Ļubļina - Varšava - Rīga - Varšava - Ļubļina

Piedāvāju braucienu no Ļubļinas vai Varšavas uz Rīgu. 
Ceturtdiena, 26.marts. Izbraucam 16.00 no Ļubļinas, vai 19.00 no Varšavas.
Un vēl piedāvāju braucienu no Rīgas un Varšavu vai Ļubļinu pēc Lieldienām, 7.aprīlī. Izbraukšana 9.00 no Vecrīgas.
Cena apmēram 10-15. Euro. 

Mesiāniskie pravietojumi Vecajā Derībā

Daudzi cilvēki saka, ka Vecā Derība ir neinteresanta un neizprotama. Tomēr, ja mēs piepūlamies un, izmantojot dazādus komentārus, palīgmateriālus atrodam Bībeles "atslēgas", tā mūs ievd aizraujošā piedzīvojumā un palīdz labāk saprast ne tikai Jauno Derību, bet arī visu Jēzus Krists atklāto Vēsti. Lūk piemērs no pravieša Isaja grāmatas, kur pravietots par Mesijas, Jēzus Kristus nākšanu un mesiāniskās Valstības iedibināšanu: (Isaja 2. No www.bibele.lv)

1 Šī ir tā atklāsme, ko Jesaja, Amoca dēls, saņēma par Jūdu un Jeruzālemi.
2 Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas.
3 Un nāks daudzas tautas un sacīs: "Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!" Jo no Ciānas izies pamācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
4 Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīnadārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.
5 Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā!
6 Tu esi atmetis Savu tautu, Jēkaba namu, jo tie pilni austrumu negantības, tie ir zīlnieki kā filistieši, un tie draudzējas ar svešinieku bērniem.
7 Viņu zeme ir pilna ar sudrabu un zeltu, tiem ir mantas bez gala. Viņu zeme ir pilna ar zirgiem, tiem kara ratu ir bezgala daudz.
8 Bet viņu zeme ir arī elka dievu pilna, viņi pielūdz paši savu roku darbu, to, ko viņu pašu pirksti darinājuši.
9 To priekšā liecas vienkāršā tauta, un pazemojas arī dižciltīgie; Tu to viņiem nepiedosi.
10 Lien iekšā klints alā un paslēpies zemē bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības!
11 Cilvēku lepnās acis tiks apkaunotas un vīru iedomība pazemota, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā.
12 Jo Tas Kungs Cebaots turēs tiesas dienu pār visiem, kas lieli un lepni, pār visiem varenajiem, lai tos pazemotu,
13 pār visiem Libānas augstajiem ciedru kokiem un pār Basanas ozoliem,
14 un pār visiem augstajiem kalniem un pakalniem,
15 pār visiem augstajiem torņiem un pār visiem stiprajiem mūriem,
16 pār visiem Taršišas kuģiem un pār visām lieliskajām laivām.
17 Tad cilvēku lepnība tiks pazemota un vīru augstprātība lauzta, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā.
18 Bet elka dieviem būs beigas.
19 Cilvēki paslēpsies klints alās un zemes plaisumos aiz bailēm no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai iztrūcinātu zemi.
20 Tanī dienā cilvēki atmetīs savus sudraba un zelta elka dievus, ko viņi bija darinājuši pielūgsmei, aizmetīs tos projām žurkām un sikspārņiem
21 un paslēpsies klinšu aizās un klinšu alās bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai zemei iedvestu bijību.
22 Nepaļaujieties uz cilvēku, kam tikai dvaša nāsīs, jo par ko gan tas turams?

Rekolekcijas ar maizi un ūdeni


Pa vienam, vai kopā?

Daudzi Baznīcā mēģina darīt kaut ko pa vienam. No vienas puses, tas ir viegli - ne ar vienu nav jārēķinās, daru kā man pašam patīk, esmu centrā, viss notiek pēc mana prāta, u.t.t. Tomēr tas nav tas ceļš, kādu vēlējās Jēzus Kristus. Viņš jau pašos sāvas darbības sākumos pulcināja mācekļus, dibināja Kopienu - Baznīcu, iecēla atbildīgos - apustuļus, nākamo pāvestu un bīskapus, priesterus un diakonus. Tieši tādēļ mūsu, ikviena un visu kopā darbības auglīgums būs atkarīgs no spējas darboties kopā, komandā ar pāvestu, bīskapiem, prāvestiem, priesteriem diakoniem, konsekrētām personām un laju kristiešiem, kuri pulcējas kopienās un kustībās. Jo mēs būsim vienotāki, jo lielāku darbu Kristus caur mums spēs paveikt. Vēl arī ir ļoti svarīgi pārbaudīt (verificēt) vai tas darbs, ko gribu darīt vai daru Baznīcā ir no Svētā Gara vai nē? To var pateikt, tikai konsultējoties un esot kopībā ar visu Baznīcu. Lai Dievs mums visiem palīdz iet šo kopības ceļu.

