pirmdiena, 2022. gada 31. janvāris

Neoficiāls "Traditiones Custodes" tulkojums, kas skar ekstraordinārās svētās Mises lietojumu Baznīcā

Uzmanību! Privāts tulkojums, paredzēts privātai lietošanai. Atsaucoties, norādīt kā neoficiālu tulkojumu!

Oficiālais teksts pieejams šeit: https://www.vatican.va/content/francesco/en/motu_proprio/documents/20210716-motu-proprio-traditionis-custodes.html

Viņa Svētības pāvesta Franciska

Apustuliskā vēstule Motu Proprio

“Traditionis Custodes”

Saistībā ar Romas liturģijas, pirms 1970.gada reformas, lietošanu          

Bīskapi, būdami tradīcijas sargi (traditionis custodes), vienotībā ar Romas bīskapu, ir vienotības redzamais princips un pamats savās partikulārajās Baznīcā. [1]. Svētā Gara vadībā , sludinot Evaņģēliju un svinot Euharistiju, viņi vada sev uzticētās partikulārās Baznīcas [2].

Lai pavairotu Baznīcas saskaņu un vienotību, ar tēvišķām rūpēm par tiem, kuri dažos reģionos ir pieņemuši tādas liturģiskās formas, kādas bija pirms reformas, kādu vēlējās Vatikāna II koncils, mani Cienījamie Priekšteči – svētais Jānis Pāvils II un Benedikts XVI atzina un noregulēja normas, kuras noteica Romas Misāles, kuru izdeva svētais Jānis XXIII 1962 gadā, lietošanu [3]. Tādā veidā viņi vēlējās „atvieglot ekleziālo vienotību tiem katoļiem, kuri izjūt piesaisti dažādām senās liturģijas formām”, bet ne citiem [4].

Saistībā ar mana Cienījamā Priekšgājēja Benedikta XVI iniciatīvu, lai rosinātu bīskapus novērtēt Motu Proprio Summorum Pontificum pielietošanu, trīs gadus pēc tā publicēšanas. 2020.gadā Ticības Doktrīnas Kongregācija veica plašu konsultāciju ar bīskapiem, kuru rezultāti tika cītīgi analizēti šo trīs gadu iegūtās pieredzes gaismā.

Šobrīd, ņemot vērā episkopāta izteiktās ierosmes un uzklausot Ticības Doktrīnas Kongregācijas viedokli, vēlos ar šo apustulisko vēstuli vēl vairāk turpināt tiekšanos pēc ekleziālās vienotības. Saistībā ar to, atzinu par nepieciešamu noteikt sekojošo:

1. Liturģiskās grāmatas, kuras ir pāvestu Pāvila VI un Jāņa Pāvila II apstiprinātas, saskaņā ar Vatikāna II koncila dekrētiem, ir vienīgā Romas Rita lex orandi izteiksmes forma.

2. Diecēzes bīskapa, kā partikulārās Baznīcas visas liturģiskās dzīves moderatora, virzītāja un sarga[5] uzdevums ir liturģiskās dzīves regulācija savā diecēzē[6]. Tādēļ viņa īpašā kompetnece ir atļaut lietot diecēzē Romas Misāles 1962.gada izdevumu, saskaņā ar Apustuliskā Krēsla vadlīnijām.

3. Diecēzēs, kurās šobrīd ir klātesoša viena vai vairākas grupas, kuras celebrē, atbilstoši Misālei, kura izdota pirms 1970.gada reformas, bīskaps:

a) lai pārliecinās, ka šīs grupas neizslēdz liturģisko reformu, kuras noteica Vatikāna II koncils un pāvesta Maģistērijs, svarīgumu un patiesumu;

b) lai nosaka vienu vai vairākas vietas, kurās ticīgie, kuri pieder pie šādām grupām var pulcēties, lai svinētu Euharistiju (tikai ne draudzes baznīcās un lai netiktu veidotas jaunas personālās draudzes);

c) lai noteiktā vietā nosaka dienas, kurās ir atļauta euharistiskā celebrācija, izmantojot Romas Misāli, kuru aprobējis svētais Jānis XXIII 1962.gadā [7]. Šajās celebrācijās lasījumi lai tiek lasīti tautas valodās, izmantojot Svēto Rakstu tulkojumu, kuru apstiprinājusi vietējā Bīskapu Konference;

