Svētceļojumi uz Aglonu (praktiskās norādes) (papildināts)

Sveiks svētceļniek!

Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu un noteikti tu arī esi jau domājis doties šajā ceļā. Bet varbūt tā ir tava pirmā reize, tādēļ vēlos mazliet pastāstīt un padalīties par savu svētceļojuma organizātora un dalībnieka pieredzi.
Tas, ka Tu vēlies iet šajā ceļā nav nejaušība – Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl un vēlas satikties ar Tevi šajā ceļā. Tādēļ esi ar atvērtu sirdi, dzirdīgām ausīm un priecīgu prātu lai spētu saklausīt to, ko Viņš vēlas Tev teikt.
Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.

Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā, Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet ar kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.
Tomēr no Liepājas. Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī stingri noteikta kārtība, kura ir jārespektē.

Kādi parasti ir svētcēļojuma noteikumi?

Piektdienas gaļas gavēņa jēga!

Jautājums: "Kāda jēga piektdienās neēst gāļu, ja tās vietā es varu izvēlēties dārgus zivju ēdienus? Vai tā nav kāda liekulība un sena viduslaiku palieka?"

Atbilde: Jau no kristietības pirmsākumiem piektdiena bija gandarīšanas un atteikšanās diena, pieminot Jēzus Kristus nāvi uz krusta. Gadsimtu gaitā gandarīšanas un gavēšanas prakses ir bijušas dažādas un pēdējos gadu desmitos Baznīca ir ļoti nākusi pretī cilvēkiem, mīkstinot stingrās gavēņu prakses Baznīcā. Šobrīd Rīgas Metropolijas teritorijā visiem katoļticīgajiem ir saistoša atturība no gaļas ēdieniem piektdienās, izņemot lielo svētku svinības un dienas, kurās Latvijas bīskapu konference šo atturību ir atcēlusi. Tāpat arī vietējās draudzes prāvests var dispensēt, jeb atbrīvot katoļticīgo no šī pienākuma savas draudzes teritorijā, ja tam ir svarīgs iemesls. Šī disciplīna vispirms palīdz mums savaldīt savu nesātību un būt uzticīgiem Baznīcas disciplīnai. Tā norāda mūsu paklausību Baznīcai un vēlmi atteikties no kādiem labumiem Dieva goda dēļ. Bet jau no pirmajiem gadsimtiem bija svarīgs vēl kāds aspekts, par kuru mūsdienās nepelnīti tiek piemirsts. Atsakoties no gaļas vai citiem ēdieniem piektdienās mēs ietaupām naudas līdzekļus, kurus būtu vērts iekrāt un pie izdevības noziedot tiem cilvēkiem kuri atrodas trūkumā. Daudzās draudzēs Latvijā ir pieejamas speciālas lādes, kurās var ielikt ēdienu trūkumcietējiem. Varam izmantot šo iespēju un par šo ietaupīto naudu nopirkt ēdienu nabagiem. Ir arī "Caritas Latvija" un citas organizācijas, kas kalpo nabagiem, kurām mēs varam palīdzēt. Būsim priecīgi gavētāji un kalposim nabagiem!

Sākas svētceļojumu laiks

Jaunumi bloga lasītājiem!

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie lasītāji! Sūtu jums sirsnīgus sveicienus no Valmieras pilsētas un draudzes. Nu jau varu teikt, ka esmu iekārtojies savā jaunajā kalpošanas vietā un pamazām turpinu strādāt pie savas doktora disertācijas. Vēlos jūs aicināt lūgties gan par mani, gan par kalpojumu, ko veikšu Valmierā un apkārtnē. Man jāatvainojas par to, ka vasaras periodā nav daudz rakstu manā blogā, tomēr vasara paliek vasara. Jūlijs ir laiks, kad baudīt dabas skaistumu un nedaudz atpūsties. Un atpūsties arī no datora ekrāna, pie kura mēs pavadām daudz laika un varbūt dažreiz arī par daudz. Atradīsim iespēju atpūtai un arī savā veidā meditācijai par Dieva radītās dabas skaistumu.

Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu. Aicinu ikvienu, kurš spēj un kuram atļauj veselība un laiks, izmantot šo vienreizējo iespēju un doties ceļā. Šos svētceļojumus mums Dievs ir dāvājis kā dāvanu un uzskatu, ka tie ir viens no spēcīgākiem garīgās dzīves kopšanas un evaņģelizācijas līdzekļiem mūsdienu Latvijā. Portālā www.katolis.lv vienkopus ir atrodas visu svētceļojumu grupu piedāvājums, kurā varam izvēlēties sev atbilstošāko grupu. Vēlos tikai atgādināt, ka svētceļojums nav izklaide vai pārgājiens, bet gan nopietnas rekolekcijas, kuru laikā Dievs runā uz mums un mēs ar Dievu. Es pats svētceļojumā došos ar Valmieras katoļu draudzes grupu un no Valmieras iziesim 30.jūlijā. Uz tikšanos Aglonā!

Baznīcas liturģiskās mūzikas formācijas dienas Ludzā

Šī gada 21.-23.augustā Ludzā notiks liturģiskās mūzikas formācijas dienas “Liturģiskā mūzika. Dieva godam un ticīgo svētdarīšanai”. Šo dienu laikā paredzētas gan praktiskās nodarbības, gan meistarklases dziedāšanā un gregoriskajā korālī, kā arī lekcijas par dažādām tēmām - Mūzika un dziedāšana Vatikāna II koncila dokumentos, Mūzikas un liturģijas nedalāmība, Repertuāra izvēles kritēriji, Liturģiskā mūzika – lūgšana, Baznīcas mūziķis – kristietis. Tāpat šajās dienās ar dziedāšanu būsim līdzdalīgi Stundu liturģijā un Svētajā Misē.

