Vēlos informēt, ka no 30.jūlija līdz 12.augusta vakaram mans telefons pa dienu būs izslēgts un arī sociālos tīklus apmeklēšu tikai vēlu vakaros. Būsim vienoti lūgšanās un tiksimies Aglonā.
Garīgais svētceļojums
Vēlos informēt, ka no 30.jūlija līdz 12.augusta vakaram mans telefons pa dienu būs izslēgts un arī sociālos tīklus apmeklēšu tikai vēlu vakaros. Būsim vienoti lūgšanās un tiksimies Aglonā.
Laulības sakraments Katoļu Baznīcā
Aicinājums uz laulību ierakstīts pašā vīrieša un sievietes dabā. Laulība nav tīri cilvēcisks iedibinājums, kaut arī gadsimtu gaitā tā tikusi pakļauta daudzām izmaiņām dažādās kultūrās, sociālajās iekārtās un garīgajās ierašās. Katoļu Baznīcā laulība ir viens no Jēzus Kristus septiņiem iedibinātajiem sakramentiem. Pija XI enciklikā „Casti connubii” uzsvērts: “Laulības institūcija, tās mērķis, kam tai jākalpo, likumsakarības, kurām tā tiek pakļauta, svētības, kas no tās plūst, – tas viss ir Dieva iedibināts.”[1]
Svētie Raksti apliecina, ka vīrietis un sieviete ir radīti viens otram: "Nav labi cilvēkam būt vienam." (Rad 2, 18) Pēc grēkā krišanas laulība palīdz pārvarēt noslēgšanos sevī, egoismu, savas baudas meklēšanu, kā arī veicina savstarpējo atvērtību, izpalīdzību un pašatdevi. Laulības pamatā ir mīlestība un sevis dāvāšana otram. Laulības pamatā ir divi aspekti:
1. divu cilvēku - vīrieša un sievietas vienība, kurā viņi viens otru papildina;
2. dzīvības tālāknodošana.
Apustulis Pāvils uz to norāda, sacīdams: "Vīri, mīliet sievas, tāpat kā arī Kristus mīlēja Baznīcu un pats sevi atdeva par viņu, lai viņu darītu svētu" ( Ef 5, 25-26), uzreiz piebilzdams: “Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels; bet es to saku attiecībā uz Kristu un Baznīcu!” ( Ef 5, 31-32) Vatikāna II konvila dokumentā „Gaudium et spes” teikts: “Dziļā dzīves un mīlestības kopība laulībā, kas ir Radītāja dibināta un apveltīta ar saviem īpašiem likumiem, tiek noslēgta ar laulības derību, t.i., ar neatsaucamu personisku piekrišanu. Tādā veidā ar personisku un brīvu aktu, laulātajiem savstarpēji sevi dodot un vienam otru pieņemot, rodas institūcija, kas ir saskaņā ar Dieva gribu un kas ir spēkā arī sabiedrības priekšā. Šīs vinculum sacrum[2] – kā pašu laulāto un viņu pēcnācēju labā, tā arī sabiedrības labā – nav pakļautas cilvēku patvaļīgiem ieskatiem, jo pats Dievs ir autors laulībai, kas ir apveltīta dažādiem labumiem un mērķiem [bonis ac finibus]..”[3] Pāvila VI enviklika „Humanae vitae”: “Tāpēc laulība nav nejaušības sekas vai neapzinātu dabisko spēku evolūcijas produkts: tā ir Radītāja iedibināta saprātīga institūcija, lai īstenotos Viņa mīlestības iecere cilvēcē.”[4]
Pasaulē ir sastopami divi fundametāli aicinājumi – laulība un atturība no dzimumdzīves debesvalstības dēļ. Abas šīs realitātes - gan Laulības sakraments, gan jaunavība Dieva valstības dēļ - nāk no Kunga. Viņš pats piešķir tām nozīmi un nepieciešamo žēlastību dzīvot tās saskaņā ar Viņa gribu.
