Gatavojoties Lieldienām! 10.03
Pārdomām: Jēzus sarunājas ar jūdiem. Jēzus atgādina viņiem par Jāņa Kristītāja dedzīgumu. Vai es neesmu pazaudējis savu sākotnējo dedzīgumu, sekot Jēzum? Varu atcerēties savu sākotnējo mīlestību, kura varbūt šobrīd ir mazliet pagaisusi. Vai atceros tos cilvēkus, kuri man liecināja par Jēzu? Vai esmu brīvs no maniem garīgajiem "skolotājiem" un "vadītājiem"? Vai neglorificēju viņus un vai neesmu viņiem pārāk pieķēries? Vai meklēju atbildes savā dzīvē Rakstos, Bībelē? Vai Dieva Vārds manā dzīvē ieņem pirmo vietu?
Gatavojoties Lieldienām! 9.03
Pārdomām: "Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos", saka Jēzus. Jēzus nemitīgi uzlūko Tēvu un Tēvs nemitīgi uzlūko Dēlu un no Viņu mīlestības pārpilnības izplūst Svētais Gars. Vai savās lūgšanās pārdomāju Dieva Trīsvienības noslēpumu? Vai meklēju dziļākas attiecības ar Trīsvienīgo Dievu? Jēzus vēlas, lai mūsu attiecības ar Dievu, kā ar Tēvu padziļinās. Atvērsim mūsu sirdis dziļākai vienotībai ar Dievu Tēvu un Dēlu un Svēto Garu!
Gatavojoties Lieldienām! 8.03
Pārdomām: Jēzus mani aizved pie Avju dīķa, kur guļ daudz slimnieku. Vai atceros situāciju, kad pats biju slims? Varbūt tieši tagad slimoju un esmu nespēcīgs. Jēzus grib būt kopā ar mani. Varbūt ir kāds pazīstamais vai tuvinieks, kurš ir ļoti slims? Vai esmu viņu apmeklējis un kalpojis viņam? Varu Jēzum pastāstīt par šīm situācijām. Jēzus aizskar arī manas dzīves paralīzi, garīgo "stīvumu". "Vai vēlies tapt dziedināts?" "Ej, un negrēko vairs!"
Svētās Mises Norvēģijā - Oslo, Tonsbergā un Drammenē 10,11,12 un 13.martā
Svētās mises Norvēģijā 10,11,12 un 13.martā
Ceturtdien un piektdien, 10 un 11.martā Tonsbergā.
Sīkāka info: Valērija 957 36 395. Svētās Mises 10 un 11.martā vakarpusē.
Sestdien 12.martā St.Laurentius kirke, Cappelens gate 1, Drammen
kontakti: Jānis 457 92 606. Plkst. 15.00
Svētdien 13.martā Oslo. Plānojam ap 10.00 Harvalds kirke Toyen
Dievkalpojumu laiki vēl tiks precizēti.
Vadīs priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs.
Pēc sv.misēm kopābūšana un mīlestības sarunas pie kafijas tases.
Kartē:
View Mine lagrede steder in a larger map
Pirms un pēc dievkalpojumiem baznīcā būs iespējams pieiet pie grēksūdzes un kopīga rožukroņa lūgšana. Pēc dievkalpojuma kopīga pasēdēšana un pārrunas.
Sīkāka informācija pa epastu priesteris.ilmars@gmail.com
Gatavojoties Lieldienām! 7.03
Pārdomām: Jēzus vēlas būt klātesošs manā ikdienā. Viņa "dzimtā Galileja" ir mana ikdiena. Galilejieši pieņēma Jēzu, jo bija redzējuši Viņa paveiktos brīnumus. Kas mani piesaista pie Jēzus Personas? Kāda ir mana motivācija sekot Jēzum? Vai dzīves grūtajās situācijās meklēju Jēzus palīdzību, vai varbūt esmu novērsies no Viņa? Bērna tēvs ieticēja un paļāvās uz Jēzus dziedinošo spēku. Kā ir ar manu ticību?
Gatavojoties Lieldienām! 6.03 (speciāli Vatikāna radio)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 15, 1-3.11-32)
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 15, 1-3.11-32)
Bet muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai Viņu dzirdētu.
2. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.
3. Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:
Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.
13. Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.
14. Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.
15. Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.
16. Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.
17. Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!
18. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.
19. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!
20. Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.
21. Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22. Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,
23. Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,
24. Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.
25. Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.
26. Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.
27. Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.
28. Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.
29. Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;
30. Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.
31. Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;
32. Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.
2. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.
3. Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:
Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.
13. Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.
14. Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.
15. Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.
16. Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.
17. Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!
18. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.
19. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!
20. Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.
21. Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22. Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,
23. Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,
24. Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.
25. Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.
26. Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.
27. Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.
28. Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.
29. Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;
30. Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.
31. Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;
32. Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna Radio
klausītāji!
Tikko visā pasaulē noslēdzās
pāvesta Franciska rosinātā 24 stundu lūgšanu diennakts, kurā īpašā veidā
ikviens tika aicināts no jauna atklāt
Žēlsirdīgā Dieva attēlu, īpaši Izlīgšanas, jeb grēksūdzes sakramentā. Es pats
šo svētīgo laiku pavadīju Latvijas garīgajā sirdī – Aglonā, kur kopā ar
jauniešiem, kas kalpo slimniekiem dažādās Latvijas slimnīcās, pārdomājām par
to, kā izprast, pieņemt ciešanas un kā palīdzēt tiem, kuri cieš netaisnīgi. Diemžēl
daudziem cilvēkiem, īpaši tiem kuri cieš, ir grūti pieņemt Dievu, kurš mīl un
kurš ir žēlsirdīgs. Šiem cilvēkiem, balstoties uz viņu dzīves notikumiem,
šķiet, ka Dievs viņiem nav palīdzējis un ir novērsies no tiem. Tieši tādēļ
Jēzus Lūkas evaņģēlijā atklāj patieso Dieva attēlu, kurš īstenībā ir viņš pats.
Dzirdētā līdzība no Lūkas
evaņģēlija ir viena no vissvarīgākajām un populārākajām Jēzus teiktajām
līdzībām, kas kristīgajā vidē ir daudzreiz skaidrota un komentēta. Kā uzsvēra
pāvests Benedikts XVI 2010.gada 16.martā, pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”, tad
pēc šīs Jēzus izteiktās līdzības, Dieva Tēva attēls uz visiem laikiem pasaulei
ir atklājies kā Žēlsirdīgā Tēva attēls. Neviens vairs nevar teikt, ka es nezinu
kāds ir Dievs. Dievs sevi ir atklājis Jēzū Kristū, kurš ar savu dzīvi, nāvi un
augšāmcelšanos ir īstenojis Tēva misiju – steigties pie sava pazudušā Dēla, lai
viņu glābtu.
Noteikti esam dzirdējuši daudz
un dažādus komentārus šai līdzībai, tomēr mani visvairāk uzrunā tieši šajā
līdzībā atklātā Tēva attieksme. Ja Tēvam būtu nepareizi izprasta mīlestība, kā
vēlme izdabāt dēlam, kurš ir iegrimis grēkos, problēmās, vai varbūt atkarībās,
viņš pats steigtos pie dēla un piedāvātu viņam savu palīdzību. Tad tā būtu
līdzatkarības pazīme, kas vēl vairāk veicinātu pazudušā dēla grimšanu un
pazušanu. Tomēr Tēvs pacietīgi gaida. Varbūt viņa sirds asiņo, varbūt tas
sagādā viņam neizsakāmas ciešanas. Tomēr tēvs mīl bet gaida. Mīl, bet neizdabā.
Arī tā ir Tēva želsirdība, kad viņš gaida dēla atgriešanos. Jo ja tēvs pirmais
skrietu pie sava dēla, tā būtu izdabāšana grēkam un ļaunumam. Bet Dievs ir gan
žēlsirdīģs, gan arī taisnīgs un dažreiz mūsu dzīvēs pedagoģiski pieļauj
situācijas, kurās mēs piedzīvojam ļaunumu, ciešanas un beigu beigās nāvi.
Pāvests Francisks, 2.marta audiencē, runājot par Dieva žēlsirdību, atsaucās uz
ģimenes tēvu, kurš mīl savu bērnus, viņiem palīdz, rūpējas un piedod viņiem.
