ceturtdiena, 2016. gada 29. septembris

Svētā Faustīne par privātajām atklāsmēm!

"Tomēr Dievam uzticīga dvēsele nevar pati izskaidrot savas atklāsmes, viņai tās ir jāatdod gudra un izglītota priestera kontrolei, un, kamēr nav pārliecinājusies, jābūt uzmanīgai. Šīm atklāsmēm un dažādām augstākām žēlastībām dvēselei pašai nav jāuzticas, jo tas var nodarīt lielu zaudējumu.

Pat ja dvēsele uzreiz var atšķirt viltus atklāsmi no Dieva dotās, tomēr lai tā ir uzmanīga, jo par daudz ko var šaubīties. Dievs mīl un priecājas, kad dvēsele Viņam uzticas Viņa paša dēļ, jo mīl Viņu, tāpēc uzdod sev jautājumus un meklē atbalstu, lai pārliecinātos, ka patiesi viņā darbojas Dievs. Bet, kad ir saņēmusi garīgi apgaismota priestera atbalstu, lai viņa ir mierīga un atdod sevi Dievam, kā Viņš ir norādījis, tas ir, kā norādījis biktstēvs." (Dienasgrāmata, 139; neoficiāls tulkojums)

Ērģelnieku kursi Jelgavā!

Ērģelnieku kursi Jelgavā 28., 29. oktobrī
Pasniedzēji: Komponists Rihards Dubra Dr. art. Ieva Rozenbaha
Rīgas Doma Kora Skolas dziedāšanas skolotāja Ilona Poikāne
Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes diriģente Zinta Filipoviča
Kursu vadītāja: ērģelniece Digna Markule.
E-pasts: dignam@inbox.lv, tālr. 29145929
Pieteikšanās: Tālr. 27161137, 25420014 (Juris Gorbačevskis), 29842811 (Marija Ruščaka) Bezmaksas pasākums. Galvenais atbalstītājs: Jelgavas diecēze.

Iesvētīs jauno Viesītes katoļu baznīcu!

Viesītes Sv. Franciska baznīcas konsekrācijas svinības 8. oktobrī pl. 12.00
Visi laipni aicināti!
Lūgums priesteriem paņemt līdzi albu un baltu stolu.

Vai lūgties Rožukroni ir moderni?

Pasaulē ir izgudroti dažādi ieroči, lai cilvēks gūtu uzvaru pār ienaidniekiem, bet tie visi galu galā nes nāvi arī pašiem ieroču lietotājiem. Ir viens „ierocis”, kurš ik dienas visā pasaulē nes svētības gan atsevišķiem cilvēkiem, gan ģimenēm un pat veselām tautām. Tas ir Rožukronis.

Rožukronis savā pastāvēšanas laikā ir glābis daudz tautas no agresoru uzbrukumiem, kā piemēram Austrijas tautu 1955.gadā, kad padomju karaspēks, pateicoties 700 000 cilvēkiem, kas vienprātīgi lūdzās rožukroni atvilka karaspēku. Ko Čehoslovākja un Ungārija nevarēja paveikt ar ieročiem, to Austrija paveica ar rožukroņa lūgšanām.

Kur meklējami rožukroņa pirmsākumi? Rožukroņa izcelšanās vēstures dati nav visai skaidri. Ir divas versijas, kas norāda rožukroņa izcelšanos. Jau ap 430.gadu pēc Kr. Sv. Pauls, eremīts (tuksneša mūks) ir lietojis akmentiņus, lai atcerētos, cik reizes ir skaitīta Kunga lūgšana “Tēvs mūsu”. Ir atrasta dokumentācija par kādu svētīgu sievieti Hestingas kaujā 1066.gadā, kas lietojusi dārgakmeņu virkni, uz kuras tā skaitījusi lūgšanas. Šie ir daži norādījumi par rožukroņa izcelsmi.

Īstais rožukroņa sākums tomēr meklējams 11.gadsimtā – klosteros. Dažiem mūkiem bija grūtības lasīt breviāru (speciālas priesteru lūgšanas), daudzi brāļi sākumā neprata latīņu valodu, kas tika lietota breviārā. Breviāra vietā viņiem bija atļauts skaitīt 150 tēvreizes, tas aizvietoja breviāra 150 psalmus. Tā pakāpeniski, šīm lūgšanām pārveidojoties par “Esi sveicināta” radās mums tik ļoti pazīstamās rožukroņa lūgšanas.

Otra versija, kas ir mazāk ticama, ka Sv. Dominikam (1170 – 1221) parādījās Dievmāte un atklājusi rožukroni.

