Sirsnīgi sveicu visus bloga lasītājus Kristus Dzimšanas svētkos. Lai jaundzimušais Ķēniņš dāvā savu mieru un mīlestību katram no mums. Paldies Valmieras katoļu draudzei ar kuru kopā varēju sagaidīt šos svētkus. Publicēju arī savu tālāko darbības plānu.
Svētdien, 27.decembrī - sv. Mise Limbažos 9.00, Saulkrastos 11.00 un Kadagas kapelā 15.00.
Pirmdien, 28.decembrī - sv. Mise 18.00 šķilbēnos
Otrdien, 29.decembrī - sv. Mise 18.00 Ludzā
Trešdien 30.decembrī - sv. Mise 18.00 Krāslavā
Jauno gadu sagaidīšu Lietuvā, Tiberiades brāļu klosterī. Ir trīs vakantas vietas no Daugavpils 31.decembrī.
Svētdien, 3.janvārī un trešdien, 6.janvārī kalpošu Rīgas sv. Marijas Magdalēnas baznīcā
Adventa pārdomas: otrdiena, 22.decembris
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)
Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu Jēzum? Cilvēcisku jūtīgumu un vienkāršību, satiekoties ar otru cilvēku. Uzlūkojam Jaunavu Mariju, kura nevar palikt viena ar savu prieku. Viņa vēlas dalīties. Satiekas divas Sievietes. Viņas abas ir piedzīvojušas un piedzīvo Dieva tuvumu. Tas, kurš ir piedzīvojis Dieva pieskārienu, nevar klusēt. Sirds gavilē un evaņģelizācija kļūst par ikdienas lietu. Vai manī ir ilgas liecināt par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē? Vai neesmu aizslēdzis savu sirdi slavēšanai? Vai bieži slavēju un pateicos Dievam par visu, ko esmu no Dieva saņēmis – dzīvību, veselību, talantus, harizmas, kalpojumu, u.t.t? Kāda ir mana lūgšana? Vai tajā ir klātesoša arī pateicības un slavēšanas dimensija?
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 46-56)
Tajā laikā Marija sacīja: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību. Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds, un Viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm tiem, kas Viņa bīstas.
Varenus darbus Viņš darīja ar savu roku, izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā. Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildīja labumiem, bet bagātos atstāja tukšā. Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atcerēdamies savu žēlsirdību, kā Viņš bija solījis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.”
Marija palika pie Elizabetes trīs mēnešus un tad atgriezās savā namā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu Jēzum? Cilvēcisku jūtīgumu un vienkāršību, satiekoties ar otru cilvēku. Uzlūkojam Jaunavu Mariju, kura nevar palikt viena ar savu prieku. Viņa vēlas dalīties. Satiekas divas Sievietes. Viņas abas ir piedzīvojušas un piedzīvo Dieva tuvumu. Tas, kurš ir piedzīvojis Dieva pieskārienu, nevar klusēt. Sirds gavilē un evaņģelizācija kļūst par ikdienas lietu. Vai manī ir ilgas liecināt par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē? Vai neesmu aizslēdzis savu sirdi slavēšanai? Vai bieži slavēju un pateicos Dievam par visu, ko esmu no Dieva saņēmis – dzīvību, veselību, talantus, harizmas, kalpojumu, u.t.t? Kāda ir mana lūgšana? Vai tajā ir klātesoša arī pateicības un slavēšanas dimensija?
Atbalsti "Caritas Latvija" darbu, nopērkot sveces
Atbalsti žēlsirdības darbus, iegādājoties Caritas Ziemassvētku sveces (3.50 un 1.50 EUR), draudzēs un Caritas birojā pic.twitter.com/oqmNJJVoYv
— Caritas Latvija (@CaritasLatvija) December 17, 2015
Radio Marija Latvijā programma darbadienās
Radio Marija Latvija programma darbdienās
6:00 – 9:00 Rīta lūgšanu laiks
6:00 Himna, rīta lūgšana, dienas lasījumi
6:30 Laudes
7:00 Rožukronis
8:00 Sv. Mises tiešraide (otrdien, ceturtdien)
18:00 Sv. Mises tiešraide (pirmdien, trešdien, piektdien) / Bībeles lasījumi
18:30 Vesperes
19:00 Rožukronis
19:45 Raidījumi
21:00 Kompletorijs
21:30 Raidījums (pirmdien, otrdien) / mūzika
22:00 Raidījums (otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien)
6:00 – 9:00 Rīta lūgšanu laiks
6:00 Himna, rīta lūgšana, dienas lasījumi
6:30 Laudes
7:00 Rožukronis
8:00 Sv. Mises tiešraide (otrdien, ceturtdien)
