pirmdiena, 2017. gada 30. oktobris

Reformācijas sekas un nozīme!

9 komentāri:

  1. AKUMULĒŠANĀS:
    1517. gads - Luters noraida Kristus dibināto REDZAMO Baznīcu (tomēr viņam Kristus joprojām ir Dievs);
    1717. gads - brīvmūrniecības dibināšanas "kongress" Londonā noraida Kristu kā Dievu (tomēr Dievs kā bezpersonisks Visuma Radītājs tiek joprojām atzīts);
    1917. gads - boļševiku apvērsums Krievijā noraida Dievu kā tādu (tomēr cilvēka vērtība joprojām tiek (protams, tikai vārdos) atzīta - "cilvēks - tas skan lepni" (M. Gorkijs));
    2017. gads - plašos t. s. "izglītotās" sabiedrībās slāņos tiek iesakņota "Jaunā ētika", kurā cilvēka tiesības tiek pielīdzinātas kukaiņu un baktēriju tiesībām.
    VAI TIEŠĀM KATOĻIEM IR JĀCILDINA REFORMĀCIJAS "SASNIEGUMUS"?

    AtbildētDzēst
  2. Priesterim Ilmāram ir taisnība - Luters tiešām negribēja SAŠĶELT Baznīcu. Viņš vienkārši gribēja Baznīcu totāli transformēt "pēc Lutera ģīmja un līdzības".

    AtbildētDzēst
  3. Gribētos tomēr no ganiem mazliet vairāk intelektuāla godīguma. Ar to es saprotu, ka vajadzētu piezemētāk izmantot tāda tipa izteicienus, kā, piemēram, "Baznīca uzskata", "Baznīca ir nolēmusi" u. tml. Priesterim Ilmāram ir lieliski zināms, ka mūsdienu redzamās Baznīcas ietvaros faktiski NE PAR VIENU ticības un morāles jautājumu daudzmaz monolīts teoloģisks konsenss NEEKSISTĒ. Tādēļ, piemēram, frāze "starp katoļiem un protestantiem ir daudz vairāk vienojošā nekā šķirošā" , mainoties konjunktūrai, var izrādīties out-of-date. Lai pārliecinātos par mūsdienu teoloģisko fluiditāti, ir ieteicams salīdzināt "Nostra Aetate" ar Jāņa Pāvila II parakstīto dokumentu "DOMINUS JESUS". Vienīgi Dievs zina, kāds būs teoloģiskais meinstrīms pēc 10, 20 vai 50 gadiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Intelektuālais, bet pa visam noteikti, ka ne tikai, garīgums ir vajadzīgs, lai vēsti uzturētu aktuālu, un tā mūsdienās ļoti, ļoti pietrūkst, par ko liecina tukšās Baznīcas. Bet pati vēsts visos laikos ir viena un tā pati un to māca Baznīca kopumā. Ja grib būt uz 'meinstrīma' viļņa, tad piezemēšanās var sanākt dikti cieta, kad tas vilnis sagāžas. Tā tas bija ar reformācijas sekām un mēs (vai vismaz mūsu maz...mazbērni) vēl redzēs, kā tas beigsies ar mūsdienu kontraversiem, piemēram, pāvesta Franciska inovācijām pastorālajā piegājienā.

      Dzēst
    2. Par teoloģisko meinstrīmu savā komentārā runāju ironiskā nozīmē. Tā kā Dieva būtība ir nemainīga laikā (dogma), tad arī Baznīcas (Kristus Miesas) mācībai būtu jābūt savā BŪTĪBĀ nemainīgai laikā. Loģika saka, ka katoļu teoloģija gadsimtu laikā drīkstētu mainīties tikai un vienīgi AKCIDENTĀLI - t. i., tikai otršķirīgās niansēs.
      Jautājums - vai starp Tridentas koncila mācību, kurā kategoriski tika nosodīti Lutera maldi, un mūsdienu (oficiālo) katoļu teoloģiju atšķirība ir tikai un vienīgi AKCIDENTĀLA?

      Dzēst
  4. Visvairāk sāp, ka atlaidas par dvēselēm Šķīstītavā mūsdienās pat daudzi katoļi vairs necenšas iegūt. Labākajā gadījumā pasmejas par tiem, kas to dara. Sliktākajā gadījumā vēl paņirgājas (nopietni), ka tu tak esi no dzīves atpalicis, atlaidas sen vairs neesot spēkā. Tā ka analizējot Reformācijas augļus, neaizmirsīsim nepamatoti aizmirsto Baznīcas daļu, kas ļoti cieš.

    Un vai tas, ka kāds Šķīstītavai netic, nozīmē, ka viņam Šķīstītava iet secen? To tikai Dievs zina, bet šķiet, ka pastāv iespēja, ka tomēr neiet vis. Es vismaz ceru, ka tā, jo nemaz jau tik daudzi no mums nav tik tīri, lai uzreiz ieietu Debesu valstībā bez uzkavēšanās Debesu priekštelpā - Šķīstītavā... Ja nebūtu Šķīstītavas, tad kurš gan varētu cerēt kādreiz nonākt Debesu valstībā? Ja kāds domā, ka pēc kristībām nav grēkojis pat ar ikdienišķu grēku, tad tam vajag Svētos Rakstus palasīt.

    AtbildētDzēst
  5. Lūdzu, pastastiet, ko varētu nozīmēt "apmaldījies grēcīgumā". Skrupulozitāti? Vai farizejiskumu? Vai varbūt tas patiesībā ir kompliments un man būtu vienkārši jāliekas mierā?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Varbūt atbildes atslēga ir Ebr 12. nodaļā: "dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju". Tas ir, ja pazaudē skatu uz Jēzu, tad ir apmaldījies.

      Dzēst
    2. Ļoti pateicos, paldies. Tagad beidzot saprotu.

      Dzēst