Tas, ka sievietes nekad nesaņems priesterības
sakramentu, man ir skaidrs. Tomēr esmu praksē redzējusi meitenes, kuras atsakās
Mises laikā lasīt lasījumus vai dziedāt Psalmu pie altāra, bet izdara to izejot
priekšā, nostājoties kaut kur maliņā - baznīcas stūrī, neizejot altāra
priekšā. Kāda loma sievietei baznīcā - vai viņa drīkst lasīt lasījumus un
dziedāt psalmus no tās pašas vietas, kur priesteris saka sprediķi (nezinu kā to
kanceli sauc). Vai sievietei Mises laikā ir vieta pie altāra vai tomēr ne? (Praksē
gan vairāk izskatās, ka ir, bet mani māc šaubas, ka tā tam vajadzētu būt....)
Patiešām, sievietes nevar saņemt ordinācijas
sakramentu Katoliskajā Baznīcā, un tas nekādā ziņā nediskriminē, tieši otrādi –
izceļ Dieva radīto kārtību un pasvītro katra dzimuma lomu Baznīcā un pasaulē.
Kā uzsver Katoliskās Baznīcas Katehisms, tad „svēto ordināciju var derīgi saņemt
vienīgi kristīts vīrietis. Kungs Jēzus izvēlējās vīriešus, lai izveidotu
divpadsmit apustuļu kolēģiju, un to pašu darīja arī apustuļi, kad izraudzījās
līdzstrādniekus, kas pārņemtu viņu pienākumus. Bīskapu kolēģija, ar kuru
priesteri ir vienoti priesterībā, dara klātesošu divpadsmit apustuļu kolēģiju,
un līdz ar to tā darbojas līdz pat Kristus otrreizējai atnākšanai. Baznīca
atzīst, ka viņa nevar mainīt šo Kunga izvēli. Tādēļ sieviešu ordinācija nav
iespējama.” (KBK 1577) Tomēr sievietes var veikt ļoti daudz funkcijas Baznīcā.
Sievietes var būt lektores, jeb lasīt Dieva Vārdu liturģijas noteiktajās
vietās, ir atsevišķas valstis kur sievietēm ir atļauts arī piekalpot kā
ministrantiem pie altāra, organizēt procesijas, kora dziedāšanu, vadīt
katehēzi. Katoļu Baznīcas Latvijā specifiskā situācija ir tieši pretēja, kad
redzam milzīgu sieviešu īpatsvaru draudzēs, līdz ar to mūsu valsts kontekstā
vairāk būtu jārunā par vīrieša lomas palielināšanu draudzes kopienās.
Klausoties
grēksūdzes depresijā neesat iekritis? Tas nav nomācoši?
Reiz, kāds gados
vecāks priesteris pirms ordinācijas man teica, ka grēksūdzes un sprediķi ir
vienas no smagākajām lietām priestera dzīvē. No vienas puses var viņam
piekrist, tomēr varu piebilst – arī vienas no skaistākajām. Gandarīšanas
sakramentā gan pats, dodoties pie grēksūdzes, gan arī uzklausot grēksūdzes,
piedzīvoju lielu un ārkārtēju Dieva mīlestību un žēlsirdību gan pret sevi, gan
pret citiem. Un pat ja ir brīži, kad fiziski nav viegli kalpot vairākas stundas
pēc kārtas, tomēr tas ir to vērts. Runājot par depresiju, tad jāapzinās, ka
priesteris ir tikai starpnieks, instruments Dieva rokās un uz sevis šos grēkus
viņš neuzņem, līdz ar to depresija viņam nedraud. Dievs ir tas, kurš piedod
grēkus. Priesteris Baznīcas vārdā grēcinieku uzņem atpakaļ Baznīcas kopienā.