9:00 Priestera katehēze (dažkārt ar viesa piedalīšanos)
10:00 Litānija
11:30 Radījums (pirmdien) / mūzika
12:00 Lūgšana "Kunga Eņģelis"
12:10 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī) / mūzika
14:00 Apsveikumu raidījums (studijas tālr. 8809, SMS - 266 77 272)
15:00 Lūgšana "Dieva žēlsirdības kronītis"
16:00 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī no 20. janvāra) / mūzika
17.00 Raidījums (dažkārt atkārtojums)
10:00 Litānija
11:30 Radījums (pirmdien) / mūzika
12:00 Lūgšana "Kunga Eņģelis"
12:10 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī) / mūzika
14:00 Apsveikumu raidījums (studijas tālr. 8809, SMS - 266 77 272)
15:00 Lūgšana "Dieva žēlsirdības kronītis"
16:00 Raidījums (otrdien, trešdien reizi mēnesī no 20. janvāra) / mūzika
17.00 Raidījums (dažkārt atkārtojums)
18:00 Sv. Mises tiešraide (pirmdien, trešdien, piektdien) / Bībeles lasījumi
18:30 Vesperes
19:00 Rožukronis
19:45 Raidījumi
21:00 Kompletorijs
21:30 Raidījums (pirmdien, otrdien) / mūzika
22:00 Raidījums (otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien)
Adventa pārdomas: trešdiena, 16.decembris
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 7, 19-23)
Tajā laikā Jānis paaicināja divus no saviem mācekļiem un sūtīja pie Jēzus jautāt: “Vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Kad šie vīri nonāca pie Viņa, tie sacīja: “Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis jautāt: vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Bet tieši tajā stundā Jēzus daudzus dziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem un daudziem neredzīgajiem dāvāja acu gaismu.
Un atbildot Viņš tiem sacīja: “Ejiet un pastāstiet Jānim, ko redzējāt un dzirdējāt: aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top tīri un kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir ikviens, kas manis dēļ neieļaunojas.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 7, 19-23)
Tajā laikā Jānis paaicināja divus no saviem mācekļiem un sūtīja pie Jēzus jautāt: “Vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Kad šie vīri nonāca pie Viņa, tie sacīja: “Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis jautāt: vai Tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits?”
Bet tieši tajā stundā Jēzus daudzus dziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem un daudziem neredzīgajiem dāvāja acu gaismu.
Un atbildot Viņš tiem sacīja: “Ejiet un pastāstiet Jānim, ko redzējāt un dzirdējāt: aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top tīri un kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir ikviens, kas manis dēļ neieļaunojas.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Jānis Kristītājs jautā: "Vai Tu esi tas, Mesija, Kristus?" Vai Jānis Kristītājs šaubījās, kļūdījās, bija mazticīgs? Varu palūkoties uz savu dzīvi, aicinājumu. Kādēļ es dzīvoju? Ko es ceru, pēc kā ilgojos savā dzīvē? Vai es līdz galam uzticos, ticu Jēzum? Jēzus ļauj uzdot jautājumus par mūsu ticību. Mums nav jābrīnās par Jāņa šaubām. Ticība ir dzīve, kurā uzdodam jautājumus un šaubāmies. Jēzus atbild Jāņa Kristītāja mācekļiem ar zīmēm un brīnumiem, kuri apstiprina Jēzus mesiānisko sūtību. Tās ir zīmes, kuras seko līdzi. Jēzū visi Vecās Derības, īpaši pravieša Isaja apsolījumi ir piepildījušies. Jēzus vārdi Jāņa dzīvē bija kā stiprs pamats, uz ko balstīties. Jānis bija "balss", kurš dzīvoja no "Vārda". Vai mana dzīve balstās uz "Vārdu"? Vai es dzīvoju no Dieva Vārda? Vai es Dieva Vārdā atrodu gaismu un stiprinājumu savai dzīvei? Vai es redzu Dieva darbus, brīnumus savā dzīvē?
Adventa pārdomas: otrdiena, 15.decembris
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 28-32)
Tajā laikā Jēzus sacīja virspriesteriem un tautas vecākajiem: “Kā jums liekas? Kādam cilvēkam bija divi dēli. Piegājis pie pirmā, viņš sacīja: “Dēls, ej šodien pastrādāt vīnadārzā!” Bet tas atbildēja, sacīdams: “Es negribu.” Taču pēc tam, nožēlas mudināts, viņš aizgāja.
