svētdiena, 2016. gada 4. decembris

Sprediķis II adventa svētdienā (Vatikāna radio)

4.decembrī Antona draudzē uzstājās
mūziķis Goran Gora
(Jānis Holšteins-Upmanis)
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien svinam II adventa svētdienu, kurā sv. Jānis Kristītājs aicina mūs uz atgriešanos. Viņš sauc: „“Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu!” Varam teikt, ka arī Latvijā ir noslēdzies 50 gadus ilgais „advents” un 10.decembrī būsim sagaidījuši Vatikāna II koncila dokumentu oficialā latviešu valodas izdevuma atvēršanas svētkus. Kāda ir Vispārējā koncila nozīme Baznīcā. Jau no pašiem kristietības pirmsākumiem Koncils bija augstākais Baznīcas mācīšanas līdzeklis, ko mēdz saukt arī par ārkārtējo. Pavisam Baznīcā ir noticis 21 koncils, kuros parasti piedalās vairākums visas pasaules bīskapu. Lai šāds koncils varētu notikt, to ir jāsasauc pāvestam un arī tā dokumentus apstiprina pāvests. Tomēr paša koncila laikā bīskapi autonomi var izteikt savu viedokli par ticības un morāles jautājumiem un lai dokuments varētu tikt pieņemts, ir jāsaņem 2/3 koncila tēvu balsis. Vatikāna II koncilu sauc arī par Svētā Gara pavasari Baznīcā un jaunu soli pretī pasaulei, ko spēra Baznīca. Var teikt, ka Koncilā tika piedzīvota Dieva Valstības klātbūtne Baznīcā, jo caur visas pasaules bīskapiem runā Svētais Gars un ir klātesošs Kungs. Koncilā realizējās pravieša Isaja pravietojums: „Tajā dienā Jesses atvase kļūs par zīmi tautām. Viņu meklēs pagānu ciltis, un viņa atdusas vieta būs godības pilna.” Koncilā baznīca vēl vairāk atvērās uz pasuali un pasauli vairs neredzēja kā ienaidnieku, bet gan kā sadarbības partneri un vietu, kur sludināt Evaņģēliju.

Kādi bija Vatikāna II koncila galvenie „atskaites punkti”?

1. Jau pieminētā atvērtība uz pasauli;

2. Dziļas pārdomas par pašu Baznīcu. Baznīca, vairs ne tikai kā institūcija vai svēta, ekskluzīva sabiedrība, bet gan kā tā, kurā pastāv Kristus dibinātā Baznīca;

3. Sadarbība ar citām konfesijām un reliģijām – Vienīgās, Kristus dibinātās Baznīas neredzamie elementi ir atrodami arī citās konfesijās un pat reliģijās. Ir iespējams dialogs ar tām.

4. Liturģiskā atjaunotne, dievkalpojumi tautas valodā, Dieva tautas iesaistīšanās liturģijā. Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: „Ka jūs saderīgi vienā balsī slavētu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.”

5. Laju lomas apzināšanās un laju apustulāta aktivizēšana Baznīcā

6. Dievišķās Atklāsmes izpratnes padziļināšana un Svēto Rakstu, Bībeles centrālās vietas Baznīcā apzināšanās. Arī sv. apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: „Brāļi, viss, kas agrāk ir rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācībai, lai ar pacietību un iepriecinājumu, ko nes Raksti, mēs uzturētu cerību.”

7. Visu Baznīcas struktūru piemērošanu Evaņģēlijam un pārskatīšanu Baznīcas Tēvu un Tradīcijas gaismā. Šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus saka: „tātad ikviens koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un iemests ugunī.”

