Pūpolsvētdiena un Lielā nedēļa
Pāvests Benedikts XVI savā Gavēņa vēstījumā teica: „Raksti mūs brīdina par briesmām nocietināt sirdi ar sava veida „garīgo anestēziju”, kas padara mūs aklus pret citu ciešanām.” Šodienas liturģijā mēs dzirdam Kristus ciešanu aprakstu. Vai šie Svēto Rakstu teksti aizkustina mūsu sirdi? Vai arī mēs tikai pasīvi noklausāmies šo tekstu, domājot, ko darīsim pēc Svētās Mises, kā gatavosim pusdienas utt. Pāvests savā apustuliskajā pamudinājumā Verbum Domini uzsver, ka „liturģija ir galvenā vieta, sfēra, kur Dievs runā ar mums šajā momentā, mūsu dzīvē .. , tādēļ Dieva Vārds, kas pastāvīgi tiek pasludināts liturģijā, vienmēr dzīvi un darbīgi, pateicoties Svētajam Garam, dara klātesošu Tēva mīlestību, kas nekad nepārstāj izlieties pār visiem ļaudīm.” (52) Lielajā nedēļā mūsu Baznīcas liturģijā atšķirībā no protestantiskajām draudzēm tiek lietoti dažādi liturģiskie žesti un simboli, kas palīdz izdzīvot šos senos notikumus tā, it kā tie notiktu šodien. Visa Baznīca, tās liturģija ir kā „pestīšanas Sakraments”, ar kura starpniecību mēs caur redzamām zīmēm saņemam neredzamas Dieva žēlastības. Tādēļ, lai labāk izdzīvotu šīs nedēļas notikumus, aicinu ikvienu piedalīties visās nākamās nedēļas liturģiskajās norisēs un nevienu no tām neizlaist, jo tikai tā mēs spēsim patiešām būt klātesoši Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. Dienas no Lielās ceturtdienas līdz Lieldienām tiek sauktas par trim svētajām dienām jeb latīņu valodā – Tridiuum. Trīs dienas ir kā viena vienīga diena – Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņa –, kuru var aplūkot un svinēt kā vienu vienīgu veselumu.
Pirmā diena – Lielā ceturtdiena līdz Lielajai piektdienai
Ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, t.i., trīs svētās dienas Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņai. Rīta pusē diecēžu katedrālēs pulcējas bīskapijas priesteri, lai kopā ar savu bīskapu atjaunotu priesterības solījumus, un bīskaps kopā ar priesteriem iesvēta eļļas, kuras tiek lietotas sakramentu svinēšanā. Hrizmas eļļa tiek lietota Kristības, Iestiprināšanas un Ordinācijas sakramentos, kā arī konsekrējot dievnamu. Katehumenu jeb eksorcisma eļļa tiek lietota Kristības sakramentā, bet slimnieku eļļu – Slimnieku sakramentā.
Lielās ceturtdienas vakarā sākas trīs svēto dienu svinības un notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam vakarēdienam, kura laikā Kristus iedibināja Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi) un dalīja to apustuļiem. „Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa.” (Mt 26, 26) Arī ticīgajiem šajā dienā ir ieteicams pieņemt svēto Komūniju tieši Mises laikā. Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments tiek procesijā aiznests un novietots īpašā altārī. To mēdz saukt arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja Viņu. (Jņ 18, 12) Šī notikuma traģiskais raksturs izpaužas arī ārēji Baznīcas liturģijā, jo Vissvētākā Sakramenta „mājiņa” lielajā altārī paliek atvērta un tukša, – altāris paliek neapsegts, ērģeles un zvani apklust līdz pat Lielās sestdienas vakaram. Jāatgādina, ka Lielās ceturtdienas vakara Svētā Mise ir bez noslēguma – simboliski šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu Svētajai Misei.
Par rekolekcijām!
Liels lūgums visiem, kuri rīko vai organizē rekolekcijas. Kā to vairākkārt uzsvēra pr. Antons Smelters un citi, rekolekcijās kā obligāts nosacījums ir klusums, jeb savstarpējā nesarunāšanās. Ja klusuma nav, tad tās nevar saukt par rekolekcijām. Tad tās ir garīgās sakopotības dienas, "vīkends", nedēļas nogale, u.t.t. Nedegradēsim rekolekciju nozīmi.
