sestdiena, 2014. gada 10. maijs

Kas ir maija dievkalpojumi?

No Atašienes Romas katoļu draudzes draugiem.lv profila:

Kādēļ maija mēnesis ir veltīts Jaunavai Marijai?
Kādā 19. gadsimta latgaliešu lūgšanu grāmatā par maija mēneša kalpošanu ir vēstīts:
„Tei kolpošona na nyule atsarodos, bet sen jau ir. Pa cytom molom nu senejim laikim wysi tū kolpošonu dareja. Weiskupi, baznickungi šu kolpošonu teice, wuiceja liaudis un paši jim paleidzeja. Tikai latwišu molā nabeja radzama, todel ka pa latwyskam nabeja rakstita. Pidar ari mums tai darit, kai cyti katoli, šu kolpošonu par lobu turet un Jumprawai Marijai gudu atdut.
Pidar tad izlasit kaidu menesi godā Jumprawai Marijai par gudu. Tys wysulobokajs ir Maja meness, pawasara laikā, kad wysa radiba pricojas nu jaunas dzeiwes, jo Jumprawai Marijai pateik taida kolpošona, kura ir ar pricu, bez pispisšonas darita.
Kuri grib tū Maja menesi Jumprawai Marijai par gudu kolpot, lai dora tai: wokorā, zam pyrmos Maja meneša dinas, lai sagojuši pulkā nuskaita Rožancu, wai Litaniju, wai septinius potarus uz Wysuswatoku Jumprawu Mariju.
Pec, lai wins cylwaks tur rukā diwpadsmit zeimiu (značku) pyrmos eiles, nu kurom lai wysi jem pa winai. Tei značka parodes, kaida kolpošona sew kuram pidar par wysu menesi. Pec jonudzid dzismi „Zam Towu globošonu”, un tai pabeigt pyrmu wokoru."


Vēsture 1549.g. Vācijā tika izdota grāmatiņa "Garīgais maijs", kur pirmo reizi maijs tika nosaukts par Marijas mēnesi. Vēsturiski par īsto maija dievkalpojumu autoru tiek uzskatīts jezuītu tēvs Ansolani (+1713). 1726.g. cits jezuītu tēvs Hannibals Dionizijs izdeva grāmatiņu ar zīmīgu nosaukumu:"Maija mēnesis jeb Marijas mēnesis", kurā viņš aicināja veltīt šo mēnesi Dievmātes godināšanai. Viņš īpaši aicinājis skaisti izgreznot Dievmātes svētbildi, skaitīt lūgšanas un veltīt Marijas godam "garīgus ziediņus" (fioretti), tas ir, īpašas atteikšanās. 19.gs. maija dievkalpojums bija jau pieņemts gandrīz visās valstīs. Latvijas kaimiņu zemēs maija dievkalpojumi ir tikuši ieviesti laikā no 1852.g. līdz 1864.g., bet Latvijā to aizsākumu var meklēt ap 1860.g. Latgales katoļiem ir bijis paradums maija vakaros pulcēties uz Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšanu pie saviem ciemu un ceļmalu krustiem, kur viņi dziedājuši savas svētās Mātes godam dziesmas, lasījuši attiecīgas meditācijas par Dievmātes dzīvi un tikumiem un skaitījuši vai dziedājuši Viņai veltīto litāniju un citas lūgšanas. Kam nav bijusi iespēja ierasties uz lūgšanām pie krusta, tie līdzīgā veidā lūgušies savās mājās. Blakus šādai Dievmātes godināšanai ir pastāvējis garīgās dzīves vadītāju ieteikts paradums kā pie krustiem, tā mājās izlozēt visam mēnesim un katrai dienai speciālas zīmītes ar attiecīgajiem konkrētajiem uzdevumiem Dieva goda vairošanā un pašu garīgās dzīves veidošanai - "fioretti". Kā visam mēnesim, tā katrai dienai ir bijušas 12 zīmītes. Katrs lūgšanu dalībnieks ir paņēmis vienu zīmīti un centies tajā doto norādījumu ievērot. Mūsdienās pats dievkalpojums notiek vakarā vai arī no rīta tūlīt pēc Sv. Mises pie Jaunavai Marijai veltītā altāra, kas greznots ziediem un zaļumiem, vai arī pie baznīcas galvenā altāra, dziedot kādu slavas dziesmu Jaunavai Marijai.

 Avots: Oskars Jabloņskis OP. "Maija dievkalpojumu vēsture". Kurzemes bīskapijas portāls: http://www.katedrale.lv/index.php?id=3439

 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru