
svētdienas skola bērniem. Savlaicīgi aiciniet.

Pāvesta sv. Mises registrācija – grāmatu galdā manuāli, internetā no 8.jūlija. 
www.pavestsLatvija2018.lv Autobusa biļetes grāmatu galdā, 10.eiro. Izbraucam 
24.septembrī 7.00. Nepieciešami brīvprātīgie

Gatavosimies iet svētceļojumā kājām no 1.augusta. Garīgi sagatavosimies pāvesta 
Franciska vizītei.

Informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv

Lūgums abonēt un lasīt “Mieram tuvu” un citus katoliskos izdevumus. 
Svarīgi atbalstīt ar Radio Marija Latvija

Prāvests.

pirmdiena, 2018. gada 16. jūlijs

Svētceļojums uz Aglonu no Rīgas


Atvērtais svētceļojums kājām no Rīgas Kristus Karaļa katoļu draudzes uz Aglonu

Latvijai – 100!

1.-13.augusts

Ir iespēja doties svētceļojumā kājām uz Aglonu no Rīgas Kristus Karaļa draudzes. Iziesim 1.augustā, Aglonā ieiesim 13.augustā. Dalības maksa 5 eiro dienā. Svētceļojuma mantas tiks vestas ar busiņu, ēdināšana nodrošināta. Nakšņošana daļēji telpās, daļēji teltīs brīvā dabā (pamīšus). Dienā vidēji plānots noiet 17-25 km. Bērniem līdz 18.gadiem obligāti līdzi ir jāiet vecākiem vai pieaugušajam aizbildnim. Svētceļojumā līdzi ies priesteris. Pieteikšanās nav nepieciešama, jebkurš var pievienoties un atvienoties kad grib. Svētceļojumā jāievēro grupas noteikumi. Informācijai zvanīt 26382126 (pr. Ilmārs Tolstovs).

Vēl radās laba ideja, ka tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar iet kopā ar mums, var piebraukt vakaros pie mums naktsmītnēs, un kopīgi izdzīvot gan dalīšanos, gan konferences. Visu svētceļojuma laiku pārdomāsim pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks". 

Maršuts:
no
līdz
km
01.aug
Rīga, Kristus Karaļa draudze
Doles sala (teltīs) – ūdens tuvumā
25
02.aug
Doles sala
Ikšķile (telpās)
21
03.aug
Ikšķile
Glāžšķūnis (teltīs)
28
04.aug
Glāžšķūnis
Jumprava (telpās)
22
05.aug
Jumprava
Aizkraukle (teltīs), ūdens tuvumā – nakts adorācija
24
06.aug
Aizkraukle
Sece (telpās)
17
07.aug
Sece
Sēlpils (teltīs) – ūdens tuvumā
17
08.aug
Sēlpils
Jēkabpils (telpās)
20
09.aug
Jēkabpils
"Ūdensrozes" (teltīs) – ūdens tuvumā
23
10.aug
"Ūdensrozes"
Rožupe (telpās)
20
11.aug
Rožupe
Vecvārkava (teltīs) – nakts adorācija, izlīgšanas nakts
22
12.aug
Vecvārkava
Aizkalne (telpās)
20
13.aug
Aizkalne
Aglona (telpās)
21
kopā:
280

piektdiena, 2018. gada 13. jūlijs

Dziedāt noslēpumu!


Nupat esam aizvadījuši vienu no spilgtākajiem simtgades svētku notikumiem un kārtējo reizi apzinājušies mūsu tautas kultūras bagātību – Dziesmu un deju svētkus. Latvieši ir tauta, kas dzied. Mēs patiesi varam lepoties ar savām tradīcijām un šo bagātību varam just ne tikai klausītāju vai dziedātāju rindās, stāvot plecu pie pleca Mežaparka estrādē, bet arī mūsu pašu baznīcās. Apzināmies to, ka mūsu draudžu baznīcās ir labi kori, kuri ar savu skanējumu ceļ ticīgo sirdis augšup un caur mūziku atklāj daļu no lielā Noslēpuma, kura līdzdalībnieki varam būt.

