Vai ir iespejams, ka kāds cilvēks tiek noburts, "iebarots"?

Paldies par jautājumu. Šai lietai var būt divi līmeni - psiholoģiskais un garīgais. Tīri psiholoģiski ir iespējams, ka cilvēks, kuram piemīt "spējas" psiholoģiski ietekmēt, piemēram ar runas dāvanām, un citiem paņēmieniem var "noburt" otru cilvēku. Dažreiz var būt tā, ka jums ar draugu attiecībās ir krīze, problēmas, jūtu atsalums, rutīna, un tad, tīri psiholoģiski uzrodas cits cilvēks, kas jūsu draugu "apbur" ar jaunām, svaigām emocijām. Tas būtu no psiholoģiskās puses.

Garīgā ziņā šādas iebarošanas, noburšanas ir iespējamas, bet to ir grūti pārbaudīt. Uzreiz teikšu vienu lietu. Visi burvji sadarbojas ar ļauno garu. Un garu pasaulē ir tā, ka ja jums un jūsu draugam nav garīgās aizsardzības, tad šādas noburšanas ir ļoti viegli izdarīt. Garīgo aizsardzību jau vairāk kā 2000 gadus dod Baznīca. Ja jums ir vājš kontakts ar Baznīcu, draudzi, kristiešiem, tad šādas noburšanas ir viegli izdarīt. Kā veikt garīgo aizsardzību? Pirmkārt būt kristītam, iesvētītam un salaulātam Baznīcā. Ja ar draugu dzīvojāt tuvās attiecībās bez laulības, jūs jau atrodaties smaga grēka stāvoklī un Dievs jūs nevar pasargāt no burvju uzbrukumiem, jo jūsu dvēsele, caur grēku jau ir atvērta šiem uzbrukumiem. Bet ja cilvēks ir laulāts, katru mēnesi iet pie grēksūdzes, lieto svētītu ūdeni, sveces, ir aizlūgumi Baznīcā, tad nekādi magi, burvji neko nevar padarīt. 

Bībele saka:

"Neklausiet jūs tāpēc saviem praviešiem un zīlniekiem, saviem sapņiem, saviem apvārdotājiem un burvjiem, kas jums sludina un apsola: jums nebūs jākļūst par Bābeles ķēniņa pavalstniekiem, -  jo tie ir meli, ko tie jums pareģo, lai jūs aizvestu no jūsu zemes svešumā, tāpēc ka Es jūs tad pametīšu un jūs aiziesit bojā." (Jer 27, 9-10)


Arhibīskaps Stankevičs par kristietību Latvijas kultūrā (LNB un "Terra Mariana") 100g kultūras.

Liecību konkurss noslēdzies

Kristus ir Augšāmcēlies! Ar lielu prieku paziņoju, ka liecību konkurss, kā iepriekš bija paredzēts, ir noslēdzies un pēc bloga lasītaju aptauju apkopošanas, pusgada "Mieram Tuvu" un "Katoļu Baznīcas Vēstneša" abonamentu saņems liecību nr. 1,3 un 7. iesniedzējas, tas ir - Andra, Ance un Terēze. Apsveicam un saku arī lielu pateicību pārējiem, kas atsaucās. 

Šobrīd esmu atgriezies no svētceļojuma uz Fatimu un arī citām jaukām vietām, un tuvojas intensīvais sesijas laiks. Līdz ar to, blogā vairs nebūs tik daudz jaunu rakstu, bet no savas puses vēlētos lūgt jūsu lūgšanas, lai šis laiks mums, Ļubļinas studentiem paietu svētīgs. 

Breviārs, jeb Stundu liturģija internetā latviski

Aicinājums!

11.maijs - Labā Gana svētdiena, kad Baznīca lūdzas par aicinājumiem. Pārdomājot pāvesta Franciska vēstījumu šai dienai, ir skaidrs, ka aicinājums ir un paliek tikai Dieva dāvana. Savā dzīvē esmu saticis daudz cilvēkus, kas jautā - kāds ir mans aicinājums? Atbildi dod pāvests:

"Lūk, kādā veidā mēs piederam Dievam - caur neatkārtojamām un personīgām attiecībām ar Jēzu, kurš Kristību mums piešķīra kā sākumu atdzimšanai jaunā dzīvē. Kristus ir tas, kurš mūs nemitīgi pārbauda ar savu Vārdu līdz mēs visu savu uzticību saliekam viņā, iemīlot Viņu "ar visu sirdi, ar visu prātu un no visa spēka". (Mk 12,33) Tāpēc katrs aicinājums, neskatoties uz tik daudzajām iespējām, vienmēr pieprasa aiziešanu pašam no sevis, lai visu savu eksistenci centrētu Kristū un Viņa Evaņģēlijā. Lai tas būtu laulāto dzīvē vai arī reliģiskajā aicinājumā, vai priestera dzīvē, vienmēr ir jāatsakās no tiem domāšanas un rīcības veidiem, kas neatbilst Dieva gribai. Tā ir "izceļošana, kas izved uz Kunga pielūgšanas ceļa un kalpošanas Viņam brāļos un māsās". 

Aicinājums vispirms ir būt dedzīgam, aktīvam, "dzīvam" kristietim. Ja esmu dzīvās, personīgās attiecībās ar Dievu, aicinājums atklāsies. Pāvests turpina:

"Aicinājums ir auglis, kas nobriest laukā, kurš ir labi apstrādāts ar savstarpēju kalpojošu mīlestību, aicinājums dzimst autentiskā Baznīcas dzīves kontekstā. Neviens aicinājums nedzimst pats no sevis un nedzīvo pats sev. Aicinājums izplūst no Dieva sirds un laiž asnus uzticīgas tautas labajā zemē, brālīgas mīlestības pieredzē. Vai tad Jēzus nav teicis: "No tā visi zinās, ka esat mani mācekļi, ja jūs viens otru mīlēsiet." (Jņ 13,35)"

Ja kāds domā, jūt, ka Dievs viņu aicina būt par priesteri, konsekrēto personu, mūku, klosterbrāli vai klostermāsu, tad:
1. Jācenšas regulāri iet pie grēksūdzes sakramenta, ieteicams katru nedēļu un pie viena garīdznieka;
2. Katru svētdienu, bet ja ir iespējas tad biežāk ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija;
3. Katru dienu ir jālūdzas rožukronis, jo kopā ar Mariju ir vieglāk iet aicinājuma ceļu;
4. Katru dienu vismaz pusstundu pavadīt adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā;
5. Mīlēt, lasīt un pārdomāt Dieva Vārdu - Bībeli;
6. Intensīvi komunicēt ar kādu garīgo vadītāju, priesteri, konsekrēto personu, vai kādu citu, kurš var palīdzēt atpazīt aicinājuma ceļu;
7. Lūgt Svēto Garu, lai palīdz atpazīt aicinājuma zīmes ikdienā.