Piegājis pie otra dēla, cilvēks sacīja tāpat. Un tas atbildēja, sacīdams: “Es eju, kungs,” – bet negāja. Kurš no šiem diviem izpildīja tēva gribu?” Tie Viņam atbildēja: “Pirmais.” Tad Jēzus viņiem teica: “Patiesi, Es jums saku: muitnieki un netikles pirms jums ieies Dieva valstībā. Jo pie jums atnāca Jānis, iedams taisnības ceļu, taču jūs viņam neieticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ieticēja. Un jūs, to redzēdami, pat vēlāk neapdomājāties, lai viņam ieticētu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu no Jēzus? Lai Viņš dod gaismu saprast, kādā garīgās dzīves etapā es atrodos. Jēzus vēlas mani pasargāt no reliģiozitātes, kura vairāk ir būvēta uz vārdiem, nekā darbiem. Kāds es esmu cilvēks? Vai tas, kurš tikai deklarē savu ticību un neko nedara. Vai arī tas, kurš dara, skaļi „nereklamējoties”? Vai esmu Dievam nez ko sasolījis un to nepildu? Kā ir ar maniem solījumiem, kā priesterim, klostermāsai vai ģimenes cilvēkam? Vai varbūt esmu kādā kopienā vai kustībā kaut ko solījis, bet to nepildu? Jēzus saprot, ka esmu tikai cilvēks. Jēzus gaida manu galīgo: „Fiat!”. Lai notiek, Kungs, Tava griba. Jēzus vēlas mani pasargāt no formālisma un farizejisma. Jāuzmanās arī citus nosodīt, jo mēs nezinām kā ir vai būs ar mums. Lūgsim, lai Jaunava Marija, kas visus Jēzus vārdus noglabāja savā sirdī, palīdz mums būt pazemīgiem.
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 28-32)
Tajā laikā Jēzus sacīja virspriesteriem un tautas vecākajiem: “Kā jums liekas? Kādam cilvēkam bija divi dēli. Piegājis pie pirmā, viņš sacīja: “Dēls, ej šodien pastrādāt vīnadārzā!” Bet tas atbildēja, sacīdams: “Es negribu.” Taču pēc tam, nožēlas mudināts, viņš aizgāja.
Piegājis pie otra dēla, cilvēks sacīja tāpat. Un tas atbildēja, sacīdams: “Es eju, kungs,” – bet negāja. Kurš no šiem diviem izpildīja tēva gribu?” Tie Viņam atbildēja: “Pirmais.” Tad Jēzus viņiem teica: “Patiesi, Es jums saku: muitnieki un netikles pirms jums ieies Dieva valstībā. Jo pie jums atnāca Jānis, iedams taisnības ceļu, taču jūs viņam neieticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ieticēja. Un jūs, to redzēdami, pat vēlāk neapdomājāties, lai viņam ieticētu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu no Jēzus? Lai Viņš dod gaismu saprast, kādā garīgās dzīves etapā es atrodos. Jēzus vēlas mani pasargāt no reliģiozitātes, kura vairāk ir būvēta uz vārdiem, nekā darbiem. Kāds es esmu cilvēks? Vai tas, kurš tikai deklarē savu ticību un neko nedara. Vai arī tas, kurš dara, skaļi „nereklamējoties”? Vai esmu Dievam nez ko sasolījis un to nepildu? Kā ir ar maniem solījumiem, kā priesterim, klostermāsai vai ģimenes cilvēkam? Vai varbūt esmu kādā kopienā vai kustībā kaut ko solījis, bet to nepildu? Jēzus saprot, ka esmu tikai cilvēks. Jēzus gaida manu galīgo: „Fiat!”. Lai notiek, Kungs, Tava griba. Jēzus vēlas mani pasargāt no formālisma un farizejisma. Jāuzmanās arī citus nosodīt, jo mēs nezinām kā ir vai būs ar mums. Lūgsim, lai Jaunava Marija, kas visus Jēzus vārdus noglabāja savā sirdī, palīdz mums būt pazemīgiem.
Adventa pārdomas: 3 adventa svētdiena, 13.decembris
Žēlsirdības durvis sv. Franciska baznīcā, Rīgā. Foto: Dace Stirāne, Facebook |
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 3, 10-18)
Tajā laikā, kad Jānis pie Jordānas mācīja, ļaudis viņam jautāja, sacīdami: “Kas tad mums jādara?” Viņš atbildot sacīja tiem: “Kam ir divi svārki, tas vienus lai iedod tam, kuram nav; un, kam ir ko ēst, tas lai dara tāpat!” Bet arī muitnieki nāca kristīties un viņam jautāja: “Mācītāj, ko lai mēs darām?” Un viņš tiem atbildēja: “Neņemiet vairāk, kā jums ir noteikts!” Arī kareivji viņu izvaicāja, sacīdami: “Un kas mums ir jādara?” Viņš tiem atbildēja: “Neaizskariet nevienu un nedariet pārestību, un esiet mierā ar savu algu!”
Bet, tā kā ļaudis uzskatīja un visi savā sirdī domāja par Jāni, vai tik viņš pats neesot Kristus, Jānis atbildēja visiem, sacīdams: “Es jūs kristīju ar ūdeni. Bet nāks Tas, kurš ir spēcīgāks par mani un kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni. Viņam rokā ir vēteklis klona tīrīšanai. Un kviešus Viņš savāks savā klētī, bet pelavas sadedzinās nedziestošā ugunī.”