Arī Plīnijs 112. gadā kristiešus aprakstīja kā “ļaudis, kas dzied”. Mūzika visos laikos ir bijusi cieši saistīta ar kultu, ir zināms, ka pirmās tūkstošgades kristiešu dievkalpojumi tika pilnībā dziedāti, tāpēc nepārsteidz arī tas, ka IV-V gadsimta mūzikas vēstures pamatavoti ir Baznīcas tēvu raksti un citāti. Tieši gremdējoties viņu rakstītajā, mēs varam atpazīt mūzikas lomu pirmās tūkstošgades kristiešu kopienās.

sestdiena, 2018. gada 23. jūnijs

Katoļu kapusvētki 2018.gadā


Kapusvētki 2018.gadā

I Meža kapos (pie kapličas)
22.jūlijā 15.00

Sarkandaugavas kapos (pie baznīcas)
29.jūlijā 15.00

II Meža kapos (pie kapličas)
5.augustā 15.00

Jaunciema kapos (pie kapličas)
19.augustā 15.00

Vecmīlgrāvja Baltās baznīcas kapos (pie kapličas)
9.septembrī 15.00

Visos kapos tiks svinēta svētā Mise par kapsētā aizgājušajiem piederīgajiem. Pusstundu pirms dievkalpojuma būs iespēja pieiet pie grēksūdzes. Pēc dievkalpojuma tiks pasvētīti kapu pieminekļi, krusti un apmalītes. Būs iespēja pieteikt svētās Mises aizlūgumus par mirušajiem draudzes baznīcā.

piektdiena, 2018. gada 8. jūnijs

Atbildes uz jautājumiem par homoseksuālismu

1.Kāda ir baznīcas attieksme pret viendzimuma attiecībām?

Katoļu Baznīcas oficiālā mācība ir atspoguļota Katoliskās Baznīcas Katehismā (www.katolis.lv/katehisms) 2357 līdz 2359 numuram. Tur lasām:
Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību (skatīt - Sal. Rad 19, 1-29; Rom 1, 24-27; 1 Kor 6, 9-10; 1 Tim 1, 10.) vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību".

2.Kopš kura laika Baznīca ir pret viendzimuma attiecībām?

Kā norāda Ticības Mācības Kongregācijas 1997.gada dokuments Persona humana, 8 numurs, tad Baznīcas nostāja homoseksualitātes jautājumā ir, bija un būs nemainīga.

3.Kāpēc tas ir grēks?

Baznīca nenosaka, kas ir vai nav grēks. Ir Dieva Baušļi un Svētajos Rakstos, Bībelē un Baznīcas Tradīcijā ietvertās patiesības. Baznīcai ir dots uzdevums šo Dieva atklāto patiesību cauri gadsimtiem nemainīgu un integrālu nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Kā iepriekš tika norādīts citētajos Bībele pantos, tad homoskesuālas attiecības ir ļaunas pēc savas būtības. Kā uzsver Katehisms, tad „tās (homoseksualās attiecības) ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.”

4.Kā kristīgā Baznīca skaidro homoseksualitātes rašanos cilvēkā?

Jāuzsver, ka es pārstāvu Katoliskās Baznīcas viedokli. Ir kristīgās konfesijas, kas domā citādi. Baznīca šo jautajumu neskaidro, jo tās uzdevums nav skaidrot psiholoģiskos vai medicīnas procesus. Ar tiem nodarbojas zinātnieki. Baznīcas uzdevums ir liecināt par Dieva doto Atklāsmi, kas ir ietverts Bībelē un Baznīcas Tradīcijā. Bībele un Baznīcas Tradīcija skaidri norāda, ka šādas darbības ir ļaunas pašas par sevi. Arī mediķu vidū nav vienprātības par šo jautājumu. Ir daļa, kas saka, ka šī nosliece ir iedzimta, ir daļa, kas saka, ka iegūta dzīves laikā. Ir psihologi, kas uzskata, ka tieši izirušās ģimenes, tēva trūkums, moralā degradācija varētu būt par iemeslu šādām parādībam. Bet tās ir tikai hipotēzes.

