Sprediķis II Ziemassvētku svētdienā (Vatikāna radio)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 1-18)
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas nav radies, kas vien ir radies. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma, un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca.
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu. Bija patiesā Gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kad tā ienāk pasaulē.
Vārds bija pasaulē, un pasaule caur To ir radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas Viņa vārdā tic, kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva ir dzimuši.
Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums, pilns žēlastības un patiesības; un mēs redzējām Viņa godību, Vienpiedzimušā godību, kas ir no Tēva.
Jānis liecina par Viņu un skaļi sauc, teikdams: “Viņš ir Tas, par kuru es sacīju: Tas, kurš nāks pēc manis, par mani ir augstāks, jo Viņš bija pirms manis.” No Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības. Jo Likums tika dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nāca caur Jēzu Kristu.
Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzi­mušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, pats to ir atklājis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


(www.mieramtuvu.lv)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodienas evaņgelija lasījumā apustulis Jānis norāda uz saikni, kāda pastāv starp Dievu Tēvu un Dieva Dēlu. Šī vienotība netika pārrauta arī tad, kad Jēzus nāca šeit uz zemes un tapa cilvēks. “Tumsība to nenomāca” un “Viņā bija un ir dzīvība”, saka evaņģēlists. Šodien vēlos pārdomāt svētā Jāņa evaņģēlija vārdus: “Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums.” Par pamatu šim pārdomām izmantošu jauno pāvesta Franciska pamudinājumu “Evangelii gaudium”. 

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 14.nodarbība (512-570)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=mhodqeb&n=katehisms_14.MP3

Pāri plūstošs prieks

Vispirms vēlos sveikt visus bloga lasītājus jaunajā 2014.gadā. Nevis kaut kāda dzīvnieka gadā, bet Jēzus Kristus žēlastības gadā, jo gadu skaitīšanu sākam no Jēzus Kristus dzimšanas. Novēlu šajā gadā piedzīvot īpašu Dieva klātbūtni un vadību ikdienā. 

Tuvojas laiks, kad došos atpakaļ no Latvijas uz Poliju, lai turpinātu iesāktās studijas. Šis laiks man ir bijis ļoti piesātināts ar kalpošanām un radīja lielu prieku. Prieks bija kalpot Aizkraukles un apkārtnes draudzēs, tādējādi palīdzot dekānam Mārim Zviedrim. Prieks arī par Limbažu, Saulkrastu draudžu ticīgajiem, un arī ticīgajiem, kas pulcējas Ādažu militārās bāzes kapelā. Priecēja tā ģimeniskā atmosfēra un vienotība, kas valdīja šajās draudzēs. Jā, var teikt, ka tās ir mazas draudzītes, bet tajās ir klātesošs Dievs un ir ļoti jauki, ka visi viens otru pazīst un atbalsta. Vēlos novēlēt apustuļu darbu grāmatas vārdus: 

"Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus. Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem." (Apd 2, 42-47)

Jauno gadu sagaidīju LKSB nometnē (www.lksb.lv) starp dažādu konfesiju kristiešiem un paralēli vadīju svētās Mises vietējā draudzē. Paldies visiem par šo lielo žēlastības laiku. 

Kristus ir dzimis!



Visus bloga lasītājus šajos lielajos svētkos vēlos sveikt ar svētā Ireneja no Lionas vārdiem: "

"Dievs cilvēku ir radījis mīlestībā un to atpestī mīlestībā!"

Kristus ir dzimis!

Kalpošanas plāns Latvijā no 20.12 līdz 6.01

4 adventa svētdiena, 22.decembris

Koknesē sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00

Ziemassvētku vigilija, 24.decembris

Koknesē, sv. Mise 16.00
Skrīveros, sv. Mise 18.00
Aizkrauklē, sv. Mise 21.00

Kristus Dzimšanas svētki, 25.decembris

Koknesē, sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00
Skrīveros, sv. Mise 15.00

Svēto Misi svinēšu vai nu es, vai pr. Māris Zviedris. Grēksūdzes vismaz 30 minūtes pirms svētās Mises un sv. Mises laikā. 