Kādi tad bija Vatikāna II koncila augļi? Pēc Koncila strauji pieauga dažādu katolisko kustību un kopienu skaits. Var teikt, ka piepildījās sv. Jāņa Kristītāja vārdi šodienas Evanģēlijā: „Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni.” Baznīcā uzplauka harismātiskās kopienas un aizvien vairāk katoļu sāka apzināties savu ekleziālo identitāti un piederību Baznīcai. Jā, pēc koncila sekoja dziļa krīze Baznīcā, tomēr, kā uzsver tādi teologi kā Īvs Kongārs un Karls Rāners, tad „Koncils tika sasaukts laikā, kad Baznīcai gāja labi. Tomēr tieši Koncils bija tas, kurš palīdzēja Baznīcai tikt pāri vēlākajai krīzei. Krīze būtu bijusi tapat, tika bez Koncila Baznīca zaudētu daudz vairāk.” Tādi pāvesti, kā Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks turpināja un turpina realizēt Vatikāna II koncila idejas un reformas Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Kā viens no redzamākajiem Koncila augļiem ir Katoliskās Baznīcas Katehisms, kas latviski tika izdots 2000.gadā. Un pat ja šķiet, ka ir pagājuši jau 50 gadi kopš koncila noslēguma, varbūt tikai tagad mēs tā pa īstam spējam novērtēt un arī dzīvē iemiesot tās idejas, ko Dievs caur Svēto Garu mums vēlas dot. Pāvests Francisks, savā dokumentā Misericordiae Vultus, atklājot Dieva Žēlsirdības ārkārtējo Jubilejas gadu, citē pāvestu Pāvilu VI, kurš par Koncilu saka tā: „Nevis nomācoša diagnoze, bet iedrošinoši līdzekļi; nevis ļaunas nojautas, bet uzticības vēstījumi izceļoja no Koncila pretī mūsdienu pasaulei; tā vērtības bija ne tikai respektētas, bet cienītas, tā centieni atbalstīti, tā vēlmes attīrītas un svētītas.”

Adventa laiks Antona draudzē

Katra mēneša pirmajā sestdienā draudzē notiek īpaši dziedināšanas dievkalpojumi. 7.00 poļu valodā, 18.00 latviešu valodā

Ceturtdien, 8.decembrī Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki - Lieli svētki, obligāti svināmi. Sv. Mises Antona draudzē 7.00; 9.00; 10.30 un 18.00.

Svētdien, 11.decembrī plkst. 17.00 Antona draudzē dziedās dažādi bērnu kori un mūziķis Uldis Marhilevičs. Aicināti visi.

Dievkalpojumi svētā Antona draudzē;:

Svētdienās / svētku dienās

9:00 Msza św. (POL)
10.30 Sv. Mise (LAT)
12.00 Bērnu mise (LAT+RUS)
18.00 Св. Месса (RUS)

Svinu svētās Mises 10.30 (LV) un 18.00 (RU). Grēksūdzes uzklausu katru svētdienu no 9.30 - 10.25; 11.45-13.00 un no 17.30 līdz 18.00 latviešu, krievu un poļu valodās.

Darba dienās

7.00 Sv. Mise (LAT)
18.00 Sv. Mise (LAT)

Rīgas Sv. Antona draudzes baznīcā notiek arī bērnu katehizācijas nodarbības.

Nodarbību laiki:

Svētdienās
plkst. 13:00 Nodarbība bērniem (LAT+RUS)
plkst. 14:00 Nodarbība pieaugušajiem (LAT+RUS)

Sīkāka informācija, zvanot pa tālruni 26465014!
Vai rakstiet uz e-pastu dzilna21@gmail.com (Ruta Dzilna-Ieviņa)

sestdiena, 2016. gada 3. decembris

Barselona un dienvidspānija!

Ir piedāvājums 3 personām dotoes braucienā - svētceļojumā uz Barselonu un Spānijas dienvidiem. Izbrauc - 17.septembrī, 2017.gadā, atgriežas 27.septembrī 2017.gadā. Cena - lidmašīnas biļete + naktsmītne + mašīnas noma + degviela + ēšana. Interesentiem rakstīt - priesteris.ilmars@gmail.com
Dalībnieks skaitās pieteicies tad, kad pats nopērk lidmašīnas biļeti un ieskaita kontā naudu par naktsmājām un mašīnas īri un šī summa vairs nav atgriežama.

piektdiena, 2016. gada 2. decembris

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas sv. Antona draudzē!

