Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 12.janvārī

12.janvārī – Kunga Kristīšanas svētki. Noslēdzas Kristus Dzimšanas svētku laiks. 12.30 plānots Salaspils pūtēju orķestra koncerts.

Sākot ar 20.janvāri atsākam baznīcas jumta siltināšanu. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

19.janvārī plkst. 12.20 draudzes aktīvistu tikšanās. Lūgums ierasties visiem, kas kalpo vai vēlas kalpot draudzē.

19.janvārī plkst. 16.00, Salaspils katoļu draudzes pļavā notiks Barikāžu atceres ugunskurs, kopā ar zemessargiem, jaunsargiem un ikvienu klātesošo. Īpašais viesis – Dzintris Kolāts. Atmiņas, dziesmas, tēja un uzkodas.

18.-25.janvārim – lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. 25.janvārī plānots Tezē lūgšanu vakars Salaspils ev. Luteriskajā draudzē.

2.februārī 15.00 sāksies ticības mācības kurss pieaugušajiem no 16.gadiem, tiem, kas vēlēsies saņemt kristības un Pirmo Svēto Komūniju. Pieteikšanās nav nepieciešama.

Katru ceturtdienu, pēc vakara svētās Mises notiek Bībeles stundas. Aicināti visi.

Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests

19.janvārī - Barikāžu piemiņas pasākums Salaspilī

 

Stāvlaukumi pie baznīcām Salaspilī

 Baznīcu stāvlaukumi!

Kad sirds ir pilna, runā mute! Savas pārdomas vēlos iesākt ar pateicību Salaspils Novada Domei, kas jau ilgāku laiku, katru gadu, atvēl 4000 eiro luterāņu, katoļu un pareizticīgo draudzēm, vides labiekārtošanai un dažādiem draudžu projektiem. Tiek apmaksāts arī dievnamu apgaismojums, kas palīdz ieraudzīt mūsu skaistos dievnamus ilvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim. Par to liela pateicība no visas sirds.

Pavisam nesen ir sākusies publiskā apspriešana un sabiedrības informēšana par par būvniecības ieceri "Lauku ielas posma pārbūve un auto stāvlaukuma izbūve" (https://www.salaspils.lv/lv/node/3450), kas ir apsveicams un vērtīgs projekts, jo, ņemot vērā, ka nākotnē Salaspils pilsētas centrs pie pilsētas un novada domes, k/c “Rīgava” un Kurtes muižas tiks atbrīvots no transportlīdzekļu satiksmes un izbūvēta gājēju zona, jautājums par stāvvietu nepieciešamību tikai pieaugs. Tomēr jāņem vērā, ka reizē ar šī stāvlaukuma izbūvi, tiks labiekārtota Salaspils evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorija un izbūvēts stāvlaukums draudzei. Arī tas ir apsveicami un svarīgi, jo baznīcām ir nepieciešami stāvlaukumi. Tomēr neizprotami ir tas, ka uz Salaspils katoļu draudzes 2024.gada 15.februāra iesniegumu Salaspils Novada Domei, par nepieciešamību paplašināt draudzes stāvlaukumu, un lūgumu Domei to atbalstīt, 2024.gada 29.aprīlī no Domes pārstāvja saņēmām atteikumu, pat īsti nepaskaidrojot, kāpēc šāds atteikums un tā pamatojums. Ir skaidrs, ka Lauku ielas stāvlaukums ir svarīgs, tomēr arī tas nekompensēs to stāvvietu trūkumu, kas radīsies pēc pilsētas centra slēgšanas. Ir sajūta, ka Domei vispār nav kopīgas stāvvietu koncepcijas pilsētas centrā. Salaspils katoļu draudze, pilsētas svētku un citu lielu pasākumu laikā ir atvēlējusi savas stāvlaukuma pļavas, autotransporta novietošanai. Mūsu draudzē ik svētdienu, trijos dievkalpojumos pulcējas ap 400 cilvēku. Ziemassvētkos un Lieldienās cilvēkiem nav kur novietot savas automašīnas. Vēlos uzdot jautājumu Domei, kādēļ no pašvaldības puses vienai konfesijai ir zināma veida labvēlība, bet katoļu draudze tiek ignorēta jau vairākus gadus, un visi mūsu lūgumi, ierīkot invalīdu pacēlāju un stāvvietas tiek ignorēti? Vai katoļticīgie Salaspils iedzīvotāji ir kādi otrās šķiras cilvēki, ka viņiem nav vajadzīgas ne stāvvietas, ne labiekārtota iekļūšana dievnamā?

Nevēlos vērsties ne pret vienu, bet rodas sajūta, ka visi mūsu draudzes mēģinājumi izgaismot, siltināt un sakārtot dievnamu, no Domes puses netiek novērtēti un atbalstīti. No savas puses iesaku atbalstīt Lauku ielas posma pārbūvi un auto stāvlaukuma izbūvi uz pašvaldības un evaņģēliski luteriskās draudzes zemes, tomēr aicinu katoļticīgos salaspiliešus rakstīt uz domes epastu dome@salaspils.lv un izteikt savu viedokli un neapmierinātību par šādu divejādu Domes attieksmi pret konfesijām Salaspilī. Lai mums visiem Dieva svētība un padarīsim mūsu Salaspili vēl skaistāku un gaišāku!

Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs

6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts +C+M+B (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.

6.janvāris - Zvaigznes, jeb Trīs Ķēniņu diena

 

1.janvāris - Vissvētākās Jaunavas Marijas - Dieva Mātes svētki

 

Kristus ir dzimis!

Dārgie draugi!

Dievs ir pateicis vienu 

VĀRDU - JĒZUS!

Vairāk Dievam nekas nav jāsaka!

Līksmus Kristus dzimšanas svētkus!

Kristus Dzimšanas svētku dievkalpojumi Salaspils katoļu baznīcā

 

Adventa pārdomas: 17.decembris

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 1-17)
Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahama dēla, cilmes grāmata.
Ābrahamam dzima Īzāks, Īzākam dzima Jēkabs, Jēkabam dzima Jūda un viņa brāļi. Jūdam no Tamāras dzima Faress un Zara, Faresam dzima Esrons, Esronam dzima Arams, Aramam dzima Aminadabs, Aminadabam dzima Nāsons, Nāsonam dzima Salmons, Salmonam no Rahabes dzima Boozs. Boozam no Rutes dzima Obeds, Obedam dzima Jesse, Jessem dzima ķēniņš Dāvids.
Dāvidam dzima Salomons no tās, kas bija Ūrijas sieva. Salomonam dzima Roboams, Roboamam dzima Abijs, Abijam dzima Azs, Azam dzima Jozafats, Jozafatam dzima Jorams, Joramam dzima Ozijs, Ozijam dzima Joatams, Joatamam dzima Ahazs, Ahazam dzima Ezehijs, Ezehijam dzima Manass, Manasam dzima Amons, Amonam dzima Josijs, Josijam Babilonas trimdā dzima Jehonijs un viņa brāļi.
Un pēc Babilonas trimdas Jehonijam dzima Salatiēls, Salatiēlam dzima Zorobabels. Zorobabelam dzima Abiuds, Abiudam dzima Eljakims, Eljakimam dzima Azors, Azoram dzima Sadoks, Sadokam dzima Ahims, Ahimam dzima Eliuds, Eliudam dzima Eleazars, Eleazaram dzima Matans, Matanam dzima Jēkabs. Bet Jēkabam dzima Jāzeps, Marijas vīrs, no kuras piedzima Jēzus, kas tiek saukts Kristus.
Tātad pavisam no Ābrahama līdz Dāvidam ir četrpadsmit paaudzes un no Dāvida līdz Babilonas trimdai četrpadsmit paaudzes, un no Babilonas trimdas līdz Kristum četrpadsmit paaudzes. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ko es lūdzu no Jēzus? Lai pazītu patiesību, ka Jēzus ir mans Pestītajs. Ar šo dienu sākas intensīvs sagatavošanās laiks Kristus Dzimšanas svētkiem. Adventa laiks dalās divos posmos un otrais posms sākas ar 17.decembrī. Lasot šos Jēzus ciltsrakstus, man var būt garlaicīgi. Tomēr šajos vārdos ir ietverta mana un visu mūsu Pestīšanas vēsture. Jēzus, būdams Iemiesotais Vārds, savā cilvēciskumā ir saistīts ar konkrētu tautu, laikmetu un tādējādi mēs redzam, ka Dievs darbojas vēsturē, konkrētā laikā. Dievs savu Glābjošo plānu realizē ar cilvēku starpniecību. Ar grēcīgu un ierobežotu cilvēku starpniecību. Šie cilvēki gatavo ceļu Pilnīgajam Cilvēkam – Jēzum Kristum. Vai es spēju savas dzīves vēsturē atpazīt Dieva darbības pēdas? Šajā ciltsrakstā redzam Ābrahāmu – ticības vīru. Arī manā dzīvē bija cilvēki, kuri stiprināja manu ticību. Varu šodien viņus atcerēties un Dievam pateikties, ka Viņš šos cilvēkus sūtīja manā dzīves ceļā. Bet Jēzus arī mani lieto priekš citiem. Ļausimies Dievam mūs lietot!

