Bībeles un Tradīcijas saikne

Bieži vien nekatoļi mums pārmet, ka mēs, katoļi, savu mācību it kā nebalstām uz Svētajiem Rakstiem. Tomēr, pat ja mūsu ticības saturu veido ne tikai Bībelē atrodamās patiesības, bet arī Tradīcijā uzglabātās, tad starp Rakstiem un Tradīciju nav pretrunas, bet pastāv cieša un vienota saikne. Tādēļ arī mēģināju norādīt dažus (nebūt ne visas) Bībeles tekstus par tēmām, kuras bieži vien izraisa dažādas domstarpības. Lūk, Bībeles rakstu vietas, kuras pamato dažas Baznīcas ticības patiesības:

1.      Bīskapiem ir pienākums rūpēties par pareizu Rakstu un Tradīcijas interpretāciju. Jāatgādina, ka Timotejs bija bīskaps, kuram sv. apustulis Pāvils rakstīja savas vēstules.

„Tu, Timotej, paglabā uzticēto mantu (grieķiski – paradeksen – depozīts, mantojums), novērsdamies no nesvētām valodām un pretrunām, kas ceļas no nepareizas tā dēvētās atziņas; daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības. Žēlastība lai ir ar jums.” (1 Tim 6,20-21)

„Tālab es arī ciešu visu šo, bet es nekaunos, jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka Viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu (depozīts) līdz viņai dienai. Turi to par veselīgu mācību paraugu, ko esi dzirdējis no manis ticībā un mīlestībā, kas Kristū Jēzū; glabā skaisto uzticēto mantu ar Svētā Gara palīdzību, kas mīt mūsos. „ (2 Tim 1,12-14)

2.      Dievišķais Atklāsmes mantojums. Bībele nesatur visas pestīšanai nepieciešamās patiesības. Ir daudzas lietas, ko teica Jēzus un tās nepalika pierakstītas. Tās satur Katoļu Baznīcā esošā apustuliskā Tradīcija, kas ir ciešā saiknē un vienotībā ar Svētajiem Rakstiem:

„Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.” (Jņ 21,25)

„Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules.” (2 Tes 2,15)

3.      Jaunavas Marijas godināšana. Ir vairāki aspekti, kādēļ mēs, katoļi izrādām tik lielu cieņu Vissvētākajai Jaunavai Marijai:

a)      Bezvainīgā Ieņemšana. Kad eņģelis Gabriēls sveicina Mariju, viņš saka: „ "Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!"  (Lk 1,28) Grieķu tekstā un arī jaunajā tulkojumā tiek lietots grieķu vārds keharitomene, kas nozīmē – žēlastības pilna. Eņģelis Gabriēls sastop Mariju pilnīgā bezgrēka stāvoklī, kādā Viņa atradās jau no savas ieņemšanas brīža. Dievs iejaucās dabiskajā lietu kārtībā un Marijā izdarīja to darbu, ko mēs katrs saņemam kristības brīdī – tiekam atbrīvoti no iedzimtā un padarītā grēka. Kristus nevarēja nākt miesās, kuras būtu skāris grēka traips. Tādēļ Jaunava Marija paliek mūžam Jaunava un Bezvainīgi Ieņemtā un Vissvētākā no svētajiem. Bet Viņas godināšana nekādā ziņā neaizēno Kristus godu, tieši otrādi – to izceļ. Izceļot Marijas svētumu, mēs norādām uz Jēzus Kristus absolūto svētumu un dievišķību.

b)      „ ...redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, ...” (Lk 1,48)

c)      „Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu (Jēzu) sacīja: "Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis."” (Lk 11,27)

d)     „Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags.” (Atkl gr. 12,1)

4.      Pāvests, kā Kristus iecelts apustuļu kolēģijas Galva un Katoliskās Baznīcas vadītājs:

„Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi (grieķu valodā šeit tiek lietots vārds eklesia, nevis parohia, līdz ar to, šeit ir jālieto vārds Baznīca, kas arī jaunajā tulkojumā tiek darīts), un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.  Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." (Mt 16,18-19)

„Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?" Tas Viņam saka: "Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš saka tam: "Gani Manus jērus!" Vēl otru reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?" Tas Viņam saka: "Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!" Viņš saka tam: "Gani Manas avis!"  Trešo reizi Viņš tam saka: "Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?" Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? - un sacīja Viņam: "Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu." Jēzus saka: "Gani Manas avis!” (Jņ 21,15-17)

5.      Celibāts – dzīvesveids, kādā garīdznieki un klosterļaudis dzīvo bez laulības un pilnīgā šķīstībā, veltot savudzīvi Dievam:

„Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot." (Mt 19,12)

„Un, kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.” (Mt 19,29)

„Tāpat neprecētā un jaunava rūpējas par Tā Kunga lietām, lai būtu svēta miesā un garā; bet precētā rūpējas par pasaules lietām, lai patiktu vīram.” (1 Kor 7, 34)

6.      Šķīstītava – dvēseles stāvoklis, kurā tā tiek attīrīta, lai varētu ieiet debesīs:

„Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu;  ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni.”(1 Kor 3,14-15)

„Lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.” (1 Pēt 1,7)

7.      Bērnu kristība:

„Bet, kad viņa un viņas nams (Ir 2.gs liecības, ka tika kristīta visa dzimta – gan pieaugušie, gan bērni) bija kristīti, viņa lūdza, sacīdama: "Ja jums šķiet, ka es ticu Tam Kungam, tad nāciet manā namā un palieciet tur!"”(Apd 16,15)

„Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie.”(Apd 16,33)

„Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, ticēja Tam Kungam ar visu savu namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti.” (Apd 18,8)

„Es gan kristīju arī Stefanas namu, bet neatceros, vai vēl kādu citu būtu kristījis.”  (1 Kor 1,16)

8.      Grēksūdzes saņemšana caur garīdznieku, kā starpnieku:

„Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu (apustulis Pāvils to domā, tieši apustuļiem un viņu pēctečiem)” (2 Kor 5,18)

„Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." (Mt 16,19)

„Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.” (Mt 18,18)

9.      Nāvīgs un ikdienišķs grēks:

„Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un Viņš tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz.  Katra netaisnība ir grēks, bet ir grēks, kas nav nāves grēks.” (1 Jņ 5,16-17)