Jāatgādina, ka visi cilvēki šajā pasaulē ir iedzimtā grēka skarti, un pat ja esam saņēmuši kristības sakramentu un regulāri tiekam apgaismoti caur dzīvu dalību Baznīcas sakramentos, Svētajā Misē, Dieva Vārda lasīšanā, tomēr joprojām līdz galam nevaram pilnīgi pareizi atšķirt labu no ļauna. Līdz ar to, veicot ikdienā savas dzīves izvēles, mums būtu jāklausa Dievam, kurš uz mums runā caur mūsu sirdsapziņu. Arī sirdsapziņa var kļūdīties, tomēr sekojot savai sirdsapziņai, iekšējai balsij, kļūdu būs mazāk. Un Dievs jebkuru kļūdu, grēku, ļaunumu var vērst par labu. Nevajadzētu baidīties dzīvot un riskēt, jo arī caur kļūdām un neveiksmēm Dievs darbojas un visu vērš par labu. Un ejot regulāri pie svētajiem Sakramentiem, mūsu sirdsapziņa nemitīgi tiek apgaismota un darīta jūtīgāka pret labā un ļaunā atpazīšanu.
2. Kāpēc Misē pirms komūnijas priesteri draudzei rāda uz pusēm pārlauztu hostiju?
Nekur nav strikti noteikts, ka garīdzniekam svētās Mises laikā, pēc "Dieva Jērs" lūgšanas būtu jārāda kopā salikta Hostija. Tieši otrādi. Dieva tautai norādot pārlauztu Hostiju, tiek uzsvērts, ka Svētā Mise ir arī Apustuļu darbu 2 nodaļā minētā maizes laušana, uz kuru pulcējās pirmo gadsimtu kristieši. Arī Pēdējās Vakariņās Jēzus lauza maizi un deva to saviem mācekļiem.
3. Vai musulmaņu Allāhs ir tas pats Dievs, ko pielūdz kristieši?
Pasaules reliģiskajā "klāstā" izdalām trīs lielas grupas:
a) Politeiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz daudz dievus;
b) Henoteiskās reliģijas - tās, kuras arī pielūdz daudz dievus, bet kuru dievu panteonā viena dievība ir visaugstākā, kas kontrolē pārējās;
c) Monoteiskās reliģijas - tās, kuras pielūdz vienīgo Dievu, to pašu, kuru pielūdzam mēs - Kristietība, Jūdaisms un Islāms. Līdz ar to Islāmā pielūgtais Allāhs ir tas pats mūsu vienīgais Dievs, tikai Islāmā Dievs vēl nav pilnībā atklājis sevi, jo mēs zinām, ka tikai kristietībā Dievs sevi ir atklājis kā Trīsvienīgu Dievu.
4. Vai ir būtiski, lūdzot novennu kādā nodomā, neizlaist nevienu dienu? Man gadās, ka kādu dienu arī aizmirstu vai neizbrīvēju tam laiku, tomēr visu deviņu dienu lūgšanas tiek pabeigtas, piemēram, 14 dienās. Vai tas ir būtiski sliktāk?
Man ir samērā grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo nav tādi strikti kritēriji, kas to noteiktu. Ja nejauši izlaižam kādu novennas dienas lūgšanu, tad iespējams šo aizmāršību kompensēt nākamajā dienā palūdzoties gan iepriekšējās dienas gan tekošās dienas lūgšanu. Tomēr, ja novenna, kura tradicionāli ilgst 9 dienas, izstiepjas uz 14 dienām, tad uzskatu, ka tā vairs nav novenna, bet gan mūsu personiskā, brīvā lūgšana. Jo vārds novenna nāk no latīņu vārda novem, kas nozīmē deviņi.