Latīņu ritā laulību svinēšana starp diviem ticīgajiem katoļiem parasti (bet ne vienmēr) notiek Svētās Mises laikā, tādēļ ka visi sakramenti ir saistīti ar Kristus Lieldienu noslēpumu.
Ļoti svarīgi, lai nākamie laulātie draugi sagatavotos Laulības sakramenta svinēšanai, vispirms saņemot Gandarīšanas sakramentu, kā arī pirms tam izdzīvojot saderināšanās laiku un saņemot labu katehēzi. Kandidāti uz priesterību gatavojas sešus gadus Garīgajos semināros, tomēr gatavošanās laulībai parasti aprobežojas ar īsu katehēzi! Bet atbildība Dieva priekšā ir līdzīga!
Saskaņā ar latīņu tradīciju, laulātie kā Kristus žēlastības kalpotāji piešķir viens otram Laulības sakramentu, apliecinādami savu piekrišanu Baznīcas priekšā.
Laulību derību noslēdz vīrs un sieva, kas ir kristīti un brīvi, lai noslēgtu laulību, un kas savu piekrišanu izsaka labprātīgi. "Būt brīvam" nozīmē:
- neviens nav piespiests;
- nepastāv nekādi šķēršļi, raugoties no dabiskā vai Baznīcas likuma viedokļa.
Šī iemesla dēļ (vai citu iemeslu dēļ, kas laulību dara nederīgu vai nenotikušu), Baznīca pēc tam, kad apstākļus izskatījis kompetents Baznīcas tribunāls, var izsludināt "laulības nederīgumu", proti, ka šī laulība nekad nav pastāvējusi. Šajā gadījumā laulības slēdzēji ir brīvi precēties, tomēr respektējot dabiskos pienākumus, kurus nosaka iepriekšējā kopdzīve.
Laulāto piederība dažādām konfesijām nav nepārvarams šķērslis laulības noslēgšanai, ja viņiem izdodas dalīties tajā, ko katrs no viņiem savā kopienā saņēmis, un ja viņi mācās viens no otra, kādā veidā otrs cilvēks apliecina dzīvē savu uzticību Kristum.
Laulībās, kas tiek noslēgta starp katoli un nekristīto, laulātajam, kas ir katolis, ir īpašs uzdevums: "Jo ticīgā sieva svētī neticīgo vīru, un ticīgais vīrs svētī neticīgo sievu." ( 1 Kor 7, 14) Ir liels prieks laulātajam - kristietim un Baznīcai, ja šī "svētdarīšana" ved pie brīvas otrā laulātā pievēršanās kristīgajai ticībai.
Laulības saites ir nostiprinājis pats Dievs, tā ka noslēgtu un miesā īstenotu laulību starp kristītajiem nekad nevar šķirt. Šīs saites, kas rodas no laulāto brīvās cilvēciskās rīcības un no īstenotas laulības, tagad ir neatceļamas un ir pamats derībai, kuru nodrošina Dieva uzticība. Baznīcai nav varas nostāties pret šo dievišķās gudrības noteikto kārtību.
Jāatcerās, ka mīlestība ir atvērta auglībai.
Svētie Raksti apliecina, ka vīrietis un sieviete ir radīti viens otram: "Nav labi cilvēkam būt vienam." (Rad 2, 18) Pēc grēkā krišanas laulība palīdz pārvarēt noslēgšanos sevī, egoismu, savas baudas meklēšanu, kā arī veicina savstarpējo atvērtību, izpalīdzību un pašatdevi. Laulības pamatā ir mīlestība un sevis dāvāšana otram. Laulības pamatā ir divi aspekti:
1. divu cilvēku - vīrieša un sievietas vienība, kurā viņi viens otru papildina;
2. dzīvības tālāknodošana.