Turklāt, tēvs savus bērnus arī pamāca un norāda uz viņu kļūdām, tādā veidā
palīdzot tiem augt labajā.”
Tikai tad, kad ceļamies no
saviem grēka dubļiem un steidzamies pie piedodošā un žēlsirdības pilnā tēva,
varam saņemt dziedināšanu un atbrīvošanu. Tikai mums ir jāsper šis solis, jo
Dievs savu soli jau ir spēris uz krusta un augšāmceļoties. Tagad ir mūsu kārta,
tagad ir mūsu žēlastības laiks. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs, tā ir mūsu
izvēle un nepieciešamība. Darīsim to!
Gatavojoties Lieldienām! 5.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 18, 9-14)
Tajā laikā dažiem, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem un nievāja citus, Jēzus pastāstīja šo līdzību: “Divi cilvēki iegāja svētnīcā lūgties. Viens bija farizejs, bet otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un pie sevis lūdzās tā: “Dievs, es Tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, krāpnieki, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divas reizes nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.” Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās ne acis pacelt uz debesīm, bet sita sev krūtīs, sacīdams: “Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam!”
Es jums saku: viņš aizgāja uz mājām attaisnots, bet otrs ne, jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 18, 9-14)
Tajā laikā dažiem, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem un nievāja citus, Jēzus pastāstīja šo līdzību: “Divi cilvēki iegāja svētnīcā lūgties. Viens bija farizejs, bet otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un pie sevis lūdzās tā: “Dievs, es Tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, krāpnieki, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divas reizes nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.” Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās ne acis pacelt uz debesīm, bet sita sev krūtīs, sacīdams: “Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam!”
Es jums saku: viņš aizgāja uz mājām attaisnots, bet otrs ne, jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Vai bieži jūtos tā, it kā būtu vispareizākais cilvēks? Man taču patīk citus pamācīt un būt gudrākam par citiem? Bet vai es redzu pats savus grēkus? Farizejs tikai tēlo, ka sarunājas ar Dievu. Īstenībā viņš sarunājās tikai pats ar sevi. Cik daudzi no mums vēlamies no Dieva un Baznīcas tikai savu labumu. Lepnība neļauj mums pazemīgi saskatīt realitāti sev apkārt un realitāti par mums pašiem. Savukārt mutinieks reāli apzinās savu situāciju, stāvokli. Viņš redz savu grēcīgumu un tāds arī dodas Dieva priekšā. Viņš nemēģina attaisnoties Dieva priekšā. Viņš atdod sevi Dievam. Vai es vairāk esmu farizejs vai muitnieks? Varbūt abi divi?
Gatavojoties Lieldienām! 4.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 28b-34)
Tajā laikā pie Jēzus piegāja viens no Rakstu zinātājiem un Viņam jautāja: “Kurš bauslis ir pirmais no visiem baušļiem?” Jēzus atbildēja: “Pirmais ir: “Klausies, Izraēl, – Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs. Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta un no visa sava spēka!”
Otrais ir šis: “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu!” Nav cita baušļa, kas būtu lielāks par šiem.”
Un Rakstu zinātājs Viņam sacīja: “Labi, Mācītāj, Tu pareizi sacīji, ka “viens ir Kungs un cita nav, izņemot Viņu,” un ka “Viņu mīlēt no visas sirds, no visa prāta un no visa spēka un tuvāko mīlēt kā sevi pašu” ir vairāk vērts nekā visi dedzināmie un citi upuri.”
Jēzus, redzēdams, ka viņš gudri atbild, tam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās Viņam ko jautāt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 28b-34)
Tajā laikā pie Jēzus piegāja viens no Rakstu zinātājiem un Viņam jautāja: “Kurš bauslis ir pirmais no visiem baušļiem?” Jēzus atbildēja: “Pirmais ir: “Klausies, Izraēl, – Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs. Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta un no visa sava spēka!”
Otrais ir šis: “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu!” Nav cita baušļa, kas būtu lielāks par šiem.”
Un Rakstu zinātājs Viņam sacīja: “Labi, Mācītāj, Tu pareizi sacīji, ka “viens ir Kungs un cita nav, izņemot Viņu,” un ka “Viņu mīlēt no visas sirds, no visa prāta un no visa spēka un tuvāko mīlēt kā sevi pašu” ir vairāk vērts nekā visi dedzināmie un citi upuri.”
