Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām 

Otrdien 13.00

Trešdien 13.00
Ceturtdien 13.00
Piektdien 18.00
Sestdien 13.00
Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens un noslēgums 13.00

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880


Lieldienu dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē

Lieldienu dievkalpojumu kārtība
Salaspils Romas katoļu draudzē 2020.gadā
(attālināti, izmantojot www.salaspilsdraudze.lv 
un www.tolstovs.lv)

9.aprīlis – Lielā Ceturtdiena

18.30 - Pēdējo Vakariņu svētā Mise

10.aprīlis – Lielā Piektdiena

14.00 - Krustaceļš
15.00 - Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums

11.aprīlis – Lielā Sestdiena

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās vigilija

18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, Lieldienu uguns, ūdens svētīšana, kristības solījumu atjaunošana.

12.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki

8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise
11.00 - svētā Mise krievu valodā

13.aprīlis – Otrās Lieldienas

9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778

Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X

konts: LV41UNLA0050000010880

Ikdienas Facebook tiešraides!

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē.

Piektdien, 3.aprīlī 13.00.

Sestdien, 4.aprīlī 13.00.
Svētdien, 5.aprīlī 13.00.

Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!

Bīskapu konferences ziņojums saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem (31.03)

Pirmdien, 30. martā, stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103. “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu”, kuri pastiprina iepriekš ieviestos ierobežojumus.

Vispirms vēlamies pateikties visiem, kas jau atbildīgi ievēro principu “Paliec mājās” un piedalās dievkalpojumos ar radio vai interneta starpniecību. Tā kā situācija pasaulē un valstī ir saasinājusies, aicinām visus ticīgos stingri ievērot šo principu un izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai turpinātu sekot līdzi dievkalpojumiem.

Ņemot vērā jaunos ierobežojumus, Romas katoļu Baznīcas Latvijā Bīskapu konference aicina ticīgos un garīdzniekus ievērot sekojošo:

1. Svētās Mises priesteri un kalpotāji svin bez draudzes fiziskas dalības parastajos laikos, lai tos var attiecīgi pārraidīt Radio Marija Latvija, Latgales radio un tiem var sekot līdzi internetā.

2. Attiecībā uz grēksūdzi aicinām privāti nožēlot grēkus, lai pēc tam varētu izmantot Baznīcas piešķirtās pilnas atlaidas ticīgajiem. Šai sakarā ir nepieciešams iekšēji atraisīties no jelkāda grēka, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību garīgi piedalīties Svētās Mises upurī, vienoties Rožukroņa lūgšanā, Krustaceļa dievbijīgā apcerē vai cita veida lūgšanā, un palūgties lūgšanas „Es ticu“, „Tēvs mūsu“ un kādu no Jaunavai Marijai veltītajām lūgšanām, ticības garā upurējot savas ciešanas Dievam un mīlestībā uz brāļiem, ar nodomu, ka tiklīdz tas būs iespējams, izpildīt ierastos noteikumus (sakramentāla grēksūdze, Sv. Komūnija un lūgšana Svētā tēva nodomos). Atsevišķos gadījumos, sazinoties ar priesteri, var izdarīt arī privāto grēksūdzi ievērojot visas higiēnas un drošības pasākumus.

3. Slimnieku apmeklējumi veicami tikai gadījumos kad pastāv nāves briesmas. Slimniekus jāpiesaka telefoniski un ar priesteri jāizrunā katra konkrētā situācija.

4. Kā iepriekšējā Bīskapu konferences dokumentā minēts, Kristības (izņemot nāves briesmas), laulības un citu sakramentu svinēšana ir pārceļamas uz vēlāku laiku. Arī šajos gadījumos ir jāsazinās ar priesteri.

5. Atvadu ceremonijas (bēres) ir jāsvin ārpus telpām. Lūgums aicināt piedalīties tikai pašus tuvākos ģimenes locekļus un piederīgos, ievērojot distanci 2 m, kā arī atteikties no bēru mielasta rīkošanas.

6. Jelkādas ticīgo pulcēšanās šajā laikā ir atceļamas un nav organizējamas.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva un Baznīcas māte, slimnieku veselība un kristiešu palīdzība, mūsu aizstāve, sv. Jāzeps svētās Ģimenes un Baznīcas sargs palīdz ciešanu pārņemtajai cilvēcei, attālina pandēmijas postu un dāvā mums patiesu atgriešanās žēlastību un pavada svēttapšanas ceļā.