5.Vai arī katoļu baznīcā ir priesteri,kuri neslēpj savu homoseksuālismu? Kā viņiem to izdodas apvienot ar kalpošanu Dievam?

Katoļu Baznīcā, starp 400 000 priesteriem, noteikti ir tādi, kuriem piemīt homoseksualitātes tieksme. Ja priesteris ar šo tieksmi cīnās, iet pie grēksūdzes un aktīvi nepraktizē homoskesuālas attiecības, viņš var turpināt kalpošanu. Pretējā gadījumā viņam kalpošana ir jāatstāj.

6.Ko no Katoļu Baznīcas var gaidīt homoseksuāls cilvēks, ja viņš vēlas to apmeklēt?


Katehisma citāts: „Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē. Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.” Jāuzsver, ka pati tieksme vēl nav grēks vai ļaunums. Ļaunums sakas tad, ja cilvēks šo tieksmi mēgina apmierināt, vai arī sāk ar šo noslieci lepoties, vai piedalīties homoseksualitātes propogandā un ideoloģijā. Baznīca nenosoda cilvēku, grēcinieku, bet nosoda grēku un ļaunumu. Grēcinieks ir aicināts uz atgriešanos un viņš saņem piedošanu, līdzjūtību.

8.Vai un kā, pēc Baznīcas viedokļa, ir ārstējama homoseksualitāte?

Baznīca nejaucas zinātnes pētījumos. Arī zinātnieki nedod precīzas atbildes. Tomēr Baznīcā ir dažādas atbalsta grupas, iekšējās dziedināšanas programmas, kas var palīdzēt. Tās ir anonīmas un šādās grupās cilvēki sastopas ar līdzīgam problēmām un tās kopā var pārrunāt un risināt.

svētdiena, 2018. gada 29. aprīlis

Notikumu plāns Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē


Gaidāmo notikumu plāns
Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē
(saraksts nemitīgi var mainīties)

Maijs

18.maijs 18.00 – sv. Jāzepa vīru organizētā nakts adorācija – slavēšana
20.maijs 14.00 – bērnu Pirmā Komūnija
26.maijs 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem
31.maijs – Vissvētākās Miesas un Asins svētki

Jūnijs

1.jūnijs 17.45 – baznīcu nakts
3.jūnijs pēc svētās Mises 11.00 Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētku procesija ar 4 apstāšanās vietām
11.jūnijs 9.00 – lūgšanas par slimajiem
16.jūnija vakarā – mūsu draudzē nakšņo Latvijas 100-gades svētceļnieki
23.jūnijs – sv. Jāņa Kristītāja svētku vigīlija, Jāņu svinības draudzē (iespējams)
29.jūnijs – svētā Pētera un Pāvila svētki
30.jūnijs – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

Jūlijs

11.jūlijs 9.00 – lūgšanas par slimniekiem
22.jūlijs 15.00 – kapusvētki I Meža kapos
28.jūlijs 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem
29.jūlijs 15.00 – kapusvētku Sarkandaugavas kapos

Augusts

1.augusts 9.00 – uz Aglonu iziet draudzes svētceļnieki
5.augusts 15.00 – kapusvētki II Meža kapos
11.augusts 9.00 - lūgšanas par slimniekiem
19.augusts 15.00 – kapusvētki Jaunciema kapos
25.augusts 9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem

Septembris

9.septembris 15.00 – kapusvētki Vecmīlgrāvja kapos
11.septembris 9.00 – lūgšanas par slimajiem
24.septembris – pāvesta Franciska vizīte Latvijā

ceturtdiena, 2018. gada 12. aprīlis

Katru piektdienu adorācija un grēksūdzes


ADORĀCIJA
UN GRĒKSŪDZES


Katru piektdienu Rīgas Kristus Karaļa draudzē

18.30 svētā Mise
19.00 Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana adorācijai
Grēksūdzes iespēja
21.00 depozīcija (Vissvētākā Sakramenta noņemšana)

trešdiena, 2018. gada 11. aprīlis

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 8.04.2018

Vasaras periodā baznīca pa dienu būs atvērta. Vajadzīgi dežuranti. Ja būtu 30 cilvēki, kuri varētu ziedot vismaz vienu dienu, būtu labi

Ir iznākusi draudzes avīzīte

27.-29.aprīlim notiks cietumu kapelānu seminārs

Caritas aploksnēs esam savākuši 868,16.eiro, kas ir nodoti Caritas Latvija rīcībā.