Aicināti ir visi interesenti, it sevišķi draudžu mūziķi. Dalības maksa, lai segtu gulēšanas, ēšanas un materiālu sagatavošanas izmaksas, ir 20 EUR.

Informācija un pieteikšanās : iubilemusdeo@gmail.com vai +371 26334936
Pieteikšanās līdz 16.augustam, dalībnieku skaits ierobežots

Dievs mēs Tevi slavējam! - poļu valodā

Sprediķis 5.jūlijā (speciāli "Vatikāna radio")

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 6, 1-6)

Jēzus atnāca uz savu dzimto pilsētu, un Viņa mācekļi sekoja Viņam. Kad pienāca sabats, Viņš sinagogā sāka mācīt.
Bet daudzi klausītāji brīnījās, sacīdami: “No kurienes tas Viņam? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un tādi brīnumi, kas notiek caur Viņa rokām? Vai tad Viņš nav galdnieks, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Un vai tad Viņa māsas nav šeit ar mums?” Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus viņiem sacīja: “Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu tēviju, savus radus un savu namu.” Un Viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu. Tikai nedaudziem slimniekiem uzlicis rokas, Viņš tos izdziedināja. Un Viņš brīnījās par viņu neticību.
Pēc tam Viņš aizgāja uz apkārtējiem ciemiem un mācīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītaji! Jēzus atkal ir ieradies savā dzimtajā pilsētā Nāceretē. Kāds kontrasts ar 5.nodaļas noslēgumu, kur Jēzus atbrīvoja kādu apsēstu cilvēku, kā izdziedināja Jaira meitiņu un dziedināja sievieti, kura pieskārās Viņa drēbju vīlei.
Nācaretes iedzīvotāji jau gadu bija dzirdējuši dažādas runas par Jēzu. Kāds varbūt pats bija dzirdējis un redzējis Viņa darbību. Pirms gada, savas publiskās darbības sākumā Jēzus ierodās Kafarnaumas sinagogā un svinīgi pasludināja: „Kunga Gars ir pār Mani, Viņš mani ir svaidījis sludināt nabagiem prieka vēsti.” Savukārt, tagad Jēzus dzimtās Nacaretes iedzīvotāji jautā: „No kurienes Viņam tas viss? Kādā autoritātē viņš to visu dara?” Mateja evaņģēlija 7. nodaļā ir uzsvērts, ka „ jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji. „ (Mt 7,29) Arī Mateja evaņģēlija 12. nodaļā norādīts, ka „šeit ir vairāk nekā Salamons.” (Mt 12,42) Marka evaņģēlija 3.nodaļā mēs lasām, kā Jēzus tuvinieki mēģina Jēzu atrunāt no Viņa mesiāniskās misijas: „Viņa piederīgie ... izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: "Viņš ir bez prāta."” (Mk 3,21)

Cik vēl ilgi mēs klusēsim?

Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti! (Rom 10, 13-15)

Šorīt izlasīju šo apustuļa Pāvila Vēstules Romiešiem fragmentu. Un sapratu, cik svarīga ir ikviena ticīgā garīgā, intelektuālā, kerigmātiskā un harismātiski - evaņģelizējošā formācija. Par to jau runā svētais Pāvils. Dzirdēt, ticēt, piesaukt, sludināt, sūtīt.

Vispirms ir nepieciešams laiks klusajai lūgšanai - meditācijai, kontemplācijai, sarunai ar Dievu, lai dzirdētu. Ja neatvēlēsim noteiktu, konkrētu laiku ikdienā sarunai ar Dievu, būsim kā tukšas bundžiņas, kas skaisti izskatās, bet iekšienē ir totāls tukšums. Dzirdēt. Sadzirdēt Dievu. Sadzirdēt to, ko Viņš mums vēlas pateikt.

Ticēt. Ticība dzimst no klausīšanās, bet to ir jābaro, Ikdienas Dieva Vārda lasīšana, lūgšana, regulāra sakramentālā dzīve - grēksūdzes, svētās Mises apmeklēšana, lūgšanu grupas, mājas kopienas, dalīšanās savā ticībā ar otru. Intelektuālā formācija, padziļinot savas zināšanas par to, kam ticu.

Kad ticam, vēlamies slavēt Dievu. Pateikties Dievam un kalpot Viņam, neko neprasot pretī. Darboties Baznīcā, nevis lai apmierinātu savas ambīcijas, būtu populārs un slavens, negaidīt no Baznīcas peļņu un atzinību. Darboties Dieva un Baznīčas labā nesavtīgi. Piesaukt Kunga Vārdu!

Kad esam piepildījušies ar Dieva Vārdu, nevaram to paturēt sevī. Ir svarīgi liecināt par Dievu jebkādā veidā. Evaņģelizācija nav kaut kāds mūsu kristīgās dzīves pielikums, evaņģelizācijai nevajag speciālas zināšanas vai atļauju no Baznīcas. Evaņģelizācija pieder pie Baznīcas pamatbūtības un katrs no mums, jau saņemot kristības un iestiprināšanas sakramentu jau esam sūtīti un aicināti evaņģelizēt - sludināt Dieva Vārdu.

Ikviens no mums, lūdzoties un komunikācijā ar garīgo vadību var jautāt Kungam: "Varbūt es varu vēl vairāk piederēt Tev? Varbūt tieši mani, Tu vēlies sūtīt misijā, savā druvā?" Ja jūtam, ka Dievs mūs aicina kam vairāk, tad droši, nebaidoties varam doties uz Rīgas Garīgo Semināru vai kādu klostera kopienu vai kustību. Tas ir tā vērts.