Jēzus, redzēdams, ka viņš gudri atbild, tam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās Viņam ko jautāt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Kas ir manas dzīves lielākā vērtība? "Klausies..." Vai man pietiek laika ikdienā klausīties Dievā un savos līdzcilvēkos? Vai man ir laiks klusumam kopā ar Dievu, lai ieklausītos arī sevī pašā? Vai esmu pārliecināts, ka Dievs manī ļoti uzmanīgi klausās un arī ikdienā runā uz mani? Vai es dzirdu Dieva balsi? Mīlestība sākas tad, kad es sāku klausīties. Tas kurš klausās, ieklausās, tas arī mīl. Atrodi laiku klusumam, lai klausītoes Dievā un atrodi laiku priekš kāda cita cilvēka, lai uzklausītu viņu.
Radio Marija meklē brīvprātīgos!
Dārgais draugs!
Katru no mums Dievs ir apdāvinājis ar talantiem, un ir lieliski, ja mēs varam izmantot šos talantus, lai kalpojumā dalītos ar līdzcilvēkiem Viņa mīlestībā. Radio Marija tiek aicināts ikviens strādāt gribošais. Tieši Tu vari palīdzēt, un kopā mēs noteikti atradīsim piemērotāko veidu Tev un Tavām iespējām. Vai tā būs asistēšana mobilo studiju tehnikas sagatavošanā, Sv. Mises translācijā, vai informatīvo materiālu izdalīšanā, telpu uzkopšanā, vai dežūra radio ēterā, vai arī piedalīties ziedojumu vākšanas komandā. Ikvienam ir iespēja, un ikviens tiek aicināts kļūt par daļu no radio. Veidosim mūsu Radio Marija Latvija kopā!
Pieteikties vari rakstot uz Radio Marija Latvija e-pastu: info@rml.lv ar norādi “brīvprātīgais”, vai zvanot 67 969 128 / 25 458 664 (koordinators).
Katru no mums Dievs ir apdāvinājis ar talantiem, un ir lieliski, ja mēs varam izmantot šos talantus, lai kalpojumā dalītos ar līdzcilvēkiem Viņa mīlestībā. Radio Marija tiek aicināts ikviens strādāt gribošais. Tieši Tu vari palīdzēt, un kopā mēs noteikti atradīsim piemērotāko veidu Tev un Tavām iespējām. Vai tā būs asistēšana mobilo studiju tehnikas sagatavošanā, Sv. Mises translācijā, vai informatīvo materiālu izdalīšanā, telpu uzkopšanā, vai dežūra radio ēterā, vai arī piedalīties ziedojumu vākšanas komandā. Ikvienam ir iespēja, un ikviens tiek aicināts kļūt par daļu no radio. Veidosim mūsu Radio Marija Latvija kopā!
Pieteikties vari rakstot uz Radio Marija Latvija e-pastu: info@rml.lv ar norādi “brīvprātīgais”, vai zvanot 67 969 128 / 25 458 664 (koordinators).
Gatavojoties Lieldienām! 3.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 11, 14-23)
Tajā laikā Jēzus izdzina ļauno garu, kas bija mēms. Un notika, ka, tiklīdz ļaunais gars bija izgājis, mēmais sāka runāt. Un ļaudis brīnījās. Tomēr daži no viņiem sacīja: “Viņš ļaunos garus izdzen ar Belcebula, ļauno garu valdnieka, spēku.” Un citi kārdinādami prasīja no Viņa zīmi no debesīm.
Bet Jēzus, zinādams viņu domas, sacīja tiem: “Ikviena valsts, kas sevī ir sašķēlusies, aiziet bojā, un nams uz nama sagrūst. Tātad, ja arī sātans ir sevī sašķēlies, kā tad spēs pastāvēt viņa valsts?
Jūs taču sakāt, ka ļaunos garus Es izdzenu ar Belcebula spēku. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Belcebula spēku, ar kā spēku tad tos izdzen jūsu dēli? Tādēļ viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad patiesi pie jums ir atnākusi Dieva valstība.