Romas katoļu Baznīcas Latvijas Bīskapu konference
Pārpublicēts no www.katedrale.lv

Pāvests 27. marta vakarā sniegs "Urbi et Orbi" svētību

Ceremonija sastāvēs no Svēto Rakstu lasījumiem, aizlūguma un Vissvētākā Sakramenta adorācijas. Tās beigās pāvests dos svētību "Urbi et Orbi" - "Pilsētai un pasaulei" līdz ar iespēju saņemt plenāratlaidas visiem tiem, kuri caur dažādiem komunikācijas līdzekļiem piedalīsies šai notikumā tiešraidē. Svētība Romas pilsētai un visai pasaulei parasti tiek dota tikai Ziemassvētkos un Lieldienās. Šoreiz tai būs ārkārtas raksturs.Piektdien, 27. martā, pāvests Francisks vadīs lūgšanu no Svētā Pētera bazilikas sakrālā laukuma un aicina katru tajā piedalīties caur masu saziņas līdzekļiem.

Kā stāsta Svētā Krēsla Preses dienesta vadītājs Mateo Bruni, piektdienas lūgšanu brīdis tiks pārraidīts tiešraidē no Vatikāna. Tā sāksies pulksten 18.00 pēc Romas laika. Bez tam, Bruni kungs atgādināja, ka plenāratlaidas, ko varēs saņemt līdz ar "Urbi et Orbi" svētību, ir pakļautas nosacījumiem, kas izklāstīti šais dienās izdotajā Apustuliskās Penitenciērijas dekrētā.

Plkst. 19.00 pēc Latvijas laika lūgšanai tiešraidē būs iespējams sekot līdzi Vatican News mājaslapā angļu valodā, kā arī Radio Marija Latvija ēterā ar komentāriem un tulkojumu latviešu valodā.

Vatican News, LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)


Sprediķis 22.martā plkst. 12.00 Salaspils katoļu baznīcā

Dārgie Kristum ticīgie!

Šajā satraukuma pilnajā laikā, kad visa mūsu ierastā dzīve ir mainījusies, kad nākotnē vairs nebūs tā kā līdz šim, Jēzus šodien iet garām kādam cilvēkam, kurš bija neredzīgs no dzimšanas. Ir cilvēki, kuri redzi pazaudē dzīves laikā, tomēr šeit ir cilvēks, kurš nekad nav redzējis gaismu. Tumsa jau kopš pašas dzimšanas. Nav bijusi gaismas pieredze. Ļoti šausmīgs stāvoklis. Totāls aklums!

Jāņa evaņģēlija 9.nodaļas sākumā, mācekļiem redzot šo nelaimīgo cilvēku, rodas pilnīgi pamatots jautājums, par ko, kāpēc šis cilvēks ir akls? Kurš ir vainīgs, ka pasaulē ir tik daudz slimību, traģēdiju, epidēmiju un pandēmiju? Vai Dievs gadījumā nav netaisns, sūtīdams pasaulei šādu slimības postu, kurš izraisa ekonomikas lejupslīdi uzņemējdarbības sabrukumu un cilvēku saslimšanu un nāvi? Varbūt tas ir tāpēc, ka viņš, vai viņa senči ir grēkojuši? Arī saistībā ar šo Corona vīrusu izskan viedokļi, ka šo slimību Dievs uzsūtīja pasaulei, par tās grēkiem un kā sodu par to, ka netiek respektēta daba un ekoloģija. Ir pat dzirdēti tādi nostāsti, ka to ko Grēta Tumberga nespēja paveikt, to izdarīja šis vīruss, ka pat Venēcijas kanālos ir atkal parādījies dzirds ūdens un zivis. 

Kurš tad ir vainīgs pie šī visa?

Jēzus atbilde ir pārsteidzoša. Ne viņš, ne viņa senči, bet gan Dieva darbiem vajag parādīties viņā. Daudzi varbūt iebildīs – tas nozīmē, ka Dievs grib ļaunumu? Vai tad Dievs ir ļauns? Nē, Dievs ir bezgalīgi labs, tikai šajā pasaulē, noslēpumaini pastāv gan labais un ļaunais. Tāda ir šīs, Dieva radītās pasaules kārtība, kura ir ierakstīta pašā radības dabā, būtībā. Visos laikos cilvēkam ir tendence palikt iedomīgam un dažreiz viņam piezogas sajūta, ka Dieva it kā nav, vai arī ja Viņš ir, tad Viņam nav nekādas daļas par mūsu dzīvēm, par pasauli. Daudzi uzskata: Es Dievu lieku mierā, lai Viņš arī mani liek mierā. Tomēr šajā pandēmijā mēs piedzīvojam mūsu nespēku un nevarību dabas procesu priekšā un līdz ar to esam aicināti atzīt, ka neesam pašpietiekami. Mums ir vajadzīgs Dievs. Mēs nevaram izmainīt procesus šajā pasaulē, īpaši dabas procesus un vīrusu parādīšanās un eksistence pieder pie mūsu radītās pasaules dabas procesiem. Tāpat kā slimības un nāve. Mēs ienācām šajā pasaulē un arī aiziesim. Cits ātrāk, cits vēlāk. Mēs šeit nepaliksim mūžīgi. Arī koki, lapas, zāle un visa radība uzzied, novīst un mirst.