Apustulis Pāvils uz to norāda, sacīdams: "Vīri, mīliet sievas, tāpat kā arī Kristus mīlēja Baznīcu un pats sevi atdeva par viņu, lai viņu darītu svētu" ( Ef 5, 25-26), uzreiz piebilzdams: “Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels; bet es to saku attiecībā uz Kristu un Baznīcu!” ( Ef 5, 31-32) Vatikāna II konvila dokumentā „Gaudium et spes” teikts: “Dziļā dzīves un mīlestības kopība laulībā, kas ir Radītāja dibināta un apveltīta ar saviem īpašiem likumiem, tiek noslēgta ar laulības derību, t.i., ar neatsaucamu personisku piekrišanu. Tādā veidā ar personisku un brīvu aktu, laulātajiem savstarpēji sevi dodot un vienam otru pieņemot, rodas institūcija, kas ir saskaņā ar Dieva gribu un kas ir spēkā arī sabiedrības priekšā. Šīs vinculum sacrum[2] – kā pašu laulāto un viņu pēcnācēju labā, tā arī sabiedrības labā – nav pakļautas cilvēku patvaļīgiem ieskatiem, jo pats Dievs ir autors laulībai, kas ir apveltīta dažādiem labumiem un mērķiem [bonis ac finibus]..”[3] Pāvila VI enviklika „Humanae vitae”: “Tāpēc laulība nav nejaušības sekas vai neapzinātu dabisko spēku evolūcijas produkts: tā ir Radītāja iedibināta saprātīga institūcija, lai īstenotos Viņa mīlestības iecere cilvēcē.”[4]
Pasaulē ir sastopami divi fundametāli aicinājumi – laulība un atturība no dzimumdzīves debesvalstības dēļ. Abas šīs realitātes - gan Laulības sakraments, gan jaunavība Dieva valstības dēļ - nāk no Kunga. Viņš pats piešķir tām nozīmi un nepieciešamo žēlastību dzīvot tās saskaņā ar Viņa gribu.
Latīņu ritā laulību svinēšana starp diviem ticīgajiem katoļiem parasti (bet ne vienmēr) notiek Svētās Mises laikā, tādēļ ka visi sakramenti ir saistīti ar Kristus Lieldienu noslēpumu.
Ļoti svarīgi, lai nākamie laulātie draugi sagatavotos Laulības sakramenta svinēšanai, vispirms saņemot Gandarīšanas sakramentu, kā arī pirms tam izdzīvojot saderināšanās laiku un saņemot labu katehēzi. Kandidāti uz priesterību gatavojas sešus gadus Garīgajos semināros, tomēr gatavošanās laulībai parasti aprobežojas ar īsu katehēzi! Bet atbildība Dieva priekšā ir līdzīga!
Saskaņā ar latīņu tradīciju, laulātie kā Kristus žēlastības kalpotāji piešķir viens otram Laulības sakramentu, apliecinādami savu piekrišanu Baznīcas priekšā.
Laulību derību noslēdz vīrs un sieva, kas ir kristīti un brīvi, lai noslēgtu laulību, un kas savu piekrišanu izsaka labprātīgi. "Būt brīvam" nozīmē:
- neviens nav piespiests;
- nepastāv nekādi šķēršļi, raugoties no dabiskā vai Baznīcas likuma viedokļa.
Šī iemesla dēļ (vai citu iemeslu dēļ, kas laulību dara nederīgu vai nenotikušu), Baznīca pēc tam, kad apstākļus izskatījis kompetents Baznīcas tribunāls, var izsludināt "laulības nederīgumu", proti, ka šī laulība nekad nav pastāvējusi. Šajā gadījumā laulības slēdzēji ir brīvi precēties, tomēr respektējot dabiskos pienākumus, kurus nosaka iepriekšējā kopdzīve.
Laulāto piederība dažādām konfesijām nav nepārvarams šķērslis laulības noslēgšanai, ja viņiem izdodas dalīties tajā, ko katrs no viņiem savā kopienā saņēmis, un ja viņi mācās viens no otra, kādā veidā otrs cilvēks apliecina dzīvē savu uzticību Kristum.
Laulībās, kas tiek noslēgta starp katoli un nekristīto, laulātajam, kas ir katolis, ir īpašs uzdevums: "Jo ticīgā sieva svētī neticīgo vīru, un ticīgais vīrs svētī neticīgo sievu." ( 1 Kor 7, 14) Ir liels prieks laulātajam - kristietim un Baznīcai, ja šī "svētdarīšana" ved pie brīvas otrā laulātā pievēršanās kristīgajai ticībai.
