svētdiena, 2021. gada 18. aprīlis

18.aprīlis - Lieldienu laika III svētiena. 9.00 svētā Mise krievu valodā, 11.00 un 14.00 sv. Mise latviešu valodā.


9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 un 14.00  sv. Mise latviešu valodā

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.


Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 18.aprīlī

Visu Lieldienu laiku līdz Vasarsvētkiem, katru sestdienu 19.00, gan klātienē, gan attālināti lūgsimies Gaismas ceļu – apceres par Jēzus darbību pēc Lieldienām, 14 stacijās.

19.aprīlī 8.00 svētā Mise svētā Jāzepa aizbildniecībai.

24.aprīlī 10.00 aicinām uz draudzes talku. Būs jāmazgā logi, dārza darbi un vēl daudz kas cits jāsakopj. Ievērosim visas epidemioloģiskās prasības.

Nākamā svētdiena, tradicionāli tiek saukta par Labā gana svētdienu. Lūdzamies par aicinājumiem uz garīgo kārtu.

1.maijā, sestdien, mēneša pirmā svētdiena. Adorācija jau no rīta pēc svētās Mises. 16.00 vakara programma – adorācija, rožukronis, slavēšana un grēksūdzes iespēja. 18.00 priesteris lūgsies atbrīvošanas lūgšanu par visiem individuāli, kuri to vēlēsies.

Meklējam cilvēku, kurš varētu mūsu draudzē būt atbildīgais par visām apskaņošanas iekārtām. Vēlams tādu, kurš kaut ko saprot no tām lietām.

Paldies visiem par finansiālo atbalstu. Uzreiz pēc Lieldienām atsāksim siltināt un atjaunot dievnama fasādes. Paralēli tam jau sākam vākt līdzekļus jumta nomaiņai tālākā nākotnē.

Turpinās draudzes locekļu anketēšana. Lūdzu paņemt anketu pie ieejas baznīcā, aizpildīt un atdot to prāvestam.

Dievkalpojumi svētdienās tiek translēti internetā, mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv un www.tolstovs.lv.

Prāvests.

piektdiena, 2021. gada 16. aprīlis

Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu, 1 Mozus 2, 24

 Saņēmu šādu jautājumu:


"Kristus augšāmcēlies! Mani ļoti iespaido Jūsu citāti un īsie, bet ļoti pilnvērtīgie, posti Facebook. Vēlētos palūgt, vai varētu kādreiz ierakstīt par to, kā un kāpēc vecākiem būtu jāatlaiž savi bērni pēc laulībām? Par ģimenes robežām, un, ka jaunlaulātie sāk savu ģimeni, ka viņu vecākiem ne vienmēr vajag iejaukties. Man šķiet, ka daudziem šis būtu ļoti svētīgi to tiešām dzirdēt no priestera, jo daudzi nesaprot Bībeles tekstu par to, ka dēlam jāatstāj savs tēvs un māte un jāatdodas sievai...".

Liels paldies par jautājumu. Pašā sākumā ir jāuzslavē apvienība "Laulāto tikšanās", kura organizē saderinātajiem pāriem kursus un kuros šis jautājums plaši tiek aplūkots. Tādēļ šeit aprakstīšu problēmu, gan no teoloģiskā, psiholoģiskā un pastorālā skatu punkta. 

Vispirms jāsaka, ka mani pašu izbrīnija kāda sena kāzu tradīcija, kāda tika praktizēta Latgalē un kuru mēs ļoti labi varam redzēt J. Streiča filmā "Cilvēka bērns". 1 stundas 21 minūtes epizodē tiek parādīta līgavas atvadīšanās no tēva mājām (https://www.filmas.lv/movie/1187/#). Ar lūgšanām un asarām līgava tiek "izvadīta" un atdota nākamajam vīram. Teoloģiski tas nozīmē, ka vīrs un sieva kļūst par vistuvākajiem radiniekiem, bet abi vecāki ir tikai nākamās pakāpes radinieki pēc tēva un mātes. Tas gan nenozīmē, ka cieņa, mīlestība un gādība attiecībā pret vecākiem beidzas. Nē, tieši otrādi - viņa pieaug, bet vecākiem bērni garīgi ir "it kā zuduši". Viņi vairs nav saistīti ar vecākiem un vecāki vairs necenšas ietekmēt, regulēt un kā citādi traucēt jaunajai ģimenei. 