Kas ir Tradīcija un kas nav Tradīcija Romas Katoliskajā Baznīcā?

Kas ir Tradīcija un kas nav Tradīcija Romas Katoliskajā Baznīcā?

Pēdējā laikā atkal ir aktivizējušies Lefebristi, jeb tie, kas pēc Vatikāna II koncila, nespēja pieņemt Koncila dekrētos un konstitūcijās noteiktās patiesības. Galvenais iebildums ir, ka Katoliskā Baznīca ir atkāpusies no Tradīcijas. Bet kas tad ir Tradīcija Romas Katoliskajā Baznīcā un vai tā var mainīties?

Ir dažādas galējības. Pirmā galējība ir uzskatīt, ka Jēzus Kristus, nākot šeit uz zemes "nodiktēja" dogmu, patiesību, Baznīcas Likumu kopumu un tas viss tika apkopots "Svētajos Tekstos" - Bībelē, Tradīcijā, Koncilos, Katehismā, Kanoniskajā Likumā. Mūsu uzdevums ir strikti un burtiski sekot šiem likumiem, neatkāpjoties ne "par mata tiesu" no uzrakstītā "burta". Ja šāda atkāpe notiek, Baznīca ir zaudējusi savu uzdevumu sekot patiesībai. Šādu viedokli pārstāv lefebristi, tridentisti un tradicionālisti . Viņi uzskata, ka svētā pāvesta Pija V svētās Mises kārtība ir tik dievišķa, ka kā ir Visu Laikmetu Mise. Šāds uzskats ir herētisks un neatbilst Katoliskās Baznīcas mācībai.

Otru galējību pārstāv modernisti, liberāļi, u.c., kuri uzskata, ka viena patiesība nav iespējama, jo dzīvojam plurālistiskā sabiedrībā, tādēļ, gadsimtiem mainoties, mainās arī patiesība un Jēzus Kristus Atklāsmi vajag saprast brīvi, plūstoši un arī Baznīcai, laika gaitā vajag mainīties līdzi pasaules domāšanai. Šādu viedokli pārstāvēja sholastikā nominālisti, vēlāk daļēji šo ideju pārņēma apgaismība, protestanti, īpaši kalvinisti un mūsdienās visi liberāļi. Bieži šīs idejas ir balstītas Hēgeļa idealismā.

Kāda tad ir īstā Baznīcas nostāja?