Laulības saites ir nostiprinājis pats Dievs, tā ka noslēgtu un miesā īstenotu laulību starp kristītajiem nekad nevar šķirt. Šīs saites, kas rodas no laulāto brīvās cilvēciskās rīcības un no īstenotas laulības, tagad ir neatceļamas un ir pamats derībai, kuru nodrošina Dieva uzticība. Baznīcai nav varas nostāties pret šo dievišķās gudrības noteikto kārtību.
Jāatcerās, ka mīlestība ir atvērta auglībai.
Laulāto mīlestība pēc savas dabas prasa neaizskaramu uzticību. To nosaka abpusējā sevis dāvāšana. Mīlestība vēlas būt spēkā uz viesiem laikiem. Tā nevar būt tikai "līdz jauna lēmuma pieņemšanai". Tomēr pastāv apstākļi, kuros laulāto kopdzīve dažādu iemeslu dēļ kļūst praktiski neiespējama. Tādos gadījumos Baznīca atļauj laulāto fizisku šķiršanu un kopdzīves pārtraukšanu. Dieva priekšā laulātie paliek vīrs un sieva, viņi nav brīvi, lai noslēgtu jaunu laulību. Tomēr, izlīgšana ir vislabākais risinājums. Draudze ir aicināta šādiem cilvēkiem palīdzēt. Sīkāku informāciju meklējiet KBK 1601 – 1666; vai Internetā www.catholic.lv/Katehisms/Index.html
[1] Pijs XI. Enciklika „Casti Connubii”. (1930.gada 31.decembrī). Reigas Archidiecēzes Kūrijas izdavums. Reigā. 1931, #7.
[2] vinculum sacrum - svētās saites (lat.val.).
[3] GS 48.
[4] HV 8.
[1] Pijs XI. Enciklika „Casti Connubii”. (1930.gada 31.decembrī). Reigas Archidiecēzes Kūrijas izdavums. Reigā. 1931, #7.
[2] vinculum sacrum - svētās saites (lat.val.).
[3] GS 48.
[4] HV 8.
Ko darīt Aglonā 14 un 15.augustā? Praktiski padomi.
Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.
2. Vai šos svētkus atzīmē tikai Latvijā?
Nē, šie ir visas Romas Katoliskās Baznīcas svētki, tie ir vieni no 10 obligāti svināmiem svētkiem, kas iekrīt ārpus svētdienām un kas ir jāsvin. Vienīgi citās zemēs šie svētki netiek svinēti tik plaši, kā tas ir pie mums.
3. Kas ir tas svarīgākais kas būtu jādara, ierodoties Aglonā?
Vispirms jāatceras, ka svētnīcas centrā ir nevis svētbilde, kas protams ir svarīga un ir instruments, caur kuru Dievs darbojas, pateicoties Dievmātes aizlūgšanām. Pats svarīgākais ir Jēzus Kristus, kas ir klātesošs zem maizes zīmēm tabernākulā un īpašā veidā mēs Viņu satiekam svētajā Misē. Tādēļ pirms "mesties" stāties garajā rindā pie Dievmātes svētbildes, būtu jāpadomā - cik sen esmu bijis pie grēksūdzes? Ja senāk kā mēnesi, vai sirdsapziņā jūtu, ka esmu nāvīga grēka stāvoklī, tad ir jādodas pie grēksūdzes. Pēc tam ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija, pirms tam uzmanīgi ieklausoties garīdznieka teiktajā sprediķī.
4. Kāda loma ir Dievmātes brīnumdarītājas svētbildei?
Dievs visos laikos izmanto dažādus līdzekļus, lai atgādinātu par Sevi un vestu cilvēkus uz mūžību. Pamatlīdzekļi ir 7 svētie sakramenti, bet kā papildus līdzekļus Dievs dod sakramentālijas. Varam teikt, ka šī svētbilde ir radīta lieta, caur kuru Dievs dod pārdabiskas žēlastības, un par to liecina Dieva tautas dievbijība. Līdzīgi ir ar pārējām sakramentālijām - svētīto ūdeni, svētītajām svecēm. Tikai šeit ir jābūt piesardzīgiem, lai sakramentālijas neliktu augstāk par sakramentiem.