Adorācijas kapela


Ko nozīmē "augšāmcelties no miroņiem"? (speciāli Vatikāna radio)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodienas evaņģēlija lasījumā mēs dzirdējām, kā Jēzus dodas kalnā kopā ar trim saviem uzticamākajiem mācekļiem, lai tiktu Dieva godības apskaidrots.

Lielākajā vairumā reliģiju kalns simbolizē vietu, kur debesis satiekas ar zemi. Līdz ar Kristus atnākšanu Vecās Derības vissvētākā vieta - Siona kalns pārstāj būt par „zemes centru”, jo Dievs vēlas lai Viņu pielūgtu ne tajā vai citā kalnā, bet gan Garā un patiesībā (Jņ 4, 20-24) Vecajā Derībā kalni bija praviešu dzīves liecinieki, un tie tika saukti pat par „mūžīgajām augstienēm”. Kādreiz kalni, izceļoties virs līdzenumiem bija par patvēruma vietu Latam, kad viņš bija briesmās. „Un notika, kad tie bija viņu izveduši ārā, kāds sacīja: "Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nepaliec visā šinī apgabalā stāvam, glābies kalnos, ka tu netiktu iznīcināts." (Rad 19,17). Tomēr šim taisnīgajam pareizi ir jāizprot kalna simbolika: skatoties uz kalna patvērumu, viņš savā būtībā patvērumu var gaidīt tikai no Jahves, kurš radījis debesis un zemi. Daži kalni, pat ja viņi kā visas citas radības paredzēti pilnīgām izmaiņām, ir ieguvuši senu un ilgstošu garīgu nozīmi, piemēram Dieva kalns Horebs Sinajā, Karmela kalns, Gerazima kalns, Sionas kalns, Golgātas kalns, u.t.t. Arī Jēzus savu sprediķi saka kalnā un evaņģēlijos mēs pazīstam Kalna svētības. Arī šodienas notikumi kalnā aicina mācekļus, arī mūs katru pacelties augstāk, virs ierastās ikdienas, līdzīgi kā svētās Mises liturģijā mēs dzirdam: „Uz augšu sirdis!”

Tomēr šajā kalnā mācekļi ierodas ar Vecās Derības ticību, ar saviem priekšstatiem par Dievu. Tā bija tāda ticība, kurai grūti bija saprast, ko nozīmē „augšāmcelties no miroņiem.” Nekas tāds līdz šim ne mācekļu, ne visas Izraēļa tautas dzīvē nebija noticis un arī pēc tam nekas tāds vairs nebūs. Tabora kalna notikumi atklāj Jēzus unikalitāti un dievišķību. Visā Jēzus dzīves laikā, Viņa „ikdienišķībā” un vienkāršībā šādi teofāniskie, jeb Dieva godības atklāšanās „zibšņi” notiek dažas reizes un pilnībā vēl nespēj atklāt Jēzu, kā Godības Kungu. Pilnīgā Jēzus atklāšanās notiks pie krusta Golgātas kalnā un augšāmceļoties. Jāņa evaņģēlija 12.nodaļas 16.pantā evaņģēlists komentē Jēzus ieiešanu Jeruzalemē ar šādiem vārdiem: „To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši.” Kad Jēzus saviem mācekļiem stāstīja par savu ceļu uz Jeruzalemi, par savām ciešanām un nāvi, apsutulis Pēteris vēlējās Jēzu atrunāt no šī ciešanu ceļa. Pēteris nesaprot un vēl nav izpratis patieso Jēzus misiju, tādēļ arī Jēzus viņu nosauc par sātanu un kategoriski noraida izkropļoto Mesijas tēlu, kāds tanī laikā valdīja gan Izraēļa tautā, gan mācekļu prātos.