Bieži saderinātajos kursos pacēlās jautājums par to, vai jaunajai ģimenei vajadzētu dzīvot kopā ar vecākiem. Nav tādas vienas konkrētas atbildes. Ja tiek ievērots šis garīgais princips, tad kopā dzīvošana ir iespējama, kaut arī vecākiem, tīri psiholoģiski, ir grūti pieņemt, ka starp viņiem un viņu bērnu ir ienācis "kāds trešais". Labāk būtu, ja jaunā gimene, vismaz sākotnējā posmā, padzīvotu atsevišķi, lai nostiprinātu savas laulības saites un arī tīri reāli sāktu izdzīvot, ka viņi ir kļuvuši par vienu miesu. 

Un tad seko pats būtiskākais, ko psiholoģijā sauc par "nabas saiti". Ir gadījumi, kad vecāki, īpaši sievietes ir zaudējuši otru pusīti un bērnu ir audzinājuši vienu pašu. Vai arī ģimenē ir bijis tikai viens bērns (mīlulītis). Ja ir izveidojusies ļoti cieša un spēcīga psiholoģiskā saite (māte - bērns), tad ir ļoti grūti šo saiti pārraut un tā tiek ienesta arī jaunajā ģimenē. Māte, tēvs, vai abi divi jaucas jaunajā ģimenē, vēlas kontrolēt, mācīt, ieteikt, u.t.t. kā dzīvot jaunajai ģimenei. Laulātā drauga, kurš tiek turēts "nabas saitē", otrā puse jūtas apspiesta, manipulēta un nebrīva. Attiecības šādā ģimenē, ja netiek risinātas, agrāk vai vēlāk sāk šķobīties, un, diemžēl, arī izirst. Tādēļ šis "nabas saites" jautājums ir jārisina uzreiz, jau pirms vai tikko uzsākot laulības kopdzīvi. Jebkurā gadījumā, saruna ar kompetentu garīdznieku, laulību konsultantu vai ģimenes psihoterapeitu nenāks par sliktu. Šeit arī interesants raksts par šo tēmu: https://jauns.lv/raksts/sievietem/13310-par-matem-kam-japarrauj-emocionala-nabassaite-ar-bernu-30-gadu-veca-dace-mammu-atlaid-mani. Lai visiem ir skaistas un izdevušās laulības un Dieva svētība un Jaunavas Marijas aizbildniecība ir ar visiem. 

ceturtdiena, 2021. gada 15. aprīlis

Bībeles stunda. Lūkas evaņģēlijs 3, 21-4, 13


Visas Bībeles stundas var apskatīt šeit: https://bibelesstundas.blogspot.com/

Katru sestdienu 19.00 - Gaismas ceļš!

 


Gaismas ceļš ir Lieldienu laika lūgšana veidota pēc Krusta ceļa principa. Tajā ir 14 stacijas, kurās tiek pārdomāti notikumi no Kristus augšāmcelšanās līdz Svētā Gara nosūtīšanai Vasarsvētkos. Lūgšana tika izveidota 1988.gadā saleziāņu kopienā. Ja Krusta ceļš beidzas četrpadsmitajā stacijā ar Jēzus apbedīšanu un sēru laiku, tad Gaismas ceļš sākas ar Kristus augšāmcelšanos. Jēzus ir dzīvs! Lai fakts, ka Kristus ir augšāmcēlies, dāvā mums prieku, cerību un spēku!

