svētdiena, 2018. gada 18. novembris

18.novembris Rīgas Kristus Karaļa draudzē


Kā Rīgas Kristus Karaļa draudze svinēs valsts simtgadi?

Ar dievkalpojumiem!

9.00 poļu valodā
11.00 un 14.00 latviešu valodā.

Visi ir aicināti ierasties uz šiem dievkalpojumiem kā uz svētkiem, ja kādam ir iespējams, var arī tautastērpā. Pirms tam gan ir jāpaveic kāds mājasdarbs. Varam uz lapas uzrakstīt Dievam lūgumus, ko mēs vēlamies lūgt Latvijai simtajā dzimšanas dienā. Kas to neizdarīs pirms tam, to būs iespēja izdarīt arī baznīcā, pirms dievkalpojumiem. Dievkalpojumu laikā mēs visus šo lūgumus nesīsim Dieva priekšā, gan kā pateicību par mūsu valsti, gan arī lūgumu Dievam. Dievs svētīLatviju!

piektdiena, 2018. gada 16. novembris

Baznīca nes augļus bez trokšņa

Dieva valstība nav "izrāde". Tā izplatās klusi un nemanāmi – sacīja pāvests ceturtdienas, 15. novembra, rīta Svētās Mises homīlijā. Komentējot šīs dienas Evaņģēlija fragmentu, viņš skaidroja, kas ir vajadzīgs Baznīcas augšanai (sal. Lk 17, 20-25).

Vai ir jārīko dažnedažādi pasākumi, lai Baznīca varētu izplatīties? To norise, protams, var veicināt Baznīcas augšanu, taču galvenais ir pavisam kaut kas cits – norādīja Francisks, aicinot sargāties no pasaulīguma un izrādīšanās kārdinājuma. Viņš uzsvēra, ka Baznīca nes augļus vienkāršībā un klusumā, pateicoties slavas dziesmām un Euharistijas upurim, kā arī, pateicoties brālīgas vienotības veicināšanai, kur visi viens otru mīl. Baznīca atklājas Euharistijā un labajos darbos. Tas notiek bez liekas "skandināšanas", jo Kristus Līgava ir klusa rakstura būtne.

Kungs mums izskaidroja, kā aug Baznīca, pastāstot Līdzību par sējēju. Sējējs sēj sēklu un sēkla aug dienu un nakti. Tā aug, pateicoties Dieva darbībai. Vēlāk tā nes augļus. Svarīgi ņemt vērā sekojošo: Baznīca aug klusumā, slepeni. Tas ir ekleziālais stils.

“Kā Baznīca atklājas? Tā atklājas labajos darbos, lai cilvēki tos redzētu un, kā saka Jēzus, slavētu Tēvu, kurš ir debesīs. Tā atklājas arī Euharistijas svinēšanā. Tātad, Baznīca atklājas Euharistijā un labajos darbos.”

Turpinājumā pāvests norādīja, ka Baznīca izplatās, pateicoties liecībai, lūgšanai un Svētā Gara darbībai, bet nevis caur dažādiem pasākumiem, lai cik tie arī būtu noderīgi. Francisks novēlēja, lai mēs nekrītam kārdinājumā rīkot dažnedažādus pasākumus, domājot, ka tādējādi Baznīca būs redzamāka. Nē, Baznīca nes augļus klusumā, pateicoties Euharistijai un labajiem darbiem.

Mūsdienu cilvēki meklē šovus, dzenas pēc pasaulīgām lietām un grib izrādīties. Tas ir liels kārdinājums, un par to nav jābrīnās, jo arī pats Jēzus tika kārdināts. "Kāpēc gan būtu jāgaida tik ilgi, lai paveiktu pestīšanas darbu?" "Izdari, taču, skaistu brīnumu! Meties lejā no tempļa augšas un visi to redzēs un ticēs!" Tomēr Jēzus izvēlējās sprediķošanas, lūgšanas, labo darbu, ciešanu un krusta ceļu.