Vēl daudz ko citu mācīdams, viņš sludināja ļaudīm prieka vēsti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Mēgināsim ieiet klausītāju pūlī, kurā ikviens mēgina uztvert Jāņa Kristītaja vārdus. Jāņa vārdi ir vērsti arī uz mani. Vai vēlos atgriezties? Vai redzu savā dzīvē vairāk pelavas vai kviešus? Par kādām labām lietām vēlos pateikties Jēzum? Par ko man Jēzum jālūdz piedošana? Vai patiesi vēlos mainīt savu dzīvi uz labo? Varu patiesi no sirds jautāt: "Kas man ir jādara?" Adventa laikā ir svarīgi pieņemt konkrētus lēmumus savā dzīvē. Jānis uzsver, ka atgriešanās ir Dieva žēlastība. Vajag lūgt šo žēlastību Jēzum. Jēzus nāk, lai Svētā Gara spēkā mainītu manu dzīvi. Ļausim Jēzum to darīt.
Latvijas bīskapi izdod dekrētu par Jubilejas gada svinēšanu Latvijā
Sagaidot pāvesta Franciska izsludināto ārpuskārtas Jubilejas gadu, Latvijas Bīskapu konference ir publicējusi dekrētu par Žēlsirdības gada svinēšanu Latvijas diecēzēs. Dekrētā bīskapi atgādina, ka Dieva žēlsirdības gads sāksies šī gada 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, un noslēgsies 2016. gada 20. novembrī, Jēzus Kristus, vispasaules Karaļa svētkos.
Bīskapi tāpat uzsver, ka vieni no Žēlsirdības gada garīgajiem augļiem ir atlaidas, kurās atklājas Dieva Tēva žēlsirdība. Dekrētā tiek izskaidrots, ka pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem visu Jubilejas gadu var saņemt ticīgie, kuri dievbijības garā kā svētceļnieki apmeklēs Svētā Pētera, Svētā Jāņa Laterāna, Marijas Madžore vai Svētā Pāvila ārpus mūriem baziliku Romā, kā arī: izsūdzēs grēkus grēksūdzē; dievbijīgi piedalīsies Svētajā Misē un pieņems Svēto Komūniju; lūgsies Svētā tēva nodomā; noskaitīs lūgšanas „Tēvs mūsu" un „Es ticu", apmeklēs Svētās durvis un pārdomās Dieva žēlsirdību.
Atbildot Svētā tēva aicinājumam, Latvijas Bīskapu konference ir izveidojusi sarakstu ar Latvijas katoļu dievnamiem, kuros Adventa trešajā svētdienā, 13. decembrī, tiks atvērtas Žēlsirdības gada durvis un visa gada laikā varēs saņemt pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem. Pilnu atlaidu iegūšanai būs nepieciešams doties svētceļojumā pie Svētajām durvīm, kas atvērtas katrā katedrālē un diecēzes bīskapa noteiktās baznīcās par zīmi dziļai vēlmei patiesi atgriezties, kā arī jādodas pie grēksūdzes, jāpiedalās Svētajā Misē, pieņemot Svēto Komūniju, jālūdzas Svētā tēva nodomā, lūgšanu “Tēvs mūsu” un “Es ticu”, kā arī jāpārdomā Dieva žēlsirdība.
Tie, kas ir slimi, veci, vientuļi, kuri nespēj iziet no mājām, ticībā pārdzīvojot savas ciešanas, atlaidas varēs saņemt, arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību piedaloties Svētajā Misē un garīgi pieņemot Svēto Komūniju. Ieslodzītie, izpildot parastos atlaidu nosacījumus, varēs saņemt pilnas atlaidas cietumu kapelās.
Pilnas atlaidas Dieva žēlsirdības gadā varēs saņemt arī tad, ja ticīgais veiks vienu vai dažus no žēlsirdības darbiem tuvākā miesai vai dvēselei. Katoliskās Baznīcas Katehisms māca: “Žēlsirdības darbi ir aiz mīlestības veiktie darbi, ar kuriem mēs palīdzam savam tuvākajam viņa miesas un gara vajadzībās. Mācīt, dot padomu, mierināt, uzmundrināt, kā arī piedot un pacietīgi panest – tas nozīmē veikt garīgās žēlsirdības darbus. Žēlsirdības darbi, kas tiek veikti rūpēs par līdzcilvēka fiziskajām vajadzībām, ir, piemēram, izsalkušo paēdināšana, bezpajumtnieku uzņemšana, skrandaino apģērbšana, slimo un cietumnieku apmeklēšana, mirušo apbedīšana. Šo žēlsirdības izpausmju vidū dāvanu došana nabagiem ir viena no galvenajām tuvākmīlestības liecībām: tas ir arī Dievam patīkams taisnības darbs.” (KBK, 2447)
Latvijas Bīskapu konference Žēlsirdības jubilejas gadā Latvijas priesteriem un ticīgajiem vēl bagātīgas Dieva žēlastības. Tāpat, lai katrs varētu iepazīties ar Dieva žēlsirdības gada pasludināšanas bullu, rituāliem, kas tiks izmantoti, vietējās katedrālēs un bīskapu noteiktajās baznīcās atverot Žēlsirdības durvis, kā arī Žēlsirdības gada noslēguma rita tekstu, Latvijas Bīskapu konference ir sagatavojusi Jubilejas gada brošūru. Drīzumā to varēs iegādāties baznīcu grāmatu galdos.
