26.aprīlī - 13.00
Tiešraidēs - pirmo mācekļu kopiena no Lieldienām līdz Vasarssvētkiem!
Dārgie bloga lasītāji! Paldies visiem, kuri lasa un skatās manas tiešraides. Turpmāk tiksimies svētdienās, 13.00 un piedāvāšu apskatīt mācekļu dzīvi pēc Kristus Augšāmcelšanās. Iesaku ikvienam izlasīt Apustuļu darbu grāmatu no Jaunās Derības. Tiekamies:
26.aprīlī - 13.00
26.aprīlī - 13.00
Pastorālā padome!
Izvilkums no Kanonisko Tiesību kodeksa (izcēlumi mani):
511. Atsevišķajās diecēzēs, par cik to ieteic pastorālie apstākļi, ir jādibina pastorālā padome, kuras uzdevums ir pakļautībā bīskapa autoritātei izpētīt un apsvērt to, kas attiecas uz pastorālajiem darbiem diecēzē un iesniegt par tiem praktiskus priekšlikumus.
512, 1. Pastoralā padome sastāv no kristiešiem, kas ir pilnīgā vienotībā ar katoļu Baznīcu, gan no garīdzniekiem, gan no konsekrētās dzīves institūtu locekļiem, gan it īpaši no lajiem; tās locekļi tiek nozīmēti diecēzes bīskapa noteiktajā veidā.
512,2. Kristiešiem, kas veido pastorālo padomi, jābūt izvēlētiem tā, lai viņi patiesi attēlotu visu Dieva Tautas daļu, kas veido diecēzi, ņemot vērā dažādus diecēzes novadus, sociālos apstākļus un profesijas, kā arī atsevišķo vai ar citiem savienoto diecēzes locekļu līdzdalību apustulātā.
512,3. Pastorālajā padomē drīkst nozīmēt vienīgi kristiešus, kas izceļas ar stipru ticību, labiem padomiem un gudrību.
513,1. Pastorālā padome tiek nozīmēta uz laiku saskaņā ar bīskapa doto statūtu priekšrakstiem.
513,2. Kad bīskapa sēdeklis kļūst vakants, pastorālā padome izbeidz savu darbību.
514, 1. Pastorālai padomei ir tikai padomdevēja balss; atkarībā no apustulāta vajadzībām to sasaukt un vadīt drīkst vienīgi diecēzes bīskaps; viņš vienīgais ir tiesīgs arī publicēt to, kas tika padomē pārrunāts.
514,2. Tā ir jāsasauc vismaz 1 reizi gadā.
Vatikāna II koncila dekrēts par laju apustulātu Apostolicam actuositatem
26. Diecēzēs atkarībā no iespējas būtu jāizveido padomes, kas atbalstītu Baznīcas apustulisko darbu gan evaņģelizācijas un svētdarīšanas jomā, gan arī labdarības, sociālajā un citās jomās, kurās garīdzniecībai un ordeņu ļaudīm attiecīgi jāsadarbojas ar lajiem. Šīs padomes var kalpot kā dažādu apvienību un laju vadīto apustulisko iniciatīvu koordinētājas, bet tā, lai katra no tām saglabātu savas īpašās iezīmes un neatkarību.
Šādām padomēm, ja vien ir iespēja, būtu jāpastāv gan draudzē, gan arī starp draudzēm, diecēzēm un pat valsts un starptautiskajā mērogā.
511. Atsevišķajās diecēzēs, par cik to ieteic pastorālie apstākļi, ir jādibina pastorālā padome, kuras uzdevums ir pakļautībā bīskapa autoritātei izpētīt un apsvērt to, kas attiecas uz pastorālajiem darbiem diecēzē un iesniegt par tiem praktiskus priekšlikumus.
512, 1. Pastoralā padome sastāv no kristiešiem, kas ir pilnīgā vienotībā ar katoļu Baznīcu, gan no garīdzniekiem, gan no konsekrētās dzīves institūtu locekļiem, gan it īpaši no lajiem; tās locekļi tiek nozīmēti diecēzes bīskapa noteiktajā veidā.
512,2. Kristiešiem, kas veido pastorālo padomi, jābūt izvēlētiem tā, lai viņi patiesi attēlotu visu Dieva Tautas daļu, kas veido diecēzi, ņemot vērā dažādus diecēzes novadus, sociālos apstākļus un profesijas, kā arī atsevišķo vai ar citiem savienoto diecēzes locekļu līdzdalību apustulātā.
512,3. Pastorālajā padomē drīkst nozīmēt vienīgi kristiešus, kas izceļas ar stipru ticību, labiem padomiem un gudrību.
513,1. Pastorālā padome tiek nozīmēta uz laiku saskaņā ar bīskapa doto statūtu priekšrakstiem.
513,2. Kad bīskapa sēdeklis kļūst vakants, pastorālā padome izbeidz savu darbību.