Homīlijas noslēgumā Francisks atgādināja, ka Baznīca izplatās, pateicoties arī mocekļu asinīm. Tie ir cilvēki, kuri par Kristu atdod savu dzīvību. Un šodien viņu ir ļoti daudz. Dīvaini, bet par to mediji īpaši nerunā – brīnījās pāvests. Pasaule par to klusē, jo pasaulīgais gars necieš moceklību.

Jānis Evertovskis – Vatikāna radio (pārpublicēts no www.waticannews.va)

Harismātiskā slavēšana Rīgas Kristus Karaļa draudzē


otrdiena, 2018. gada 13. novembris

Nederīgie kalpi!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 17, 7-10)

Tajā laikā Jēzus sacīja saviem apustuļiem: “Kurš no jums savam kalpam, kas ar vai gana, sacīs, kad tas atgriežas no tīruma: “Tūlīt nāc un sēdies pie galda”? Vai tad viņš drīzāk tam neteiks: “Sagatavo man vakariņas, apjozies un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu. Un pēc tam paēdīsi un padzersi tu.” Vai tad viņš pateicas šim kalpam, ka tas izpildīja to, kas bija pavēlēts?
Tāpat arī jūs sakiet, kad būsiet izdarījuši visu, kas jums pavēlēts: “Mēs esam nederīgi kalpi; mēs izdarījām to, ko mums vajadzēja darīt.”” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. (www.mieramtuvu.lv)

Šodien vēlējos padalīties ar pārdomām par godkārību. Daudzreiz, kalpojot Baznīcā, arī kā priesterim, jūtu, ka mana kalpošanas motivācija nav pats Dievs, bet atzinība no citu puses. No bīskapa, citiem priesteriem, draudzes locekļiem un sabiedrības. Ja to nesaņemu, tad sirdī iezogas rūgtums, neapmierinātība, kritika un kurnēšana. Daudzās situācijās cilvēki Baznīcā saka: "Kāpēc mani nenovērtē? Nepasaka paldies? Nepaslavē? Niedod kādu diplomu vai pateicības rakstu?" Nav slikti ilgoties un vēlēties uzslavu un pateicību. Tomēr, Jēzus šodienas evaņģēlijā saka - ja mēs izpildām to kas ir mūsu pienākums, mēs tāpat esam nederīgi kalpi. Tātad, ir vajadzīga šī "svētā vienaldzība", jeb indiference. Ja mani uzslavē un paliela - labi. Tas ir patīkami. Bet ja neuzslavē, nepasaka paldies, bet tieši otrādi - nokritizē vai apsūdz, pat nepietiesi - arī tad ir labi :) Jo es to daru nevis citiem, bet pašam Dievam un pats Dievs atlīdzinās par visu, ko mēs šajā pasaulē darām.

rekolekcijas ar maizi un ūdeni klusumā


sestdiena, 2018. gada 10. novembris

Atbalsti Lielvārdes katoļu baznīcas atjaunošanas darbus!


9. novembrī, aprit gads, kopš Lielvārdes katoļticīgo draudzei vairs nav sava dievnama, jo ēka atrodas avārijas stāvoklī. Tāpēc Lielvārdes katoļu draudze lūdz finansiālu atbalstu baznīcas ēkas glābšanas un atjaunošanas darbiem. Varētu likties, ka ēka ir celta sen, bet, nē, dievnams 2017. gada 16. septembrī nosvinēja tikai 25 gadu jubileju, taču draudze te dibināta jau 1936. gadā. Turklāt līdz pat 1996. gadam Lielvārdes baznīca bija vienīgais katoļticīgo dievnams visā Ogres rajonā.