Ar Latvijas Bīskapu konferences izdoto dekrētu var iepazīties šeit.
Dieva žēlsirdības gada brošūra ir pieejama šeit.
Bīskapi tāpat uzsver, ka vieni no Žēlsirdības gada garīgajiem augļiem ir atlaidas, kurās atklājas Dieva Tēva žēlsirdība. Dekrētā tiek izskaidrots, ka pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem visu Jubilejas gadu var saņemt ticīgie, kuri dievbijības garā kā svētceļnieki apmeklēs Svētā Pētera, Svētā Jāņa Laterāna, Marijas Madžore vai Svētā Pāvila ārpus mūriem baziliku Romā, kā arī: izsūdzēs grēkus grēksūdzē; dievbijīgi piedalīsies Svētajā Misē un pieņems Svēto Komūniju; lūgsies Svētā tēva nodomā; noskaitīs lūgšanas „Tēvs mūsu" un „Es ticu", apmeklēs Svētās durvis un pārdomās Dieva žēlsirdību.
Atbildot Svētā tēva aicinājumam, Latvijas Bīskapu konference ir izveidojusi sarakstu ar Latvijas katoļu dievnamiem, kuros Adventa trešajā svētdienā, 13. decembrī, tiks atvērtas Žēlsirdības gada durvis un visa gada laikā varēs saņemt pilnas atlaidas no laicīgā soda par grēkiem sev vai mirušajiem. Pilnu atlaidu iegūšanai būs nepieciešams doties svētceļojumā pie Svētajām durvīm, kas atvērtas katrā katedrālē un diecēzes bīskapa noteiktās baznīcās par zīmi dziļai vēlmei patiesi atgriezties, kā arī jādodas pie grēksūdzes, jāpiedalās Svētajā Misē, pieņemot Svēto Komūniju, jālūdzas Svētā tēva nodomā, lūgšanu “Tēvs mūsu” un “Es ticu”, kā arī jāpārdomā Dieva žēlsirdība.
Tie, kas ir slimi, veci, vientuļi, kuri nespēj iziet no mājām, ticībā pārdzīvojot savas ciešanas, atlaidas varēs saņemt, arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību piedaloties Svētajā Misē un garīgi pieņemot Svēto Komūniju. Ieslodzītie, izpildot parastos atlaidu nosacījumus, varēs saņemt pilnas atlaidas cietumu kapelās.
Pilnas atlaidas Dieva žēlsirdības gadā varēs saņemt arī tad, ja ticīgais veiks vienu vai dažus no žēlsirdības darbiem tuvākā miesai vai dvēselei. Katoliskās Baznīcas Katehisms māca: “Žēlsirdības darbi ir aiz mīlestības veiktie darbi, ar kuriem mēs palīdzam savam tuvākajam viņa miesas un gara vajadzībās. Mācīt, dot padomu, mierināt, uzmundrināt, kā arī piedot un pacietīgi panest – tas nozīmē veikt garīgās žēlsirdības darbus. Žēlsirdības darbi, kas tiek veikti rūpēs par līdzcilvēka fiziskajām vajadzībām, ir, piemēram, izsalkušo paēdināšana, bezpajumtnieku uzņemšana, skrandaino apģērbšana, slimo un cietumnieku apmeklēšana, mirušo apbedīšana. Šo žēlsirdības izpausmju vidū dāvanu došana nabagiem ir viena no galvenajām tuvākmīlestības liecībām: tas ir arī Dievam patīkams taisnības darbs.” (KBK, 2447)
Latvijas Bīskapu konference Žēlsirdības jubilejas gadā Latvijas priesteriem un ticīgajiem vēl bagātīgas Dieva žēlastības. Tāpat, lai katrs varētu iepazīties ar Dieva žēlsirdības gada pasludināšanas bullu, rituāliem, kas tiks izmantoti, vietējās katedrālēs un bīskapu noteiktajās baznīcās atverot Žēlsirdības durvis, kā arī Žēlsirdības gada noslēguma rita tekstu, Latvijas Bīskapu konference ir sagatavojusi Jubilejas gada brošūru. Drīzumā to varēs iegādāties baznīcu grāmatu galdos.
Ar Latvijas Bīskapu konferences izdoto dekrētu var iepazīties šeit.
Dieva žēlsirdības gada brošūra ir pieejama šeit.