 

1. JĒZUS AUGŠĀMCEĻAS NO MIRUŠAJIEM

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 24, 1-6)
Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu, un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada. Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām. Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies.

pirmdiena, 2021. gada 5. aprīlis

Kristus ir Augšāmcēlies!

Dārgie draugi! Atļaujiet man paziņot svarīgu jaunumu - kaps, kurā tika apglabāts Jēzus, izrādījās ka ir tukšs. 

Tika izplatītas dažādas viltus ziņas, tomēr tad Viņš Pats atnāca un paziņoja - es esmu Dzīvs un mājoju jūsu vidū. 

Kristus ir Augšāmcēlies!!! Alleluja!



ceturtdiena, 2021. gada 1. aprīlis

Svarīgs paziņojums Salaspils iedzīvotājiem un draudzes locekļiem

Tuvojas Lieldienas, Kristus ciešanu un Augšāmcelšanās piemiņas dienas. Sākot ar šodienu, Lielo Ceturtdienu, mūsu dievnamā notiks dažādi, šiem svētkiem, paredzētie dievkalpojumi. Lielajā Piektdienā, Lielajā Sestdienā un Lieldienās dievnams visu dienu būs atvērts individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām vienas mājsaimniecības ietvaros.

Uz dievkalpojumiem Lielajā Ceturtdienā 18.30 un Lielajā Piektdienā, 14.00 - krustaceļš un 15.00 - Ciešanu piemiņas dievkalpojums, var pulcēties ne vairāk kā 70 cilvēki.

Lielajā Sestdienā plkst. 15.00, 16.00 un 17.00, baznīcas stāvlaukumā tiks svētīts Lieldienu ēdiens un ūdens. Vigīlijas dievkalpojumā plkst. 18.00 var piedalīties tikai ar ieejas kartēm.

Lieldienās, Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumos 8.00 un 11.00 (krievu val.) var piedalīties tikai ar ieejas kartēm. Sākot no 12.00 baznīca būs atvērta individuālam apmeklējumam. Visus dievkalpojumus var redzēt attālināti draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv

Lai visiem svētīgi un Dieva mīlestības piepildīti šie svētki

Salaspils katoļu draudzes prāvests Ilmārs Ilmārs Pēteris Tolstovs

trešdiena, 2021. gada 31. marts

Sprediķis Lielajai Ceturtdienai, izdevumam "Mieram tuvu"

Dārgie “Mieram tuvu” lasītāji. Uzsākam Trīs Svēto Dienu, jeb Triduum svinības, kurā Dievs caur Baznīcas liturģiju ievedīs mūsu ticības pašā svarīgākajā notikumā – Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās svinībās. Lielās Ceturtdienas akcenti ir priesterība un Euharistija. Baznīcas tēvi ir norādījuši, ka Baznīca ir tur, kur ir bīskaps un Euharistija. Līdz ar to priesterība un Euharistija ir dziļi saistīti, jo Euharistija veido Baznīcu un svētās Mises upuris ir Baznīcas centrā. Pāvests Benedikts XVI ir uzsvēris, ka Baznīca ir Jēzus galda kopība (“Opera omnia”, VIII/I). Pāvests Francisks, 2020.gada novembra vispārējā audiencē uzsvēra, ka “Baznīcu veido Dievs un nevis cilvēki ar saviem skaļajiem darbiem. Baznīca nav tirgus. Tā nav uzņēmēju grupa. Tā nav nekāda politiska partija. Baznīca ir Svētā Gara darbs”. Tāpēc šajās īsajās pārdomās vēlos veikt sava veida sintēzi, jeb saikni, kāda pastāv starp Euharistiju, kalpojošo un vispārējo priesterību.

Lai sūtība, ko Kristus uzticējis saviem apustuļiem, varētu tikt turpināta Baznīcā līdz pat laiku beigām, tika iedibināts apustuliskā kalpojuma sakraments – ordinācijas, jeb priesterības sakraments (Katoliskās Baznīcas katehisms, 1536). Dievs pats izvēlas no savas tautas, kura pēc būtības jau ir priesteriska, dažus cilvēkus, kurus vēlas padarīt par tiem, caur kuru rokām Dieva pestīšanas darbs tiek turpināts šajā pasaulē. Hrizmas svētās Mises ievaddziesmā dzirdējām šādus vārdus: “Jēzus Kristus mūs ir darījis par Valstību, par priesteriem Dievam un savam Tēvam”. Tātad nav “divas Baznīcas” – laju un hierarhiskās. Nav divas pretnostatītas grupas – “parastie” katoļi un garīdznieki. Ticīgā tauta “izlūdz” priesterus no sava vidus, kuri pēc tam kalpo Dieva Tautai, mācot un sludinot Dieva Vārdu, dalot svētos Sakramentus, svinot Svēto Misi un vadot draudzes kopienas. Bieži vien mēs nenovērtējam izcilo priesterības sakramenta dāvanu, ko Dievs mums dod, un varbūt tieši šīs nenovērtēšanas dēļ mūsu Garīgais Seminārs ir pustukšs un mums tik ļoti trūkst aicinājumi. Bieži aprunājam, kritizējam un nepieņemam priesterus, jo vērtējam viņus no pasaulīgā skatu punkta, vēloties, lai viņi būtu “veiksmīgi uzņēmēji” un draudzes vadītu kā labas “firmas”, lai viņi būtu labi celtnieki un izdabātu visām mūsu vēlmēm, iegribām un kaprīzēm. Kā tikai kaut kas nav tā kā mēs vēlamies, tā “spuras gaisā”.

Priesterība ir konkrēta cilvēka konsekrācija, jeb veltīšana Dievam. Konkrētais Dieva izraudzītais un aicinātais cilvēks, līdzīgi kā dievnams vai kāda cita sakrāla lieta vai vieta, tiek “izņemts no laicīgās apgrozības” un tiek atdots un veltīts Dievam. Tādēļ viņš labprātīgi izvēlas dzīvi celibātā, velta sevi paklausībā bīskapam, lai nedalīti un pilnībā sevi veltītu kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Priesteris vairs nepieder pats sev, viņš pieder Dievam un Baznīcai, tādējādi viņš kļūst par “Dieva īpašumu”. Protams, ka priesteris saglabā savu grēcīgumu un cilvēciskumu, līdz ar to viņa paša dzīvē šī spriedze, jeb drāma, starp “alter Christus”, būt par “otru Kristu” Euharistijas svinībās un grēcīguma un nepilnīguma apziņu ir īpaši izteikta.

Kā mums raudzīties uz priesterības dāvanu Baznīcā? Domāju, ka tikai un vienīgi caur Euharistijas prizmu. Priesteris ir cilvēks, kuru Dievs izraudzīja no mūsu pašu vidus, lai Viņa pestīšanas plāns turpinātos līdz pat pasaules beigām. Euharistija ir eklezioradoša, jeb Baznīca dzimst un tiek “būvēta” no Euharistijas. Jo vairāk mūsu draudzēs būs nemitīgās adorācijas, Euharistiskās procesijas, lūgšanu grupas par aicinājumiem uz priesterību, jo spēcīgāk un dziļāk uzplauks gan aicinājumi uz priesterību, gan uzplauks arī pati vietējā Baznīca. Euharistijas un adorācijas kults ir dziļi un nesaraujami saistīts ar aicinājumu uzplaukumu lokālajā Baznīcā. Ne jau kādas programmas vai aicinājumu pastorāles veicinās aicinājumu skaita pieaugumu. Ne jau dažādi reklāmas pasākumi un piesaistīšanas “triki” uzrunās jauniešus doties uz Semināru. Ja ticīgie savās draudzes piedzīvos to, ka viņiem tiek atņemts priesteris, jo vienkārši viņu trūkst, tad viņi ar lielāku dedzību nāks kopā un lūgsies par aicinājumiem. Jo vairāk puiši piekalpos pie altāra kā ministranti, ies procesijās un pavadīs laiku adorācijā, ja viņi ieraudzīs priesteri, kurš ar sakopotu stāju un dziļu lūgšanu svētajā Misē uzlūko Jēzu konsekrētā Hostijā, tad arī viņu sirdīs dzims aicinājums. Aicinājumam uz priesterību nav funkcionāls raksturs, priesterība nav profesija, brīvā laika pavadīšanas laiks, vai kāda cilvēka dzīves “rezerves piedāvājums”.

2009.gada 19.jūnijā, Jēzus Sirds svētkos, pāvests Benedikts XVI izsludināja priesterībai veltīto gadu. „Priesterība – tā ir Jēzus Sirds mīlestība“, bieži teica svētais Arsas prāvests. Pāvests Benedikts XVI, vēstulē, kurā atklāj šo priesterības gadu, citē svēto Jāni Mariju Vianeju: “„Ak, cik liels ir priesteris!… Ja aptvertu, tad nomirtu…. Dievs viņam paklausa: viņš pasaka divus vārdus un mūsu Kungs pēc viņa balss nonāk no debesīm un iekļauj sevi mazā hostijā… Ja nebūtu Ordinācijas sakramenta, mums nebūtu arī Kunga. Kurš Viņu ir ievietojis tur tajā tabernākulā? Priesteris. Kurš pirmais saņem jūsu dvēseli, kad tā ienāk pasaulē? Priesteris. Kurš to baro, lai būtu spēki paveikt tās svētceļojumu? Priesteris. Kurš to sagatavos, lai stātos Dieva priekšā, mazgājot to pēdējoreiz Jēzus Kristus asinīs? Priesteris, atkal priesteris! Un ja šī dvēsele mirst [grēka dēļ], kurš to augšāmcels, kurš darīs to mierīgu un dāvās tai mieru? Atkal priesteris…. Pēc Dieva priesteris ir viss!… Viņš pats to sapratīs vien debesīs. Ja mēs saprastu, kas ir priesteris virs zemes, mēs mirtu: nevis no bailēm, bet no mīlestības… bez priestera mūsu Kunga ciešanas un nāve būtu nekam nederīgas. Priesteris ir tas, kurš turpina atpestīšanas darbu virs zemes… Kam būtu vajadzīga māja, piepildīta ar zeltu, ja nebūtu neviena, kas atver durvis? Priesterim pieder debesu dārgumu atslēgas: viņš ir tas, kas atver durvis; viņš ir labā Dieva ekonoms; Viņa labumu pārvaldnieks… Atstājiet vienu draudzi uz divdesmit gadiem bez priestera un tur tiks pielūgti lopi… Priesteris nav priesteris sevis dēļ, viņš ir jūsu dēļ” (izmantots www.katolis.lv piedāvātais tulkojums).