Jēzus Kristus, kā Otrā Trīsvienības Persona ir dievišķā Atklāsme. Jēzus Kristus jau savas dzīves laikā pulcināja mācekļus un apustuļus, kuriem tālāknodeva (tradere) savu dievišķo Mācību, jeb Atklāsmi. Šī tālāknodošana vispirms notika mutiskā veidā, jo Jēzus nelika saviem mācekļiem neko rakstīt. Vēlāk, pēc Jēzus Kristus nāves un Augšāmcelšanās, Debeskāpšanas un Svētā Gara nosūtīšanas tieši Baznīca - 12 apustuļi kopā ar pirmo pāvestu – svēto Pēteri priekšgalā turpināja Jēzus Kristus iesākto un norādīto kalpojumu - ejiet un māciet visas tautas... (Mt 28, 19-20). Daži no apustuļiem un viņu mācekļiem pierakstīja, Svētā Gara iedvesmā, Dievišķo Atklāsmi un tā, pakāpeniski Baznīca apstiprināja 4 evaņģēlijus (no daudziem desmitiem citiem evaņģēlijiem Baznīca izvēlējās tikai 4) un arī pārējos tekstus, apstiprinot Svēto Rakstu kanonu. Itālijā, 1740. gadā kāds vīrs, vārdā Muratori atrada senu dokumentu, kurā tika uzskaitīti Jaunās Derības manuskripti, ko Baznīca Romā ap 170. – 180.gadu uzskatīja par Svētajiem Rakstiem. Tomēr Bībele - drukāts teksts nevar saturēt visu Dievišķo Atklāsmi (Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas. Jņ 21,25), tādēļ to tālāknodod (tradere) gan rakstītā, gan nerakstītā veidā. Tradīcija nevar būt pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, bet Tradīcija var saturēt patiesības, kuras tiešā veidā nav minētas Bībelē, bet netiešā veidā izriet no Bībelē ietvertās patiesības. Piemēram, nekur Bībelē nav minēta Trīsvienība, tomēr mēs atzīstam, ka mēs ticam vienam Dievam, bet trijās Personās.

IV un V gadsimtos Baznīcas tēvi pulcējās koncilos un definēja ticības patiesības, kuras jau līdz šim tika tālāknodotas gan Svētajos Rakstos - Bībelē, gan svētajā Tradīcijā. Nekad Bībele nav dzīvojusi ārpus Baznīcas, bet vienmēr ir bijusi Baznīcas, īpaši liturģijas sastāvdaļa. Tridentes koncilā bija mēģinājums rakstiski fiksēt Tradīciju, jeb tos ticības elementus, kas netika pierakstīti Svētajos Rakstos. Tomēr Koncils atteicās to darī™, jo Tadīcija nav nedzīvas un piefiksētas tradīcijas, kā to uzskata tradicionālisti un lefebristi. Tradīcija vienmēr ir dzīva un mainīga, neko neatmetot no dievišķā Atklāsmes mantojuma, bet iedzīvinot to konkrētā kultūrā un laikmetā.

