priestera Ilmāra Tolstova blogs

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 27.nodarbība (1135-1162)

Sākam 2 sadaļu - sakramentālā norise

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=srfrznb&n=katehisms-27.MP3

Noderīgi!

Publicēt by Lauris Mans.

Filma, kas atvēra acis Norvēģiem!

Brīvas vietas mašīnā - Ļubļina - Varšava - Rīga un atpakaļ

Ir vietas mašīnā -

Ļubļina - Rīga - 8.aprīlis; Vēl viena vieta brīva :)

Rīga - Warszawa - Ļubļina, 22.aprīlis. Vēl tikai viena vieta brīva :)

Cena - 50 Zloti, apmēram 12 Euro

Pāvesta homīlija Svētās Mises laikā Mežaparkā 1993.gada 8.septembrī

„Viņš sūtīja mani sludināt Evaņģēliju nabagiem” (Lk 4, 18; sal. Is 61,1).

Šodien Baltijas jūras krastā Latvijas galvaspilsētā Rīgā skan vārdi, kurus Jēzus Kristus lasīja Nācaretes sinagogā. Tie ir vārdi no pravieša Isaja grāmatas. Vārdi, kas vēstī par Mesiju.

Mesija ir tas, pār kuru „ir Kunga Gars” (sal. Is 61, 1; Lk 4, 18), pār kuru ir Svētā Gara pilnība. Mesija ir Dieva Svaidītais un Sūtītais: Tēva Dēls, kas, pateicoties Svētā Gara iedarbei, ir tapis cilvēks un dzimis no Jaunavas Marijas.

Nācaretē pasludinātie vārdi šodien skan arī Rīgā, Baltijas jūras krastā. Tie skan it visur, kur vien kā pagātnē, tā mūsu dienās nonākusi Mesijas – Kristus – misija.

Īsi pirms pāvesta Jāņa Pāvila II pasludinašanas par svēto, piedāvāju rūpīgi izlasīt viņa uzrunu mūsu tautas inteliģencei 1993.gadā. Izceltās vietas vēlos uzsvērt, kā pravietiskas mums pēc vairāk kā 20 gadiem.

Pāvesta uzruna, tiekoties ar Latvijas Universitātes mācību spēkiem, studentiem, inteliģences pārstāvjiem 1993.gada 9.septembrī

Godājamie kungi, cienījamās dāmas!

Tuvojoties Latvijas apmeklējuma noslēgumam, priecājos tikties ar jums – akadēmiskās un kultūras pasaules pārstāvjiem. Šī pasaule man ir īpaši dārga, jo esmu bijis cieši saistīts ar to un šo saikni glabāju joprojām. Tāpēc šeit, Rīgas Alma Mater, jūtos kā mājās, it īpaši pēc tik pagodinošas un sirsnīgas uzņemšanas, kādu jūs man veltījāt.

Ikvienam no jums mana visdziļākā pateicība. Sveicu Rīgas arhibīskapu Jāni Pujatu un klātesošos bīskapus, sveicu cienījamo Universitātes rektora kungu un pateicos viņam par laipnajiem vārdiem, kas man tika veltīti. Sirsnīgi sveicu šīs jūsu zinātnes un kultūras tradīcijām bagātās Universitātes mācību spēkus, visus klātesošos profesorus un studentus.

Katrā nācijā pastāv cieša saistība starp kultūru un Baznīcu. Šī saikne jo īpaši cieša tiecas būt Latvijā, kur valsts atjaunošanas darbs prasa visu sociālo un reliģisko komponentu devumu. Kristieši pagātnē šeit snieguši un, nešaubos, sniedz arī šodien reālu ieguldījumu zinātniskās pētniecības progresā un humanitāro zinātņu jomā. Esmu pārliecināts, ka kultūras pasaules tikšanās ar Evaņģēlija patiesību un gaismu reāli palīdzēs veidot tautu, kas atvērta neiznīcīgajām gara vērtībām.

To es no sirds novēlu.

Pasniedzot Jums, rektora kungs, šai tikšanās reizei sagatavoto runu, es lūdzu, lai Dieva palīdzība nāk pār tiem, kas Latvijā aktīvi darbojas zinātnes un kultūras jomā, un it īpaši pār visiem šīs senās un nopelniem bagātās Universitātes darbiniekiem.

“Tie, kas iet pie Gandarīšanas sakramenta (grēksūdzes), no Dieva žēlsirdības saņem piedošanu par pārkāpumiem, kas izdarīti pret Viņu, un vienlaikus izlīgst ar Baznīcu, kuru tie grēkojot ir ievainojuši.” (Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 11)

Kādēļ pēc kristības ir nepieciešams Izlīgšanas sakraments? Kristība taču nomazgā visus grēkus? Jā, tā ir, bet pēc kristībām mēs turpinām grēkot. Ar kristību cilvēks tiek nomazgāts gan no iedzimtā grēka (Ādama un Ievas grēka), gan no visiem personiskajiem grēkiem līdz kristībām (ja krista pieaugušu). “Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi un mūsos nav patiesības” (1 Jņ 1,8). Tomēr jaunā dzīve, kas ir saņemta sakramentos, kas ievada kristīgajā dzīvē, neatceļ cilvēciskās dabas trauslumu un vājumu, ne arī noslieci uz grēku (iekāri), kas paliek kristītajos.

Jēzus aicina uz atgriešanos - “nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam.” (Mk 1,15) Šis Jēzus aicinājums ik brīdi atbalsojas ikviena kristieša dzīvē.

Video, kā pāvests iet pie greksūdzes

Ekumēniski teoloģiskā konference

Publicēt by Katolislv.

