Šodien izlasīju 105 psalmu un atausa atmiņā svarīga teoloģiska patiesība. Daudzi cilvēki man jautāja, kādēļ Baznīca, liturģiskā gada laikā atkārto vienu un to pašu - Ziemasvētkos, Lieldienās, u.t.t. atkārtojas vieni un tie paši lasījumi, svētki nemainās. Kādēļ tas tā? Atbildi jāmeklē jau jūdaismā, īpaši jūdu Pashas, jeb Lieldienu svinībās. Pēc tam, kad Dievs izveda savu tautu no Ēģiptes (skatīt II Mozus grāmatas sākumu), Viņš vēlējās, lai tauta, gadu simtu laikā neaizmirstu to, ko Dievs ir darījis savā tautā. Mēs zinam, cik mums pašiem ir īsa atmiņa. Tādēļ katru gadu, Lieldienu, jeb Pashas svinībās, izmantojot dažādus simbolus un tēlus, kā piemēram jērs, neraudzēta maize, Izraēls ATCERĀS senos notikumus. Bet šī atcere nav vis tikai kā vēstures stunda. Caur šo ATCERĒŠANOS Dievs kļūst klātesošs, šie notikumi tiek AKTUALIZĒTI. Jo Dievs ir pāri laikam un telpai. Liturģijā notikumi tiek AKTUALIZĒTI, tas nozīmē - padarīti klātesoši.
Jaunajā Derībā, Jēzus, pirms savām ciešanām, nāves un Augšāmcelšanās arī ar saviem mācekļiem ATCERĀS. Atcerās gan senos, VD notikumus, bet vienlaicīgi dod šiem notikumiem jaunu jēgu. Lielajā Ceturtdienā Viņš, Jēzus, caur simboliem, zīmēm iedibina Euharistiju, Svēto Misi, kas līdz pat pasaules beigām kļ us par Viņa Pashas - nāves un augsamcelšanās PIEMIŅU, AKTUALIZĀCIJU. Tādēļ, tad kad mēs svinām liturģiju, mēs ATCERAMIES šos senos notikumus, bet caur šo ATCERĒŠANOS, PIEMIŅU, šie senie notikumi kļūst aktuāli, dzīvi un mēs tajos reāli varam būt klātesoši. Pēc konsekrācijas priesteris, kurš tanī brīdī ir "alter Christus!" (Otrs Kristus) saka: "Lūk ticības Noslēpums!"
Mājasdarbs: izlasīt 105 psalmu un arī Vēstules Ebrejiem 11 un 12 nodaļu, kur vēstules autors sasaista Vecās Derības ticības cilvēkus ar Jēzu - Mūžīgo un Augsto Priesteri, kurš ir piepildījis visu šo VD cilvēku ticības ilgas.
