Kur Baznīca ņem naudu?
Pēdējā laikā aizvien vairāk uzzinu no citiem cilvēkiem par situācijām, ka garīdznieki par garīgajiem pakalpojumiem prasa noteiktas un lielas summas. Nenoliedzu, finanses ir vajadzīgas gan sevis, gan draudzes uzturēšanai, tomēr ir svarīgi salikt pareizus akcentus un ievērot samērīgumu.
10.augustā Baznīca svinēs svētā Laurencija dienu, tādēļ atļaušos citēt no J. Broka, "Katoļu Dzeives" izdotajiem "Svēto dzīves aprakstiem": "Kad Romas ķeizars Valeriāns 258.gadā pavēlēja valstī iznīcināt visus kristiešu bīskapus un priesterus, bet pārējos kristiešus pakļaut dažādām represijām, pāvests Siksts II diakonam Laurencijam teica, ka nāve Kristus dēļ nav mocības un jaunais diakons ir apliecinājis, ka viņš priecājas par tās dienas tuvošanos, kurā varēs redzēt Dievu.
Pēc pāvesta nomocīšanas ticīgos pārņēmušas bailes, bet Laurencijs viņš drošināja un teica, lai viņi priecājas, jo par nedaudz pacietības mocībās drīz varēs saņemt mūžīgo laimi.
Tūlīt arī pats Laurencijs tika saukts pie Romas prefekta, lai viņš atdotu Baznīcas dārgumus. Laurencijs apliecināja, ka tiešām Baznīca esot bagāta ar tādiem dārgumiem, kādu ķeizaram neesot, un viņš arī ir apsolījis tos parādīt. Prefekts, nesaprazdams, par kādiem dārgumiem Laurencijs runā, viņu palaida pēc tiem un ar nepacietību gaidīja viņa atgriešanos. Laurencijs ir ieradies ar lielu pulku dažādu nabagu un invalīdu un, rādīdams tos ķeizara ierēdnim, pateicis, ka tie ir Baznīcas dārgumi, par kuriem turpmāk ķeizaram jāgādā. Ķeizars lika atdot svēto Lauranciju mocībām."
10.augustā Baznīca svinēs svētā Laurencija dienu, tādēļ atļaušos citēt no J. Broka, "Katoļu Dzeives" izdotajiem "Svēto dzīves aprakstiem": "Kad Romas ķeizars Valeriāns 258.gadā pavēlēja valstī iznīcināt visus kristiešu bīskapus un priesterus, bet pārējos kristiešus pakļaut dažādām represijām, pāvests Siksts II diakonam Laurencijam teica, ka nāve Kristus dēļ nav mocības un jaunais diakons ir apliecinājis, ka viņš priecājas par tās dienas tuvošanos, kurā varēs redzēt Dievu.
Pēc pāvesta nomocīšanas ticīgos pārņēmušas bailes, bet Laurencijs viņš drošināja un teica, lai viņi priecājas, jo par nedaudz pacietības mocībās drīz varēs saņemt mūžīgo laimi.
Tūlīt arī pats Laurencijs tika saukts pie Romas prefekta, lai viņš atdotu Baznīcas dārgumus. Laurencijs apliecināja, ka tiešām Baznīca esot bagāta ar tādiem dārgumiem, kādu ķeizaram neesot, un viņš arī ir apsolījis tos parādīt. Prefekts, nesaprazdams, par kādiem dārgumiem Laurencijs runā, viņu palaida pēc tiem un ar nepacietību gaidīja viņa atgriešanos. Laurencijs ir ieradies ar lielu pulku dažādu nabagu un invalīdu un, rādīdams tos ķeizara ierēdnim, pateicis, ka tie ir Baznīcas dārgumi, par kuriem turpmāk ķeizaram jāgādā. Ķeizars lika atdot svēto Lauranciju mocībām."
Abonēt:
Ziņas (Atom)