Tiešraide no Vatikāna (Ganiņu sv. Mise, 24.12 plkst. 22.20)

Ziemassvētku vigilijas vakara kārtība

ZIEMSVĒTKU VIGILIJĀ

Ziemsvētku priekšvakarā (24. dec.) ticīgo ģimene pulcējas pie galda, kur uz siena ir uzliktas svētītās oblātas, pieminot silītē uz siena guldināto Bērniņu Jēzu. Ģimenes galva vada kopīgu lūgšanu:

Vadītājs: DIEVA TĒVA UN DĒLA UN SVĒTĀ GARA VĀRDĀ.
Visi: Amen.

Vad.: Rīt Ziemsvētki — Kristus Kunga, Dieva Vienpiedzimušā Dēla, dzimšanas diena virs zemes. Mīlēdams mūs, Viņš atnāca uz šo pasauli cilvēka miesā, lai mūs atpestītu no grēkiem. Ļaunā gara pievilti, pirmie cilvēki bija sagrēkojuši un sevi un mūs atšķīruši no Dieva. Bet Kungs Jēzus atnesa mums piedošanu no debesīm un cilvēkus atkal padarīja par Dieva bērniem. Šajās vakariņās Kristus dzimšanas svētku priekšvakarā Jēzus mums atgādina un rāda, ka mēs esam vienas Dieva saimes locekļi, aicināti cits citu mīlēt, kā Viņš mūs mīlēja un mīl. Tāpēc šovakar piedosim visiem un aizmirsīsim to, kas aizēno mūsu vienotību. Atjaunosim kristīgo nodomu: dzīvot Dieva godam, kalpojot cilvēkiem. Kā vienotības un mīlestības zīmi mēs sniegsim viens otram svētītās maizītes un lūgsimies, lai Dievs palīdz dzīvot tā, kā Kristus mūs ir mācījis.

Vad.: Kungs, atjauno mūsos Tavu mīlestību.
Visi: Lai pasaule pazītu, ka mēs esam Tavi mācekļi.
Vad.: Kungs, uzklausi mūsu lūgšanu.

Lūgsimies:
Kungs, Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, Tu pieņēmi cilvēka miesu un kļuvi mums visiem par Brāli, dari, lūdzam, ka šis vakara mielasts tuvinātu mūs patiesai vienotībai un mīlestībai, un palīdzētu mums visiem būt vienai Dieva saimei kopā ar Tevi, mūsu Brāli un Pestītāju, kas ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo un valdi mūžu mūžos.
Visi: Amen.

Vad.: Sveicinu jūs visus, sagaidot Kristus dzimšanas Svētkus, un vēlu jums bagātīgas Dieva žēlastības.

Pēc tam vadītājs ņem oblātas un izdala pārējiem. Visi lauž oblātas un savā starpā tās dala, izsakot viens otram svētku novēlējumus. Pēc vakariņām var nodziedāt kādu dziesmu, piem., "Dziļā pusnakts tumsā” un nolasīt šo lūgšanu:

Vad.: Dievišķais Bērns Jēzu, miera un saticības Devēj, palīdzi mums dzīvē izpildīt visas labās apņemšanā, ko esi iedvesis mūsu sirdīs.

Visi: Amen. (Un apzīmē sevi ar krusta zīmi.)


No lūgšanu grāmatiņas „Slavējiet Kungu”

Norvēģu komiķis atmasko "Gender"

Beļģija: NĒ eitanāzijai bērniem!



Drīz Beļģijas parlamentā tiks balsots par jaunu likumprojektu, kas ļaus paplašināt valsts eitanāzijas likumu attiecībā uz bērniem. Ja projekts tiks iekļauts likumā, tad divpadsmitgadīgs bērns drīkstēs izlemt par dzīvību vai nāvi bez vecāku piekrišanas.
Likums dod zināmu autoritāti ārstam lūgt valstij uzņemties vecāku atbildību. Nevienai valdībai nevajadzētu būt tādai autoritātei, kas ļautu vecāku vietā izlemt vai bērnam dzīvot vai nē!
Beļģijas amatpersonas likumprojektu virza ātri un publiska iejaukšanās, piemēram, demokrātiska balsošana, netiek pieļauta. Nedrīkstam par to klusēt un mums jāaicina Beļģijas valdība nevirzīties šādas likumdošanas virzienā. Nedrīkstam samierināties ar nāves kultūru.
Likuma pārkāpēji pašreizējo Beļģijas likumu izmanto ļaunprātīgi un daudzi pārkāpēji netiek sodīti (nepilgadīgo, garīgi nelīdzsvarotu cilvēku, psiholoģisku iemeslu dēļ ieslodzīto eutanāzija, kā arī iemiedzināšana bez personas piekrišanas utt.).
Ar petīciju aicināsim politiķus attiekties no ierosinātajiem likumiem, kā arī aicināsim strādāt pie jauniem likuma aktiem, kas būtu par labu dzīvībai, paliatīvai aprūpei un neaizsargātiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā.
Interneta vietnē citizengo.org ir tapusi petīcija Beļģijas Tieslietu komisijas priekšsēdētājai un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājai, kuru parakstīt var arī Latvijas iedzīvotāji:

Priekšsēdētājas kundze, mēs rakstām, lai mudinātu Jūs apturēt iniciatīvu, kas veicinātu eitanāziju nepilngadīgajiem. Neraugoties uz invaliditāti, dzīvībai jātiek novērtētai. Tiesību aktu pieņemšana, kas pieļauj dzīvības izbeigšanu bez jabkāda iemesla ir nepieņemama un amorāla. Tā vietā mums jāpieliek visas pūle, lai izmantotu pētniecību, kas mums uzticēta, lai nodrošinātu uzmanības pilnu aprūpi, tādējādi atvieglojot viņu fiziskās ciešanas morālā veidā. Sakām NĒ eitanāzijai bērniem!
Ar cieņu,[jūsu vārds]


Pārpublicēts no katedrale.lv

Jaunieši jautā - piederība draudzei, Vasarssvētku draudzes.

1)Kā var zināt, pie kuras draudzes pieder?

Pēc Baznīcas Kanonisko Tiesību kodeksa, ikviena katoļticīgā draudze ir tā, kuras teritorijā ticīgajam ir pastāvīga dzīvesvieta. Parasti tā ir vistuvāk esošā draudze. Eksistē vēl tā saucamās rektoralās draudzes, bez savas teritorijas. Tādas Rīgā piemēram ir svētā Jēkaba katedrāle un svētās Marijas Magdalēnas draudze. Uz tām draudzēm iet cilvēki pēc tradīcijas vai ieraduma (piemēram tur kristīti, iesvētīti vai laulāti, tur gāja viņu vecāki vai vecvecāki, u.tml). Būtu svarīgi regulāri iet uz vienu draudzi un arī tajā draudzē iesaistīties kalpošanā, evaņģelizācijā un citos pasākumos.

2)Kā vasarsvētku draudze atšķiras no katoļu draudzes?

Vasarssvētku draudzes savā laikā atšķēlās vai nu no luterāņu vai baptistu vai citām konfesijām. Šīs draudzes raksturo tas, ka viņi pastiprināta veidā izceļ Svētā Gara darbību un īpaši uzsver ārkārtēju dāvanu esamību, fizisko dziedināšanu, pravietošanu. Dievkalpojumi pārsvarā balstās uz Dieva Vārda lasījumiem no Bībeles, aizrautīgu sprediķošanu un skaļu slavēšanas mūziku. Ļoti izkopta dažādu nozaru kalpošanas, aktīva evaņģelizācijas darbība. Pietrūkst kopskats un no visa Dievišķā Atklāsmes mantojuma, jeb depozīta, ko atnesa Kristus viņi paņem tikai mazu daļiņu un to ļoti izceļ. Liels uzsvars uz ziedojumiem, īpaši 10-to tiesu. Ir lietas, ko mēs varam no viņiem mācīties, tomēr ir lietas, kas viņiem iztrūkst, piemēram liturģija, dažādas garīgās skolas, īpaši meditatīvā lūgšana, maz akcentē Jēzus ciešanas, bieži vien klātesošs "labklājības evaņģēlijs". Dažas no šīm draudzēm nosoda Dievmātes godināšanu, relikviju un svēto godināšanu.

Katoliskās Baznīcas katehisms - 12.nodarbība (KBK 456-483)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=qodndcb&n=katehisms_12.MP3