svētdiena, 2018. gada 18. novembris

Latvija un mēs!

Dievs svētī Latviju! Jā, lūdzam Tevi, Dievs, svētī mūsu Latviju! Ko novēlēt Latvijai lielajā jubilejā? Mēs katrs taču esam Latvija. Latvija nav abstrakts veidojums, vai tikai kaut kādi tur "viņi". Latvija - tie esam mēs! Jā, arī mēs, katoļi. Es - katolis.

Lai Latvija būtu vēl skaistāka, brīnišķīgāka un mīlestības pilnāka, mums, katoļiem, ir liels uzdevums. Būt par Latvijas zemes sāli un Latvijas gaismu. Mums ir jāspēj būt soli priekšā pārējiem. Bieži vien sabiedrībā tiek kultivēts un idealizēts priekšstats par naida, vardarbības un neiecietības pilniem katoļiem un miermīlīgiem, mīlestības un iecietības pilniem pagāniem. Mums, katoļiem, ir jādara viss, lai ikviens Latvijā teiktu - būt par katoli nozīmē būt par Latvijas patriotu, par izcilu Latvijas cilvēku, par paraugu, kam līdzināties. Mums kā katoļiem ir jāmēģina vēl intensīvāk īstenot savā dzīvē Jēzus Kristus Evaņģēlija mācību. Lai mūsu dzīves veids būtu kā piemērs pārējiem.

Lai mēs būtu pirmie, kas izrāda mīlestību viens otram, arī citādākam!
Lai mēs būtu pirmie, kas iegūst medaļas dažādās olimpiādēs - gan zinātnes, gan sporta un citās!
Lai mēs būtu pirmie, kas steidzas palīgā karitatīvajos un žēlsirdības darbos!
Lai mēs būtu pirmie, kas palīdz bāreņiem un atraitnēm!
Lai mēs būtu pirmie, kas dodas uz slimnīcām, cietumiem, patversmēm un uz ielām, lai palīdzētu!
Lai mēs būtu pirmie, kas dodas politikā un ar savu piemēru rāda, kas ir atbildīga un valstiska politika!
Lai mēs būtu pirmie, kas piedod pāridarītājiem un cenšas būvēt Latviju labāku!
Lai mēs būtu pirmie, kas dibina stipras ģimenes un audzina krietnus Latvijas pilsoņus!
Lai mēs būtu pirmie, kas nešķiro cilvēkus pēc to nacionālās, rasu vai kādas citas piederības!
Lai mēs būtu pirmie, kas īsteno iecietības, atvērtības un iekļaujošas domāšanas vidi, neaizmirstot par savu identitāti un Dieva Valstības prasībām!
Lai mēs būtu tādi, par kuriem var lepoties Latvija!

Dievs svētī Latviju!

piektdiena, 2018. gada 16. novembris

Baznīca nes augļus bez trokšņa

Dieva valstība nav "izrāde". Tā izplatās klusi un nemanāmi – sacīja pāvests ceturtdienas, 15. novembra, rīta Svētās Mises homīlijā. Komentējot šīs dienas Evaņģēlija fragmentu, viņš skaidroja, kas ir vajadzīgs Baznīcas augšanai (sal. Lk 17, 20-25).

Vai ir jārīko dažnedažādi pasākumi, lai Baznīca varētu izplatīties? To norise, protams, var veicināt Baznīcas augšanu, taču galvenais ir pavisam kaut kas cits – norādīja Francisks, aicinot sargāties no pasaulīguma un izrādīšanās kārdinājuma. Viņš uzsvēra, ka Baznīca nes augļus vienkāršībā un klusumā, pateicoties slavas dziesmām un Euharistijas upurim, kā arī, pateicoties brālīgas vienotības veicināšanai, kur visi viens otru mīl. Baznīca atklājas Euharistijā un labajos darbos. Tas notiek bez liekas "skandināšanas", jo Kristus Līgava ir klusa rakstura būtne.

Kungs mums izskaidroja, kā aug Baznīca, pastāstot Līdzību par sējēju. Sējējs sēj sēklu un sēkla aug dienu un nakti. Tā aug, pateicoties Dieva darbībai. Vēlāk tā nes augļus. Svarīgi ņemt vērā sekojošo: Baznīca aug klusumā, slepeni. Tas ir ekleziālais stils.

“Kā Baznīca atklājas? Tā atklājas labajos darbos, lai cilvēki tos redzētu un, kā saka Jēzus, slavētu Tēvu, kurš ir debesīs. Tā atklājas arī Euharistijas svinēšanā. Tātad, Baznīca atklājas Euharistijā un labajos darbos.”

Turpinājumā pāvests norādīja, ka Baznīca izplatās, pateicoties liecībai, lūgšanai un Svētā Gara darbībai, bet nevis caur dažādiem pasākumiem, lai cik tie arī būtu noderīgi. Francisks novēlēja, lai mēs nekrītam kārdinājumā rīkot dažnedažādus pasākumus, domājot, ka tādējādi Baznīca būs redzamāka. Nē, Baznīca nes augļus klusumā, pateicoties Euharistijai un labajiem darbiem.

Mūsdienu cilvēki meklē šovus, dzenas pēc pasaulīgām lietām un grib izrādīties. Tas ir liels kārdinājums, un par to nav jābrīnās, jo arī pats Jēzus tika kārdināts. "Kāpēc gan būtu jāgaida tik ilgi, lai paveiktu pestīšanas darbu?" "Izdari, taču, skaistu brīnumu! Meties lejā no tempļa augšas un visi to redzēs un ticēs!" Tomēr Jēzus izvēlējās sprediķošanas, lūgšanas, labo darbu, ciešanu un krusta ceļu.

Homīlijas noslēgumā Francisks atgādināja, ka Baznīca izplatās, pateicoties arī mocekļu asinīm. Tie ir cilvēki, kuri par Kristu atdod savu dzīvību. Un šodien viņu ir ļoti daudz. Dīvaini, bet par to mediji īpaši nerunā – brīnījās pāvests. Pasaule par to klusē, jo pasaulīgais gars necieš moceklību.

Jānis Evertovskis – Vatikāna radio (pārpublicēts no www.waticannews.va)