|
Latvijas karogs Pasaules Jauniešu Dienās Madridē, Spānijā |
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 14-30)Tajā laikā Jēzus pastāstīja mācekļiem šādu līdzību: “Kāds cilvēks aizceļodams sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu īpašumu. Vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu, katram pēc tā spējām. Un pats aizceļoja. Tas, kas bija saņēmis piecus talentus, tūlīt aizgāja un laida tos apgrozībā, un nopelnīja citus piecus. Tāpat arī tas, kas divus bija saņēmis, nopelnīja divus citus. Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgāja un, ieracis zemē, noslēpa sava kunga naudu.
Pēc ilgāka laika pārnāca šo kalpu kungs un sāka ar viņiem norēķināties. Tad piegāja klāt tas, kas bija saņēmis piecus talentus, un atnesa citus piecus talentus, sacīdams: “Kungs, tu man iedevi piecus talentus. Lūk, es nopelnīju vēl citus piecus.” Viņa kungs tam sacīja: “Labi, krietnais un uzticīgais kalps! Tu biji uzticīgs mazumā: es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!” Klāt piegāja arī tas, kas divus talentus bija saņēmis, un sacīja: “Kungs, tu man iedevi divus talentus. Lūk, es nopelnīju vēl citus divus!” Kungs sacīja viņam: “Labi, krietnais un uzticīgais kalps, tu biji uzticīgs mazumā: es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!”
Un piegāja klāt arī tas, kas bija saņēmis vienu talentu, un sacīja: “Kungs, es zināju, ka tu esi bargs cilvēks. Tu pļauj tur, kur neesi sējis, un savāc tur, kur neesi kaisījis. Tāpēc es baidīdamies aizgāju un paslēpu savu talentu zemē. Lūk, saņem to, kas ir tavs!”
Kungs atbildot sacīja viņam: “Ļaunais un slinkais kalps! Tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis? Tad tev vajadzēja manu naudu dot naudas mainītājiem, un es pārnācis saņemtu savu ar augļiem. Tāpēc atņemiet viņam talentu un atdodiet tam, kam ir desmit talentu. Jo katram, kam ir, tam tiks dots, un viņam būs pārpilnība. Bet tam, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam ir. Un nederīgo kalpu izmetiet ārā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ir pavisam tuvu 18.novembris, mūsu
tautas nacionālie svētki. Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Šajā dienā
esam aicināti atcerēties, ka mēs, kristieši esam divu valstību - Debesu
Valstības un savas tēvijas – Latvijas iemītnieki. Ir pagājuši jau vairāk kā 20
neatkarības gadi, bet vēl joprojām mēs skaudri izjūtam tā laika sekas, kad mūsu
zemi un visu austrumu zemju bloku ietekmēja komunistiskā, respektīvi
marksistiskā bezdievības filozofija. Uz ko tā balstījās? Šī ideoloģija
sludināja, ka Dievs ir tikai paša cilvēka iztēles auglis, novecojusi
buržāziskās šķiras „palieka” un jaunajā komunistiskajā kārtībā nav vairs vietas
indivīdam, kurš nestu sevī Dieva attēlu. Viss, tai skaitā cilvēks ir nejaušas
evolūcijas rezultāts, mācīja šī ideoloģija, un indivīds tiek iekļauts milzīgā
organismā, kuras priekšgalā stāv partija, kura tad visu izlemj katra cilvēka
vietā, ko darīt. Šīs ideoloģijas galvenais mērķis bija iznīcināt ikvienā
cilvēkā, īpaši jau vīriešos apziņu par to, ka mēs esam īpaši, ka mēs esam Dieva
radīti, ka mēs kaut ko varam, ka mēs varam rūpēties par savu ģimeni, ciematu,
valsti un tautu. Ar visiem iespējamies līdzekļiem tika grauta ikviena cilvēka
pašiniciatīva, pašapziņa, lepnums par savu valsti, tautu. Šīs ideoloģijas sekas
mēs izjūtam vēl joprojām, un diemžēl šis domāšanas veids ir klātesošs arī
Baznīcā, draudzēs, jo esam cilvēki, kuri nesam sevī šo pagātnes mantojumu. Kā šī
problēma izpaužas? Vispirmām kārtām kā neuzticēšanās Dievam un pašiem sev, ka
tas, ko mēs darām mums izdosies. Neizlēmība. Grūtības pieņemt nobriedušos
lēmumus. Nevēlēšanās iesaistīties kalpošanā, apātija, dzīves apnikums,
aizdomīgums, neobjektīva kritika un nespēja pieņemt veselīgus aizrādījumus.
Nespēja diskutēt un aizstāvēt savu viedokli. Daudzi cilvēki, kuri aizbrauc uz
citām Eiropas zemēm, kuras nav skāris komunisms, atzīst, ka tajā sabiedrībā
viņi redz pavisam citādu uzvedības un rīcības modeli. Tās ir sabiedrības, kuras
dziļi ir ietekmējusi kristīgā kultūra un atstājusi dziļas, paliekošas pēdas.
Pat ja mūsdienās arī šajās zemēs ir manāms kristietības noriets, tomēr
kristietības ietekme ir jūtama un redzama.