Sākotnēji lūgšana bija savādāka, tikai ejot gadsimtiem tika pilnībā noformēta lūgšana kopumā, arī lūgšana “Tēvs mūsu” pirms katra noslēpuma radās tikai 15.gadsimtā.

Daudz iebildumu mūsdienās no t.s. “modernajiem cilvēkiem” izskan par rožukroni, kā novecojušu lūgšanu veidu. Daudzi ir neizpratnē, kādēļ nepieciešamas tik daudz it kā automātiskas lūgšanas?

Atbildi dod daudzās Dievmātes parādīšanās, kur Marija ir redzama ar rožukroni rokās un ar aicinājumu ik dienas atvēlēt laika rožukronim.

Rožukronis ir meditatīva lūgšana, kas aicina mums katrā noslēpumā pārdomāt kādu, ar Jēzus un Marijas dzīvi saistītu notikumu. Tā mēs dziļāk saprotam šo, mūsu atpestīšanai tik svarīgo notikumu dziļāko jēgu. Rožukronis mums kļūst par lūgšanu “upi”, kur mums domās novirzoties no lūgšanu straumes “Esi sveicināta” mūs atgriež atpakaļ straumē.

Tieši oktobra mēnesī, kas īpaši tiek veltīts rožukroņa lūgšanām centīsimies arvien dedzīgāk un biežāk atlicināt laiku šai Mariāniskajai lūgšanai. Lai šajā lūgšanā mūs pavada svētā Jāņa Pāvila II teiktie vārdi 2003.gada vēstījumā Jauniešu dienām:

„2002. gada 16. oktobrī es izsludināju "Rožukroņa Gadu" un aicināju visus Baznīcas bērnus padarīt šo seno, Marijai veltīto lūgšanu kā līdzekli, kas palīdz vienlaicīgi vienkārši un dziļi apcerēt Kristus Vaigu. Lūgties rožukroni nozīmē mācīties uzlūkot Jēzu ar Viņa Mātes acīm, mīlēt Jēzu ar Viņa Mātes sirdi. Arī jums, dārgie jaunieši, es šodien simboliski nododu rožukroni. Caur lūgšanām un noslēpumu pārdomāšanu Marija jūs droši vada pie sava Dēla! Nekaunieties patstāvīgi lūgties rožukroni, kad esat ceļā uz skolu, augstskolu vai darbu, uz ielas vai sabiedriskajā transportā; pierodiet to lūgties draugu lokā, grupās, kustībās un biedrībās; nesvārstieties piedāvāt šo lūgšanu mājās, saviem vecākiem, brāļiem un māsām, jo tā atjauno un stiprina ģimenes locekļu savstarpējās saites. Šī lūgšana palīdzēs jums būt stipriem ticībā, pastāvīgiem mīlestībā, priecīgiem un pacietīgiem cerībā.”

(izmantots Janīnas Babres raksts “Katoļu kalendārs 2000)

trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Par jauno katehismu - Youcat!

Daži cilvēki man uzdod jautājumus, saistībā ar jauno katehismu, kas ir iznācais KALA-raksti izdevniecībā. Atbildu:

1. Vai šis katehisms ir domāts tikai jauniešiem?

Nē, šo katehismu var lietot jebkurš, īpaši iesaku šo katehismu iegādāties kā dāvanu un uzdāvināt tiem, kuri maz pazīst Dievu, Baznīcu. Šis katehisms viņiem var būt iespēja labāk iepazīt ticības patiesības.

2. Varbūt šis katehisms atkal būs tādā pat neinteresantā un sarežģītā formā kā iepriekšējie?

Nē, šis katehisms ir speciāli izstrādāts kā aizraujoša lasāmviela jauniešiem ar daudz bildēm, zīmējumiem un pat asprātīgi - uzjautrinošiem tēlojumiem. Šī katehisma izstrādāšanā piedalījās grupa jauniešu, kuri ar savām idejām ļoti bagātinājuši šo katehismu.

3. Ja jau šis izdevums ir tik atraktīvs, varbūt viņš satur kādus maldus, herēzijas un nav domāts vispār katoļiem?

Nē, šī katehisma ievadu ir rakstījis pāvests Benedikts XVI, mudinot ikvienu jaunieti izlasīt šo katehismu. Pie tam, katra paragrāfa beigās ir dota atsauce uz lielo Katoliskās Baznīcas Katehismu (www.catholic.lv/katehisms). Šogad, Latvijas Jauniešu dienās Aizkrauklē, Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs katram jaunietim šo katehismu jau uzdāvināja.

4. Kādēl vispār vajadzīgs lasīt katehismu? Vai tad nepietiek reizi gadā aizbraukt uz Aglonu, padzerties svētīto ūdentiņu un uzlikt šad tad svecīti uz altāra?