514, 1. Pastorālai padomei ir tikai padomdevēja balss; atkarībā no apustulāta vajadzībām to sasaukt un vadīt drīkst vienīgi diecēzes bīskaps; viņš vienīgais ir tiesīgs arī publicēt to, kas tika padomē pārrunāts.
514,2. Tā ir jāsasauc vismaz 1 reizi gadā.
Vatikāna II koncila dekrēts par laju apustulātu Apostolicam actuositatem
26. Diecēzēs atkarībā no iespējas būtu jāizveido padomes, kas atbalstītu Baznīcas apustulisko darbu gan evaņģelizācijas un svētdarīšanas jomā, gan arī labdarības, sociālajā un citās jomās, kurās garīdzniecībai un ordeņu ļaudīm attiecīgi jāsadarbojas ar lajiem. Šīs padomes var kalpot kā dažādu apvienību un laju vadīto apustulisko iniciatīvu koordinētājas, bet tā, lai katra no tām saglabātu savas īpašās iezīmes un neatkarību.
Šādām padomēm, ja vien ir iespēja, būtu jāpastāv gan draudzē, gan arī starp draudzēm, diecēzēm un pat valsts un starptautiskajā mērogā.
Kristus ir Augšāmcelies! Alleluja!
... ir jāsatiek Augšāmcēlies Kungs!!!
"Mēs vēstīsim par Tavu nāvi, Kungs, un
liecināsim par Tavu augšāmcelšanos
līdz pat Tavai atnākšanai."
"Baznīca pasaules vajāta un Dieva iepriecināta, turpina savu svētceļojumu, sludinot Kunga krustu un nāvi līdz Viņa atnākšanai (sal. 1 Kor 11, 26). To stiprina augšāmceltā Kristus spēks, lai tā pacietībā un mīlestībā pārvarētu nelaimes un grūtības — kā iekšējās, tā ārējās — un pasaulē uzticīgi atklātu Kunga noslēpumu, kas vēl ir aizēnots, līdz beigās tas atklāsies pilnīgā gaismā", Lumen gentium, 8.
Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām
Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens 13.00
Tiešraides turpināsies visu nākamo nedēļu līdz Dieva Žēlsirdības svētdienai. Analizēsim Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās, balstoties uz Apustuļu darbu grāmatas.
Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām
Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens 13.00
Tiešraides turpināsies visu nākamo nedēļu līdz Dieva Žēlsirdības svētdienai. Analizēsim Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās, balstoties uz Apustuļu darbu grāmatas.
Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!
Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:
Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778
Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880
Kristus augšāmcelšanos piedzīvosim mājās un ģimenēs!
Šajā nedēļā dažādu konfesiju kristieši piemin Kristus ciešanas un nedēļas nogalē svinēs viņa augšāmcelšanās svētkus. Triduum jeb Trīs lielās dienas sākas ceturtdienas vakarā, pieminot Kunga pēdējās vakariņas, un noslēdzas ar Lieldienu svinībām, kas katoļu Baznīcā ir svarīgākie svētki gadā.
Šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju un dažādos ierobežojumus, šīs piemiņas dienas un svētki norisināsies citādi, nekā ierasts, tomēr tas nekādā veidā nemazina šo notikumu būtību un nozīmi. “Šajā laikā varam apzināties, ka svinēt kopīgus dievkalpojumus ar plašu ticīgo klātbūtni ir privilēģija,” norāda Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. “To iztrūkums mūs mudinās ar vēl lielāku dedzību piepildīt baznīcu rindas tad, kad tas būt atļauts, bet šajā grūtību brīdī varam arī īpašā veidā būt vienoti ar to valstu iedzīvotājiem, kur pulcēšanās ir liegta. Arī 21. gadsimtā ir daudz kristiešu dažādās zemēs, kas tiek vajāti savas ticības dēļ un dievkalpojumus labākajā gadījumā var svinēt slepenībā. Mūsu situācija ir citādāka, šie ierobežojumi ieviesti kopējam labumam, lai pasargātu sabiedrību no vīrusa izplatīšanās iespējām. Tomēr Kristus augšāmcelšanās piemiņa un svinēšana nav atcelta, esam vēl lielākā mērā aicināti šo prieka un dzīvības uzvaru atzīmēt ar ģimenes locekļiem vai vienatnē, esot savās mājās un izmantojot mediju sniegtās iespējas piedalīties dievkalpojumos.”
Pēdējo nedēļu laikā draudžu, kas translē dievkalpojumus video tiešraidē, skaits ir krietni palielinājies. Tiem, kurus interesē konkrētas draudzes, iespējams sekot līdzi tās sociālo tīklu profilos vai mājaslapās, bet dažādās baznīcās notiekošos dievkalpojumus, kas pieejami labā kvalitātē, apkopo Facebook profils KatolisTV. Dievkalpojumu dažādību, tai skaitā arī translācijas no Vatikāna piedāvā Radio Marija Latvija, kā arī dažādi citi mediji.
Laiks starp dievkalpojumiem šo dienu laikā parasti tiek veltīts individuālai lūgšanai klusumā, tāpēc tajās vietās, kur baznīcas šais dienās būs vaļā, ticīgie kādā brīdī var iegriezties, lai individuāli apcerētu šo dienu notikumus.
Hrizmas svētīšanas Mise ceturtdienas rītā
Lielās ceturtdienas rītā katedrālēs parasti pulcējas pēc iespējas visi diecēzes priesteri. Tās laikā tiek svētītas katehumēnu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas, kas tiks izmantotas turpmākā gada laikā. Katehumēnu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Savukārt slimnieku svaidīšanas eļļa atgādina, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Iezīmēšana ar hrizmas eļļu pēc kristības – iestiprināšanas un ordinācijas laikā – ir iesvētīšanas zīme. Tāpat šī Lielās ceturtdienas dievkalpojuma laikā garīdznieki atjauno savus priesterības svētsolījumus.
Šogad šajos dievkalpojumos piedalīsies salīdzinoši neliels skaits priesteru, lai būtu iespējams ievērot nepieciešamo distanci. Ticīgā tauta ir aicināta lūgties par priesteriem un bīskapiem, skatoties dievkalpojumu translācijas.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē šis dievkalpojums notiks plkst. 09:00, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē – plkst 10:00; abi dievkalpojumi būs vērojams gan draudzes Youtube lapā, gan jau minētajā KatolisTV profilā. Plkst. 10:00 Hrizmas svētīšanas Svēto Misi no Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrāles translēs Radio Marija Latvija.
Pēdējo vakariņu piemiņa ceturtdienas vakarā
Lielās ceturtdienas vakars aizsāk Triduum norisi. Parasti šajā Svētajā Misē tiek veikts kāju mazgāšanas rituāls, kurā priesteris, kurš dievkalpojumu svin, mazgā kājas 12 vīriešiem, kas simbolizē apustuļu klātbūtni Jēzus pēdējā mielasta laikā. Šogad Vatikāns ir norādījis, ka šī tradīcija ir atceļama. Šajā Svētajā Misē pēdējo reizi tiek izmantoti svinīgie zvani un ērģeles, kas vairs neizskan līdz Lieldienu vigīlijai. Tāpat Svētajā Misē tiek izlaists nobeigums, jo šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu vigīlijai.
Svēto Misi Lielās ceturtdienas vakarā priesteri svinēs lielā daļā Baznīcu, tāpēc šajā laikā būs pieejamas dažādas tiešraides iespējas.
Kunga nāves piemiņas dievkalpojums
Lielās piektdienas dievkalpojumi ir lūgšanas brīdis, kad tiek pārdomās Kristus dzīves pēdējie mirkļi, sākot ar notiesāšanu Poncija Pilāta priekšā līdz krustā sišanai, dzīvības atdošanai un guldīšanai kapā.
Jau daudzus gadus šajā dienā tradicionāli norisinājies Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgas ielās ar dažādu konfesiju garīdznieku un ticīgo klātbūtni, tāpat Krusta ceļš kā lūgšanu forma tika īstenota dažādās draudzēs. Šogad iespēju izdzīvot Ekumenisko Krusta ceļu, kurā pārdomās dalīsies dažādu konfesiju bīskapi un mācītāji, kā arī laji, sniegs vairāki mediji. Plkst. 11:30 tiešraidē tas būs redzams kanālā TV24, savukārt īpaši sagatavotu radio ierakstu plkst. 13:05 piedāvās Latvijas Radio 1 un plkst. 17:00 tas būs dzirdams Radio Marija Latvija. Ir arī draudzes, kas piedāvās Krusta ceļa lūgšanu savos sociālo mediju kanālos.
Pašu Kristus nāves piemiņas dievkalpojumu dažādos laikos būs iespējams vērot gan draudžu sociālo mediju kanālos, gan KatolisTV kontā.
Krusta ceļš no Vatikāna plkst. 22:00 Lielajā piektdienā tiks tiešraidē translēts Radio Marija Latvija, bet plkst. 23:00 to pārraidīs arī LTV1.
Lieldienu vigīlija, Rezurekcijas Svētā Mise un svētdienas dievkalpojumi
Klusajā sestdienā dievkalpojumi nenotiek, simbolizējot tukšumu, kas pasauli pāršalc pēc Kristus nāves. Sestdienas vakars, kas tradicionāli iezīmē svētdienas sākumu, ir brīdis, kad Baznīca ar Vigīlijas dievkalpojumu svin Kristus augšāmcelšanos. Ar šo dievkalpojumu Baznīcās atgriežas ērģeļu un zvanu skaņas, tiek iedegtas gaismas, tiek svinēta Kristus uzvara.
Svētās Mises dažādos laikos būs redzamas dažādos sociālo mediju kanālos. Parasti šajā dienā baznīcās tiek svētīts Lieldienu mielasts, tāpēc priesteri, kas svin tiešraidē pārraidītos dievkalpojumus, ir aicināti svētību sniegt attālināti.
Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 12:00 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs Radio Marija Latvija. Pēc tā tiks sniegta “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei” svētība, kas būs vērojama arī LTV1.
Pirmdien, 13. aprīlī, plkst. 11:00 Svēto Misi no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Otrajās Lieldienās pārraidīs Latvijas Radio 1.
LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)
Šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju un dažādos ierobežojumus, šīs piemiņas dienas un svētki norisināsies citādi, nekā ierasts, tomēr tas nekādā veidā nemazina šo notikumu būtību un nozīmi. “Šajā laikā varam apzināties, ka svinēt kopīgus dievkalpojumus ar plašu ticīgo klātbūtni ir privilēģija,” norāda Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. “To iztrūkums mūs mudinās ar vēl lielāku dedzību piepildīt baznīcu rindas tad, kad tas būt atļauts, bet šajā grūtību brīdī varam arī īpašā veidā būt vienoti ar to valstu iedzīvotājiem, kur pulcēšanās ir liegta. Arī 21. gadsimtā ir daudz kristiešu dažādās zemēs, kas tiek vajāti savas ticības dēļ un dievkalpojumus labākajā gadījumā var svinēt slepenībā. Mūsu situācija ir citādāka, šie ierobežojumi ieviesti kopējam labumam, lai pasargātu sabiedrību no vīrusa izplatīšanās iespējām. Tomēr Kristus augšāmcelšanās piemiņa un svinēšana nav atcelta, esam vēl lielākā mērā aicināti šo prieka un dzīvības uzvaru atzīmēt ar ģimenes locekļiem vai vienatnē, esot savās mājās un izmantojot mediju sniegtās iespējas piedalīties dievkalpojumos.”
Pēdējo nedēļu laikā draudžu, kas translē dievkalpojumus video tiešraidē, skaits ir krietni palielinājies. Tiem, kurus interesē konkrētas draudzes, iespējams sekot līdzi tās sociālo tīklu profilos vai mājaslapās, bet dažādās baznīcās notiekošos dievkalpojumus, kas pieejami labā kvalitātē, apkopo Facebook profils KatolisTV. Dievkalpojumu dažādību, tai skaitā arī translācijas no Vatikāna piedāvā Radio Marija Latvija, kā arī dažādi citi mediji.
Laiks starp dievkalpojumiem šo dienu laikā parasti tiek veltīts individuālai lūgšanai klusumā, tāpēc tajās vietās, kur baznīcas šais dienās būs vaļā, ticīgie kādā brīdī var iegriezties, lai individuāli apcerētu šo dienu notikumus.
Hrizmas svētīšanas Mise ceturtdienas rītā
Lielās ceturtdienas rītā katedrālēs parasti pulcējas pēc iespējas visi diecēzes priesteri. Tās laikā tiek svētītas katehumēnu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas, kas tiks izmantotas turpmākā gada laikā. Katehumēnu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Savukārt slimnieku svaidīšanas eļļa atgādina, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Iezīmēšana ar hrizmas eļļu pēc kristības – iestiprināšanas un ordinācijas laikā – ir iesvētīšanas zīme. Tāpat šī Lielās ceturtdienas dievkalpojuma laikā garīdznieki atjauno savus priesterības svētsolījumus.
Šogad šajos dievkalpojumos piedalīsies salīdzinoši neliels skaits priesteru, lai būtu iespējams ievērot nepieciešamo distanci. Ticīgā tauta ir aicināta lūgties par priesteriem un bīskapiem, skatoties dievkalpojumu translācijas.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē šis dievkalpojums notiks plkst. 09:00, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē – plkst 10:00; abi dievkalpojumi būs vērojams gan draudzes Youtube lapā, gan jau minētajā KatolisTV profilā. Plkst. 10:00 Hrizmas svētīšanas Svēto Misi no Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrāles translēs Radio Marija Latvija.
Pēdējo vakariņu piemiņa ceturtdienas vakarā
Lielās ceturtdienas vakars aizsāk Triduum norisi. Parasti šajā Svētajā Misē tiek veikts kāju mazgāšanas rituāls, kurā priesteris, kurš dievkalpojumu svin, mazgā kājas 12 vīriešiem, kas simbolizē apustuļu klātbūtni Jēzus pēdējā mielasta laikā. Šogad Vatikāns ir norādījis, ka šī tradīcija ir atceļama. Šajā Svētajā Misē pēdējo reizi tiek izmantoti svinīgie zvani un ērģeles, kas vairs neizskan līdz Lieldienu vigīlijai. Tāpat Svētajā Misē tiek izlaists nobeigums, jo šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu vigīlijai.
Svēto Misi Lielās ceturtdienas vakarā priesteri svinēs lielā daļā Baznīcu, tāpēc šajā laikā būs pieejamas dažādas tiešraides iespējas.
Kunga nāves piemiņas dievkalpojums
Lielās piektdienas dievkalpojumi ir lūgšanas brīdis, kad tiek pārdomās Kristus dzīves pēdējie mirkļi, sākot ar notiesāšanu Poncija Pilāta priekšā līdz krustā sišanai, dzīvības atdošanai un guldīšanai kapā.