Tomēr atgriezīsimies pie mūsu notikumiem.

Jēzus norāda, ka viņš ir pasaules gaisma. Tālākajos notikumos mēs redzēsim dažādas sabiedrības grupas, kurai katrai ir sava akluma pakāpe. Šīs pandēmijas laikā sākam piedzīvot, ka pēkšņi sākam pamanīt savu tuvāko, kaimiņu, draugu, līdzcilvēku, kuram “normālos” apstākļos būtu paskrējuši garām. Sākam beidzot redzēt. Redzēt sevi, savus grēkus, trūkumus, arī saskatīt lietas ap mums daudz dziļākā gaismā.  

Jēzus dziedina aklo un dziedināšanā lieto simbolus. Dievs ienāk šajā pasaulē, cilvēka veidolā un arī pēc savas nāves un Augšamcelšanās, Viņš savu pestīšanas un dziedināšanas kalpojumu veic, izmantojot Baznīcu, kurā ir klātesoši cilvēki. Viņš iesaista radību savā lielajā pestīšanas plānā. Jēzus dziedināšanā lieto zīmes, žestus, un Baznīca to turpina darīt caur svētajiem sakramentiem, kur neredzamās Dieva žēlastības tiek dāvātas caur redzamām zīmēm. Tieši šajā laikā, kad vīrusa izplatības dēļ esam aicināti palikt mājās, īpaši sāpīgi izjūtam to, ka nevaram pieņemt sakramentus klātienē. Jo jau no pirmajiem gadsimtiem, kristieši pulcējās kopā nedēļas pirmajā dienā, saules dienā, lai klausītos Dieva Vārdu, slavētu un pielūgtu Dievu, kā arī lai lauztu maizi un dalītos Euharistiskajā mielastā. Baznīcu veido un tā aug no Euharistijas, no Kunga Mielasta svētdienās. Un šobrīd mēs izjūtam šo vislielāko mūsu kristīgās dzīves trūkumu, jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. Tomēr, varbūt tieši pēc šīs krīzes mēs sāksim novērtēt, cik svarīga mums ir draudze, garīdznieks, dievkalpojums. Mēs sāksim novērtēt tās mazās, ikdienas lietas, kurām iepriekš bijām paskrējuši garām. Mēs sākam kļūt redzīgāki, jūtīgāki. Dievs nāk pie mums un vēlas iemājot mūsos, Viņš vēlas nodibināt personīgas attiecības ar mums, dziedināt mūsu sasalušās sirdis un atvērt mūsu vājredzīgās acis.

Šī izdzdiedinātā cilvēka kaimiņi, kuri iepriekš bija redzējuši šo cilvēku, viņu vairs neatpazīst. Tad kad Dievs pieskarās, tad cilvēks mainās, ka pārējie viņu neatpazīst. Kaimiņi vēl ir akli, bet redzīgais redz. Kaimiņi fiziski redz, bet garīgi vēl atrodas savā aklumā. Toties izdziedinātais cilvēks iegūst jaunu seju, jaunu sirdi. Izmainās viņa dzīve, Dievs viņā visu atjauno.