Lasīsim un atbalstīsim katoļu medijus un presi, arī “Radio Marija Latvija”. Grāmatu galdā ir pieejama sveces un garīgā literatūra. Izmantosim to.

Turpinās darbi pie dārza un stāvvietu labiekārtošanas. Baznīcas galvenās kāpnes ir sabrukušas – vajadzīgas jaunas kāpnes. Maijā tiks iegādāts granulu katls baznīcas apkurei.

Nedēļas vidū notiek dažādas tikšanās – vīru un sievu, kā arī māmiņu

22.aprīlī 14.00 pie mums viesosies arhibīskaps kopā ar konsekrētajiem un jauniešiem.

Informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv
Ilmārs Tolstovs, +37126382126, kkdraudze@gmail.com, twitter:@KKdraudze

svētdiena, 2018. gada 1. aprīlis

Ko katolim darīt Lieldienu laikā līdz Vasarsvētkiem?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai.

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.


piektdiena, 2018. gada 30. marts

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

sestdiena, 2018. gada 3. marts

Gavēņa laika apcere: Rūgtās asaras


RŪGTĀS ASARAS
                             Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
                                    Manu sirdi skumjām pildiet.

                                    Raudiet manas acis, raudiet,
                                    Sāpēm sevi nežēlojiet.

                                    Nobāl saule, zvaigznes tālās,
                                    Nodreb zeme visās malās.
                                   
                                    Kapu vietas vaļā veras,
                                    Dieva svētie augšāmceļas,
                                   
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.

Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.

Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.

Kristus mokas, viņa rētas,
Dvēselei būs mūžam svētas.

Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.

Jēzu, ļauj lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.

Gavēņa laika apceres: Krustaceļš



I KRUSTACEĻŠ

Krustaceļu ejot kopīgi, var pieturēties pie šādas kārtības:

1)      Krustaceļa dziesma (dzied, ejot no vienas stacijas uz otru);
2)      V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam. R. Jo ar savu svēto krustu Tu esi atpestījis pasauli. 
3)      Attiecīgā apcere no sv. Rakstiem;
4)      Lūgsimies: (seko Baznīcas lūgšana);
5)      Tēvs mūsu... Esi sveicināta Marija...
6)      V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu.
R. Apžēlojies par mums.


IESĀKUMA DZIESMA

Cik sāpīga šī piemiņa,
Kas domājis to būtu,
Ka pats vienīgs Dieva Dēls
Krustā piekalts kļūtu.
     
Tas mūsu grēks — šis sāpju grēks,
      Ko Jēzus cieš pie krusta;
      Kaut, pieminot to visi mēs,
      Kā pārmetumu justu.

Kaut asarās un lūgšanās
Sirds visu paciešt spētu,  —
Ja sāpes, kas Tev darītas,
Mūs arī piemeklētu.

      Ak, Dieva Māt’! Kā sāpināt
      Tie Tavu sirdi prata,
      Kad Dēlu krustā redzēji
      Bez gala skumdināta.

Vissmagākā bij’ nasta tā,
Ko izredzētais godam
Pats labprātīgi uzņēma,
Lai glābtu mūs no soda.