Pr. Andris Kravalis vēl uz trīs gadiem Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

27. aprīlī, Vatikānā par svētiem tiks pasludināti pāvesti Jānis XXIII un Jānis Pāvils II

Fragments no svētīgā Jāņa Pāvila II garīgā testamenta:

Esot uz trešās tūkstošgades sliekšņa "in medio Ecclesiae" es vēlreiz vēlos izteikt pateicību Svētajam Garam par lielo Vatikāna II koncila dāvanu, ar kuru kopā ar visu Baznīcu – un visvairāk kopā ar visiem bīskapiem – es jūtos parādnieks. Es esmu pārliecināts, ka vēl ilgu laiku jaunās paaudzes smelsies no bagātībām, ko šis 20. gadsimta koncils mums deva. Kā bīskaps, kas piedalījās šajā koncilā no tā pirmās līdz pēdējai dienai, es vēlos uzticēt šo dižo mantojumu visiem tiem, kas ir un kas nākotnē būs aicināti to īstenot. No savas puses es pateicos mūžīgo Mācītāju, Kurš atļāva man kalpot šim diženajai lietai visu šo manu pontifikāta gadu laikā.

"In medio Ecclesiae".... no pirmajiem manas bīskapa kalpošanas gadiem – tieši pateicoties Koncilam – es varēju piedzīvot brālīgu komūniju ar bīskapiem. Kā Krakovas arhidiecēzes priesteris es piedzīvoju brālīgu komūniju starp priesteriem – un Koncils pavēra jaunu dimensiju šai pieredzei.

RARZI studentu pašpārvalde aicina atbalstīt profesori Baibu Brūderi

Sirsnībā un mīlestībā visi tiekam aicināti iet vienu soli tālāk un ieraudzīt tos, kuriem ir nepieciešama palīdzība.

Šoreiz mums ir jāpalīdz profesorei Baibai Brūderei grūtajā atveseļošanās procesā pēc smagās slimības.
Turpināsim ar lūgšanām, rakstīsim stiprinājuma vārdus, bet palīdzēsim arī finansiāli.
Zemāk norādītajā adresē ir informācija ar konta numuru un vieta stiprinājuma vārdiem:

https://docs.google.com/document/d/1Iy-YxuIGnnbvxL44wUNfQ1YC02yaQmpdEzfMsqBb664/edit

Jaunajam Rīgas Sv. Antona draudzes dievnamam uzlikts tornis

26. martā plkst. 14 ar ceļamkrāna palīdzību tika uzlikts tornis Rīgas Romas katoļu Sv. Antona baznīcai, kas tiek celta Maskavas ielā 309A. Kopā ar metāla krustu tornis ir 19 metrus augsts un tā svars ir apmēram 5 tonnas. Uzlikts uz dievnama tas sniedzas 40 metru augstumā virs zemes.

Rīgas Sv. Antona katoļu draudzes prāvests monsinjors Oļģerts Daļeckis uzskata, ka tas ir brīnums, ka nepilna gada laikā Antona baznīcas celtniecībā izdevies tik tālu tikt. Pirmie nopietnie būvdarbi sākās tikai pagājušā gada jūnijā, bet 5. oktobrī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs iesvētīja dievnama pamatus.

Nākamie darbi Rīgas Sv. Antona dievnama tapšanā ir siltināšana, fasādes apdare ar ķieģeļiem un durvju, logu ielikšana, informēja O. Daļeckis.

Antona baznīca tiek celta par Latvijas ticīgo saziedotiem līdzekļiem. Prāvests pateicas visiem atbalstītājiem, kuru nodomā jau vairāk nekā gadu katru sestdienu plkst. 18 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiek svinēts dievkalpojums.

O. Daļeckis aicina arī turpmāk atbalstīt baznīcas celtniecību. Ziedojumus var pārskaitīt uz Rīgas Sv. Antona Romas katoļu draudzes kontu: LV28RIKO0008140000787, AS DNB Banka, Reģ. Nr. 90000285220.

Baznīca, kura tiek celta Maskavas ielā 309A, atrodas aptuveni 2,5 km attālumā no pirmā Rīgas Sv. Antona dievnama, kuru iesvētīja 1936. gadā. Padomju varas gados dievnamu draudzei atņēma un nojauca, tāpēc 35 gadus ticīgie uz dievkalpojumiem pulcējās pagaidu telpās pareizticīgo Kazaņas Dievmātes baznīcā Ivana kapos. 2004. gadā pēc pareizticīgo lūguma Rīgas Sv. Antona draudze atstāja šo kapelu un izklīda pa dažādām Rīgas draudzēm. Daudzi draudzes locekļi palīdzēja Rīgas Sv. Trīsvienības dievnama tapšanā, kur patlaban atrodas Sv. Antona draudzes inventārs.

Rīgas Sv. Antona katoļu baznīcas projekta autore ir Maija Zēberga, būvprojekta vadītājs - būvinženieris Edgars Stikāns, celtniecības ģenerāluzņēmējs - būvinženieris Guntars Počs, tehniskais uzraugs - būvinženieris Edgars Vieglais, celtniecības darbu vadītājs - būvinženieris Aleksandrs Smirnovs.

www.katolis.lv, RKBL IC

Mazs pārtraukums - gavēņa klusums

Kā katram kristietim, katolim, arī man bija nedēļu ilgs klusuma, jeb pārdomu laiks, ko izmantoju samērā lietderīgi. Tie, kas zina, tie sapratīs. Iesaku ikvienam gavēņa laikā atrast laiku klusumam un arī piedalīties kādās rekolekcijās, lai atkla no jauna, klusumā un pārdomās satiktu Kungu.