Tātad, priesterisko aicinājumu pieaugums ir dziļi saistīts ar pašu priesteru svētumu un uzticību Kristus dotajam priesterības ideālam. Pāvests Benedikts XVI uzsver, ka: “priesteriskā kalpojuma iedarbīgums paliek neatkarīgs no kalpotāja svētuma; bet nedrīkst aizmirst par neparasto auglīgumu, kas rodas, satiekoties objektīvajam kalpojuma svētumam ar subjektīvo kalpotāja svētumu” (vēstule, pasludinot priesterības gadu). Ir ļoti jāuzmanās draudzi pārvērst par dažādu pasākumu vai pastorālo piedāvājumu un aktivitāšu centru, vai sociāli karitatīvo iestādi, izmirstot par draudzes un Baznīcas centru – Jēzu, kurš mājo Tabernākulā, Monstrancē, Svētajā Misē četros veidos – celebrantā, Dieva Vārdā, Dieva Tautā un Euharistiskajās zīmēs. Lai šī Lielā Ceturtdiena mums palīdz salikt pareizos akcentus savā kristieša dzīvē un lai mēs nezaudētu šo pārdabisko saikni: Jēzus Kristus, kurš mājo savā Baznīcā, ir klātesošs Vissvētākajā Sakramentā, kuru mums dāvā Kristus priesteri. Kopā ar savu draudzes ganu – priesteri, garīgi “ienirsim” šo svēto dienu mistagoģisko zīmju noslēpumā, lai tad kopā ar visu Baznīcu varētu piedzīvot Kristus augšāmcelšanās spēku.

otrdiena, 2021. gada 30. marts

Kā labi sagatavoties grēksūdzei?

Atceries! Nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot! Dievs vienmēr ir stiprāks par vislielāko cilvēcisko vājumu. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē, lai to dziedinātu, pārveidotu un svētdarītu. Lai piedzīvotu piedošanas prieku, ir svarīgi uzticēties Dieva žēlsirdībai, nostāsies Viņa priekšā patiesībā, nožēlot savus grēkus un tikties ar Dievu Gandarīšanas sakramentā.

Nāvīgs (smags) grēks. Tiek izdarīts tad, kad labprātīgi un apzināti izvēlamies rīcību, kas ir pilnīgi pretēja dievišķajam likumam un cilvēka dzīves galamērķim. Nāvīgs grēks iznicina pārdabisko mīlestību, bez kuras mūžīgā svētlaime nav iespējama. Tā ir garīga nāve, pilnīga attiecību saraušana ar Dievu un Baznīcu. Ja žēlastības stāvoklis netiek atgūts ar nožēlu un Dieva sniegto piedošanu, tad nāvīga grēka sekas ir izslēgšana no Kristus valstības un mūžīgā nāve ellē.

Ikdienišķs grēks tiek izdarīts tad, ja grēka sastāvs nav smags, mūsu rīcība neatbilst morāles likumam, bet tā nav bijusi apzināta. Ikdienišķs grēks izraisa morālisku nekārtību un, ja to nenožēlo, pamazām noved līdz nāvīgam grēkam. Tātad to var salīdzināt ar slimību, kas gan nav nāvējoša, bet traucē organisma normālu funkcionēšanu. Šo grēku kontekstā Gandarīšanas sakramentu var salīdzināt ar zālēm jeb profilaktisku poti.

No kā ir atkarīga laba grēksūdze? No Svētā Gara, jo Viņš iedvesmo mūsu gribu iet atgriešanās ceļu. Lai mēs saņemtu Dieva žēlastību nepieciešama mūsu līdzdarbība. Tāpēc nepieciešamas regulāras grēksūdzes, biktstēva priekšā jābūt atklātam un pazemīgam, jāiepazīst sevi, drosmīgi jācīnās ar savām vājībām, grēkiem un jāļauj Svētajam Garam sevi vadīt.

Cik bieži ir jāiet pie grēksūdzes? Tas ir atkarīgs no aicinājuma un garīgās dzīves. Katram katolim ir pienākums izsūdzēt grēkus vismaz reizi gadā. Taču vēlams grēksūdzi praktizēt regulāri - reizi mēnesī un biežāk, ja esi izdarījis kādu nāvīgu grēku vai arī atrodies atkarību varā (alkohola, interneta, pornogrāfijas, masturbācijas, narkotiku u.c.).

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

sestdiena, 2021. gada 27. marts

28.marts - Palmu, jeb pūpolsvētdiena.

Svētās Mises 28.martā 9.00 krievu val., 11.00 un 14.00 latviešu valodā

Dievkalpojumu tiešraide:


Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģ. Nr. 90000470778
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.