Ko nozīmē: „Nevienam nestāstīt?” Kādēļ tāda noslēpumainība? Jēzus vēlas pasargāt savus sekotājus un visus pārējos cilvēkus no izkropļotiem, nepareiziem priekšstatiem par Mesiju un tā misiju. Tikai Lieldienu notikumu gaismā ir iespējams līdz galam saprast, ieticēt, izdzīvot Jēzu tādu, kāds Viņš ir patiesībā – mirušais un augšamcēlušais Kungs! Tādēļ arī mēs esam aicināti šajā gavēņa laikā attīrīt savu prātu un sirdi no visiem tiem uzslāņojumiem, piesārņojumiem, mītiem un priekšstatiem, kādi mums ir par Jēzu un Viņa Baznīcu. Būtu labi, ja mēs katrs individuāli, arī savās ģimenēs, draudzēs, kopienās regulāri lasītu Bībeli, katehismu, lūgtos un pārdomātu savā starpā, ko nozīmē „augšamcelties no miroņiem.” Svētīgu gavēņa laiku. 

Vai tiešām Norvēģijas katoļi krāpjas?

Nesen Latvijas plašsaziņas līdzekļos izlasīju rakstu, par Norvēģijas katoļu lielo krāpniecību (http://www.diena.lv/pasaule/norvegijas-katolu-baznica-tiek-tureta-aizdomas-par-miljoniem-lielu-valsts-lidzeklu-izkrapsanu-14089252). Sakarā ar to, ka pats bieži dodos uz Norvēģiju apkalpot katoļticīgos latviešus, kas dzīvo Norvēģijā, vēlos mazliet apgaismot situāciju.

Citāts: "Tiek uzskatīts, ka Oslo bīskapija, kas pārrauga Norvēģijas katoļu baznīcu arhīvus, draudžu sarakstus apzināti papildinājusi ar tūkstošiem fiktīvu locekļu vārdu, tādējādi panākot lielāku valsts finansējumu." Vispirms jāsaka, ka Norvēģijā, līdz pat nesenajam laikam bija valsts oficiālā Baznīca un visi valsts pilsoņi "automātiski" pēc dzimšanas kļuva luterāņi. Luterāņu Baznīca saņēma valsts dotācijas par katru Norvēģijas pilsoni. Pēdējos gados šāda kārtība ir mainīta, tomēr dotācijas sistēma palika iepriekšējā. Līdz nesenajam laikam Katoļu Baznīca Norvēģijā bija neliela, nenozīmīga minoritāte, kurai īpaši nepievērsa uzmanību. Pēdējos gados, pateicoties imigrācijai, īpaši poļu iebraucējiem Katoļu Baznīcas locekļu skaits ir pieckāršojies. Paši norvēģu izcelsmes katoļi ir šokā, jo nu gandrīz visās draudzēs kalpo priesteri no Polijas, Filipīnām, u.t.t. Līdz ar to, ir ļoti grūti uzskaitīt draudžu locekļus, jo piemēram poļu izcelsmes katoļi nokrista savus bērnus Norvēģijā, viņi tiek ierakstīti draudzes reģistrā, bet pēc tam šī ģimene, pastrādājusi dažus mēnešus aizbrauc atpakaļ uz Poliju, neko neziņojot draudzei Norvēģijā.

Citāts: "Šajā laikā Norvēģijas katoļu skaits saskaņā ar atskaitēm gandrīz dubultojies, izaugot no 67 000 2010.gadā līdz 140 000 pērn." Šie dati ir nepilnīgi, jo daudzi katoļi, tai skaitā arī no Latvijas nav oficiāli reģistrēti draudzēs, jo nemitīgi braukā no vienas valsts uz otru.

Noslēgumā varu teikt, ka šis raksts ir kārtējais tendeciozitātes piemērs, kā atspoguļot negatīvi Katoļu Baznīcu, sīkāk neizpētot situāciju un neiedziļinoties problēmas būtībā. Pašā Norvēģijā runā, ka šis gadījums ir arī, diemžēl, valsts "oficiālās Baznīcas" greizsirdības piemērs, jo šīs oficiālās Baznīcas ir tukšas un pat tiek pārdotas Katoļu Baznīcai, savukārt katoļu draudzes ir pārpildītas un svētajās Misēs poļu valodā cilvēki stāv ārā uz ielas. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, Katoļu Baznīca Norvēģijā aug, tiek atvērtas katoļu skolas un aicinu visus katoļticīgos no Latvijas uz dievkalpojumiem nākamnedēļ - piektdien, 6.martā Oslo plkst. 16.00, Tonsbergā sestdien un svētdien, 15,.00 Drammenē

Radio "Marija Latvija"