Tad seko izdziedinātā dialogs ar farizejiem. Farizeji ir cilvēki, kuriem viss ir skaidrs. Viņi visu zin. Viņiem par visu jau ir viedoklis. Viņi ir visgudrākie un pareizākie. Viņi ir gatavi arī Dievu pamācīt, kā Viņam ir jārīkojas. Arī mēs tādi esam. Mums ir savas ikdienas dzīves maskas, kuras uzvelkam, novelkam, atbilstoši situācijai. Arī mūsu priekštati un ilūzijas par dzīvi un notiekošo tajā. Mēs pārstāvam mūsdienu skeptisko, pārracionālo, postfaktuālo cilvēku, kurš uz visu raugās ar aizdomām un skepsi. Tādi ir farizeji – iedomīgi, pārgudri un sevā materiālistiskajā metafizikā ieslēgušies. Viņi neredz izdziedināto cilvēku, to, ka Jēzus viņam ir devis pilnīgi jaunu iespēju dzīvot. Viņi redz tikai savu un pieķeras ārējam sabata likuma ievērošanas burtam un rituālam. Kad viņi nevar apšaubīt izdziedināšanas faktu, viņi apšauba cilvēka slimību un aicina izdziedinātā vecākus, kuri bailēs no izstumšanas nevēlas apliecināt izdziedināšanu, bet visu vainu uzveļ pašam izdziedinātajam. Vēlākais farizeju dialogs ar izdziedināto vēl vairāk apliecina, ka farizeji nevēlas atzīt reālo izdziedināšanas faktu un paliek savā aizvērtībā.

Izdziedinātā cilvēka sirds ir mainījusies. Viņš drosmīgi apliecina, ka Jēzus ir tas, kurš viņam dāvāja dziedināšanu un to var darīt tikai cilvēks, kuram ir dievišķs spēks. Grēcinieks un ļauns cilvēks to nedarīs. Jēzus, satiekoties ar izdziedināto, ne tikai dziedina viņa fizisko aklumu, bet arī dāvā viņam dziļu garīgu redzi. Spēju saskatīt Jēzū Dieva Dēlu. Mesiju un visaugstāko pravieti. Ir noticis radikāls apvērsums. Jēzus vienam konkrētam cilvēkam ir dāvājis jaunas dzīves žēlastību. Jēzus šodien saka: "Uz tiesu Es esmu nācis šinī pasaulē, lai tie, kas neredz, kļūst redzīgi, un tie, kas redz, akli."
Kā ir ar mani? Es šodien esmu šeit vai pie ekrāna savās mājās. Manī varbūt ir bailes, nedrošība, neziņa. Kā būs ar mani? Kā būs ar maniem tuvajiem un mīļajiem? Vai viņus neskars šī drausmīgā slimība? Kā mēs tālāk dzīvosim Salaspilī, Latvijā un visa pasaulē? Ko darīt? Varbūt manī ir bailes no nāves? Fiziskās nāves. Bet kā ir ar manu garīgo, dvēseles stāvokli? Vai mana dvēsele, līdz šīs slimības parādīšanos bija attīrīta un gatava satikties ar Dievu?

Jēzus šodien dod atbildi. Viņš ir mūsu dzīves eksistenciālais pamats. Nav cita vārda debesīs un uz zemes, kurā mēs varētu tikt glābti. Šodien Jēzus mums katram piedāvā iespēju. Mainīt savu dzīvi. Atgriezties no grēkiem. Nožēlot un izsūdzēt tos. Laiks ir īss. Mēs nezinām, kas būs rīt. Visas mūsu drošības sistēmas, saliņas un iestrādātās taciņas šodien ir sabrukušas. Un ja kāds domā, ka varēs palikt tikai un vienīgi savā drošības “teritorijā”, tad tie ir maldi. Jēzus mūs šodien katru, visus, visu Latviju un pasauli aicina uz atgriešanos. Totālu, radikālu un pilnīgu atgriešanos. Jēzus vēlas mūs dziedināt no mūsu grēku un neticības akluma. Pirms šīs epidēmijas, pirms Lielā gavēņa mēs domājām par lietām, no kurām atteiksimies šajā Gavēņa laikā. Liekas, cik gan formālas un virspusējas bija šīs atteikšanās. Šobrīd mūsu brīvība tiek aizvien vairāk ierobežota. Mūsos iezogas eksistenciālas bailes. Kas būs, kā būs? Jēzus šodien mums katram dod atbildi – mans dārgais, mans maziņais. Nebīsties. Es esmu ar tevi. Nožēlo savus grēkus, izsūdzi tos garīdzniekam, atsakies no iepriekšējā dzīves veida un sāc veidot ar Jēzu, personīgas un dziļas attiecības. Jēzus par mums katru nomira pie krusta, izlēja savas dārgās asinis un Augšāmcēlās, uzkāpa debesīs, atsūtīja Svēto Garu un nodibināja Baznīcu. Jēzus vēlas šodien mums katram – tev un man, pieskarties un piedāvāt jaunu dzīvi. Izmainītu dzīvi.

Varam kopā ar apustuli Pāvilu teikt: „“Mosties, kas guli, un celies no miroņiem, un tevi apgaismos Kristus!”