      Mēs apsolām Tev vienīgam
      Būt dzīvē uzticīgi,
      Un tad uz mājām mūžīgām
      Tev sekot pazemīgi.

pirmdiena, 2018. gada 12. februāris

Gavēņa laiks Rīgas Kristus Karaļa katoļu draudzē

19.marts – svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami

9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski

25.marts – Kunga pasludināšanas svētki

Pārcelti uz 9.aprīli

Krustaceļš
Trešdienās un piektdienās 8.00
Piektdienās 19.15 – izņemot 9.martu, kad 17.30
Svētdienās 8.00 poliski un 10.00 latviski

Rūgto asaru dziedājums

Katru svētdienu pēc svētās Mises 11.00

Žēlsirdības kronītis
Katru svētdienu pēc svētās Mises 14.00 dziedāts

Draudzes rekolekcijas 9-11.marts

9.-11.marts. Informāciju skatīt atsevišķā plakātā

Lūgums savlaicīgi pieiet pie Lieldienu grēksūdzes

svētdiena, 2018. gada 4. februāris

Histēriskā žurnālistika un šokējošā kultūra!

foto no Facebook resursiem
Noskatoties LTV raidījumu "Kultūršoks" par t.s. "Stambulas konvenciju" sirdi pārņēma skumjas par izveidotā sižeta vienpusējību un patiesībā par demogoģiju padomju laika stilā, kāda valda gan sabiedriskajā medijā, gat tieši šajā raidījumā. No pussstundu garas sarunas žurnāliste ievieto dažas minūtes, neparādot visas runas kontekstu un padarot mani par vardarbības piekritēju. Par to ļoti žēl. Iespējams, ka pati žurnāliste nāk no Latgales. Iespējams, ka viņa ir pat katole. Iespējams, ka viņa ir vīlusies Baznīcā. Iespējams, ka pati Baznīca viņu ir sāpinājusi. Vismaz pēc viņas veidotajiem sižetiem tā var šķist. Domāju, ka šāds žurnālists nevarētu strādāt valsts televīzijā. Domāju, ka šādi sižeti, ko veido šis raidījums, nav saistīti ar kultūru. Bet varbūt tās ir tikai manas domas. Pārdomām pārpublicēšu kādu rakstu, kurš aicina žurnālistus padomāt par savas darbības ētiku un morāli. Lūdzu Dievu par visiem - gan draugiem, gan nelabvēļiem!

Lurdā, Francijā, no 24. līdz 26. janvārim notika vairāk nekā 300 katoļu žurnālistu tikšanās, kuras galvenais temats bija “Mediji un patiesība”. Žurnālisti no visas pasaules sava aizbildņa sv. Franciska no Sales svētkos tiekas jau 22. gadu. Šogad saieta rīkošanā pirmo reizi piedalījās arī Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāts. Dalībnieku vidū bija Vatikāna valsts sekretārs, kard. Pjetro Parolins, un minētā sekretariāta prefekts, pr. Dario Vigano, kā arī daudzi Francijas bīskapi un tie, kuri ir atbildīgi par komunikāciju Baznīcā. Piektdien Parādīšanos grotā kard. Parolins celebrēja Euharistiju.

Vatikāna valsts sekretārs atgādināja, ka dzīvot patiesībā nozīmē būt uzticīgiem Dievam un kalpot tuvākajam. Ja mēs neesam uzticīgi Dievam, tad melojam un savā ziņā paši kļūstam par “fake news”. No katoļu žurnālista tiek sagaidīta ne tikai kompetence, bet arī spēja “monitorēt” šo pasauli, analizēt ziņas, tās interpretēt un saskatīt konstruktīvās lietas, kas varētu kalpot cilvēka integrālai attīstībai.

Tikšanās laikā žurnālisti aplūkoja patiesības filozofiskos, teoloģiskos, politiskos un mediju aspektus, tādējādi atbildot pāvesta izteiktajam aicinājumam darīt visu iespējamo, lai komunikācija visos tās veidos būtu konstruktīva un kalpotu patiesībai. Klātesošo redzeslokā bija arī tādas mūsdienu problēmas kā relatīvisms, informācijas histerizācija, post-patiesība un žurnālistu ētika. “Kalpošana patiesībai ir galvenais visu pilsoņu, tai skaitā, kristiešu pienākums”, lasām Katoļu Mediju federācijas paziņojumā. Runa ir nevis par izdabāšanu vairākuma viedoklim vai stīvu “kalpošanu” patiesībām, bet – par kalpošanu patiesībai, kas ir dinamiska, piešķir jēgu cilvēces eksistencei šodien un izgaismo nākotni.