Ar lielu prieku varu paziņot, ka katru svētdienu plkst. 13.00 sv. Antona baznīcā vadīšu Katehisma nodarbības tiem, kuri jau ir kristīti un iet pie svētās Komūnijas, bet vēlas padziļināt savu izpratni par Romas Katoliskās Baznīcas mācību. Lekcijas notiks katru svētdienu pašā baznīcā un sāksies pēc svētās Mises plkst. 13.00 un ilgs līdz 13.40. Visi laipni aicināti!

Katehisma studiju ieraksti būs dzirdami arī "Radio Marija Latvija" katru sestdienu plkst. 20.00. Radio FM tīklā: Rīga 97,3; Krāslava 97,0; Liepāja 97,1.

ceturtdiena, 2016. gada 1. decembris

Rīgas evaņģelizācija!

Jau ilgāku laiku briedu uzrakstīt šo rakstu. Domāju, kā realizēt evaņģelizācijas "plānu" Rīgā, kurā koncentrējas pat puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem? Kāda ir reālā situācija?

1. Diagnoze
Rīgā ir apmēram 13 draudzes. Tomēr jau kopš padomju laikiem pastorālā darbība Rīgā ir veidota pēc lauku draudžu parauga. Kāda tā ir? Prāvests, priesteri atrodas savā dievnamā, ir daudz svētās Mises un tautas dievbijības prakses. Visa pastorālā darbība aprobežojas ar sakramentālo aprūpi. Tas nav slikti, jo svētā Mise un citu sakramentu dalīšana ir svarīga, tomēr ar to ir daudz par maz. Katru reizi, kad tiek uzcelta jauna baznīca Rīgā, pārējos dievnamos cilvēku skaits sarūk. Kādēļ? Tādēļ, ka mēs aprūpējam tikai esošos ticīgos, nedomājot par tiem, kas uz baznīcu nenāk, vai to dara ļoti reti, vai arī izmanto Baznīcu tikai kā sakramentu pakalpojumu sniegšanas vietu.

Kāda ir Rīgas specifika? 
Atšķirībā no laukiem un mazpilsētām, Rīgā ir ļoti liela anonimitāte. Cilvēki, ja viņi pārceļas no laukiem, tad viņiem ir mazs kontakts pat ar saviem kaimiņiem un viņi pat nezina, ka piemēram, Purvciemā, Deglava ielā, ir katoļu baznīca. Daudzi domā, ka tā ir kāda sekta.

Daudzās draudzēs Rīgā nav informācijas stenda ārpusē, par aktivitātēm kas notiek draudzē. Trūkst informācijas par dievkalpojumu norisēm un citām draudzes aktivitātēm.

Rīgā nav strikti noteiktas draudžu robežas, līdz ar to cilvēki klejo no draudzes uz draudzi, vai nu sekojot priesterim, vai arī meklējot ērtāko draudzi, kur "izklausīt Svēto Misi".

Rīgas draudzēs nav sadraudzības kristiešu starpā un bieži vien jaunpienācējs jūtas tajās nepieņemts un pat atstumts. Prāvesti ir tik noslogoti un aizņemti, ka praktiski parastam "ierindas" ticīgajam nav aizsniedzami.

Ko darīt?
Katrā Rīgas draudzē ir nepieciešama draudzes padome, kurā darbojas laji un katrā draudzē ir vajadzīgas tā saucamās "diakonijas", jeb nozares, kurā laji no draudzes varētu iesaistīties. Dažās draudzēs jau šī sistēma sāk darboties, bet uzskatu, ka tā vēl jo projām nav efektīva. Piemēram, draudzes padomē varētu būt 12 cilvēki, un šai padomei būtu konsultatīvs raksturs. Šī padome palīdzētu prāvestam lēmumu pieņemšanā un katrs no tās locekļiem pārstāvētu kādu draudzes laju kalpošanas nozari - jauniešus, bērnus, ģimenes, pensionārus, karitatīvo jomu, slimniekus, u.t.t.