5. Ko darīt ar avotu? Vai tas ir svētīts ūdens?
Sekojot senai tradīcijai, cilvēki ņem ūdeni no t.s "svētavota" Aglonā, uzskatot, ka ja šis ūdens nāk no Aglonas, tad tas jau ir automātiski svēts. Tomēr, ja mēs šādās kategorijās domātu, tad varētu uzskatīt, ka iepērkoties Aglonas veikalā visi produkti automātiski ir svēti. Pirms kara šis avots bija ar sēra sastāvu, tādēļ tika uzskatīts, ka tam piemīt dabiski dziednieciskas īpašības. Šobrīd tas vairs tā nav, jo padomju laikos, mēģinot iznīcināt šo vietu, avots tika visādos veidos līdzināts un šobrīd sērs tajā ūdenī nav. Līdz ar to, šo ūdeni var ņemt, tas ir veselīgs dzeršanai, bet uzskatīt, ka tas ir svētītais ūdens būtu nepareizi. Ja šo ūdeni pēc tam pasvēta garīdznieks, tad tas kļūst par svētītu ūdeni. Avots var bū arī simbols mūsu kristībām, kad mēs katrs tikām pagremdēti kristības ūdeņos.
6. Kā būtu jāuzvedas Krustaceļa laikā 14.augusta vakarā?
Vispirms jau savlaicīgi ir jāsagādā svece ar speciālu ietvaru, kas pasargā no sveķu uzpilēšanas uz drēbēm. Krustaceļa laikā ir jāizvairās no sarunām, fotografēšanās, sarunām pa mobilo telefonu un citām nevajadzīgām nodarbēm. Ir jāmēģina koncentrēties un uzmanīgi klausīties garīdznieka vadītajās apcerēs. Pēc krustaceļa nevajadzētu degošās sveces likt zālē vai pie trijiem krustiem.
7. Kāpēc svētki ilgst divas dienas - 14. un 15.augusts?
Sekojot senai tradīcijai, Baznīcā svētkus sāk svinēt iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi tas ir arī Ziemassvētkos un Lieldienās. Vēl ir svarīgs apstāklis - 14.augustā mēs svinam pirmā Latvijas bīskapa, svētā Meinarda lielos svētkus. Jaunieši Aglonā mēdz pulcēties jau 13.augusta vakarā, tādēļ abas naktis - no 13-15.augustam nemitīgi Aglonas bazilikā un apkārtnē notiek intensīvas lūgšanas.
8. Kāpēc ārpus bazilikas laukuma ir tik daudz tirgotāji?
Jau no seniem laikiem pie baznīcām veidojās krogi un tirdzniecības vietas, jo tur kur ir daudz cilvēku, tur rodas vēlme kaut ko pirkt un pārdot. Neuzskatu ka tas būtu slikti, tomēr jācenšas darīt visu, lai šī tirgotāju kņada netraucētu satikties ar Dievu šo lielo svētku laikā.