Tikšanās pēdējā dienā franču žurnālists Samuēls Ļevins saņēma pirmo Žaka Hamela Prēmiju. Žaks Hamels bija priesteris, ko 2016. gada 26. jūlijā Svētās Mises laikā nogalināja kāds džihādists. Šis priesteris savas dzīves laikā atbalstīja miera un starpreliģiju dialoga iniciatīvas. Ceremonijā piedalījās arī viņa māsa Rozelīna Hamela.

Kā jau tika ziņots, svētā Franciska no Sales svētku priekšvakarā Vatikāns publicēja pāvesta vēstījumu Vispasaules Sociālo Komunikāciju dienai, kas tiks atzīmēta 13. maijā. Šogad dokumentam Svētais tēvs izvēlējās tematu: “Patiesība darīs jūs brīvus” (Jņ 8, 32). Nepatiesās ziņas un žurnālistika mieram”.

Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāta prefekts, pr. Vigano, komentējot pāvesta vēstījumu, norādīja, ka tam ir dziļas bibliskās saknes. Citāts no Svētajiem Rakstiem ir izmantots gan tā nosaukumā, gan arī pašā tekstā atrodam atsauces uz Bībeli. Francisks jau dokumenta sākumā atsaucas uz stāstu par Kainu un Ābelu, un Bābeles torni (sal. Rad 4, 1-16; 11, 1-9). Ar to viņš grib norādīt, ka tad, kad cilvēks padodas savam egoismam un augstprātībai, tad viņš var izkropļotā veidā izmantot arī savu komunikācijas spēju – teica pr. Vigano.

Vēstulē Ebrejiem lasām: “Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem. Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu, kuru Viņš iecēlis visam par mantinieku, caur ko Viņš arī radījis pasauli” (Ebr 1, 1-2). Svētā Krēsla Komunikācijas sekretariāta prefekts skaidroja, ka visa pestīšanas vēsture, tas ir, derība, ko uzticīgais Dievs nemitīgi atjauno ar bieži vien neuzticīgajiem ļaudīm, ir dialogs, kurā izskan aicinājumi un svētības vārdi. Tas notiek līdz pat Jēzus atnākšanai, kurš, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, ir Patiesība. Lūk, tas ir pāvesta vēstījuma pats stūrakmens, uz kā balstās visas pārdomas, kā arī viņa paša aicinājums “veicināt miera žurnālistiku”. Jāņa evaņģēlija vārdi “Es esmu Patiesība” (Jņ 14, 6) nav tikai frāze vai abstrakti vārdi. Divas dabas Kristū (cilvēciskā un dievišķā daba) nav sajauktas kopā, bet pieder viena otrai personas vienotībā. Dieva atklāsme Kristū ietver citādību un tādā veidā atklāj attiecību iezīmēto patiesību. Cilvēku var atbrīvot tikai šī patiesība. No tā izriet attiecību kvalitātes milzīgā nozīme.

Runājot par savstarpējām attiecībām, ir skaidrs, ka komunikācija var nest gan lielu labumu, gan arī nogalināt. Par to skaidri liecina stāsts par Kainu un Ābelu, un Bābeles torni, kā arī slavenais krievu rakstnieks Dostojevskis, kura grāmatas “Brāļi Karamazovi” fragmentu savā vēstījumā citē arī pāvests Francisks. “Tas, kurš melo pats sev un klausa saviem meliem, nonāk tik tālu, ka vairs nespēj atšķirt patiesību ne sevī, ne sev apkārt, un sāk vairs necienīt ne sevi, ne citus”, raksta Dostojevskis. “Tā kā viņš vairs nevienu neciena, viņš pārstāj mīlēt, un, dzīvojot bez mīlestības (…), nododas zemiskajām kārībām un baudām un šo netikumu rezultātā kļūst kā mežonis; bet tā visa iemesls ir nemitīgā melošana (…)”. Komentējot šos vārdus, pr. Vigano mudināja pārdomāt par to, kādas ir mūsu attiecības vienam ar otru un ar sevi. Viņš atgādināja pāvesta vēstījumā teikto: “Komunikācija cilvēku starpā ir būtisks līdzeklis dzīvošanai komūnijā”.