Ir svarīgi, lai draudzes locekļi labāk viens otru pazītu un atbalstītu. Ļoti svarīgas ir lūgšanu grupas, jeb mājas kopienas, kurās draudzes locekļi varētu tikties nedēļas vidū un šaurā lokā pārspriest kādu Bībeles tekstu, dalīties, slavēt un aizlūgt. Forma varētu būt dažāda, bet mājas grupas atbildīgais tiek prāvesta apstiprināts un regulāri tiekas ar prāvestu, lai neveidotos sava veida "sektantisms".

Pēc kristību un pirmās Komūnijas reģistra ir jāapzvana "remdenie" katoļi, aicinot viņus uz aktīvāku draudzes dzīvi. Ir jāatjauno draudzes locekļu vizitācijas. To var darīt prāvests vai arī aktīvākie draudzes locekļi.

Draudzēs ir jāveido lielāka atvērtība pret citiem cilvēkiem, turot dievnamu atvērtu, padomājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ierīkojot bērnu stūrīšus, jauniešu dievkalpojumus, u.t.t. Veidi, kā darboties ir daudz, tikai tie ir jāmēģina īstenot. Ticu, ka Rīgā iestāsies jauns evaņģelizācijas pavasaris.

Abonē "Katoļu Baznīcas Vēstnesi" un "Mieram tuvu" 2017.gadam

Ir ļoti svarīgi būt vienotībā un kopībā ar Katolisko Baznīcu Latvijā un pasaulē. Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" palīdz, mūsdienu individuālistiskajā sabiedrībā nenoslēgties sevī, bet būt atvērtam visam tam, ko Dievs dara Baznīcā un pasaulē. Izmanto šo iespēju. Arī izdevums "Mieram tuvu" palīdz ikdienā būt kontaktā ar Dieva Vārdu. Abonē Latvijas Pasta nodaļās vai internetā šeit: www.pasts.lv

Abonējot laikrakstu, tu:
1. Ietaupi savu laiku, stāvot rindā pie grāmatu galda Baznīcā;
2. Tu atbalsti izdevējus, kuriem abonenti ir ļoti svarīgs stabilitātes atbalsts;
3. Tev ir iespēja regulāri "sajust vietējās un universālās Baznīcas pulsu".

trešdiena, 2016. gada 30. novembris

Vatikāna II koncila dokumenti tagad arī latviešu valodā



Sestdien, 10. decembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiks Vatikāna II koncila dokumentu latviešu izdevuma atvēršana. Svinības sāksies ar Svēto Misi pl. 11, ko vadīs apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana. Pēc tam klātesošie tiks iepazīstināti ar izdevumu, kuru latviešu valodā ir sagatavojusi izdevniecība “Vox Ecclesiae”.




Vatikāna II koncils bija un joprojām ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta notikumiem Katoliskajā Baznīcā. Tas notika no 1962. līdz 1965. gadam. Izdevniecības “Vox Ecclesiae” vadītāja Žanete Narkēviča, stāstot par latviešu izdevuma tapšanas vēsturi, norāda: “Doma par koncila dokumentu tulkošanu ir bijusi dzīva piecdesmit gadu garumā. Atskatoties uz šo laiku, viļņveidīgajā tulkošanas procesā varam iezīmēt vairākus posmus. Uzreiz pēc atgriešanās no koncila bīskaps Julijans Vaivods uzticēja tulkot šos tekstus Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsai Klārai Emanuēlai (Kornēlijai Springovičai), un tā vairāki dokumentu tulkojumi rokrakstu veidā nonāca Rīgas Garīgajā seminārā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, gaidot pāvesta vizīti Latvijā 1993. gadā, radās iecere sagatavot Vatikāna II koncila dokumentu tulkojumu latviešu valodā. Projektu vadīja toreizējais semināra rektors priesteris Andris Marija Jerumanis, tajā piedalījās semināra studenti - Jānis Priede, Pauls Kļaviņš u. c. Savukārt 2007. gadā priestera Paskala Marijas Jerumaņa vadībā tika izdots Vatikāna II koncila pamatdokumenta par dievišķo Atklāsmi “Dei Verbum” tulkojuma zinātnisks izdevums latviešu valodā ar paralēlo tekstu latīņu valodā.”