Pārpublicēts no www.katolis.lv
Par "Radio Marija Latvijā" uztveršanu ārpus Rīgas
Šodien veicu eksperimentu. Ar mašīnu braucot Daugavpils virzienā, Radio Marija Latvijā 97,3 FM frekfencē var uztvert samērā labi līdz Ķegumam, Lielvārdei. Tālāk gan nekā. Ogrē, Ciemupē un Ķegumā, lai uztvertu ir vajadzīgs labs radio ar antenu un ja nepieciešams, to pagarināt ar kādu stiepli vai vadu. Tad var uztvert pat Ķegumā, tas ir 45 km no Rīgas. Tādēļ var secināt, ka 45 km attalumā no Rīgas, īpaši "pastiprinot" sava radioaparāta uztveršanas spējas, Radio Marija Latvijā samērā labi var uztvert. Bet internetā - jebkurā vietā pasaulē. :) Jauku klausīšanos!
Adventa pārdomas: sestdiena, 12.decembris
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 17, 10-13)
Kāpjot lejā no kalna, mācekļi jautāja Jēzum: “Kāpēc tad Rakstu zinātāji teic, ka vispirms jānāk Elijam?” Bet Viņš atbildot sacīja: “Elijs nāks gan un visu atjaunos. Bet Es jums saku, ka Elijs jau bija atnācis, bet tie viņu nepazina un darīja ar viņu, ko gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam no viņiem būs jācieš.” Tad mācekļi saprata, ka Viņš tiem stāstīja par Jāni Kristītāju. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu Jēzum? Jūtīgu un atvērtu sirdi sadzirdēt Jēzus un Viņa sūtņu vārdus. Es negribu savu ticību balstīt uz to, ko domā par Jēzu citi. Pasaulē ir ļoti daudz uzskatu par Jēzu, par Dievu, par Baznīcu. Vai nav tā, ka es biežāk savus uzskatus par garīgām lietām balstu uz to, ko man ir teikuši citi, arī mediji un pasaulīgi cilvēki? Bet ko par Jēzu saka Baznīca un tās pārstāvji? Es šodien celšos un iešu pie Jēzus, lai parunātu ar Viņu pašu. Vai es ticu, ka Dievs nekad neko nenokavē un nesteidzās? Kas ir manas dzīves „Elija”? Vai es pazīstu tos „praviešus”, kurus Dievs manā dzīvē ir sūtījis un sūtīs? Vai mani pēdējie pieņemtie lēmumi ir saskaņā ar 10 Dieva baušļiem, ar Evaņģēliju? Jēzus cieš par to, ka es nevēlos pieņemt Patiesību. Jēzu, palīdzi man nerevidēt Tevis doto patiesību, bet pieņemt šo mācību un Tevi pašu tādu, kāds esi.
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 17, 10-13)
Kāpjot lejā no kalna, mācekļi jautāja Jēzum: “Kāpēc tad Rakstu zinātāji teic, ka vispirms jānāk Elijam?” Bet Viņš atbildot sacīja: “Elijs nāks gan un visu atjaunos. Bet Es jums saku, ka Elijs jau bija atnācis, bet tie viņu nepazina un darīja ar viņu, ko gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam no viņiem būs jācieš.” Tad mācekļi saprata, ka Viņš tiem stāstīja par Jāni Kristītāju. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu Jēzum? Jūtīgu un atvērtu sirdi sadzirdēt Jēzus un Viņa sūtņu vārdus. Es negribu savu ticību balstīt uz to, ko domā par Jēzu citi. Pasaulē ir ļoti daudz uzskatu par Jēzu, par Dievu, par Baznīcu. Vai nav tā, ka es biežāk savus uzskatus par garīgām lietām balstu uz to, ko man ir teikuši citi, arī mediji un pasaulīgi cilvēki? Bet ko par Jēzu saka Baznīca un tās pārstāvji? Es šodien celšos un iešu pie Jēzus, lai parunātu ar Viņu pašu. Vai es ticu, ka Dievs nekad neko nenokavē un nesteidzās? Kas ir manas dzīves „Elija”? Vai es pazīstu tos „praviešus”, kurus Dievs manā dzīvē ir sūtījis un sūtīs? Vai mani pēdējie pieņemtie lēmumi ir saskaņā ar 10 Dieva baušļiem, ar Evaņģēliju? Jēzus cieš par to, ka es nevēlos pieņemt Patiesību. Jēzu, palīdzi man nerevidēt Tevis doto patiesību, bet pieņemt šo mācību un Tevi pašu tādu, kāds esi.
Ådventa pārdomas: piektdiena, 11.decembris
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 16-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar ko lai Es salīdzinu šo paaudzi? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēž tirgus laukumā un kliedz uz vienaudžiem, sacīdami: “Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs nesērojāt.”
