Liels lūgums visiem, kuri rīko vai organizē rekolekcijas. Kā to vairākkārt uzsvēra pr. Antons Smelters un citi, rekolekcijās kā obligāts nosacījums ir klusums, jeb savstarpējā nesarunāšanās. Ja klusuma nav, tad tās nevar saukt par rekolekcijām. Tad tās ir garīgās sakopotības dienas, "vīkends", nedēļas nogale, u.t.t. Nedegradēsim rekolekciju nozīmi.
Un otra svarīga piezīme. Nepārvērtīsim savu garīgo dzīvi par "rekolekciju sportu". Kā uzsver daudzi garīgie vadītāji, tad gada laikā ticīgais var piedalīties vienās, vai varbūt divās nopietnās rekolekcijās, kurās ir klusums, kuras notiek vismaz vairākas dienas un tajās ir nopietna garīgā vadība. Tādēļ, ka katras rekolekcijas mūsu dzīvē atstāj kādu nopietnu "nospiedumu", kā arī, rekolekcijās piedzīvotais ir kādu laiku "jāsagremo". Būtu labi, ja mēs ar savu garīgo tēvu vai biktstēvu saskaņotu savu ikgadējo rekolekciju grafiku un pret tām attiektos nopietni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru