Atbilde ir ļoti īsa un vienkārša - nē, nekādā gadījumā. Daudzi uzdos jautājumu - kādēļ?
Katoliskās Baznīcas Katehisms saka:
"Visi maģijas un burvestību paņēmieni, ar kuriem it kā varot "savaldīt" okultos spēkus, lai tos pakļautu sev un ar to palīdzību iegūtu pārdabisku varu pār savu tuvāko, kaut arī tas būtu darīts nolūkā atjaunot viņa veselību, ir smagi pārkāpumi pret reliģijas tikumu. Šīs izdarības jo vairāk nosodāmas ir tad, kad tās pavada vēlme kaitēt otram vai kad tajās tiek iesaistīti velni. Amuletu nēsāšana arī ir nepieņemama. Spiritisms bieži vien ir saistīts ar zīlēšanu vai maģiju. Tāpēc Baznīca brīdina ticīgos no tā atturēties. Ķeršanās pie tā saucamajiem tautas ārstniecības paņēmieniem nedara pieļaujamu ne ļauno spēku piesaukšanu, ne otra cilvēka lētticības izmantošanu" (KBK 2117; http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n1.html#a2)
Šodien Baznīcas liturģijā bija fragments, kur Jēzus izdziedina kāda armijas virsnieka kalpu (Mateja 8,5-17). Jēzus uzslavē šī virsnieka ticību par to, ka viņš tic, ka Jēzus var dziedināt ne tikai klātienē, bet arī izmantojot citas "starpniecības formas". Tas nozīmē, ka šis virsnieks tic Dievam, kurš deleģē savu varu. Vispirms viņš ir "deleģējis" Savu Dēlu, lai Viņš šo pasauli atpestītu. Tēvs un Dēls "deleģē" Svēto Garu, kurš ir dzīvīnātājs Gars šajā pasaulē. Arī visai radībai Dievs ir "deleģējis" kādu daļu pats no sevis un devis zināma veida autonomiju. Dievs ir "deleģējis" Baznīcu, lai tā turpinātu Dieva iesākto pestīšanas misiju šajā pasaulē. Kristus ir iecēlis pāvestu, kā redzamu vienotības zīmi šajā pasaulē. Pāvests ir delģējis bīskapus savās diecēzēs, bīskapi - prāvestus, u.t.t.
Garīgajā pasaulē viss pastāv uz šo delegāciju, jeb sūtību. Bībelē ir viena svarīga epizode:
"Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus Vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: "Es jūs apsaucu tā Jēzus Vārdā, ko Pāvils sludina." Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli. Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?" Un cilvēks, kurā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievārēja, tā ka tiem kailiem un ievainotiem bija jābēg no šī nama. Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus Vārdu" (Apustuļu darbi 19, 13-17).
Šajā fragmentā ir skaidri redzams, ka garīgajā pasaulē ļoti svarīga ir deleģēšana, jeb sūtība. Neviens dziednieks nevar garantēt, ka viņš nesadarbojas ar ļauno garu, jo viņam nav tādas informācijas. Līdz ar to, ejot pie dziednieka, mēs riskējam nonākt saiknē ar ļauno garu un arī pakļaut sevi un savus tuvākos gan garīgā ļaunuma ietekmei, gan arī ļaujot šarlatāniem mūs ārstēt un ignorējam medicīnas sistēmu un ārstus, kurus arī ir sūtījis Dievs. Viņš jau deva iedvesmu izgudrotājiem un zinātniekiem, lai tie atklātu jaunas ārstniecības metodes un arī dažādas zāles, kas slimības gadījumā var palīdzēt. Dievs vispirms dziedina ar dabisko līdzekļu palīdzību.
Bet ko darīt, ja medicīna nepalīdz?
Baznīcai jau no seniem laikiem ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek dāvāta dziedināšana. Tas ir slimnieku sarkaments, viens no septiņiem Jēzus Kristus dibinātiem sakramentiem. Un tas nav domāts tikai mirstošajiem vai uz nāves gultas guļošiem. To var saņemt ikviens, nopietnas slimības gadījumā. Par šo sakramentu ļoti izteiksmīgi ir runājis apustulis Jēkabs:
"Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas. Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots" (Jēkaba vēstule 5, 13-15).
Noslēgumā!
Lūdzu, neiesim pie tantiņam, dziedniekiem, burvjiem, šarlatāniem un citiem, kuri paši uz savu galvu veic darbības, kurās ir klātesošs ļaunais gars. Un pat ja viņi stāsta, ka viņi sadarbojas ar Dievu (piemēram Elejas Veronika), tas neko nenozīmē. Ja viņiem nav delegācija, jeb sūtība no Baznīcas, viņi nav no Dieva. Arī Baznīcā, katram garīdzniekam vai kopienai, kustībai, lūgšanu grupai, aizlūdzējiem ir svarīga sūtība, jeb delegācija no sava bīskapa vai priestera. Būsim uzmanīgi! Uzticēsimies zinātniskajai medicīnai un Baznīcai. Amen.
Tātad arī ārstēšana ar dieva dotajām dabas veltēm ir grēks?
AtbildētDzēstLabs raksts
AtbildētDzēstJāatvainojas Janim Kalniņam, kura komentāru netīšām izdzēsu. Atbildu šeit: Baznīcai nav jāveic nekāda pārbaude, bet tā aicina izvairīties no dziedniekiem, jo tas ir bīstami. Kad doktorantūras studiju ietvaros klausījos lekcijas āfrikāņu kristoloģijā, pasniedzējs, misionārs, kurš ilgus gadus kalpoja Āfrikā, uzsvēra, ka mums nav precīzi zināms, ka dziednieks jebkurā gadījumā sadarbojas ar ļauno garu. Senākos laikos dziednieki bija arī mediķi, kuri gan būrās, gan ārstēja ar tautas medicīnas līdzekļiem. Izmantot tautas medicīnu nav grēks.
AtbildētDzēstGribēju piebilst, ka "tautas medicīna" tās labākajā izpausmē, ir to pašu farmācijas līdzekļu izmantošana, kur uzlējumiem ir tā pati aktīvā viela, kam piejaukts, piemēram, medus, farmācijas gadījumā tas viss ir iepakots skaitās kapsulās vai pudelītēs un piejaukts var būt tas pats spirts tinktūrās vai ciete, želeja kapsulās kā papildus elements aktīvajai vielai, lai produkts būtu ērti vai ilgtoši lietojams.
AtbildētDzēstBet viena lieta - jāatšķir fitoterapija no homeopātijas. Ja fitoterapija izmanto dabas velšu aktīvos komponentus, tad homeopātija ir vesels filozofijas virziens, kam ir arī garīgas saknes un uzskats, ka uz šķidrumiem var iedarboties informatīvi. Daudzi saka, ka katoļu baznīca nav devusi viennozīmīgu vērtējumu tam, jo šis virziens vēl tieks pētīts, bet ieteiktu tomēr nepaļauties, ka, ja nav skaidra zīme "Briesmas", viss ir tik nevainīgi. Ja pēta kādu parādību, svarīgi paskatīties tās saknes, šai gadījumā tie ir ezotēriski alķīmiķi un masoni, tam klāt ir arī maģiskā domāšana. Domāju, ka kaut kāds efekts tam pat var būt, bet jārēķinās ar sekām, ja izmantojam okultus instrumentus. Piemēram, tēvs Mandžahals dalās stāstos no savas pieredzes kalpojot kā priesterim, kad viņu lūdza iesvētīt kādu homeopātisko klīniku, tās īpašnieks pēcāk bija dusmīgs, jo preparātiem pēkšņi pazudis "potenciāls". Šeit arī sieviete, kas bija aktīva homeopātijas praktizētāja pecāk nonāca pie slēdziena, ka tai ir graujoša ietekme uz viņas ģimeni -bērni, kuri tika vaļā no elpceļu slimībām bez antibiotikām ar homeopātijas palīdzību pēcāk sāka slimot ar neizskaidrojamām slimībām. Un tā jau ir garīga sfēra. Turklāt homeopātijas efektivitāti nav apstiprinājuši konvencionāli klasiskie zāļu efektivitātes pētījumi. http://www.jmanjackal.net/eng/enghomeo.htm
Kā identificēt ļaunā gara klātbūtni ārstniecības procesā? Par homeopātiju jau bija diskusija LRK. Tika izskaidroti fizikālie procesi.
AtbildētDzēst