Novēlu visiem jaukus Vissvētākās Jaunavas Marijas svētkus Aglonā.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētku kārtība 2015.gadā
9.augusts,
svētdiena
BĪSKAPA
KANONISKĀ VIZITĀCIJA
12.00 Dienas sv.Mise
10.augusts,
pirmdiena
12.00 Dienas sv.Mise
11.augusts,
otrdiena
SLIMNIEKIEM
VELTĪTĀ DIENA
7.00 sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, svētība
slimniekiem
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija
12.augusts,
trešdiena
ĢIMENĒM
VELTĪTĀ DIENA
7.00 Rīta sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, laulības solījumu
atjaunošana
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise saderinātajiem,
Dievmātes litānija
13.augusts,
ceturtdiena
7.00 Rīta sv. Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise
15.00 Žēlsirdības kronītis
SVĒTĀ
MEINARDA svinības
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes
litānija,
procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt
bazilikai
22.00 Lūgšanu vakars
24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija
bazilikā
14.augusts,
piektdiena
7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie
Dievmātes altāra)
9.00 Dienas sv.Mise, garīgā adopcija
(bazilikā pie lielā altāra)
11.00 Rožukronis (bazilikā pie lielā
altāra)
12.00 Sv.Mise svētceļniekiem (pie
pāvesta altāra)
15.00 Žēlsirdības kronītis
15.30 Tēva V.Pentjuša grāmatas
prezentācija
16.00 sv.Mise (pie Dievmātes altāra
bazilikā)
VISSVĒTĀKĀS
JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVĒTKI
17.30 Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu
dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Iestiprināšana,
Dievmātes litānija,
euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
22.00 Tautas Krustaceļš (sakrālajā
laukumā)
24.00 Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta
altāra)
1.00-7.00 adorācija bazilikā
15.augusts,
sestdiena
7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie
Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 Sv.Mise jauniešiem (pie pāvesta
altāra), Iestiprināšana.
10.00 sv.Mise svešvalodā apakšējā
baznīcā
10.00 Sprediķis krievu valodā
11.00 Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes
litānija,
euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 Vakara sv.Mise (pie Dievmātes
altāra)
Svētceļojumi uz Aglonu (praktiskās norādes) (papildināts)
Sveiks svētceļniek!
Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu un
noteikti tu arī esi jau domājis doties šajā ceļā. Bet varbūt tā ir tava pirmā
reize, tādēļ vēlos mazliet pastāstīt un padalīties par savu svētceļojuma
organizātora un dalībnieka pieredzi.
Tas, ka Tu vēlies iet šajā ceļā nav
nejaušība – Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl un vēlas satikties ar Tevi šajā ceļā.
Tādēļ esi ar atvērtu sirdi, dzirdīgām ausīm un priecīgu prātu lai spētu
saklausīt to, ko Viņš vēlas Tev teikt.
Svētceļojums jau no seniem laikiem
simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves.
Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku
aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve.
Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī
piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz
daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums,
kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām
mūžībā.
Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs
uzņemšanas svētkiem 15.augustā, Aglonā var svētceļot dažādos veidos.
Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas
lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas
ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet
ar kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē
svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa
vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli
noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā
naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.
Tomēr no Liepājas. Rīgas un citām
Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs
nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs
vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī stingri noteikta
kārtība, kura ir jārespektē.
Kādi
parasti ir svētcēļojuma noteikumi?
Piektdienas gaļas gavēņa jēga!
Jautājums: "Kāda jēga piektdienās neēst gāļu, ja tās vietā es varu izvēlēties dārgus zivju ēdienus? Vai tā nav kāda liekulība un sena viduslaiku palieka?"
Atbilde: Jau no kristietības pirmsākumiem piektdiena bija gandarīšanas un atteikšanās diena, pieminot Jēzus Kristus nāvi uz krusta. Gadsimtu gaitā gandarīšanas un gavēšanas prakses ir bijušas dažādas un pēdējos gadu desmitos Baznīca ir ļoti nākusi pretī cilvēkiem, mīkstinot stingrās gavēņu prakses Baznīcā. Šobrīd Rīgas Metropolijas teritorijā visiem katoļticīgajiem ir saistoša atturība no gaļas ēdieniem piektdienās, izņemot lielo svētku svinības un dienas, kurās Latvijas bīskapu konference šo atturību ir atcēlusi. Tāpat arī vietējās draudzes prāvests var dispensēt, jeb atbrīvot katoļticīgo no šī pienākuma savas draudzes teritorijā, ja tam ir svarīgs iemesls. Šī disciplīna vispirms palīdz mums savaldīt savu nesātību un būt uzticīgiem Baznīcas disciplīnai. Tā norāda mūsu paklausību Baznīcai un vēlmi atteikties no kādiem labumiem Dieva goda dēļ. Bet jau no pirmajiem gadsimtiem bija svarīgs vēl kāds aspekts, par kuru mūsdienās nepelnīti tiek piemirsts. Atsakoties no gaļas vai citiem ēdieniem piektdienās mēs ietaupām naudas līdzekļus, kurus būtu vērts iekrāt un pie izdevības noziedot tiem cilvēkiem kuri atrodas trūkumā. Daudzās draudzēs Latvijā ir pieejamas speciālas lādes, kurās var ielikt ēdienu trūkumcietējiem. Varam izmantot šo iespēju un par šo ietaupīto naudu nopirkt ēdienu nabagiem. Ir arī "Caritas Latvija" un citas organizācijas, kas kalpo nabagiem, kurām mēs varam palīdzēt. Būsim priecīgi gavētāji un kalposim nabagiem!