Ja stiprais apbruņojies sargā savu namu, tad viņa īpašums ir drošībā. Bet, ja atnācis par viņu stiprāks to uzvarēs, tas paņems visus viņa ieročus, uz kuriem viņš bija paļāvies, un izdalīs viņa laupījumu. Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un, kas ar mani nevāc kopā, tas izbārsta.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 11, 14-23)
Tajā laikā Jēzus izdzina ļauno garu, kas bija mēms. Un notika, ka, tiklīdz ļaunais gars bija izgājis, mēmais sāka runāt. Un ļaudis brīnījās. Tomēr daži no viņiem sacīja: “Viņš ļaunos garus izdzen ar Belcebula, ļauno garu valdnieka, spēku.” Un citi kārdinādami prasīja no Viņa zīmi no debesīm.
Bet Jēzus, zinādams viņu domas, sacīja tiem: “Ikviena valsts, kas sevī ir sašķēlusies, aiziet bojā, un nams uz nama sagrūst. Tātad, ja arī sātans ir sevī sašķēlies, kā tad spēs pastāvēt viņa valsts?
Jūs taču sakāt, ka ļaunos garus Es izdzenu ar Belcebula spēku. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Belcebula spēku, ar kā spēku tad tos izdzen jūsu dēli? Tādēļ viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad patiesi pie jums ir atnākusi Dieva valstība.
Ja stiprais apbruņojies sargā savu namu, tad viņa īpašums ir drošībā. Bet, ja atnācis par viņu stiprāks to uzvarēs, tas paņems visus viņa ieročus, uz kuriem viņš bija paļāvies, un izdalīs viņa laupījumu. Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un, kas ar mani nevāc kopā, tas izbārsta.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Jau ar kristības brīdi esmu kopā ar Jēzu. Dzīvoju Viņa spēkā. Ja esmu Viņā, tad ļaunajam vairs nav varas pār mani. Vai es tam ticu? Dieva Vārds un svētie sakramenti ir tie līdzekļi, caur kuriem varu palikt Jēzū un būt drošībā. Jēzus aicina mūs ikvienu palikt pazimīgā modrībā un nomodā par savu dvēseli. Jēzus ir radikāls. Vai nu tu esi ar mani, vai pret mani. Vidusceļa nav!
Gatavojoties Lieldienām! 2.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 17-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Nedomājiet, ka esmu nācis atcelt Likumu vai praviešus; neesmu nācis atcelt, bet gan piepildīt.
Patiesi, Es jums saku: kamēr neizzudīs debess un zeme, no Likuma nezudīs neviens burts, nedz rakstu zīme, iekams viss nebūs noticis.
Tādēļ, ja kāds atmetīs kaut vienu vismazāko bausli un tā mācīs ļaudis, tas Debesu valstībā tiks dēvēts par vismazāko, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks atzīts par lielu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Visi vārdi, visi pasaules likumi piepildās Jēzū Kristū. Cik reiz lasu Dieva Vārdu, tas mani uzrunā personiski. Kāda vieta ir Dieva Vārdam, Viņa mīlestības Likumam manā dzīvē? Jēzus saka, ka ikviens vārds, ko Dievs ir teicis, piepildīsies. Dievs ir uzticīgs saviem solījumiem. Vai es esmu uzticīgs savējiem solījumiem? Vai turu doto vārdu?
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 17-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Nedomājiet, ka esmu nācis atcelt Likumu vai praviešus; neesmu nācis atcelt, bet gan piepildīt.
Patiesi, Es jums saku: kamēr neizzudīs debess un zeme, no Likuma nezudīs neviens burts, nedz rakstu zīme, iekams viss nebūs noticis.
Tādēļ, ja kāds atmetīs kaut vienu vismazāko bausli un tā mācīs ļaudis, tas Debesu valstībā tiks dēvēts par vismazāko, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks atzīts par lielu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Visi vārdi, visi pasaules likumi piepildās Jēzū Kristū. Cik reiz lasu Dieva Vārdu, tas mani uzrunā personiski. Kāda vieta ir Dieva Vārdam, Viņa mīlestības Likumam manā dzīvē? Jēzus saka, ka ikviens vārds, ko Dievs ir teicis, piepildīsies. Dievs ir uzticīgs saviem solījumiem. Vai es esmu uzticīgs savējiem solījumiem? Vai turu doto vārdu?
