otrdiena, 2016. gada 1. marts

Gatavojoties Lieldienām! 1.03

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35)

Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man ir jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit reižu pa septiņām.”
Tāpēc Debesu valstība ir pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas viņam piederēja, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu nomaksāšu!” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija simts denāriju parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!” Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza to, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu!” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Bet viņa darba biedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad kungs pasauca savu kalpu un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu man lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un kungs sadusmojās un nodeva šo kalpu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Pārdomām: Varu mēgināt atcerēties tās dzīves situācijas, kurās piedzīvoju dažādas netaisnības un pāridarījumus. Vai man ir jāpiedod un cik daudz? Mēs jau zinām, ko atbildēs Jēzus - jā, mums ir jāpiedod un vienmēr. Tomēr patiesa piedošana var notikt tikai Jēzū, jo tikai Viņš spēj dziedēt mūsu dvēseles rētas, kuras ir skāris pāridarījums. Bez Jēzus paliek tikai tiasnīgums, bet Jēzū īstenojas žēlsirdība. Jēzus apžēlojas par mums grēksūdzē, tādēļ arī mums vajag būt žēlsirdīgiem pret citiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru