Mirušo piemiņas dienas laudes - ieraksts no sv. Franciska baznīcas

Visu svēto diena un mirušo piemiņas diena sv. Antona draudzē!

1.novembris - Visu svēto diena (obligāti svināma diena)

svētās Mises 7.00; 9.00 - poļu valodā; 10.30 un 18.00 - latviešu valodā. Pēc vakara sv. Mises procesija - aizlūgums par mirušajiem

2.novembris - visu mirušo piemiņas diena

svētās Mises latviešu valodā 7.00; 7.30; 8.00; 8.30; 9.00; 10.30 (pēc tam Libera), 12.00. 9.30 eksekvijas par mirušajiem.

svētās Mises poļu valodā - 17.00 un 18.00. Pēc vakara svētās Mises aizlūguma procesija poļu valodā.

Sestdien, 5.novembrī sv. Antona draudzē dziedināšanas diena. Pēc visām svētajām Misēm speciālas dziedināšanas lūgšanas.

Svētdien, 6.novembrī plkst. 13.00 sv. Antona draudzē viesosies Tezē kopienas pārstāvji, lai iepazīstinātu ar kopienu, rādītu speciāli sagatavoto video un kopīgi lūgtos. Īpaši aicināti tie, kuri vēlētos mūsu draudzē no 29.decembra līdz 1.janvārim uzņemt dažus jauniešus no citām valstīm, kas ieradīsies Latvijā uz Eiropas tikšanos.

Reportāža par katoļticību Kurzemē Polijas "Radio Marija" (poļu valodā)

Ja uz video redzami dažādi burti, tad labajā, apakšējā pusē nospiediet taustiņu CC (Subtitles/closed captions)

Rekolekcijas ar tēvu Džeimsu Mandžakalu

LŪK, ES VISU DARU JAUNU / ATKL 21, 5

PIEKTDIENA (7. oktobris)

Reģistrācija no 11:00
13:00 Pielūgsme / vada Valdis Indrišonoks
13:45 Pasākuma atklāšana
14:00 Slavēšana / vada Valdis Indrišonoks
14:45 Lekcija I / pr. Džeimss Mandžakals (Indija)
15:45 Pārtraukums
16:15 Lekcija II / psihoterapeits Ričijs Landaro
17:15 Vakariņas

18:30 Svētā Mise / celebrē pr. Andris Kravalis / Mūzika Māris Veliks /
Vissvētākā Sakramenta Adorācija un Dziedināšanas lūgšanas / vada pr. Džeimss Mandžakals

SESTDIENA (8. oktobris)

9:00 Slavēšana / vada Māris Veliks
10:00 Lekcija III / vada pr. Džeimss Mandžakals
11:00 Pātraukums
11:30 Lekcija IV / vada psihoterapeits Ričijs Landaro
12:30 Pusdienu Pārtraukums
14:00 Slavēšana / vada Jānis un Ilze Zābaki / Grēksūdzes
14:30 Lekcija V / vada pr. Džeimss Mandžakals
15:30 Slavēšana vada Jānis un Ilze Zābaki / Grēksūdzes / Aizlūgšanas / Sarunas / Laiks individuālai lūgšanai
16:30 Lekcija VI / vada psihoterapeits Ričijs Landaro
17:15 Vakariņas

18:30 Svētā Mise / celebrē pr. Pauls Kļaviņš / mūzika Natālija Saveļjeva un Karolīna Kiseļevska
Vissvētākā Sakramenta Adorācija un dziedināšanas lūgšanas / vada psihoterapeits Ričijs Landaro

SVĒTDIENA (9. oktobris)

9:00 Slavēšana / vada Māris Veliks
10:00 Lekcija VII / vada pr. Džeimss Mandžakals
11:00 Slavēšana / Grēksūdzes / Aizlūgšanas / Sarunas / Laiks individuālai lūgšanai
12:30 Lekcija VIII / vada pr. Džeimss Mandžakals
13:30 Pusdienu pārtraukums
14:30 Slavēšana / vada Māris Veliks

15:00 Svētā Mise / vada kardināls Jānis Pujāts / mūzika Māris Veliks

16:00 Vissvētākā Sakramenta Adorācija un dziedināšanas lūgšanas / vada pr. Džeimss Mandžakals
17:00 Dalībnieku liecības, noslēgums un pateicības

Pasākums notiks Rīgas Kultūru vidusskolā. Sīkāk www.raiga2016.lv

Starptautiska konference par cilvēka dzīvību!

"Kungs, pavairo mums ticību!" (sprediķis Vatikāna radio)

Šodienas Evaņģēlijā dzirdējām apustuļu izmisīgo saucienu Jēzum: “Pavairo mūsu ticību!” Lūkas ev. 17. nodaļas iepriekšējos pantos Jēzus ir stingri piekodinājis mācekļus sargāties no citu cilvēku ieļaunošanas. Varbūt tieši tādēļ, dzirdot stingro norādi par citu cilvēku ieļaunošanu, mācekļi lūdza Jēzum pavairot viņu ticību. Jo bieži vien mūsu grēki un ļaunās rīcības izriet tieši no tā, ka mums ir maz ticības. Savas vājās ticības dēļ mēs mēdzam veikt tādas rīcības, kuras nav darītas Svētajā Garā, bet gan veiktas miesīgi un par ieļaunojumu citiem. Tādēļ Jēzus, atbildot uz mācekļu lūgumu, norāda ceļu, pa kuru ir jāiet, lai Viņa māceklis, ticības pilns, varētu sasniegt mērķi – dzīvi kopā ar Jēzu. Tas, kuram ir ticība, spēj darīt neiedomājamas lietas, bet nevis savā spēkā, bet gan Dieva spēkā. Ticību Dievam mēs neesam nopelnījuši, vai arī kaut kādā veidā “uztrenējuši”. Ticība ir Dieva dāvana, ko mēs saņemam no Viņa. Mūsu uzdevums ir ar nesavtīgu sirdi uz šo dāvanu atsaukties. Tas nenozīmē, ka esam pilnīgi nevērtīgi vai pasīvi Dieva priekšā. Tomēr jāapzinās, ka mūsu ticības avots ir Dievs. Mēs tikai atsaucamies uz Viņa aicinājumu ticēt un iesaistāmies Viņa pestīšanas plānā.

Oktobris tradicionāli ir rožukroņa mēnesis. Mūsdienās, kad aizvien populārakas kļūst dažādas meditācijas, kuru saturs un mērķis nevienmēr ir skaids un saprotams, Baznīca jau kopš seniem liekiem piedāvā vienkāršu, bet ļoti dziļu meditācijas formu – rožukroni. Pāvests Jānis Pāvils II, dokumentā “Jaunavas Marijas Rožukronis” uzrunājot Baznīcu rožukroņa lūgšanai veltītajā 2003.gadā, teica: “vajag, lai mūsu kristīgās draudzes kļūtu par “īstām lūgšanas skolām”. Kristus kontemplācijā Marija ir nepārspējams paraugs. Neviens nav kontemplējis Kristus Vaigu tik neatlaidīgi, kā Marija. Lūdzoties rožukroni, mēs kopā ar Mariju ejam pie Jēzus, un lūdzam, lai Viņš mums pavairo ticību, lai mūsu ticība kļūst stiprāka. Ir ļoti daudz liecību no gadiem vecākajiem garīdzniekiem, kuri ir teikuši, ka tieši rožukroņa vienkāršā lūgšana viņiem ir palīdzējusi tikt pāri visām vajāšanām un grūtībām. 2002. gada 16. oktobrī pāvests izsludinot "Rožukroņa Gadu", aicināja visus Baznīcas bērnus padarīt šo seno, Marijai veltīto lūgšanu kā līdzekli, kas palīdz vienlaicīgi vienkārši un dziļi apcerēt Kristus Vaigu. Lūgties rožukroni nozīmē mācīties uzlūkot Jēzu ar Viņa Mātes acīm, mīlēt Jēzu ar Viņa Mātes sirdi, teica pāvests. Viņš 2003.gada jauniešu dienās aicināja nekaunēties patstāvīgi lūgties rožukroni, kad esam ceļā uz skolu, augstskolu vai darbu, uz ielas vai sabiedriskajā transportā. Ir svarīgi pierast to lūgties draugu lokā, grupās, kustībās un biedrībās. Ir svarīgi piedāvāt šo lūgšanu mājās, saviem vecākiem, brāļiem un māsām, jo tā atjauno un stiprina ģimenes locekļu savstarpējās saites. Šī lūgšana palīdzēs mums būt stipriem ticībā, pastāvīgiem mīlestībā, priecīgiem un pacietīgiem cerībā. Svētīgu rožukroņa mēnesi vēlot, pr. Ilmārs Tolstovs.

Svētā Terēze no Bērna Jēzus (1873 – 1897) (no www.dzivibasmate.lv)

Terēzes svētums nebalstās uz kādiem neparastiem fenomeniem. Tā būtība ir «neparastā veidā darīt pavisam parastas lietas».

Ir diezgan grūti aptvert, ka Terēzes Martēnas dzīve bija pavisam parasta. Tā kā viņa ir kļuvusi par svēto Terēzi no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga, ko pazīst visā pasaulē un kam piešķirti daudzi tituli (vispasaules misiju aizbildne, Francijas otrā aizbildne, Baznīcas doktore u. c.), daudzi bieži vien aizmirst, ka viņa savu ceļu staigāja neievērota – savas ģimenes, apkārtnes, savas Karmela kopienas, garīgā tēva, bīskapa utt. neievērota… Protams, Lizjē apkārtnē ļaudis droši vien runāja par kādu jaunu meiteni, kam ir bijusi drosme runāt ar pāvestu Leonu XIII audiences laikā Romā (par to ziņoja kāds nacionālais žurnāls). Pēc tam viņa iestājās karmelīšu ordenī piecpadsmit gadu un trīs mēnešu vecumā. Kad viņa mira mazajā provinces klosterī kā nevienam nezināma mūķene, bērēs Lizjē kapsētā piedalījās labi ja 30 cilvēki. Taču dienā, kad Terēze tika pasludināta par svēto, 1925. gada 17. maijā, Svētā Pētera laukumā Romā pulcējās 500 000 cilvēku.

Alansona (Alençon) (1873-1877)

Terēze piedzimst kristīgā ģimenē Alansonā: viņas tēvs ir Luī Martēns (Louis Martin), pulksteņmeistars-juvelieris, māte – Zēlija Gerēna (Zélie Guérin), mežģīņu audēja. Vecākiem dzimst pavisam deviņi bērni, no kuriem četri nomirst ļoti agri. Kad ģimenē ir četras meitas, Zēlija 40 gadu vecumā atklāj, ka atkal ir mātes cerībās: Terēze piedzimst 1873. gada 2. janvārī. Mazā dzīvespriecīgā meitene, pirmo gadu pavadījusi zīdītājas aprūpē (māte nevar barot bērnu), atgriežas ģimenē un jūtas laimīga, baudīdama vecāku un māsu mīlestību. Meitene ģimenē saņem dziļu, dzīvu, patiesu ticību. Viss rit labi līdz brīdim, kad ģimeni piemeklē drāma: Zēlija Martēna mirst no krūts vēža 1877. gada augustā. Terēzei tobrīd ir četrarpus gadi.

Mātes nāve mazajai Terēzei ir ļoti spēcīgs satricinājums. Par savu otro māmiņu viņa izvēlas māsu Polīnu, taču ievainojums ir tik dziļš, ka paies desmit gadi, kamēr brūce sadzīs.