J. Evertovskis - Vatikāna radio [http://lv.radiovaticana.va/news/2018/01/27/kato%C4%BCu_%C5%BEurn%C4%81listu_tik%C5%A1an%C4%81s_lurd%C4%81/1360753]

piektdiena, 2018. gada 2. februāris

Svētdienas skola pieaugušajiem Rīgas Kristus karaļa draudzē


Svētdienas skola pieaugušajiem
(tiem, kuri vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (pirmajai svētajai Komūnijai) un laulībām)

Pirmā nodarbība notiks svētdien, 2018.gada 4.februārī plkst. 15.00

Nodarbības notiks katru svētdienu plkst. 15.00.

Nodarbības noslēgsies 29.aprīlī

ceturtdiena, 2018. gada 1. februāris

Stāsts par Gender ideoloģiju

Lai labāk raksturotu Gender ideoloģijas sekas, kuras var skart arī Baznīcu, izstāstīšu kādu stāstiņu, kuru, visdrīzāk, pret Baznīcu agresīvi noskaņotā LTV raidījuma "Kultūršoks" žurnāliste 2.februāra raidījumā neiekļaus.

Reiz, kādā dienā Kārlītis apjauš, ka, neskatoties uz to ka viņa bioloģiskais dzimums ir vīrietis, viņš sevi jūt kā sieviete un vēlas nēsāt sieviešu drēbes un vispār kļūt par Anniņu. Viņš nevēlas mainīt bioloģisko dzimumu, tādēļ viņš, tajā valstī kur ar likumu ir tiesības izvēlēties socialās dzimtes (gender) piederību, kļūst par Annu, ar ierakstu pasē un tur norādīto dzimumu - sieviete. Var gadīties ka viņš ir arī homoseksuālis un vēlas noslēgt laulību baznīcā. Tā kā Baznīca (vismaz Katoļu Baznīca) nelaulā viendzimuma pārus, viņš ar otru personu, piemēram Andrīti dodas uz Baznīcu pie garīdznieka, lai lūgtu laulību. Ārēji viņi izskatās kā vīrietis un sieviete, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Kā rīkoties garīdzniekam, ja pasē viņi ir divi dažādu dzimumu cilvēki, bet bioloģiski viņi ir divi vīrieši. Ja garīdznieks atsaka viņiem laulību, tad, balstoties uz Stambulas konvenciju, viņš vērš vardarbību pret Anniņu (kurš patiesībā ir Kārlītis) un viņu var apsūdzēt par cilvēka socialās dzimtes nerespektēšanu un vardarbību pret viņu.

Pāvests Francisks par Gender ideoloģiju dokumentā 'Amoris Laetitia"

56. Yet another challenge is posed by the various forms of an ideology of gender that “denies the difference and reciprocity in nature of a man and a woman and envisages a society without sexual differences, thereby eliminating the anthropological basis of the family. This ideology leads to educational programmes and legislative enactments that promote a personal identity and emotional intimacy radically separated from the biological difference between male and female. Consequently, human identity becomes the choice of the individual, one which can also change over time”. It is a source of concern that some ideologies of this sort, which seek to respond to what are at times understandable aspirations, manage to assert themselves as absolute and unquestionable, even dictating how children should be raised. It needs to be emphasized that “biological sex and the socio-cultural role of sex (gender) can be distinguished but not separated”.

[https://w2.vatican.va/content/dam/francesco/pdf/apost_exhortations/documents/papa-francesco_esortazione-ap_20160319_amoris-laetitia_en.pdf]

56. Другой вызов бросают разные формы идеологии, обычно называемой гендерной, «отрицающей естественное различие и общность мужчины и женщины. Она стремится к обществу без половых различий, опустошает антропологический базис семьи. Эта идеология вводит образовательные программы и законодательные ориентиры, выдвигающие на первый план личную идентичность и чувственную интимность, полностью оторванные от биологических различий между мужским и женским полом. Человеческая идентичность отдается на волю индивидуалистического выбора, в том числе, меняющегося со временем». Беспокоит и то, что некоторые идеологии такого типа, претендуя на ответ на определенные, порой понятные, ожидания, стремятся навязать себя в качестве единственного мировоззрения, определяющего, в том числе, воспитание детей. Нельзя игнорировать, что «биологический пол [sex] и социокультурная роль пола [gender] могут различаться, но не разделяться»