Nē, ar parasto tautas dievbijību mūsdienu apstākļos, kad sabiedrība kļūst aizvien agresīvāka pret kristietību vairs nepietiek. Ir nepieciešams izglītot arī savu prātu, lai labāk saprastu ticības patiesības un tās aizstāvētu pasaules priekšā.

5. Kur var iegādāties šo brīnišķigo katehismu?

Tam drīzumā vajadzētu būt pieejamam visos draudžu grāmatu galdos, kā arī to var pasūtīt izdevniecības mājaslapā www.mieramtuvu.lv

Lai laba lasīšana!

ceturtdiena, 2016. gada 22. septembris

Katoļu Baznīca un citas reliģijas

Šī gada 20.septembrī pāvests Francisks tikās ar dažādu konfesiju un reliģiju līderiem Itālijas pilsētā Asīzē, lai kopīgi lūgtu un pārdomātu par mieru pasaulē. Līdzīgi, kā tas bija pirmo reizi 1986.gada 27.oktobrī, kad šo iniciatīvu pirmo reizi aizsāka svētais Jānis Pāvils II, arī šoreiz šī iniciatīva izsauca asas diskusijas par Katoļu Baznīcas un kristietības attiecības ar citām reliģijām. Katoļu Baznīca, pirms vairāk kā 50 gadiem, Vatikāna II koncila dokumentā Nostra aetate skaidri norādīja virzienu, kādā Baznīcai jāvirzās, sadarbojoties ar citām reliģijām. Baznīca oficiāli atteicās no ekskluzīvisma un plurālisma starpreliģiju attiecībās, bet gan izvēlējās inkluzīvisma ceļu. Lai labāk saprastu, kas ir ekskluzīvisms, inkluzīvisms un plurālisms, mēgināšu izklāstīt Romas Katoliskās Baznīcas nostāju šajā jautājumā, balstoties uz Vatikāna II koncilamācības. Rakstā izmantošu arī Jura Uļģes ļoti labi sagatavotā raksta Evanģēliski Luteriskās Baznīcas mājaslapā www.lelb.lv fragmentus.

Ekskluzīvisms - Katoļu Baznīcas un visas kristietības nostādne, kas izveidojās ap VI gadsimtu, kad svētais Fulgensijs no Rispes un citi sāka radikalizēt seno Baznīcas uzstādījumu, ka ārpus Baznīcas nav pestīšanas (Extra Ecclesia nula salus est). Līdz tam Baznīcas tēvi šo postulātu vairāk attiecināja uz tiem, kuri jau bija kristījušies Baznīcā bet kas izvelējās aiziet no tās. Balstoties uz so pustulātu, viņu aiziešana no Baznīcas nedeva tiem iespēju saņemt pestīšanu. Lielākais vairums Baznīcas tēvu bija atvērti uz grieķu - romiešu filosofiju un arī nenosodīja citas reliģijas, tikai vērsās pret okultismu, elkdievību un burvestībām. Tomēr pēc VI gs. gan Romas Katoliskā Baznīca, kā arī citu konfesiju pārstāvji sāka radikāli uzskatīt, ka visi, kuri atrodas ārpus redzamajām Baznīcas sturktūrām, nekādā ziņā nevar saņemt pestīšanu. Ievērojamākie šīs pozīcijas pārstāvji no protestantu puses 20. gs. ir Karls Barts un Emīls Brunners.

Ekskluzīvisma pozīcijas pārstāvji pārsvarā uzsver, ka Dievs savu pestīšanas darbu šajā pazudušajā pasaulē atklāj tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu un citu reliģiju pārstāvji atrodas pazušanas stāvoklī, un kamēr viņi atklāti un tieši nepieņems Jēzu Kristu un neiekļausies Baznīcas redzamajā struktūrā, viņi netiks glābti. Tomēr jaunie atklājumi Amerijā un Āfrikā lika daudziem misionāriem uzdot vienu svarīgu jautājumu - kā tiks glābti tie, kuri nekad nav dzirdējuši par Jēzu Kristu, un tomēr dzīvo pēc savas sirdsapziņas? Vai arī, kā rīkoties tiem, kurus misionāri ar savu nekrietno uzvedību un varas un nuadas kāri savā laikā ir ieļaunojuši un viņi nevēlas iekļauties tādā Baznīcas struktūrā, kura viņiem neko labu nav atnesusi? Šie un vēl daudzi citi jautājumi XX gs. beigās lika teologiem domāt par jaunu - inkluzīvistisku pieeju šim jautājumam, kas patiesībā nebija jauna, bet gan atgriešanās pie Baznīcas tēvu nostājas, kāda tiem bija pirmajos kristietības gadsimtos.