Un otra svarīga piezīme. Nepārvērtīsim savu garīgo dzīvi par "rekolekciju sportu". Kā uzsver daudzi garīgie vadītāji, tad gada laikā ticīgais var piedalīties vienās, vai varbūt divās nopietnās rekolekcijās, kurās ir klusums, kuras notiek vismaz vairākas dienas un tajās ir nopietna garīgā vadība. Tādēļ, ka katras rekolekcijas mūsu dzīvē atstāj kādu nopietnu "nospiedumu", kā arī, rekolekcijās piedzīvotais ir kādu laiku "jāsagremo". Būtu labi, ja mēs ar savu garīgo tēvu vai biktstēvu saskaņotu savu ikgadējo rekolekciju grafiku un pret tām attiektos nopietni.
Un otra svarīga piezīme. Nepārvērtīsim savu garīgo dzīvi par "rekolekciju sportu". Kā uzsver daudzi garīgie vadītāji, tad gada laikā ticīgais var piedalīties vienās, vai varbūt divās nopietnās rekolekcijās, kurās ir klusums, kuras notiek vismaz vairākas dienas un tajās ir nopietna garīgā vadība. Tādēļ, ka katras rekolekcijas mūsu dzīvē atstāj kādu nopietnu "nospiedumu", kā arī, rekolekcijās piedzīvotais ir kādu laiku "jāsagremo". Būtu labi, ja mēs ar savu garīgo tēvu vai biktstēvu saskaņotu savu ikgadējo rekolekciju grafiku un pret tām attiektos nopietni.
Liels lūgums!
Dārgā bloga "draudze"! Vēlos jūs lūgt rītdien, 31.martā īpaši palūgties un varbūt arī pagavēt par rekolekcijām "Dzintaros", kuras notiks šīs nedēļas nogalē. Ir pieteikušies pāri par 30 cilvēkiem, tādēļ ir svarīgi, lai Svētais Gars sagatavo šīs rekolekcijas un lai Viņš ir galvenais šo rekolekciju vadītājs. Tāpat lūdzu jūs lūgties kādā svarīgā jautājumā, lai Dievs palīdz atrisināt to.
Vēl vēlos informēt, ka par visiem, kuri lasa šo blogu un lūdzas par mani, tiks nosvinēta svētā Mise otrdien, 4.aprīlī plkst. 18.00 Rīgas svētā Franciska baznīcā. Liels paldies un turpināsim lūgties viens par otru.
Vēl vēlos informēt, ka par visiem, kuri lasa šo blogu un lūdzas par mani, tiks nosvinēta svētā Mise otrdien, 4.aprīlī plkst. 18.00 Rīgas svētā Franciska baznīcā. Liels paldies un turpināsim lūgties viens par otru.
Palīdzēsim Šķilbēniem?
Saņēmu jauku epastu. Palīdzēsim Šķilbēniem?
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Lūdzu nobalsojiet:
sūtot īsziņu Vilaka3 uz 1668 (ja esiet LMT, Amigo,Okartes klients)
vai balsojot netā (ar facebook un draugiem profilu)
https://www.lmt.lv/lv/lmtlatvijai - izvēlieties Viļakas novads un projektu Nr.3.
Aktīvā Šķilbēnu Romas katoļu draudze piedalās Latvijas mēroga pasākumos kā Baznīcu nakts un Tezē dienas. Lai noorganizētu šos un citus garīgos un kultūras pasākumus, draudzei ir nepieciešams atjaunot vēsturisko draudzes māju blakus baznīcai. Palīdzi mums sagaidīt Latvijas simtgadi atjaunotajā draudzes mājā!
Projekta iesniedzējs: Staņislavs Prikulis
Ja pāvests iet pie grēksūdzes, kādēļ gan lai es neietu?
pie grēksūdzes sakramenta svētā Antona draudzē ir iespējams doties katru svētdienu no 9.30 - 10.25; 11.45-13.00 un no 17.30 līdz 18.00 latviešu, krievu un poļu valodās, kā arī jebkurā citā laikā pēc nepieciešamības katoļu ielā 16.
Abonēt:
Ziņas (Atom)