Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 51.nodarbība (2558-2597)

Studējam 4. daļu, kas saucās - Kristīgā lūgšana. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) tad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā (Dzīve Kristū) un tagad par to, kā veidot dzīvas attiecības ar dzīvo Dievu. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=vtyvckx&n=katehisms-51.MP3

Bibliskā mīkla

Dažas dienas iepriekš, lasot Jāņa evaņģēliju, uzdūros interesantām rakstu vietām, par kurām arī nopietni Bībeles komentāru veidotāji ir apmulsuši. Lūk šīs vietas.

Vispirms Jāņa 3, 22:

"Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja."

Un tad seko Jāņa 4, 2:

"...lai gan Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi."

Paliek jautājums - Jēzus kristīja vai nekristīja?

Grieķu tekstā abās vietās tiek lietots vārds baptizein, tas nozīmē, ka abās vietās ir vārds kristīja. Jāsaka, ka pirms Jēzus Kristus krusta nāves un  augšāmcelšanās tā bija tikai grēku nožēlas zīme un aicinājums atgriezties. Kristības sakraments tā mūsdienu nozīmē tika dots tikai pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās. Bībeles komentātori skaidru atbildi šai mīklai nedod. Viens no nopietnākiem komentatoriem piebilst, ka visdrīzāk jāuzskata, ka Jēzus pats nekristīja, bet viņa mācekļi gan to darīja, dodot Jāņa Kristītāja grēku nožēlas kristību. Gaidu jūsu komentārus!


Internetā testa versijā jau skan Radio Marija Latvija



12. decembrī, Gvadalupas Dievmātes dienā, pirmo reizi interneta vietnē http://radio-marija.lv:8000 Jau var klausīties Radio Marija Latvija (RML) testa versiju.
Aptuveni trīs ar pus mēnešus 24 stundas diennaktī skanēs testa programma, kas ik pa laikam mainīsies. Sākumā tie būs ieraksti, kas pakāpeniski papildināsies ar raidījumiem dzīvajā ēterā. Oficiāli RML darbu sāks 2015. gada 25. martā, Kunga pasludināšanas svētkos, kad programma jau būs pilnībā izveidota un pastāvīga. Radio studija atradīsies O. Vācieša ielā 6, Rīgā.


Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs

Interesanta sarakste Twiterī :)







Pievienoju arī akadēmiķa Jāņa Stradiņa teikto 2014.gada 27.aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā, pasākumā "Latvijas identitātes krustpunktā":

"J. Stradiņš atzina, ka 13. gadsimtā kristianizācija bija varmācīga iekarošana, bet Jānis Pāvils II bija pirmais pāvests, kas katoļu Baznīcas vārdā atvainojās par 13. gadsimtā kristianizācijas gaitā nodarīto pārestību. Tai pat laikā tie bija arī jaunas kristīgas eiropeiskas identitātes veidošanās pamati pagānu zemēs: „Un mums šodien jārod jauns izlīgums - varmācībai līdzi nāca jauna ticība, ētika, izglītība un tehnoloģijas - viss tas, ko mēs dēvējam par Eiropas kultūru." Tāpēc, viņaprāt, mums jākļūst tolerantākiem gan pret krustnešiem, gan pret vāciešiem, atzīstot viņu izšķirīgo devumu Latviešu kultūras attīstībā." (www.katolis.lv)

Kādēļ katoļu dievnamos Latvijā līdz 2.februārim ir Ziemassvētku rotājumi?

Atbilde: tā ir sena un skaista tradīcija un arī tas, ka senāk Kristus Dzimšanas svētku laiks turpinājās līdz 2.februārim. Tomēr vēlos uzsvērt kādu teoloģisku niansi. Baznīcas liturģija nav tikai emocionāls ticīgu cilvēku pārdzīvojums, bet galvenokārt iespēja, caur liturģisko vārdu, zīmju un simbolu valodu satikt pašu Kristus un saņemt Viņa sludināto mācību. Līdz ar to, Baznīca, attiecīgos liturģiskā gada periodus un svētkus ir iekārtojusi tā, lai tie pēc iespējas precīzāk izteiktu Jēzus Kristus noslēpumu. Samazinot Kristus Dzimšanas svētku laikaposmu, Baznīca vēlas salikt nepieciešamos akcentus, galveno uzmanību vēršot uz Lieldienām - Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās svētkiem. Ja mēs paskatāmies cik svinīgi, plaši tiek atzīmēti Ziemassvētki. Jau no pirmās adventa svētdienas, citur vēl agrāk jau skan Ziemassvētku dziesmas, ir rotājumi, u.t.t. Un ja šis laiks tiek atzīmēts līdz pat 2 februārim, sanāk divi vai pat trīs mēneši. Padomāsim, kā mēs svinām laiku pēc Lieldienām? Vai mūsos paliek Lieldienu prieks līdz pat Vasarsvvētkiem un vēlāk - visu dzīvi? Nevēlos nostāties pret vietējām tradīcijām Latvijā, tomēr atcerēsimies, ka Baznīcas liturģijai ir sava gudrība un katrai vietējai tradīcijai ir jāizceļ Jēzus Kristus noslēpums un līdzsvaroti jāparāda visa Jēzus atnestā Labā Vēsts.

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 50.nodarbība (9 un 10.bauslis)

Studējam 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing

http://failiem.lv/down.php?i=eirxobh&n=katehisms-50.MP3

Jezuīts: vardarbība pieder islama būtībai!

Uzskats, ka islamam nav nekas kopīgs ar uzbrukumiem Parīzē ir nepieļaujama vārdu spēle. Tāpat arī nav patiesība, ka islamam būtu sveša spēka lietošana. Tā uzskata jezuītu mūks, profesors Samir Khalil Samir SJ no Pontifikālā Austrumu Institūta. Ēģiptes islamalogs atgādina, ka teroristu uzbrukums Parīzē bija islamā pieņemts tipisks bruņots uzbrukums reliģijas aizstāvībai. "Visi teroristi savus uzbrukumus veic Dieva vārdā un ne kaut kāda Dieva vārdā, bet islāma Dieva vārdā. Vēl vairāk. Katram grupējumam, pirms katra šāda uzbrukuma ir jādodas pie imama, lai tas atļautu veikt šādu uzbrukumu un lai atzītu to par pareizu. Tam ir jābūt vai nu imamam, mufti, kādam mācītam cilvēkam, kuram ir tiesības izdot fatvu, t.i. tiesisku atļauju, ka tas akts ir pareizs - halal. Izdodot šādu atļauju, viņš atļauj nogalināt, aizstāvot Dieva godu un islama reliģiju. Tādēļ teikt, ka tas viss nav saistīts ar islāmu ir nepareizi. Toties ir patiesība, ka šie uzbrucēji ir teroristi un ekstrēmisti.

Priesteris, profesors Samir atzīst, ka ir arī mērenie musulmaņi. Tādi neatbalsta teroristus, vēlas dzīvot mierā un visdrīzāk tieši šādi musulmaņi veido ticīgās daļas vairākumu. Tomēr viņiem nav drosmes pretoties ekstrēmistiem.

Jezuītu islamalogs atspēko uzskatu, ka islamā sveša ir vardarbība. "Saka, ka vardarbība nepieder islāmam, un ka tie teroristi kuri lieto vardarbību nav patiesi musulmaņi. Tomēr tā nav patiesība. Bieži vien tiek citēts Korāns: "Ticībā nevar būt spaidu" (Korāns. tulk. U. Bērziņš. Neptuns. 2011. 2 sūra, 256.ajats), lai parādītu, ka islāms ir miera reliģija. Tomēr tanī pat sūrā atrodam citus tekstus, kas saka: "un kaujiet tos, kur vien tiekat tiem klāt..." (turpat. 2.sūra, 191.ajats). Šis otrais citāts attiecas uz neticīgajiem, tas ir uz tiem, kas nepiekrita kļūt par musulmaņiem. Muhameds atzina, ka jūdi un kristieši tic Vienīgajam Dievam, kau arī nepilnīgi, jo nepieņēma Muhameda pravietisko misiju. Viņi var pasargāt savu dzīvību, ja pakļausies musulmaņiem un ja maksās augstus nodokļus (Dzimma - nodoklis nemusulmaņiem - kristiešiem un jūdiem zemēs, kurās ir ieviests šariāta likums - tulk. piezīme). Savukārt to, kurš netic Vienīgajam Dievam vajag nogalināt.

Profesors Samirs atzīst arī to, ka šobrīd notiek straujas civilizācijas izmaiņas. Ļoti strauji mainās musulmaņu viedoklis par Rietumu civilizāciju. Līdz nesenam laikam Rietumi bija vairāk vai mazāk kristīga zeme. Šobrīd Eiropa un ASV ir kļuvušas pagāniskas, ir atmetušas ticību Vienīgajam Dievam, izplata morāli ļaunas lietas, brīvās seksuālās attiecības un lietas, kuras ir pretējas cilvēka cieņai. Līdz ar to musulmaņa acīs Rietumi tiek aizvien vairāk uzlūkoti kā Dieva un reliģijas ienaidnieks, un īpaši tā to redz fundamentālisti.

Profesors Samirs tomēr piebilst, ka mērenie musulmaņi skaidri redz atšķirību starp to, kas rietumu civilizācijā ir labs un kas ir ļauns. Viņi atzīst sieviešu līdztiesību, reliģijas šķirtību no valsts, bet redz kā izirst ģimenes institūcija un grūst morāles standarti.
No poļu valodas tulkoja pr. Ilmārs Tolstovs. Izmantoti Vatikāna Radio un "Gosc Niedzielny" materiāli.