otrdiena, 2019. gada 10. decembris

Salaspils Romas katoļu draudzes Ziemassvētku laika dievkalpojumu kārtība 2019.gadā

24.decembris - Ziemassvētku vigilija
18.00 – Kristus Dzimšanas svētku vigilijas svētā Mise


25.decembris – Kristus Dzimšanas svētki

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 – sv. Mise latviešu valodā
15.00 – sv. Mise Baldones katoļu draudzē

26.decembris Svētā Stefana svētku diena (II Ziemassvētki)

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā

31.decembris – Vecgada diena


11.00 – sv. Mise latviešu valodā
18.00 – Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes svētku vigīlijas sv. Mise, Te Deum, pateicība par aizvadīto gadu

1.janvāris - Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes Lielie svētki

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā (Veni Creator)

Svētdienas skola pieaugušajiem no 2.februāra


Adventa pārdomas: otrdiena, 10.12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 12-14)

Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā jums šķiet? Ja kādam būtu simts avis un viena no tām būtu nomaldījusies, vai tad viņš neatstās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas ir nomaldījusies?
Un, ja viņam izdodas to atrast, patiesi, Es jums saku: viņš par to priecājas vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kuras nebija nomaldījušās.
Tā arī jūsu Tēvs, kas ir Debesīs, negrib, lai pazustu kāds no šiem mazajiem.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(No www.mieramtuvu.lv)
Jēzus meklē pazudušo. Jēzus vēlas mani ievest Dieva Tēva mīlestības apskāvienos. Esmu aicināts apsēsties blakus Jēzum un Viņā ieklausīties. Varu iedomāties tās situācijas savā dzīvē, kad jutos pazudis un apmaldījies. Kas man tajā situācijā bija vissāpīgākais? Es varu to pateikt Jēzum. Jēzus ir labais Gans. Gans ātri pamana, ka ganāmpulkā ir pazudusi avs. Gans ir ļoti vērīgs. Vai es ticu, ka Dievs mani nekad neatstāj? Vai es ticu, ka esmu Dievam ļoti dārgs, dārga? Kāds gan ir Gana prieks, kad avs ir atradusies. Es varu piedzīvot to, ka Gans ņem mani savās rokās un kopā ar Viņu varu būt drošībā, tāpat kā bērns mātes klēpī. Vai es ikdienā jūtos kā bērns mātes klēpī? Vai ticu, ka Dievs mani sargā un mani vienmēr meklē, lai glābtu? Varu ar paļāvību teikt: „Es vēlos būt mājās pie sava Tēva.”

pirmdiena, 2019. gada 9. decembris

8.decembris – Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38)


Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija.
Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Viņa izbijās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu. Bet eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un Viņu sauks par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
Tad Marija sacīja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Un eņģelis, viņai atbildot, sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu. Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams.”
Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Un eņģelis no viņas aizgāja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

8.decembrī Katoliskā Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta 1854.gadā: "Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa." Arī vēlākie notikumi mazā Francijas ciematiņā Lurdā apstiprināja šī svarīgā fakta patiesumu.

Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?

Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus – patiess Dievs un patiess Cilvēks, nāca šajā pasaulē Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: „Lai Marija kļūtu par Pestītāja Māti, Dievs viņai piešķīra dāvanas, kas piemērotas viņas tik cildenajam uzdevumam. Pasludināšanas brīdī eņģelis Gabriēls sveicina viņu kā "žēlastības pilno". Patiešām, lai Marija varētu ticībā brīvi piekrist pasludinātajam aicinājumam, bija nepieciešams, lai viņu pilnībā vadītu Dieva žēlastība.” (KBK 490) Kā zinām, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē. Daudzi protestanti nesaprot katoļu un, savā veidā, arī pareizticīgo teoloģijas stingro nostāju, attiecībā uz Jaunavas Marijas lomu Dieva plānā. Caur Jaunavas Marijas godināšanu, mēs uzsveram gan Jēzus dievišķību gan cilvēcību un „uzturam šīs proporcijas” pareizā līmenī. Tiklīdz kā tiek noliegta Jaunavas Marijas loma pestīšanas plānā, tā momentāli sākas visa cilvēciskā noliegšana kristīgajā ticībā, ko mēs redzam piemēram LKR prezidenta personā. Marijas godināšana nemazina Kristus unikālo starpniecību. Tieši otrādi - to uzsver, nostiprina un norāda, ka Kristū ir klātesoša pilnīga cilvēcība un pilnīga dievišķība. Katehisms uzsver, ka „šo "absolūti unikālā svētuma" spožumu, ar kuru viņa tikusi bagātināta kopš pirmā savas ieņemšanas brīža, visā pilnībā viņa saņem no Kristus: viņa ir atpirkta izcilā veidā sava Dēla nopelnu dēļ. Viņai, vairāk nekā jebkurai citai radītajai personai, Tēvs "Kristū ir devis ikvienu garīgo svētību debesu lietās" ( Ef 1, 3). Dievs "izredzējis" Mariju "pirms pasaules radīšanas", lai viņa "mīlestībā" būtu svēta un nevainojama "Viņa priekšā" ( Ef 1, 4).” (KBK 492)

