trešdiena, 2017. gada 16. augusts

Iesaisties un palīdzi!

15.augusta sprediķis (www.mieramtuvu.lv)

Augusta briedīgā gaismā
parādies debesu plaismā
tautai, kas mūžīgi Taisno
nākusi pagodināt!
Svētībai paceltā roka,
lai mūsu likteņus loka,
mūžam uz labu lai loka,
brīnišķā Aglonas Māt!

(Broņislava Martuževa)

Šogad Rīgas Garīgā Semināra pasniedzējiem un audzēkņiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai”, kas bija veltīts katram no Latvijas novadiem, šoreiz Latgales novadam un saucās “Latgales gredzens”. Koncerta idejas autors bija Sigvards Kļava un izpildīja Latvijas radio koris, citi mākslinieki un Latgales priesteri. Šajā uzvedumā tika parādīta Latgales novada daudzkrāsainība un īpaši spēcīgi tika parādīta ticības loma latgaliešu ikdienā, kas nav atrauta no reālās dzīves. Mūsu katoļticība ir ļoti “cilvēciska” un reizē arī ļoti “dievišķa” ticība. Jaunava Marija, kuras Debesīs unņemšanas svētkus šodien svinam, mums palīdz saglabāt šo līdzsvaru starp dievišķību un cilvēcību, starp laicīgo un garīgo. Šis aspekts ir ļoti svarīgs un to arī varam “nolasīt” Broņislavas Martuževas dzejolī “Piedod mums, Dievmāte, piedod”, kas vēlāk tapa par vienu no spēcīgākajām garīgajām himnām Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā.

Varam uzdot jautājumu – kādēļ mums ir tā jāgodina Dievmāte, īpaši Latvijā, kur ir tik spēcīgas protestantisma tradīcijas un tieši šogad, kad tie pieminēta reformācijas 500 gadskārta? Kādēļ Latvijā 15.augusta svētki Aglonā pārspīlēti un nepareizi tiek saukti par lielākajiem katoļticīgo svētkiem Latvijā? Kāpēc ir tik svarīgi uzsvērt, ka Jaunava Marija ar miesu un dvēseli ir uzņemta debesīs? Mēģināsim šajās īsajā pārdomās atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, kurus mums liek uzdot arī šo svētku lasījumi.

Kā atrisināt 15.augusta problēmu?

Tieši šogad, kad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki iekrīt darbadienās, atkal saasinās jautājums par brīvdienas nepieciešamību katoļticīgajiem, lai viņi varētu ierasties uz šiem svētkiem un "civilizēti" to nosvinēt. Ir daudzas pašvaldības un uzņēmēji Latgalē, kas uz savas brīvprātības principa dod saviem darbiniekiem brīvdienas, lai viņi varētu nosvinēt šos svētkus.Tomēr tas nerisina šo problēmu pēc būtības.

Kāds būtu risinājums? Kādi priekšlikumi?

Jau vairākus gadus redzu, ka gan liturģiski, gan praktiski nav nekādas jēgas no brīvdienas, t.s. otrajos Ziemassvētkos vai otrajās Lieldienās. Ņemot vērā, ka otrās Lieldienas veido garākas brīvdienas, kas daudziem ir svarīgas, tad būtu priekšlikums otros Ziemassvētkus reducēt uz darba dienu un šo vienu brīvdienu piedāvāt ikvienam darbiniekam kā iespēju gada laikā izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja viņš ir katolis, viņš pieprasa darba devējam 15.augustu kā brīvdienu, ja preizticīgais, tad pareizticīgo Ziemassvētkus - 7.janvāri. Ja citas ticības piekritējs, tad kādu savai konfesijai vai reliģijai svarīgu dienu. Ja neticīgs cilvēks, tad, piemēram savu dzimšanas dienu vai kādu citu svarīga pasākuma dienu.

Ja Latvijas likumdevēji izšķirtos par šādu soli, tas norādītu uz šīs valsts tiesiskumu un spēju respektēt katra tās pilsoņa un iedzīvotāja tiesības uz savas reliģijas vai pārliecības praktizēšanas iespēju.