[https://w2.vatican.va/content/francesco/ru/apost_exhortations/documents/papa-francesco_esortazione-ap_20160319_amoris-laetitia.html]

pirmdiena, 2018. gada 29. janvāris

Kas ir Gender ideoloģija?

Dzimumu līdztiesība kā Eiropas Savienības ideoloģija un tās identitātes zīmols

Ideoloģija ir vērtību hierarhija. Eiropas Savienība (ES) ir deklarējusi, ka dzimumu līdztiesība ir tās galvenā prioritāte kopš Kopienas dibināšanas brīža, tā pieder tās pamattiesībām un ir nozīmīgākā no ES kopējām vērtībām. Paceļot vērtību virsotnē dzimumu līdztiesību, Eiropas Savienība to ir atzinusi un pieņēmusi par savu ideoloģiju, tā ir kļuvusi par ES identitātes zīmolu un ES ideoloģisko stūrakmeni.[1] Šīs ideoloģijas mērķis ir jaunas, viegli pārvaldāmas (manipulējamas), uz materiālo labklājību (patērnieciski) orientētas sabiedrības radīšana. Kā izrādās, šā mērķa sasniegšanai labi jebkuri līdzekļi.

"Dženderisma" ideoloģijas pamatā ir postulāts, ka dzimums ir nevis bioloģiski nosacīta jeb iedzimta cilvēka pazīme, bet gan sociāls konstrukts, kuru cilvēkam savas dzīves laikā ir tiesības brīvi izvēlēties un mainīt. Šādi traktējot dzimumu, dzimumu līdztiesības ideoloģija faktiski veic nežēlīgu un noziedzīgu sociālu eksperimentu, uztiepjot sabiedrībai kā normu domāšanas un uzvedības paradumus, kas raksturīgi cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Starptautiskajā slimību klasifikatorā IDC-10 dzimumidentitātes traucējumiem ierakstīti kā personības psihiski un uzvedības traucējumi (kods F64).

Īru izcelsmes ASV sociologos un psihologs Patriks Fagans (Patrick Fagan) par dzimuma kā sociāla konstrukta definīciju saka, ka tā ir "pierādījums tam, kad doma jau tik tālu attālinājusies no realitātes, ka uzskatāma par garīgās saslimšanas izpausmi, kas raksturīga tiem, kuri pavadījuši gadus, apgūstot viltus zinātnes augstākā līmeņa studiju programmās modernajās augstskolās".

Lai šo ideoloģijas nepilnību labotu, Eiropas Parlaments 2011. gada 28. septembrī izdeva rezolūciju [2], kurā uzdeva Pasaules Veselības organizācijai noņemt dzimumidentitātes traucējumiem pataloģijas statusu un svītrot dzimumidentitātes traucējumus no Starptautiskā slimību klasifikatora 11 versijas (ICD-11), kuras gala redakcijai jābūt izstrādātai līdz 2015. gadam.

Sociālā dzimuma ('gender') tiesības pastāvīgi visdažādākajos veidos tiek politiski un institucionāli nostiprinātas un aizsargātas visiem iespējamiem līdzekļiem, arvien biežāk - tieši represīviem. Laikā no 1975.gada ES ir ieviesusi aptuveni 15 direktīvu saistībā ar dzimumu līdztiesības nostiprināšanu. 2011.gada 11.martā Stambulā parakstīšanai tika atvērta Eiropas Padomes "Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kuru līdz šim parakstījušas 23 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Konvencijā "ar terminu "dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem." Šīs definīcija ir nozīmīga tādēļ, ka, ratificējot Konvenciju, šāda cilvēka dzimuma oficiālā izpratne būs saistoša visām dalībvalstīm.