d) lai nozīmē priesteri, kurš kā bīskapa delegāts būs atbildīgs par celebrāciju un šo ticīgo grupu garīgo aprūpi. Priesterim ir jābūt atbilstošam un jāspēj kalpot, izmantojot Romas Misāli, izdotu pirms 1970.gada reformas, viņam ir jāzin latīņu valoda tādā līmenī, lai pilnībā spētu saprast liturģiskos tekstus un rubrikas, viņam ir jābūt ar dzīvu pastorālu mīlestību un Baznīcas vienotības izjūtu. Viennozīmīgi, šim atbilstošajam priesterim ir jārūpējas ne tikai par cienīgu liturģisku svinēšanu, bet arī jārūpējas par konkrēto ticīgo garīgo un pastorālo aprūpi;

e) lai personālajās draudzēs, kuras ir kanoniski eriģētas šo ticīgo labumam, tiek veiktas atbilstošas pārbaudes, lai pārliecinātos, kādu garīgās izaugsmes labumu tās nes un bīskaps lai izlemj, vai tās saglabāt, vai nē;

f) lai rūpējas par to, ka netiek veidotas jaunas šādas ticīgo grupas.

4. Priesteri, kuri tiek iesvētīti pēc šī Motu Proprio publicēšanas un kuri vēlas celebrēt, atbilstoši Romas Misāles, kura izdota 1962.gadā, tiem ir jāvēršas ar formālu lūgumu pie diecēzes bīskapa, kurš, pirms dot šādu atļauju, konsultēsies ar Apustulisko Krēslu.

5. Priesteri, kuri jau celebrē, atbilstoši 1962.gada Romas Misālei, lai lūdz diecēžes bīskapa atļauju turpināt celebrēt pēc šīs Misāles.

6. Konsekrēto Dzīves Institūti un apustuliskās dzīves kopienas, kuras ir izveidotas, saskaņā ar Pāvesta komisiju Ecclesia Dei, tiek nodotas Konsekrēto Dzīves Institūtu un Apustuliskās Dzīves kopienu kongregācijas kompetencē.

7. Dievišķā Kulta un Sakramentu Disciplīnas Kongregācija un Konsekrēto Dzīves Institūtu un Apustuliskās Dzīves kopienu Kongregācija, savu kompetenču ietvaros, izmantos Apusuliskā Krēsla varu, lai rūpētos par šo noteikumu ievērošanu.

8. Visas iepriekšējās normas, instrukcijas, atļaujas un ieradumi, kuri nav saskaņā ar šo Motu Proprio, tiek atcelti.

Nosaku, lai viss, kas tika izteikts šajā apustuliskajā vēstulē, Motu Proprio formā, tiktu ievērots pilnībā, neņemot vērā nekādus pretargumentus, pat ja tam būtu cienījams iemesls, un lai viss šeit teiktais tiktu nopublicēts laikrakstā L’Osservatore Romano, stājoties spēkā nekavējoties un lai reizē tiktu nopublicēts Apustuliskā Krēsla oficiālais komentārs Acta Apostolicae Sedis.

Izdots Romā, pie svētā Jāņa Laterāna, 2021.gada 16.jūlijā, Karmela Dievmātes liturģiskajos svētkos, mana pontifikāta devītajā gadā.

FRANCISKS

[1] Cfr. Conc. Œcum Vat. II, Const. Dogm. de Ecclesia Lumen Gentium, 21 novembris 1964, n. 23: AAS 57 (1965) 27.

[2] Cfr. Conc. Œcum Vat. II, Const. Dogm. de Ecclesia Lumen Gentium, 21 novembris 1964, n. 27: AAS 57 (1965) 32; Conc. Œcum Vat. II, Decr. de pastorali Episcoporum munere in Ecclesia Christus Dominus, 28 octobris 1965, n. 11: AAS 58 (1966) 677-678; Catechismus Catholicae Ecclesiae, n. 833.

[3] Cfr. Ioannes Paulus II, Litt. Ap. Motu proprio datae Ecclesia Dei, 2 iulii 1988: AAS 80 (1998) 1495-1498; Benedictus XVI, Litt. Ap. Motu proprio datae Summorum Pontificum, 7 iulii 2007: AAS 99 (2007) 777-781; Litt. Ap. Motu proprio datae Ecclesiae unitatem, 2 iulii 2009: AAS 101 (2009) 710-711.

[4] Ioannes Paulus II, Litt. Ap. Motu proprio datae Ecclesia Dei, 2 iulii 1988, n. 5: AAS 80 (1998) 1498.

[5] Cfr. Conc. Œcum Vat. II, Const. De sacra liturgia Sacrosanctum Concilium, 4 decembris 1963, n. 41: AAS 56 (1964) 111; Cæremoniale Episcoporum, n. 9; Congregatio de Cultu Divino et Disciplina Sacramentorum, Instr. de quibusdam observandis et vitandis circa Sanctissimam Eucharistiam Redemptionis Sacramentum, 25 martii 2004, nn. 19-25: AAS 96 (2004) 555-557.