Kā nemainīgo dievišķo patiesību "pārtukot", izteikt, interpretēt konkrētā laikmeta cilvēkam? Jo patiesība nemainās, dogmatiskās patiesības nemainās, bet mainās laikmeti, kultūras un uztveres veidi. Pirmajos gadsimtos Baznīcai bija jāsaskarās ar grieķu-romiešu kultūras, filozofijas, mākslas un reliģijas pasauli. Kā reaģēt? Vai visiem izdalīt Bībeles un visu noliegt, kas ir šajā kultūrā? Baznīcas tēvi tā nerīkojās. Tādēļ Baznīca visos laikos, dažādos koncilos, pāvesti ar savu mācību, teologi, visa Dieva Tauta nemitīgi pārdomā Apustulisko Mantojumu un Svētais Gars garantē to, lai šis Mantojums neskarts un nesagrozīts nonāktu līdz visu laikmetu paaudzēm. Bet Svētais Gars arī rūpējas, lai Evaņģēlijs - Atklāsme par Jēzu Kristu arī iesakņotos konkrētās kultūrās, konkrētos laikmetos. Mums visiem ir kārdinājums glorificēt kādu Baznīcas vēstures periodu un pateikt, ka tieši tad Baznīca bija "vispareizākā", kā to dara tradicionālisti un tridentisti. Tomēr, ievērojot svētīgā kardināla Dž. H. Ņūmena, pāvesta Benedikta XVI un citu teologu precīzās hermeneitikas principus, apzināmies, ka visa Baznīcas mācība jāskatās kopumā - horizontāli šajos laikos un horizontāli visos laikos. Nevaram "glorificēt" Tridentes koncila, vai sv. pāvesta Pija V, vai Pija X laikus vai pirmo gadsimtu Baznīcu. Baznīca turpina svētceļot cauri laikiem, un Svētais Gars, caur Bībeli, Tradīciju, dogmām, konciliem, pāvestu mācību, teologu atziņām un visu Dieva Tautu - Baznīcu turpina rūpēties, lai šis dievišķais Depozīts - Atklāsme par Jēzus Kristu nonāktu līdz mūsdienām tieši tāds, kādu to mums atnesa pats Jēzus Kristus. Un būtu naivi cerēt un domāt, ka Baznīca, izgājusi cauri 2000 gadu svētceļojumam, tieši šodien, mūsdienās mainīs savu mācību. Jo Baznīca nav šīs patiesības īpašniece, noteicēja, bet tikai dievišķās Atklāsmes mantiniece un "depozīta" turētāja un interpretētāja.

Aicinu būt uzmanīgiem un neuzķerties uz tradicionālistu sektantiskās darbības, kura pēdējā laikā ir aktivizējusies Katoliskajā Baznīcā Latvijā.

Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki

 

Mana uzruna 11.novembrī, jaunā karoga iesvētīšanas pasākumā Salaspilī

Gari nerunāšu, jo tie, kas atbrīvoja Rīgu, arī gari nerunāja. 1919.gada 11.novembrī, dzirdot Rīgas baznīcu zvanus metās ceļos un lūdza Dievu! Šis karogs atrodas starp divām baznīcām – Dieva mīlestība simboliski apņem arī mūsu dārgo zemi Latviju. Latvija ir ne tikai zeme, kas dzied, bet arī zeme, kas lūdz Dievu! Tas ir iekodēts mūsu himnā. Mēs nevaram ļaunumu uzvarēt tikai ar spēku un varu. Ir vajadzīga garīga atmoda, pamošanās un izkāpšana no savas personīgās komforta zonas. Latvija ir arī mana Latvija. Mana Latvija – mana atbildība! Nevaru visu novelt tikai uz citiem. Arī es esmu aicināts iesaistīties labākas Latvijas celtniecībā. Dažādos veidos, bet visi kopā. Svarīga ir vienotība, pat ja esam dažādi.

Nepietiek tikai uzvilkt karogu mastā. Ir svarīgi, lai šis karogs, tas nozīmē Latvija būtu mūsu sirdī. Mēs katrs esam svarīgs, jo mana Latvija ir arī mana atbildība! No mums katra ir atkarīga Latvijas nākotne. Šis karogs ir atgādinājums salaspiliešiem, ka neskatoties kādā valodā runājam, kādām tautībām piederam, kādas ticības vai pārliecības esam – mums ir tikai viena dzimtene un tā ir Latvija. Un tie, īpaši HES dzīvojamā rajonā, kas vēl dzīvo nostaļģiskās atmiņās vai cerībā, ka kādreiz šeit būs citādi, es ar pilnu noteiktību un atbildību varu pateikt – NĒ. Šeit vienmēr bija, ir un būs Latvija. Brīva un neatkarīga valsts, kurā mēs sarunājamies latviešu valodā. Un lai šis karogs ir kā atgādinājums, ka mēs ikviens esam aicināti aizstāvēt un rūpēties katrs savā veidā, bet visi kopā  - par Latviju! Tāpēc lai šis karogs mūžam plīvo pār Salaspili un visu mūsu tēvzemi, Latviju!

