Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs
Daudzi no Vēstneša (Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis") lasītājiem man uzdos pamatotu jautājumu: “Kāpēc katoļu priesterim ir jākomentē luterāņu mācītāja izdota grāmata?” Atbilde ir pavisam vienkārša – grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam.
Luterāņu mācītāja Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš” ir pirmais tāda veida un tik liela apjoma darbs Latvijā, tādēļ ir vērts paanalizēt to katoļu Baznīcas mācības gaismā. Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un visdrīzāk šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības. Daudzus no viņiem katoļu Baznīcas autoritātes ir pat nosodījušas vai norādījušas uz viņu darbību morālisko un ticības aspektu neatbilstību. Tas jāņem vērā, lasot šo grāmatu.
Plurālisms
Mūsdienās kristietībā pastāv trīs pieejas garīgumam: ekskluzīvistiskā, kas izslēdz citādu viedokļu esamību; inkluzīvistiskā, ko pārstāv katoļu Baznīca, kas atzīst, ka eksistē viena patiesība un tā pilnīgā mērā pastāv katoļu Baznīcā, vienlaikus uzskatot, ka ārpus tās arī ir atrodami patiesības elementi, kaut nepilnīgā veidā; un plurālistiskā, kuru popularizē J. Rubenis. Saskaņā ar plurālistisko pieeju patiesību šeit uz zemes nav iespējams atklāt, tā cilvēkam ir nepieejama (I. Kanta “noumen”), bet visas reliģijas, konfesijas un garīgie strāvojumi un to līderi ir kā “fenomeni”, kuri šajā pasaulē mēģina izteikt šo “noumen”, neiepazīstamo “dievību” vai Dievu un ir kā nepilnīgas dievišķā spēka izpausmes formas. Šajā pieejā Kristus, Buda, Muhameds, Krišņa, u.c. ir līdzvērtīgās kategorijās („Viņa un viņš” 21.lpp – turpmāk tekstā tikai lapaspuses numurs). Tekstā (72, 73) parādās iepriekš minētā reliģiskā plurālisma iezīme – garīgums pāri konfesijām un reliģijām. Autors uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka esi garīgs cilvēks. Tu vari būt ateists vai materiālists, svarīgākais ir būt iekļaujošam, visu mīlošam, nevienam neaizrādošam. Tomēr Jēzus skaidri norāda, ka Viņš mīl grēcinieku, bet nemīl grēku: “Ej un negrēko vairs!” (Jņ 5,14; Jņ 8,11) Jēzus prasības ir objektīvas un tur nav vietas plurālistiskajam relatīvismam. J. Rubenis cilvēku ar konkrētu pārliecību un kristīgo pasaules uzskatu ievieto fundamentāla un netoleranta cilvēka kategorijā, jau a priori izslēdzot dažādu viedokļu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, kas ir nepieciešama garīgajai izaugsmei. Tiek (74) uzsvērts, ka integrāls garīgums ir inkluzīvs, tas iekļauj visu, neko neizslēdzot, tomēr Jura Rubeņa inkluzīvisms robežojas ar plurālismu, jo izslēdz vienas konkrētas patiesības eksistences iespējamību.
Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 26.jūlijā
Šodien visi ziedojumi tiek vākti Starpdiecēžu Garīgā Semināra atbalstam.
Uzņemšana Starpdiecēžu Garīgajā Seminārā notiks 20.augustā. Ja kāds vēlas stāties seminārā, lūgums pieteikties pie prāvesta.
9.-13.augustam tiek rīkots svētceļojums uz Aglonu, kājām. Iziešana no Krustpils katoļu baznīcas, nakšņošana teltīs. Sīkāka informācija un pieteikšanās pie prāvesta.
Sākot ar 10.augustu līdz pat oktobrim ieeja baznīcā būs no apakšas, jo tiks atjaunota dievnama fasāde. Lūgums sekot norādēm.
14.augustā svētā Meinarda svētkos sv. Mises 9.00 krievu valodā, 11.00 latviešu valodā. Vakarā 19.00 slavēšana, 21.00 rožukronis un 22.00 tiešraide uz lielā ekrāna no Aglonas sakrālā laukuma, tautas krustaceļš. Pusnaktī svētā Mise un adorācija visu nakti. Lūgums pieteikties adorācijai. 15.augustā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos sv. Mises 9.00 krievu valodā, 11.00 latviešu valodā. 12.00 tiešraide no Aglonas sakrālā laukuma uz lielā ekrāna dievnamā.
Draudzes informācija mājas lapā www.salaspilsdraudze.lv
Prāvests.
Ziemassvētku vigilijas vakara lūgšanu kārtība ģimenēs
Latvija un mēs!
Lai Latvija būtu vēl skaistāka, brīnišķīgāka un mīlestības pilnāka, mums, katoļiem, ir liels uzdevums. Būt par Latvijas zemes sāli un Latvijas gaismu. Mums ir jāspēj būt soli priekšā pārējiem. Bieži vien sabiedrībā tiek kultivēts un idealizēts priekšstats par naida, vardarbības un neiecietības pilniem katoļiem un miermīlīgiem, mīlestības un iecietības pilniem pagāniem. Mums, katoļiem, ir jādara viss, lai ikviens Latvijā teiktu - būt par katoli nozīmē būt par Latvijas patriotu, par izcilu Latvijas cilvēku, par paraugu, kam līdzināties. Mums kā katoļiem ir jāmēģina vēl intensīvāk īstenot savā dzīvē Jēzus Kristus Evaņģēlija mācību. Lai mūsu dzīves veids būtu kā piemērs pārējiem.
Lai mēs būtu pirmie, kas izrāda mīlestību viens otram, arī citādākam!
Lai mēs būtu pirmie, kas iegūst medaļas dažādās olimpiādēs - gan zinātnes, gan sporta un citās!
Lai mēs būtu pirmie, kas steidzas palīgā karitatīvajos un žēlsirdības darbos!
Lai mēs būtu pirmie, kas palīdz bāreņiem un atraitnēm!
Lai mēs būtu pirmie, kas dodas uz slimnīcām, cietumiem, patversmēm un uz ielām, lai palīdzētu!
Lai mēs būtu pirmie, kas dodas politikā un ar savu piemēru rāda, kas ir atbildīga un valstiska politika!
Lai mēs būtu pirmie, kas piedod pāridarītājiem un cenšas būvēt Latviju labāku!
Lai mēs būtu pirmie, kas dibina stipras ģimenes un audzina krietnus Latvijas pilsoņus!
Lai mēs būtu pirmie, kas nešķiro cilvēkus pēc to nacionālās, rasu vai kādas citas piederības!
Lai mēs būtu pirmie, kas īsteno iecietības, atvērtības un iekļaujošas domāšanas vidi, neaizmirstot par savu identitāti un Dieva Valstības prasībām!
Lai mēs būtu tādi, par kuriem var lepoties Latvija!
Dievs svētī Latviju!