[6] Cfr. CIC, can. 375, § 1; can. 392.

[7] Cfr. Congregatio pro Doctrina Fidei, Decr. Quo magis de approbatione septem novorum praefationum pro forma extraordinaria Ritus Romani, 22 februarii 2020, et Decr. Cum sanctissima de celebratione liturgica sanctorum in forma extraordinaria Ritus Romani, 22 februarii 2020: L’Osservatore Romano, 26 martii 2020, p. 6.  


piektdiena, 2022. gada 21. janvāris

Salaspils remonti un citi jautājumi (21.janvāris)

Dārgie Salaspils katoļu draudzes draugi!

Vēlos mazliet pastāstīt par šī brīža izaicinājumiem un iecerēm, kādas esam iesākuši realizēt mūsu draudzē. Pagājušā gada oktobrī veiksmīgi noslēdzām dievnama sienu siltināšanas projektu. Šobrīd lēnām domājam par jumta siltināšanu, tomēr līdz tam vēl būs jānobriest. Šobrīd mūsu draudzes aktīvistu darba grupa strādā pie invalīdu uzbrauktuves (pandusa) projektēšanas un firmu konkursiņu. Arī plānojam atjaunot dievnama kāpnes. Mūsu draudzes ieejas kāpņu kāpums ir 2,15 metri, līdz ar to pandusa kopgarums vien ir plānots apmēram 36 metri. Arī kapnes ir garas. 

Nākamais izaicinājums - bērnu vasaras nometne. Sāk veidoties darba grupa, ir nepieciešami palīgi.

Polijā ir iegādāta elektroniskā zvanu sistēma, kuru tuvākajās nedēļās centīsimies uzstādīt. Salaspilī zvanu skaņas kļūs vēl pamanāmākas. 


Kā nākamais projekts, kurš jau tiek realizēts, ir Salaspils katoļu baznīcas ērģeļu remonts. Meistari ir vienisprātis, ka mūsu baznīcā ir lielākās ērģeļu stabules, kuras tiek darbinātas, respektīvi, tās, kuras skan. Rīgas Doma baznīcā ir lielākas stabules, bet viņas netiek izmantotas, un ir tikai kā dekorācija. Tādēļ mūsu unikālo ērģeļu atjaunošana ir vēl nozīmīgāka.



Visiem šiem projektiem ir nepieciešams gan jūsu lūgšanu, gan finansiālais atbalsts. Šobrīd Salaspils katoļu draudzes kontā ir 35 475,52 eiro. Jau iepriekš pateicamies par jūsu atbalstu. 

pr. Ilmārs Tolstovs

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880



sestdiena, 2022. gada 15. janvāris

Salaspils katoļu draudzes jaunumi

Dārgie draudzes locekļi. Informēšu jūs, par tālākajiem draudzes attīstības plāniem. Izskatās, ka jumta atjaunošana būs jāatliek, jo jāveic nopietna složu izpēte un pārrēķins, lai zinātu, kādu metodi  pielietot jumta atjaunošanai. Ja jums ir zināms būvkonstruktors, kas to varētu veikt, dodiet ziņu. Šobrīd esam ķērušies invalīdu uzbrauktuves projektēšanai un kāpņu atjaunošanai. Viena firma pandusa izbūvei jau ir sarēķinājusi 24 tūkstošus eiro. Pandusa kopgarums 36 metri. Domāju, ka tas ir pa dārgu un meklējam vēl citu firmu piedāvājumus. Tāpat arī domājam par kādiem labiem meistariem, kura varētu atjaunot baznīcas kāpnes, kuras brūk kopā. Atgādinu, ka draudze nepieder prāvestam un viņam vienam nav jādomā par šīm lietām. Ja jūtat, ka variet iesaistīties, dodiet ziņu, un pievienošu jūs atsevišķai watsapp grupai. Tāpat ir nolemts, ka mūsu draudzes bērnu nometne notiks no 11.-16.jūlijam Bārbeles skolā "Saknes un spārni (www.barbele.lv). Ja kāds vēlas piedalīties un palīdzēt nometnes organizēšanā, dodiet ziņu. Mūsu draudzes kontā šobrīd ir 35 270,52 eiro. Paldies visiem, kas iesaistās un palīdz. Dieva svētību visiem.

ceturtdiena, 2022. gada 6. janvāris

6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts +C+M+B (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.