Pārspīlētā protestantismā viss cilvēciskais momentāli kļūst ļauns (skatīt ievērojamā luterāņu teologa K. Barta teoloģiju). Tiek pārspīlēts „dievišķais” elements, žēlastības loma un kristietis tādējādi kļūst līdzīgs jūdam vai musulmanim, kuram nav iespējama Dieva, jeb Transcendences ienākšana imanencē, jeb radītajā, profānajā sfērā. Viss cilvēciskais tiek uzskatīts kā „konkurents” dievišķajam.

Baznīca 8.decembri ir pasludinājusi par Lieliem svētkiem, un ticīgajiem ir obligāti jāpiedalās šajos svētkos kā svētdienā. Ja darba vai citu apstākļu dēļ tas nav iespējams, tad vismaz vakarā mēģināt aiziet uz svēto Misi.

svētdiena, 2019. gada 8. decembris

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 8.decembrī

Rīt, 9.decembrī Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki, Lieli svētki. Sv. Mises 9.00 krieviski, 18.00 latviski.

13.-15 decembrim “Dzintaru” rekolekciju mājā Jūrmalā klusuma rekolekcijas ar maizi un ūdeni. Tēma – dziedināšana. Vada prāvests. Sīkāk pie ziņojuma dēļa.

Nākamsvētdien sv. Misi no mūsu baznīcas 11.00 tiešraidē translēs Radio Marija Latvija. Atbalstīsim Mariatonu.

Pie žurnālu galdiņa ir iespējams paņemt aploksnes un pieteikt svētās Mises nodomus gan par dzīvajiem, gan aizgājušajiem.

Var iegādāties Katoļu Kalendārus 2020.gadam un pēc dievkalpojuma var saņemt oblātes pie grāmatu galda.

Dievkalpojumi darbadienās notiek draudzes telpās, lejā.

Lūgums neatlikt pirmssvētku grēksūdzi uz pēdējo brīdi un parūpēties par mājās vai slimnīcās gulošajiem cilvēkiem.

Katra mēneša 2 un 4 svētdienā svētā Mise 15.00 Baldones draudzē. Katra mēneša 4 trešdienā 16.00 svētā Mise Upeslejās, Tuberkulozes un plaušu centrā.

2.februārī 17.00 sāksies svētdienasskola pieaugušajiem, kuri vēlas kristīties, iesvētīties, salaulāties.

Abonēsim katolisko presi – Mieram Tuvu un Katoļu Baznīcas Vēstnesi Latvijas pastā, vai www.pasts.lv

Draudzes informācija mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests.

sestdiena, 2019. gada 7. decembris

Adventa pārdomas: sestdiena, 7.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 9, 35–10, 1.6-8)

Tajā laikā Jēzus pārstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības Evaņģēliju, un dziedinādams visas slimības un kaites. Bet, redzēdams ļaužu pulkus, Viņš iežēlojās par tiem, jo viņi bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.
Tad Viņš sacīja saviem mācekļiem: “Pļaujas lauks patiešām ir liels, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas lauka Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!”
Pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, Viņš deva tiem varu pār ļaunajiem gariem, lai viņi tos izdzītu un lai dziedinātu visas kaites un visas slimības. Šos divpadsmit Jēzus sūtīja, viņiem pavēlēdams un sacīdams: “Ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm! Iedami sludiniet, sacīdami: “Debesu valstība ir tuvu.” Dziediniet slimos, augšāmceliet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Jēzus pārstaigā visas pilsētas un ciemus. Viņš nešķiro cilvēkus tajos, kuri Viņam patīk, simpatizē, no kuriem var saņemt kādu labumu un tajos, kas nepatīk. Jēzus, ieraugot lielo ļaužu pūli, iežēlojās par tiem. Arī es esmu tajā pūlī un Jēzus iežēlojas arī par mani. Jēzus vēlas sūtīt pie manis cilvēkus, kuri man palīdzēs manās bēdās. Vai es spēju saskatīt Jēzu pāvestā Franciskā, savā bīskapā un savas draudzes prāvestā, garīdzniekos? Bet Jēzus vēlas arī mani iesaistīt savā misijā. Vai es gribu Jēzum palīdzēt? Mēs šajos svētkos gaidām daudz dāvanu. Bet vai es esmu gatavs būt par dāvanu Jēzum un citiem? Vai esmu atvērts uz dalīšanos. Ļausim Jēzum mūs katru lietot savas Valstības celšanai.