Padomāsim par to!

otrdiena, 2017. gada 15. augusts

V. J. Marijas dogmas pasludināšana 1950.gadā - vēsturiski kadri

Vēsturiski kadri. 1950. gada 15.augusts, Roma, Vatikāns, svētā Pētera laukums un Dogmas par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu pasludināšana



(NOTICE: This film is owned by British Pathé, and it has been uploaded here for EDUCATIONAL purposes only. No copyright infringement intended.)

Aicinām uz gregoriskās mūzikas koncertu!


svētdiena, 2017. gada 13. augusts

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi - 13.augusts

1. Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

2. Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

3. Autobuss uz Aglonu. Izbrauc 14.augustā 8.00. Atgriežas 15.augustā ap 20.00. Sīkāka informācija pie ziņojuma dēļa.

4. Svētās Mises 14.augustā 9.00 poļu val., 11.00 latviski. 15.augustā 9.00 poļu val., 11.00 un 18.00 latviski.

5. Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet "Radio Marija Latvija".

6. 20.augustā plkst. 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos.

7. 17.augustā 9.00 uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.

Prāvests.

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs[1]

Daudzi no Vēstneša (Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis") lasītājiem man uzdos pamatotu jautājumu: “Kāpēc katoļu priesterim ir jākomentē luterāņu mācītāja izdota grāmata?” Atbilde ir pavisam vienkārša – grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam.

Luterāņu mācītāja Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš” ir pirmais tāda veida un tik liela apjoma darbs Latvijā, tādēļ ir vērts paanalizēt to katoļu Baznīcas mācības gaismā. Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un visdrīzāk šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības. Daudzus no viņiem katoļu Baznīcas autoritātes ir pat nosodījušas vai norādījušas uz viņu darbību morālisko un ticības aspektu neatbilstību. Tas jāņem vērā, lasot šo grāmatu.

Plurālisms

Mūsdienās kristietībā pastāv trīs pieejas garīgumam: ekskluzīvistiskā, kas izslēdz citādu viedokļu esamību; inkluzīvistiskā, ko pārstāv katoļu Baznīca, kas atzīst, ka eksistē viena patiesība un tā pilnīgā mērā pastāv katoļu Baznīcā, vienlaikus uzskatot, ka ārpus tās arī ir atrodami patiesības elementi, kaut nepilnīgā veidā; un plurālistiskā, kuru popularizē J. Rubenis. Saskaņā ar plurālistisko pieeju patiesību šeit uz zemes nav iespējams atklāt, tā cilvēkam ir nepieejama (I. Kanta “noumen”), bet visas reliģijas, konfesijas un garīgie strāvojumi un to līderi ir kā “fenomeni”, kuri šajā pasaulē mēģina izteikt šo “noumen”, neiepazīstamo “dievību” vai Dievu un ir kā nepilnīgas dievišķā spēka izpausmes formas. Šajā pieejā Kristus, Buda, Muhameds, Krišņa, u.c. ir līdzvērtīgās kategorijās („Viņa un viņš” 21.lpp – turpmāk tekstā tikai lapaspuses numurs). Tekstā (72, 73) parādās iepriekš minētā reliģiskā plurālisma iezīme – garīgums pāri konfesijām un reliģijām. Autors uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka esi garīgs cilvēks. Tu vari būt ateists vai materiālists, svarīgākais ir būt iekļaujošam, visu mīlošam, nevienam neaizrādošam. Tomēr Jēzus skaidri norāda, ka Viņš mīl grēcinieku, bet nemīl grēku: “Ej un negrēko vairs!” (Jņ 5,14; Jņ 8,11) Jēzus prasības ir objektīvas un tur nav vietas plurālistiskajam relatīvismam. J. Rubenis cilvēku ar konkrētu pārliecību un kristīgo pasaules uzskatu ievieto fundamentāla un netoleranta cilvēka kategorijā, jau a priori izslēdzot dažādu viedokļu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, kas ir nepieciešama garīgajai izaugsmei. Tiek (74) uzsvērts, ka integrāls garīgums ir inkluzīvs, tas iekļauj visu, neko neizslēdzot, tomēr Jura Rubeņa inkluzīvisms robežojas ar plurālismu, jo izslēdz vienas konkrētas patiesības eksistences iespējamību.