Gavēņa rekolekcijas Aglonā! No kurienes ļaunums?
Pāvests Francisks: "Es karsti vēlos, lai kristīgā tauta Jubilejas laikā pārdomātu par žēlsirdības darbiem miesai un dvēselei. Tas būs veids, kā atmodināt mūsu sirdsapziņu, kas bieži vien snauž nabadzības drāmas priekšā, un aizvien vairāk iedziļināties Evaņģēlija vēsts būtībā, kur nabagi ir dievišķās žēlsirdības priviliģētie adresāti. Jēzus ar saviem sprediķiem mums norāda uz šiem žēlsirdības darbiem, lai mēs saprastu, vai dzīvojam vai nedzīvojam kā viņa mācekļi. No jauna pievērsīsim uzmanību žēlsirdības darbiem miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus, palīdzēt slimajiem, apmeklēt cietumniekus, apbedīt mirušos. Un neaizmirsīsim garīgos žēlsirdības darbus: dot padomu šaubās esošajiem, mācīt nezinošos, brīdināt grēciniekus, mierināt nomāktos, piedot aizvainojumus; pacietīgi paciest tos, kuri ir garlaicīgi; lūgt Dievu par dzīvajiem un mirušajiem." (Misericordiae Vultus, 15)
Piektdiena, 4.marts
21.00 krustaceļš
22.00 adorācija visu nakti (pāvesta Franciska aicinājums “24 stundas Kungam”)
Sestdiena, 5.marts
“Kamila” grupas rekolekcijas Aglonā, 4.-6.martā
“Kāpēc tik daudz ciešanu, slimību un nāve?”
vada pr. Ilmārs Tolstovs
Piektdiena, 4.marts
21.00 krustaceļš
22.00 adorācija visu nakti (pāvesta Franciska aicinājums “24 stundas Kungam”)
Sestdiena, 5.marts
Gatavojoties Lieldienām! 1.03
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35)
Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man ir jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit reižu pa septiņām.”
Tāpēc Debesu valstība ir pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas viņam piederēja, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu nomaksāšu!” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija simts denāriju parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!” Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza to, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu!” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Bet viņa darba biedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad kungs pasauca savu kalpu un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu man lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un kungs sadusmojās un nodeva šo kalpu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Varu mēgināt atcerēties tās dzīves situācijas, kurās piedzīvoju dažādas netaisnības un pāridarījumus. Vai man ir jāpiedod un cik daudz? Mēs jau zinām, ko atbildēs Jēzus - jā, mums ir jāpiedod un vienmēr. Tomēr patiesa piedošana var notikt tikai Jēzū, jo tikai Viņš spēj dziedēt mūsu dvēseles rētas, kuras ir skāris pāridarījums. Bez Jēzus paliek tikai tiasnīgums, bet Jēzū īstenojas žēlsirdība. Jēzus apžēlojas par mums grēksūdzē, tādēļ arī mums vajag būt žēlsirdīgiem pret citiem.
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35)
Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man ir jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit reižu pa septiņām.”
Tāpēc Debesu valstība ir pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas viņam piederēja, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu nomaksāšu!” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija simts denāriju parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!” Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza to, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu!” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Bet viņa darba biedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad kungs pasauca savu kalpu un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu man lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un kungs sadusmojās un nodeva šo kalpu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Varu mēgināt atcerēties tās dzīves situācijas, kurās piedzīvoju dažādas netaisnības un pāridarījumus. Vai man ir jāpiedod un cik daudz? Mēs jau zinām, ko atbildēs Jēzus - jā, mums ir jāpiedod un vienmēr. Tomēr patiesa piedošana var notikt tikai Jēzū, jo tikai Viņš spēj dziedēt mūsu dvēseles rētas, kuras ir skāris pāridarījums. Bez Jēzus paliek tikai tiasnīgums, bet Jēzū īstenojas žēlsirdība. Jēzus apžēlojas par mums grēksūdzē, tādēļ arī mums vajag būt žēlsirdīgiem pret citiem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)