Jo atnāca Jānis, kas ne ēda, ne dzēra, bet tie saka: “Viņā ir velns.” Atnāca Cilvēka Dēls, kas ēd un dzer, un tie saka: “Lūk, cilvēks – izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs!” Tomēr gudrība pierāda sevi savos darbos.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Izdabāšana. Es nevaru visiem izdabāt. Nākas dzirdēt: „Mani ieļaunoja priesteris, draudze, ticīgie.” Protams, jācenšas uz svētumu, bet mēs visi esam cilvēki un nav iespējams, ka mēs visiem izdabāsim „pa spalvai.” Bieži vien es pats vēlos, lai Dievs „dancotu pēc manas stabules.” Kā es pieņemu šodien, manā dzīvē sūtītos „praviešus” no Dieva? Vai esmu gatavs pakārtot savas idejas Dieva plānam? Vai esmu gatavs mainīties? Adventa laikā esmu aicināts iepazīt Jēzu – muitnieku un grēcinieku draugu. Jēzus saka: „Nevis veselajiem, bet slimajiem ārsts ir nepieciešams.” Vai nav tā, ka es vēlos, lai visi ap mani, tai skaitā draudze būtu ideāla un tāda, kādu es to vēlos redzēt? Varbūt ir pienācis laiks mainīties man pašam? Nevis mainīt citus, bet mainīties pašam? Adventā varam lūgt: „Jēzu! Dāvā man sirdi, kas ir nevis apsūdzību un kritikas pilna, bet sirdi, kas ir atvērta uz Tavu prasīgo mīlestību!”
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 16-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar ko lai Es salīdzinu šo paaudzi? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēž tirgus laukumā un kliedz uz vienaudžiem, sacīdami: “Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs nesērojāt.”
Jo atnāca Jānis, kas ne ēda, ne dzēra, bet tie saka: “Viņā ir velns.” Atnāca Cilvēka Dēls, kas ēd un dzer, un tie saka: “Lūk, cilvēks – izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs!” Tomēr gudrība pierāda sevi savos darbos.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Izdabāšana. Es nevaru visiem izdabāt. Nākas dzirdēt: „Mani ieļaunoja priesteris, draudze, ticīgie.” Protams, jācenšas uz svētumu, bet mēs visi esam cilvēki un nav iespējams, ka mēs visiem izdabāsim „pa spalvai.” Bieži vien es pats vēlos, lai Dievs „dancotu pēc manas stabules.” Kā es pieņemu šodien, manā dzīvē sūtītos „praviešus” no Dieva? Vai esmu gatavs pakārtot savas idejas Dieva plānam? Vai esmu gatavs mainīties? Adventa laikā esmu aicināts iepazīt Jēzu – muitnieku un grēcinieku draugu. Jēzus saka: „Nevis veselajiem, bet slimajiem ārsts ir nepieciešams.” Vai nav tā, ka es vēlos, lai visi ap mani, tai skaitā draudze būtu ideāla un tāda, kādu es to vēlos redzēt? Varbūt ir pienācis laiks mainīties man pašam? Nevis mainīt citus, bet mainīties pašam? Adventā varam lūgt: „Jēzu! Dāvā man sirdi, kas ir nevis apsūdzību un kritikas pilna, bet sirdi, kas ir atvērta uz Tavu prasīgo mīlestību!”
8.decembrī FM viļņos sāks skanēt "Radio Marija Latvija"
8.decembrī 6:00 ar Latvijas himnas atskaņošanu Latvijā FM radioviļņos sāks raidīt jauna, kristīga, nekomerciāla radiostacija “Radio Marija Latvija”. Radio būs dzirdams FM frekvencēs – Rīgā 97,3, Liepājā 97,1 un Krāslavā 97,0. Lai uzsāktu raidīšanu, “Radio Marija Latvija” nācās pārpirkt trīs Latvijas radiostacijas, kuras iepriekš Latvijā retranslēja Krievijas radiostacijas.
Līdzekļi studijas izveidei un citiem ar radio darbības sākšanu nepieciešamiem finanšu resursiem tika saziedoti pateicoties kopienai “Radio Maria World Family”. Naudu ziedojuši gan Eiropas, gan arī Āfrikas katoļticīgie. Daudziem Latvijas interesentiem “Radio Marija Latvija” ir jau pazīstama, jo kopš 2014. gada decembra “Radio Marija Latvija” bija pieejama klausītājiem testa versijā internetā www.RML.lv.
“Radio Marija Latvija” ir nekomerciāla, katoļu radiostacija. “Radiostacijas klausītājiem tiek sniegta iespēja gūt skaistas pārdomas, klausoties raidījumus par dažādām aktuālām tēmām, radio ēterā vienoties Baznīcas lūgšanās, padziļināt Svēto Rakstu zināšanas, kā arī nostiprināt kristīgo identitāti,” informē “Radio Marija Latvija” prezidents Mareks Gruškevics.
“Radio Marija Latvija” savā misijā ir pilnīgi atkarīgs no brīvprātīgo kalpojuma. “Radio Marija Latvija” nav apmaksātu reklāmu, tas ir nekomerciāls radio kanāls, kas pastāv tikai pateicoties brīvprātīgiem ziedojumiem no saviem klausītājiem.