Lielvārdes katoļu dievnams tika iesvētīts 1992. gadā, tas ir uzcelts pie katoļu kapiem Meža ielā 18, kur reiz atradusies vecā baznīca. Tas atrodas uz uzkalna, kurā no trijām pusēm tika veikts uzbērums. Diemžēl jaunā dievnama būves darbi tika veikti ļoti pavirši, bez pienācīga būvuzrauga un neievērojot vajadzīgās tehnoloģijas normas. Pamati ir ielikti uz neblietētās uzbēruma zemes, pat bez šķembām apakšā, bez armatūras, kas tos sasaistītu kopā, bez pamatu paplašinājuma pēdas. Ātros tempos uz jaunajiem pamatiem no ķieģeļiem tika uzcelta baznīca ar torni, kas deva zināmu slodzi uz pamatiem un uzbērumu. Laika gaitā pamati ir sākuši manāmi sēsties uz leju, radot neskaitāmas lielas plaisas dievnama iekšpuses sienās un dažas lielas caurejošas plaisas arī ārsienās.

2015. gadā SIA „Būvkonsultants” veica ēkas detalizētu apsekošanu un izdeva „Būves tehniskās apsekošanas atzinumu”, saskaņā ar kuru 2016. gadā tika izstrādāts dievnama pamatu pastiprināšanas darbu būvprojekts un oktobrī uzsākti neatliekami ēkas pamatu un sienu nostiprinājuma darbi. Ar zināmiem pārtraukumiem finansiālo grūtību un dokumentācijas nesakārtotības no būvnieku puses dēļ līdz 2017. gada pavasarim draudze paspēja veikt 84 mikropāļu ieurbšanas pamatos un veica pusi no ēkas pamatu nostiprināšanas darbiem.

2017. gada 8. novembrī būvfirma "KMT Projekts" atsāka atļautos būvdarbus būvobjektā, veicot rupjus pārkāpumus un atkāpšanos no būvprojekta prasībām, kā rezultātā nākamajā dienā iebruka un saplaisāja dievnama kreisās puses pamati, kā arī saplaisāja un nobīdījās divas ārsienas zem visā garumā atraktajiem pamatiem, zem kuriem tika izņemta grunts. 2017. gada 13. novembrī Valsts būvniecības kontroles birojs veica ēkas apsekošanu un aizliedza tās ekspluatāciju, ierosinādams kriminālprocesu Valsts kriminālpolicijā, kas vēl arvien turpinās. Būvfirmas "KMT Projekts" vadība ar nekrietniem meliem pilnībā noliedz savu līdzdalību un atbildību par viņu rīcības izraisīto dievnama avāriju. Šīs būvfirmas apdrošināšanas kompānija arī atteicās izmaksāt draudzei kompensāciju par radītajiem materiālajiem zaudējumiem, kas ir milzīgi. Kopīgā zaudējumu novēršanas darbu tāme ir 133 000 eiro. Tādu līdzekļu tik mazai draudzei nav un nekad nebūs.

Šobrīd ir izstrādāts jauns dievnama konservācijas un pārbūves projekts, kas ar paredzēto ekspertīzi draudzei izmaksās vairāk nekā 14 000 eiro. Apmaksājot tik dārgu projektu, draudzei vairs nepaliks līdzekļu dievnama glābšanas darbu uzsākšanai, lai varētu demontēt gan saplaisātos pamatus, gan abas sienas, un visu pārbūvēt no jauna.

Patlaban dievnams atrodas avārijas stāvoklī un ir aizslēgts uz laiku, kamēr tiks atjaunoti sagrautie pamati un sienas. Tas ir ļoti degradējis draudzes dzīvi un krasi samazinājis draudzes locekļu skaitu. Mēs esam spiesti lūgties draudzes mājas jumta stāvā ierīkotajā kapelā, kur vasaras karstumā ir jāsēž caurvējā. Lielākajos svētkos dodamies uz luterāņu dievnamu, jo visiem nepietiek vietas mūsu pagaidu “mājas baznīciņā”. Diemžēl mūsu sagrautais dievnams nav ne valsts, ne vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tādēļ mēs nevaram un nedrīkstam saņemt nekādu palīdzību no pašvaldības un valsts institūcijām, pie kurām esam vairākkārt griezušies un saņēmuši atteikumu. Savukārt mūsu diecēzes kūrija nespēj mums palīdzēt finansiāli, un cerības saņemt ārzemju līdzekļus ir minimālas.