Dievs svētī Latviju!

Īsas pārdomas par mirušo apbedīšanu!

Bieži nākas piedalīties mirušo apbedīšanā, un pēdējā laikā ir radušās dažādas pārdomas, kas vieš nemieru un uztraukumu. Jāsaka, ka aizvien vairāk cilvēku, kuri regulāri nenāk uz baznīcu, jautājumus, kas skar garīdznieka aicināšanu uz bērēm, risina ar apbedīšanas firmu starpniecību. Garīdzniekiem ir samērā labas attiecības ar šīm firmām, sadarbojamies un kopīgi palīdzam tuviniekiem šajā grūtajā sēru brīdī. Tomēr pēdējā laikā, aizvien vairāk ir vērojamas satraucošas tendences. Pirmkārt, piederīgie vairs nezvana savas draudzes garīdzniekam, lai pieteiktu bēres, bet gan izvēlas to garīdznieku, ar kuru konkrētai firmai ir laba sadarbība. It kā viegli un ērti, tomēr zūd saikne ar savu draudzes baznīcu. Man bija gadījums, kad nevis piederīgie kārto jautājumu par sava tuvinieka izvadīšanu no baznīcas, bet gan to dara firma. Ta sir absurds! Vēl ir arī finansiālais aspekts. Apbedīšanas firma par garīdznieka pieaicināšanu prasa konkrētu samaksu, kaut arī Baznīca norāda, ka garīgajiem pakalpojumiem nedrīkst būt konkrēta samaksa, tā tiek veikta par ziedojumiem. Labi, pieņemsim, ka firmai ir tādas tiesības. Bet pēdējā laikā mēs ievērojam, ka firma, par garīdznieka pieaicināšanu sev paņem pat 50% no summas. Tas nozīmē, ja garīdzniekam tiek “samaksāti” 50 eiro, tad firma no cilvēkiem prasa 100 un pat vairāk eiro. Šāda prakse cilvēkos rada sajūtu, ka par bērēm tiek plēsta liela nauda un ka par tām ir jāmaksā konkrēta summa. Bet Baznīcā tā tas nedrīkst būt. Ja piederīgie sazinātos ar savas draudzes garīdznieku, tad viņi par izvadīšanu varētu maksāt jebkuru summu un ja cilvēki ir nabadzīgāki, garīdznieks var izvadīt savu draudzes locekli arī par brīvu.

Nākamais aspekts – steiga. Biezi vien izvadīšanas firmas ir paņēmušas vairākas bēres dienā un tiek darīts viss, lai bēres noritētu ātri un bez kavēšanās. Šī problēma vairāk skar Rīgu, jo laukos situācija ir citāda. Es saprotu, ka nevajag gari runāt un mākslīgi stiept garumā ceremoniju, bet dažreiz rodas sajūta, ka viss ir jādara šausmīgā ātrumā. Tas mazina cieņu pret aizgājēju un arī piederīgajiem.

Pēdējais aspekts – kremēšana. Jāatgādina, ka katoļticīgajiem aizgājēja mirstīgās atliekas – pelni, kas pēc kremācijas tiek saņemti urnas veidā ir jāapglabā kapsētā, svētītā zemē ar garīdznieka piedalīšanos. Vēl ir iespējams urnu glabāt speciālā izveidotā vietā – kolumbārijā. Nekāda kaisīšana pļavās, jūrā, turēšana mājās vai kādas citas necienīgas darbības nav atļautas.

Tās ir manas nelielās pārdomas par šo jautājumu. Lai mūsu aizgājēji atdusās Dieva mierā! Mūžīgo mieru, dodi viņiem Kungs!