Jau daudzus gadus šajā dienā tradicionāli norisinājies Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgas ielās ar dažādu konfesiju garīdznieku un ticīgo klātbūtni, tāpat Krusta ceļš kā lūgšanu forma tika īstenota dažādās draudzēs. Šogad iespēju izdzīvot Ekumenisko Krusta ceļu, kurā pārdomās dalīsies dažādu konfesiju bīskapi un mācītāji, kā arī laji, sniegs vairāki mediji. Plkst. 11:30 tiešraidē tas būs redzams kanālā TV24, savukārt īpaši sagatavotu radio ierakstu plkst. 13:05 piedāvās Latvijas Radio 1 un plkst. 17:00 tas būs dzirdams Radio Marija Latvija. Ir arī draudzes, kas piedāvās Krusta ceļa lūgšanu savos sociālo mediju kanālos.
Pašu Kristus nāves piemiņas dievkalpojumu dažādos laikos būs iespējams vērot gan draudžu sociālo mediju kanālos, gan KatolisTV kontā.
Krusta ceļš no Vatikāna plkst. 22:00 Lielajā piektdienā tiks tiešraidē translēts Radio Marija Latvija, bet plkst. 23:00 to pārraidīs arī LTV1.
Lieldienu vigīlija, Rezurekcijas Svētā Mise un svētdienas dievkalpojumi
Klusajā sestdienā dievkalpojumi nenotiek, simbolizējot tukšumu, kas pasauli pāršalc pēc Kristus nāves. Sestdienas vakars, kas tradicionāli iezīmē svētdienas sākumu, ir brīdis, kad Baznīca ar Vigīlijas dievkalpojumu svin Kristus augšāmcelšanos. Ar šo dievkalpojumu Baznīcās atgriežas ērģeļu un zvanu skaņas, tiek iedegtas gaismas, tiek svinēta Kristus uzvara.
Svētās Mises dažādos laikos būs redzamas dažādos sociālo mediju kanālos. Parasti šajā dienā baznīcās tiek svētīts Lieldienu mielasts, tāpēc priesteri, kas svin tiešraidē pārraidītos dievkalpojumus, ir aicināti svētību sniegt attālināti.
Svētdien, 12. aprīlī, plkst. 12:00 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs Radio Marija Latvija. Pēc tā tiks sniegta “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un pasaulei” svētība, kas būs vērojama arī LTV1.
Pirmdien, 13. aprīlī, plkst. 11:00 Svēto Misi no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Otrajās Lieldienās pārraidīs Latvijas Radio 1.
LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)
Lūgums pēc aizlūguma!
Lūdzu jūsu lūgšanas par kādu sievieti, kurai plānojas operācija, kas saistīta ar onkoloģiju.
Rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām. facebook tiešraidēs
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām
Otrdien 13.00
Trešdien 13.00
Ceturtdien 13.00
Piektdien 18.00
Sestdien 13.00
Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens un noslēgums 13.00
Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē. Tās būs sava veida ikdienas rekolekcijas, gatavojoties Lieldienām
Otrdien 13.00
Trešdien 13.00
Ceturtdien 13.00
Piektdien 18.00
Sestdien 13.00
Kristus Augšāmcelšanās svētku sveiciens un noslēgums 13.00
Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!
Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:
Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:
Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778
Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880
Lieldienu dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē
Lieldienu
dievkalpojumu kārtība
Salaspils Romas
katoļu draudzē 2020.gadā
(attālināti, izmantojot www.salaspilsdraudze.lv
un www.tolstovs.lv)
(attālināti, izmantojot www.salaspilsdraudze.lv
un www.tolstovs.lv)
9.aprīlis – Lielā Ceturtdiena
18.30 - Pēdējo Vakariņu svētā Mise
18.30 - Pēdējo Vakariņu svētā Mise
10.aprīlis – Lielā Piektdiena
14.00 - Krustaceļš
15.00 - Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums
11.aprīlis – Lielā Sestdiena
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās vigilija
18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, Lieldienu
uguns, ūdens svētīšana, kristības solījumu atjaunošana.
12.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki
8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise
11.00 - svētā Mise krievu valodā
13.aprīlis – Otrās Lieldienas
9.00 sv. Mise krievu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā
Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:
Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:
Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778
Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880
Ikdienas Facebook tiešraides!
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē.
Piektdien, 3.aprīlī 13.00.
Sestdien, 4.aprīlī 13.00.
Svētdien, 5.aprīlī 13.00.
Dārgie bloga lasītāji un dārgie Salaspils katoļu draudzes locekļi. Šajā trauksmainajā un nemierīgajā laikā, kad skumstam viens pēs otra, pēc klātbūtnes un kopīgas liturģiskās svinēšanas, esmu nolēmis katru dienu organizēt neklātienes tikšanās, ar Facebook starpniecību tiešraidē.