Daudzi jautā, kāds repertuārs skan jaunajā Radio Marija Latvija? Sīkāku informāciju var atrast mājaslapā www.radio-marija.lv

Played @Song Title
10:23:05Klints - Mans Jezus mans GlabejsCurrent Song
10:18:59Krustacels tavs krusts
10:15:51Krustacels Ja visi Tevi atstatu
10:04:00Kristians Feldmanis - Mates Terezes dzive 4
10:03:34RadioMarija1(1)
09:58:22Taizé - Misericordias Domini
09:53:46Karl Jenkins - 09 - Pie Jesu
09:52:45Rom 8 1
09:48:49Arvo Pärt - Credo
09:46:33John Rutter & The Cambridge Singers - John Rutter & The Cambridge Singers - John Rutter & The Cambridge Singers - UbiCaritas

Radio "Marija" ēterā grāmatas "Jēzus no Nācaretes" fragmenti


Kopībā ir spēks!

Vakar piedalījos ikmēneša garīdznieku sanāksmē Rīgā. Ar katru reizi aizvien spēcīgāk izjūtu vienotību gan garīdznieku savstarpējās attiecībās, gan ar bīskapu. Ja līdz šim bija vērojama tendence, katram darboties vienpersoniski un "savā sulā", tad šobrīd viss tiek virzīts uz to, ka esam viena "Komanda" - Baznīca. Tikai kopīgi darbojoties, sadarbojoties ir iespējams iegūt lielus augļus. Tādēļ esam aicināti vēl ciešāk būt kopībā ar pāvestu, savu bīskapu, prāvestu, kopienas un kustības vadītāju un darīt visu, lai neļautos sātana šķeltnieciskajam kārdinājumam. Jo...

Lai cik perfekta, ideāla, kristīga, katoliska, interesanta, aizraujoša, harismātiska, u.t.t. būtu mana vai tava ideja, bet ja tā nav kopībā ar visu Baznīcu, diecēzi, draudzi, kopienu tās lebums ir apšabāms. Vēl vairāk! Ja tā nonāk pat opozīcijā Baznīcai, draudzei, tā nav ne tikai laba, bet pat var kļūt ļoti ļauna un tādējādi sātans savu neģēlīgo darbi jau ir paveicis. Būsim uzmanīgi un vienoti Kungā!

Bībeles un Tradīcijas saikne

Bieži vien nekatoļi mums pārmet, ka mēs, katoļi, savu mācību it kā nebalstām uz Svētajiem Rakstiem. Tomēr, pat ja mūsu ticības saturu veido ne tikai Bībelē atrodamās patiesības, bet arī Tradīcijā uzglabātās, tad starp Rakstiem un Tradīciju nav pretrunas, bet pastāv cieša un vienota saikne. Tādēļ arī mēģināju norādīt dažus (nebūt ne visas) Bībeles tekstus par tēmām, kuras bieži vien izraisa dažādas domstarpības. Lūk, Bībeles rakstu vietas, kuras pamato dažas Baznīcas ticības patiesības:

1.      Bīskapiem ir pienākums rūpēties par pareizu Rakstu un Tradīcijas interpretāciju. Jāatgādina, ka Timotejs bija bīskaps, kuram sv. apustulis Pāvils rakstīja savas vēstules.

„Tu, Timotej, paglabā uzticēto mantu (grieķiski – paradeksen – depozīts, mantojums), novērsdamies no nesvētām valodām un pretrunām, kas ceļas no nepareizas tā dēvētās atziņas; daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības. Žēlastība lai ir ar jums.” (1 Tim 6,20-21)

„Tālab es arī ciešu visu šo, bet es nekaunos, jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka Viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu (depozīts) līdz viņai dienai. Turi to par veselīgu mācību paraugu, ko esi dzirdējis no manis ticībā un mīlestībā, kas Kristū Jēzū; glabā skaisto uzticēto mantu ar Svētā Gara palīdzību, kas mīt mūsos. „ (2 Tim 1,12-14)

2.      Dievišķais Atklāsmes mantojums. Bībele nesatur visas pestīšanai nepieciešamās patiesības. Ir daudzas lietas, ko teica Jēzus un tās nepalika pierakstītas. Tās satur Katoļu Baznīcā esošā apustuliskā Tradīcija, kas ir ciešā saiknē un vienotībā ar Svētajiem Rakstiem:

Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.” (Jņ 21,25)

„Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules.” (2 Tes 2,15)