Atbilde: Jau no kristietības pirmsākumiem piektdiena bija gandarīšanas un atteikšanās diena, pieminot Jēzus Kristus nāvi uz krusta. Gadsimtu gaitā gandarīšanas un gavēšanas prakses ir bijušas dažādas un pēdējos gadu desmitos Baznīca ir ļoti nākusi pretī cilvēkiem, mīkstinot stingrās gavēņu prakses Baznīcā. Šobrīd Rīgas Metropolijas teritorijā visiem katoļticīgajiem ir saistoša atturība no gaļas ēdieniem piektdienās, izņemot lielo svētku svinības un dienas, kurās Latvijas bīskapu konference šo atturību ir atcēlusi. Tāpat arī vietējās draudzes prāvests var dispensēt, jeb atbrīvot katoļticīgo no šī pienākuma savas draudzes teritorijā, ja tam ir svarīgs iemesls. Šī disciplīna vispirms palīdz mums savaldīt savu nesātību un būt uzticīgiem Baznīcas disciplīnai. Tā norāda mūsu paklausību Baznīcai un vēlmi atteikties no kādiem labumiem Dieva goda dēļ. Bet jau no pirmajiem gadsimtiem bija svarīgs vēl kāds aspekts, par kuru mūsdienās nepelnīti tiek piemirsts. Atsakoties no gaļas vai citiem ēdieniem piektdienās mēs ietaupām naudas līdzekļus, kurus būtu vērts iekrāt un pie izdevības noziedot tiem cilvēkiem kuri atrodas trūkumā. Daudzās draudzēs Latvijā ir pieejamas speciālas lādes, kurās var ielikt ēdienu trūkumcietējiem. Varam izmantot šo iespēju un par šo ietaupīto naudu nopirkt ēdienu nabagiem. Ir arī "Caritas Latvija" un citas organizācijas, kas kalpo nabagiem, kurām mēs varam palīdzēt. Būsim priecīgi gavētāji un kalposim nabagiem!
Jaunumi bloga lasītājiem!
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie lasītāji! Sūtu jums sirsnīgus sveicienus no Valmieras pilsētas un draudzes. Nu jau varu teikt, ka esmu iekārtojies savā jaunajā kalpošanas vietā un pamazām turpinu strādāt pie savas doktora disertācijas. Vēlos jūs aicināt lūgties gan par mani, gan par kalpojumu, ko veikšu Valmierā un apkārtnē. Man jāatvainojas par to, ka vasaras periodā nav daudz rakstu manā blogā, tomēr vasara paliek vasara. Jūlijs ir laiks, kad baudīt dabas skaistumu un nedaudz atpūsties. Un atpūsties arī no datora ekrāna, pie kura mēs pavadām daudz laika un varbūt dažreiz arī par daudz. Atradīsim iespēju atpūtai un arī savā veidā meditācijai par Dieva radītās dabas skaistumu.
Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu. Aicinu ikvienu, kurš spēj un kuram atļauj veselība un laiks, izmantot šo vienreizējo iespēju un doties ceļā. Šos svētceļojumus mums Dievs ir dāvājis kā dāvanu un uzskatu, ka tie ir viens no spēcīgākiem garīgās dzīves kopšanas un evaņģelizācijas līdzekļiem mūsdienu Latvijā. Portālā www.katolis.lv vienkopus ir atrodas visu svētceļojumu grupu piedāvājums, kurā varam izvēlēties sev atbilstošāko grupu. Vēlos tikai atgādināt, ka svētceļojums nav izklaide vai pārgājiens, bet gan nopietnas rekolekcijas, kuru laikā Dievs runā uz mums un mēs ar Dievu. Es pats svētceļojumā došos ar Valmieras katoļu draudzes grupu un no Valmieras iziesim 30.jūlijā. Uz tikšanos Aglonā!
Dārgie lasītāji! Sūtu jums sirsnīgus sveicienus no Valmieras pilsētas un draudzes. Nu jau varu teikt, ka esmu iekārtojies savā jaunajā kalpošanas vietā un pamazām turpinu strādāt pie savas doktora disertācijas. Vēlos jūs aicināt lūgties gan par mani, gan par kalpojumu, ko veikšu Valmierā un apkārtnē. Man jāatvainojas par to, ka vasaras periodā nav daudz rakstu manā blogā, tomēr vasara paliek vasara. Jūlijs ir laiks, kad baudīt dabas skaistumu un nedaudz atpūsties. Un atpūsties arī no datora ekrāna, pie kura mēs pavadām daudz laika un varbūt dažreiz arī par daudz. Atradīsim iespēju atpūtai un arī savā veidā meditācijai par Dieva radītās dabas skaistumu.
Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu. Aicinu ikvienu, kurš spēj un kuram atļauj veselība un laiks, izmantot šo vienreizējo iespēju un doties ceļā. Šos svētceļojumus mums Dievs ir dāvājis kā dāvanu un uzskatu, ka tie ir viens no spēcīgākiem garīgās dzīves kopšanas un evaņģelizācijas līdzekļiem mūsdienu Latvijā. Portālā www.katolis.lv vienkopus ir atrodas visu svētceļojumu grupu piedāvājums, kurā varam izvēlēties sev atbilstošāko grupu. Vēlos tikai atgādināt, ka svētceļojums nav izklaide vai pārgājiens, bet gan nopietnas rekolekcijas, kuru laikā Dievs runā uz mums un mēs ar Dievu. Es pats svētceļojumā došos ar Valmieras katoļu draudzes grupu un no Valmieras iziesim 30.jūlijā. Uz tikšanos Aglonā!
Baznīcas liturģiskās mūzikas formācijas dienas Ludzā
Šī gada 21.-23.augustā Ludzā notiks liturģiskās mūzikas formācijas dienas “Liturģiskā mūzika. Dieva godam un ticīgo svētdarīšanai”. Šo dienu laikā paredzētas gan praktiskās nodarbības, gan meistarklases dziedāšanā un gregoriskajā korālī, kā arī lekcijas par dažādām tēmām - Mūzika un dziedāšana Vatikāna II koncila dokumentos, Mūzikas un liturģijas nedalāmība, Repertuāra izvēles kritēriji, Liturģiskā mūzika – lūgšana, Baznīcas mūziķis – kristietis. Tāpat šajās dienās ar dziedāšanu būsim līdzdalīgi Stundu liturģijā un Svētajā Misē.
Aicināti ir visi interesenti, it sevišķi draudžu mūziķi. Dalības maksa, lai segtu gulēšanas, ēšanas un materiālu sagatavošanas izmaksas, ir 20 EUR.
Informācija un pieteikšanās : iubilemusdeo@gmail.com vai +371 26334936
Pieteikšanās līdz 16.augustam, dalībnieku skaits ierobežots
Aicināti ir visi interesenti, it sevišķi draudžu mūziķi. Dalības maksa, lai segtu gulēšanas, ēšanas un materiālu sagatavošanas izmaksas, ir 20 EUR.
Informācija un pieteikšanās : iubilemusdeo@gmail.com vai +371 26334936
Pieteikšanās līdz 16.augustam, dalībnieku skaits ierobežots
Abonēt:
Ziņas (Atom)