Piektdien, 3.aprīlī 13.00.
Sestdien, 4.aprīlī 13.00.
Svētdien, 5.aprīlī 13.00.
Lūgšanās būsim vienoti un stiprināsim viens otru!
Bīskapu konferences ziņojums saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem (31.03)
Pirmdien, 30. martā, stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103. “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu”, kuri pastiprina iepriekš ieviestos ierobežojumus.
Vispirms vēlamies pateikties visiem, kas jau atbildīgi ievēro principu “Paliec mājās” un piedalās dievkalpojumos ar radio vai interneta starpniecību. Tā kā situācija pasaulē un valstī ir saasinājusies, aicinām visus ticīgos stingri ievērot šo principu un izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai turpinātu sekot līdzi dievkalpojumiem.
Ņemot vērā jaunos ierobežojumus, Romas katoļu Baznīcas Latvijā Bīskapu konference aicina ticīgos un garīdzniekus ievērot sekojošo:
1. Svētās Mises priesteri un kalpotāji svin bez draudzes fiziskas dalības parastajos laikos, lai tos var attiecīgi pārraidīt Radio Marija Latvija, Latgales radio un tiem var sekot līdzi internetā.
2. Attiecībā uz grēksūdzi aicinām privāti nožēlot grēkus, lai pēc tam varētu izmantot Baznīcas piešķirtās pilnas atlaidas ticīgajiem. Šai sakarā ir nepieciešams iekšēji atraisīties no jelkāda grēka, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību garīgi piedalīties Svētās Mises upurī, vienoties Rožukroņa lūgšanā, Krustaceļa dievbijīgā apcerē vai cita veida lūgšanā, un palūgties lūgšanas „Es ticu“, „Tēvs mūsu“ un kādu no Jaunavai Marijai veltītajām lūgšanām, ticības garā upurējot savas ciešanas Dievam un mīlestībā uz brāļiem, ar nodomu, ka tiklīdz tas būs iespējams, izpildīt ierastos noteikumus (sakramentāla grēksūdze, Sv. Komūnija un lūgšana Svētā tēva nodomos). Atsevišķos gadījumos, sazinoties ar priesteri, var izdarīt arī privāto grēksūdzi ievērojot visas higiēnas un drošības pasākumus.
3. Slimnieku apmeklējumi veicami tikai gadījumos kad pastāv nāves briesmas. Slimniekus jāpiesaka telefoniski un ar priesteri jāizrunā katra konkrētā situācija.
4. Kā iepriekšējā Bīskapu konferences dokumentā minēts, Kristības (izņemot nāves briesmas), laulības un citu sakramentu svinēšana ir pārceļamas uz vēlāku laiku. Arī šajos gadījumos ir jāsazinās ar priesteri.
5. Atvadu ceremonijas (bēres) ir jāsvin ārpus telpām. Lūgums aicināt piedalīties tikai pašus tuvākos ģimenes locekļus un piederīgos, ievērojot distanci 2 m, kā arī atteikties no bēru mielasta rīkošanas.
6. Jelkādas ticīgo pulcēšanās šajā laikā ir atceļamas un nav organizējamas.
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva un Baznīcas māte, slimnieku veselība un kristiešu palīdzība, mūsu aizstāve, sv. Jāzeps svētās Ģimenes un Baznīcas sargs palīdz ciešanu pārņemtajai cilvēcei, attālina pandēmijas postu un dāvā mums patiesu atgriešanās žēlastību un pavada svēttapšanas ceļā.
Romas katoļu Baznīcas Latvijas Bīskapu konference
Vispirms vēlamies pateikties visiem, kas jau atbildīgi ievēro principu “Paliec mājās” un piedalās dievkalpojumos ar radio vai interneta starpniecību. Tā kā situācija pasaulē un valstī ir saasinājusies, aicinām visus ticīgos stingri ievērot šo principu un izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai turpinātu sekot līdzi dievkalpojumiem.
Ņemot vērā jaunos ierobežojumus, Romas katoļu Baznīcas Latvijā Bīskapu konference aicina ticīgos un garīdzniekus ievērot sekojošo:
1. Svētās Mises priesteri un kalpotāji svin bez draudzes fiziskas dalības parastajos laikos, lai tos var attiecīgi pārraidīt Radio Marija Latvija, Latgales radio un tiem var sekot līdzi internetā.
2. Attiecībā uz grēksūdzi aicinām privāti nožēlot grēkus, lai pēc tam varētu izmantot Baznīcas piešķirtās pilnas atlaidas ticīgajiem. Šai sakarā ir nepieciešams iekšēji atraisīties no jelkāda grēka, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību garīgi piedalīties Svētās Mises upurī, vienoties Rožukroņa lūgšanā, Krustaceļa dievbijīgā apcerē vai cita veida lūgšanā, un palūgties lūgšanas „Es ticu“, „Tēvs mūsu“ un kādu no Jaunavai Marijai veltītajām lūgšanām, ticības garā upurējot savas ciešanas Dievam un mīlestībā uz brāļiem, ar nodomu, ka tiklīdz tas būs iespējams, izpildīt ierastos noteikumus (sakramentāla grēksūdze, Sv. Komūnija un lūgšana Svētā tēva nodomos). Atsevišķos gadījumos, sazinoties ar priesteri, var izdarīt arī privāto grēksūdzi ievērojot visas higiēnas un drošības pasākumus.