“Radio Marija Latvija” programmas veidošanā tiek aicināti tā klausītāji. Brīvprātīgie kļūst par raidījumu autoriem, vadītājiem, ētera balsīm. “Tas ir “Radio Marija” darbības princips visā Pasaulē. Mēs neplānojam piesaistīt pastāvīgus raidījumu vadītājus un producentus, jo tad klausītājiem pazudīs tā sajūta, ka viņi paši ir šī radio satura noteicēji. Šī radio uzdevums nav kaut ko vienpusēji sludināt, bet gan dod iespēju ikvienam dalīties ar savām kristīgajām pārdomām, sajūtām un atklāsmēm,” skaidro Mareks Gruškevics.
“Radio Marija Latvija” vadīšana ir uzticēta 25 gadus jaunajam priesterim Pēterim Skudram: “Ne vienmēr cilvēkiem ir iespēja apmeklēt baznīcas dievkalpojumus, rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem vai vienkārši būt kopā ar citiem. “Radio Marija Latvija” ir viena no Baznīcas atbildēm, kas ļauj cilvēkiem labāk iepazīt un izprast Dievu, Baznīcu un ticību,” radio misiju skaidro Pēteris Skudra.
Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankēvičs izsaka cerību, ka „Radio Marija Latvija” kļūs par nozīmīgu Dieva mīlestības, žēlsirdības un patiesības ruporu Latvijas publiskajā telpā. “Mūsdienu sabiedrībā masu medijiem ir nozīmīga loma cilvēku apziņas veidošanā. Caur tiem cilvēku prātus var piepildīt vai nu ar patiesību vai ar meliem,” uzskata Zbigņevs Stankēvičs.
„Radio Marija” tika izveidots kā kristīgās mīlestības auglis. Tā darbības mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kas meklē dzīves jēgu, atrast to Kristus Labajā Vēstī – Evaņģēlijā. Dzīvajā ēterā „Radio Marija” nes mieru un saticību sirdīm, ģimenēm un visai sabiedrībai. Var teikt, ka „Radio Marija” ir līdzīgs „pastieptai rokai”, kas tiek dāvāta katram labas gribas cilvēkam, lai viņu atbalstītu, lai sniegtu palīdzību grūtā brīdī, lai palīdzētu ar cerību raudzīties uz nākotni.
Īpašu uzmanību „Radio Marija” velta tiem, kuri cieš un cīnās ar slimībām gan dvēselē, gan miesā. „Radio Marija” cenšas būt kopā ar vientuļajiem, nabadzīgajiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un ieslodzītajiem. Respektējot sirdsapziņas brīvību, „Radio Marija” cenšas sniegt liecību par Dieva mīlestību un nes cerību uz mūžīgo dzīvi.
„Radio Marija” ir dzimis, sācis darboties un izplatīties Itālijā. Pēc tam radio parādījās visos piecos kontinentos, nesot un izplatot dedzīgu mīlestību pret Vissvētāko Jaunavu Mariju – mūsu Kunga Jēzus Kristus Māti. „Radio Marija” kalpošanas avots bija un ir vēlme palīdzēt Dieva bērniem dvēseļu pestīšanas darbā. Radio saskaņā ar savu būtību un mērķi nes un izplata Dieva vārdu. Radio ir kā starpnieks, kura balss skan un sasniedz klausītāja ausi: fides ex auditu – „ticība dzimst no dzirdēšanas” (Rom 10,17). Dieva Vārda sludināšana ir lielisks instruments, kuru izmantoja pats Kristus un Viņa apustuļi: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai! Kas ticēs un taps kristīts, tas būs pestīts.” (Mk 16, 15)
Īpašu uzmanību „Radio Marija” velta tiem, kuri cieš un cīnās ar slimībām gan dvēselē, gan miesā. „Radio Marija” cenšas būt kopā ar vientuļajiem, nabadzīgajiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un ieslodzītajiem. Respektējot sirdsapziņas brīvību, „Radio Marija” cenšas sniegt liecību par Dieva mīlestību un nes cerību uz mūžīgo dzīvi.
„Radio Marija” ir dzimis, sācis darboties un izplatīties Itālijā. Pēc tam radio parādījās visos piecos kontinentos, nesot un izplatot dedzīgu mīlestību pret Vissvētāko Jaunavu Mariju – mūsu Kunga Jēzus Kristus Māti. „Radio Marija” kalpošanas avots bija un ir vēlme palīdzēt Dieva bērniem dvēseļu pestīšanas darbā. Radio saskaņā ar savu būtību un mērķi nes un izplata Dieva vārdu. Radio ir kā starpnieks, kura balss skan un sasniedz klausītāja ausi: fides ex auditu – „ticība dzimst no dzirdēšanas” (Rom 10,17). Dieva Vārda sludināšana ir lielisks instruments, kuru izmantoja pats Kristus un Viņa apustuļi: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai! Kas ticēs un taps kristīts, tas būs pestīts.” (Mk 16, 15)
Abonēt:
Ziņas (Atom)