Savukārt aktīvs darbs pie izdevuma, kurš pie lasītājiem nonāks jau šomēnes, sākās 2012. gadā. Toreiz tika izveidota darba grupa, kurā iesaistījās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Ž. Narkēviča, priesteri: Pauls Kļaviņš, Andris Marija Jerumanis, Modris Lācis, Mihails Volohovs, kā arī Baiba Brūdere, māsa Otīlija Kovaļevska BVJMK un Jānis Evertovskis.

“Vox Ecclesiae” sagatavotajā vairāk nekā 1000 lappuses biezajā izdevumā lasītājiem būs iespēja lasīt Vatikāna II koncila dokumentus latīņu oriģināltekstā un to tulkojumu latviešu valodā Ž. Narkēviča skaidro, ka līdz ar to dokumenti būs pieejami gan tiem, kas grib vienkārši iepazīties ar Katoliskās Baznīcas mācību, gan arī tiem, kas studē teoloģiju un vēlas izsekot oriģinālajai terminoloģijai. Izdevumā būs P. Kļaviņa izvērsts ievads par Vatikāna II koncilu un pirms katra dokumenta neliels priekšvārds, kas palīdzēs izprast konkrētā dokumenta galveno domu. To autori ir P. Kļaviņš, A. M. Jerumanis un M. Volohovs. Tāpat lasītājam var būt noderīgs avotu un tematiskais rādītājs grāmatas beigās.

“Vatikāna II koncilu pāvests Francisks nosauca par jauniem Vasarsvētkiem Baznīcā,” norāda izdevniecības vadītāja un turpina: “Arī koncila latviešu izdevuma priekšvārdā Z. Stankevičs uzsver Svētā Gara iedvesmu koncila norisē. Tāpēc grāmatas noformējumam tika izvēlēta olīvzaļā krāsu gamma. Dalītais krāsu tonis uz grāmatas vāka simboliski norāda uz pagātnes un nākotnes laika dimensiju, kā arī bilingvālo latīņu-latviešu teksta izkārtojumu. Bernīni Svētā Gara dūjas vitrāžas tēls atgādina par Svētā Pētera baziliku, kurā norisinājās Vatikāna II koncils.”

Izdevuma literārie redaktori bija Astra Feldmane un Anna Stafecka, maketētājs - Arturs Hansons, māksliniece - Līga Krēže. Ž. Narkēviča pateicas arī visiem, kas ar savu tulkošanas, rediģēšanas un lekciju darbu ir palīdzējuši Vatikāna II koncila tekstiem un idejām ienākt Baznīcā Latvijā.

Grāmatu publicēšanai sagatavoja izdevniecība “Vox Ecclesiae”, un tā tiek drukāta Jelgavas tipogrāfijā. Grāmatas atvēršanas dienā to varēs iegādāties par izdevīgāku cenu - 20 eiro, dāvanā saņemot nelielo grāmatiņu “Vatikāna II koncils – 20. gadsimta vislielākā dāvana Baznīcai”, kurā ir Z. Stankeviča raksts par Vatikāna II koncila nozīmi Baznīcā Latvijā šodien un O. Kovaļevskas raksts par Latvijas bīskapu piedalīšanos Vatikāna II koncilā ar vēsturiskām fotogrāfijām no Rīgas Metropolijas kūrijas arhīva.

LRKB IC, pārpublicēts no www.katolis.lv