3. Slimnieku apmeklējumi veicami tikai gadījumos kad pastāv nāves briesmas. Slimniekus jāpiesaka telefoniski un ar priesteri jāizrunā katra konkrētā situācija.
4. Kā iepriekšējā Bīskapu konferences dokumentā minēts, Kristības (izņemot nāves briesmas), laulības un citu sakramentu svinēšana ir pārceļamas uz vēlāku laiku. Arī šajos gadījumos ir jāsazinās ar priesteri.
5. Atvadu ceremonijas (bēres) ir jāsvin ārpus telpām. Lūgums aicināt piedalīties tikai pašus tuvākos ģimenes locekļus un piederīgos, ievērojot distanci 2 m, kā arī atteikties no bēru mielasta rīkošanas.
6. Jelkādas ticīgo pulcēšanās šajā laikā ir atceļamas un nav organizējamas.
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva un Baznīcas māte, slimnieku veselība un kristiešu palīdzība, mūsu aizstāve, sv. Jāzeps svētās Ģimenes un Baznīcas sargs palīdz ciešanu pārņemtajai cilvēcei, attālina pandēmijas postu un dāvā mums patiesu atgriešanās žēlastību un pavada svēttapšanas ceļā.
Romas katoļu Baznīcas Latvijas Bīskapu konference
Pārpublicēts no www.katedrale.lv
Pāvests 27. marta vakarā sniegs "Urbi et Orbi" svētību
Ceremonija sastāvēs no Svēto Rakstu lasījumiem, aizlūguma un Vissvētākā Sakramenta adorācijas. Tās beigās pāvests dos svētību "Urbi et Orbi" - "Pilsētai un pasaulei" līdz ar iespēju saņemt plenāratlaidas visiem tiem, kuri caur dažādiem komunikācijas līdzekļiem piedalīsies šai notikumā tiešraidē. Svētība Romas pilsētai un visai pasaulei parasti tiek dota tikai Ziemassvētkos un Lieldienās. Šoreiz tai būs ārkārtas raksturs.Piektdien, 27. martā, pāvests Francisks vadīs lūgšanu no Svētā Pētera bazilikas sakrālā laukuma un aicina katru tajā piedalīties caur masu saziņas līdzekļiem.
Kā stāsta Svētā Krēsla Preses dienesta vadītājs Mateo Bruni, piektdienas lūgšanu brīdis tiks pārraidīts tiešraidē no Vatikāna. Tā sāksies pulksten 18.00 pēc Romas laika. Bez tam, Bruni kungs atgādināja, ka plenāratlaidas, ko varēs saņemt līdz ar "Urbi et Orbi" svētību, ir pakļautas nosacījumiem, kas izklāstīti šais dienās izdotajā Apustuliskās Penitenciērijas dekrētā.
Plkst. 19.00 pēc Latvijas laika lūgšanai tiešraidē būs iespējams sekot līdzi Vatican News mājaslapā angļu valodā, kā arī Radio Marija Latvija ēterā ar komentāriem un tulkojumu latviešu valodā.
Vatican News, LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)
Kā stāsta Svētā Krēsla Preses dienesta vadītājs Mateo Bruni, piektdienas lūgšanu brīdis tiks pārraidīts tiešraidē no Vatikāna. Tā sāksies pulksten 18.00 pēc Romas laika. Bez tam, Bruni kungs atgādināja, ka plenāratlaidas, ko varēs saņemt līdz ar "Urbi et Orbi" svētību, ir pakļautas nosacījumiem, kas izklāstīti šais dienās izdotajā Apustuliskās Penitenciērijas dekrētā.
Plkst. 19.00 pēc Latvijas laika lūgšanai tiešraidē būs iespējams sekot līdzi Vatican News mājaslapā angļu valodā, kā arī Radio Marija Latvija ēterā ar komentāriem un tulkojumu latviešu valodā.
Vatican News, LRKB IC (pārpublicēts no www.katolis.lv)
Sprediķis 22.martā plkst. 12.00 Salaspils katoļu baznīcā
Dārgie Kristum ticīgie!
Šajā satraukuma pilnajā laikā, kad visa mūsu ierastā
dzīve ir mainījusies, kad nākotnē vairs nebūs tā kā līdz šim, Jēzus šodien iet
garām kādam cilvēkam, kurš bija neredzīgs no dzimšanas. Ir cilvēki, kuri redzi
pazaudē dzīves laikā, tomēr šeit ir
cilvēks, kurš nekad nav redzējis gaismu. Tumsa jau kopš pašas
dzimšanas. Nav bijusi gaismas pieredze. Ļoti šausmīgs stāvoklis. Totāls aklums!