Mēs pazemīgi lūdzam ikvienu labas gribas cilvēku, kuram nav vienaldzīgs Lielvārdes Romas katoļu draudzes liktenis, palīdzēt un materiāli atbalstīt ar savu ziedojumu sagrautā dievnama glābšanas un atjaunošanas darbus, lai šī senā draudze varētu arī turpmāk pastāvēt un slavēt Dievu šajā vietā, pulcinot ticīgos uz lūgšanām savā dievnamā. Draudze lūdzas par visiem tās labdariem un ziedotājiem un būs pateicīga par katru, kaut nelielo ziedojumu, ko var nodot personīgi prāvestam Andrim Solimam (mob. tālr. 29855768) vai ieskaitīt draudzes kontā: LV05UNLA0050005798451 (Lielvārdes Romas katoļu draudze, Meža iela 18, Lielvārde, LV-5070, Reģ. Nr. 90001080360, SEB Banka).

Lai Dievs bagātīgi Jūs atalgo par labo sirdi un svētī Jūs!

Lielvārdes Romas katoļu draudzes prāvests Andris Solims
Foto: draudzes arhīvs
Pārpublicēts no www.katolis.lv

otrdiena, 2018. gada 6. novembris

Svētā Mise priestera A. Krištapoviča piemiņai

20. novembrī plkst. 18.00 Rīgas sv. Franciska baznīcā dievkalpojums priestera A.Krištapoviča piemiņai

Jau ir apritējuši 10 gadi, kopš priesteris Arturs ir aizsaukts mūžībā, taču cilvēku mīlestība, atceroties pr.Arturu nav mazinājusies. Uz viņa kapa vietu nemitīgi dodas cilvēki, lai noliktu ziedus un lūgtu par viņa dvēseli. Ikviens, kurš vēlas pagodināt priesteri A.Krištapoviču, ir aicināts ierasties 20. novembrī plkst. 18.00 sv.Franciska baznīcā, kur tiks svinēta Sv.Mise priestera Artura Krištapoviča piemiņai.

Atcerei
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā 2008. g. 20. novembra pēcpusdienā mūžībā aizgāja Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs pr. Artūrs Krištapovičs.

Autobiogrāfija
Priesteris Arturs Krištapovičs Ivana dēls, dzimis 1971.g. 18. oktobrī Jūrmalā divu bērnu ģimenē. Kristības sakramentu saņēma 1972.g. maijā Slokas Romas-katoļu baznīcā. No 1978. līdz 1988.g. mācījies Jūrmalas 7. vidusskolā. Pēc skolas beigšanas iestājies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Studiju laikā no 1992.g. oktobra līdz 1994.g. martam papildināja mācības Varšavas Universitātē. LU pabeidza 1994.g. jūnijā, iegūdams vēstures maģistra grādu. No 1994.g. septembra līdz 1995.g. jūnijam studēja Centrāleiropas Universitātē Budapeštā Modernās vēstures fakultātē, kuru beidzot ieguva maģistra grādu vēsturē.
Kristietībai nopietni pievērsās pēc garīgiem meklējumiem un smagas slimības 1980. gadu beigās. Pirmo svēto komūniju saņēma 1992.g. Pateicoties tēva Jāņa Aglonieša OP palīdzībai, ieguva stingru pārliecību, ka Dievs aicina uz priesterību, un ka viņš, būdams priesteris,  varēs pilnībā realizēt sevi šajā dzīvē - sasniegt ciešu vienību ar Jēzu Kristu un vest cilvēkus pie Dieva. 1995.g. iestājās Rīgas garīgajā seminārā. Par priesteri tika ordinēts 2000. gada 21.maijā.

Bijis Rīgas Sv. Franciska draudzes vikārs, pēc tam kļuvis par Rīgas Metropolijas Garīgā semināra garīgo tēvu, kā arī Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu RTI un RARZI docētāju.


Izmantota informācija no www.katolis.lv