Jāņa evaņģēlija 9.nodaļas sākumā, mācekļiem redzot
šo nelaimīgo cilvēku, rodas pilnīgi pamatots jautājums, par ko, kāpēc šis cilvēks ir akls? Kurš ir vainīgs, ka pasaulē ir
tik daudz slimību, traģēdiju, epidēmiju un pandēmiju? Vai Dievs gadījumā nav netaisns,
sūtīdams pasaulei šādu slimības postu, kurš izraisa ekonomikas lejupslīdi uzņemējdarbības
sabrukumu un cilvēku saslimšanu un nāvi? Varbūt tas ir tāpēc, ka viņš, vai viņa
senči ir grēkojuši? Arī saistībā ar šo Corona vīrusu izskan viedokļi, ka šo
slimību Dievs uzsūtīja pasaulei, par tās grēkiem un kā sodu par to, ka netiek
respektēta daba un ekoloģija. Ir pat dzirdēti tādi nostāsti, ka to ko Grēta
Tumberga nespēja paveikt, to izdarīja šis vīruss, ka pat Venēcijas kanālos ir
atkal parādījies dzirds ūdens un zivis.
Kurš
tad ir vainīgs pie šī visa?
Jēzus atbilde ir pārsteidzoša. Ne viņš, ne viņa senči, bet gan Dieva darbiem vajag parādīties viņā.
Daudzi varbūt iebildīs – tas nozīmē, ka Dievs grib ļaunumu? Vai tad Dievs ir
ļauns? Nē, Dievs ir bezgalīgi labs, tikai šajā pasaulē, noslēpumaini pastāv gan
labais un ļaunais. Tāda ir šīs, Dieva radītās pasaules kārtība, kura ir
ierakstīta pašā radības dabā, būtībā. Visos laikos cilvēkam ir tendence palikt
iedomīgam un dažreiz viņam piezogas sajūta, ka Dieva it kā nav, vai arī ja Viņš
ir, tad Viņam nav nekādas daļas par mūsu dzīvēm, par pasauli. Daudzi uzskata:
Es Dievu lieku mierā, lai Viņš arī mani liek mierā. Tomēr šajā pandēmijā mēs
piedzīvojam mūsu nespēku un nevarību dabas procesu priekšā un līdz ar to esam
aicināti atzīt, ka neesam pašpietiekami. Mums ir vajadzīgs Dievs. Mēs nevaram izmainīt procesus šajā
pasaulē, īpaši dabas procesus un vīrusu parādīšanās un eksistence pieder pie
mūsu radītās pasaules dabas procesiem. Tāpat kā slimības un nāve. Mēs
ienācām šajā pasaulē un arī aiziesim. Cits ātrāk, cits vēlāk. Mēs šeit
nepaliksim mūžīgi. Arī koki, lapas, zāle un visa radība uzzied, novīst un
mirst.
Tomēr atgriezīsimies pie mūsu notikumiem.
Jēzus
norāda, ka viņš ir pasaules gaisma. Tālākajos notikumos
mēs redzēsim dažādas sabiedrības grupas, kurai katrai ir sava akluma pakāpe.
Šīs pandēmijas laikā sākam piedzīvot, ka pēkšņi sākam pamanīt savu tuvāko,
kaimiņu, draugu, līdzcilvēku, kuram “normālos” apstākļos būtu paskrējuši garām.
Sākam beidzot redzēt. Redzēt sevi, savus grēkus, trūkumus, arī saskatīt lietas
ap mums daudz dziļākā gaismā.
Jēzus
dziedina aklo un dziedināšanā lieto simbolus.
Dievs ienāk šajā pasaulē, cilvēka veidolā un arī pēc savas nāves un
Augšamcelšanās, Viņš savu pestīšanas un dziedināšanas kalpojumu veic,
izmantojot Baznīcu, kurā ir klātesoši cilvēki. Viņš iesaista radību savā
lielajā pestīšanas plānā. Jēzus dziedināšanā lieto zīmes, žestus, un Baznīca to
turpina darīt caur svētajiem sakramentiem, kur neredzamās Dieva žēlastības tiek
dāvātas caur redzamām zīmēm. Tieši šajā laikā, kad vīrusa izplatības dēļ esam
aicināti palikt mājās, īpaši sāpīgi
izjūtam to, ka nevaram pieņemt sakramentus klātienē. Jo jau no
pirmajiem gadsimtiem, kristieši pulcējās kopā nedēļas pirmajā dienā, saules
dienā, lai klausītos Dieva Vārdu, slavētu un pielūgtu Dievu, kā arī lai lauztu
maizi un dalītos Euharistiskajā mielastā. Baznīcu veido un tā aug no
Euharistijas, no Kunga Mielasta svētdienās. Un šobrīd mēs izjūtam šo vislielāko
mūsu kristīgās dzīves trūkumu, jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no
ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. Tomēr, varbūt tieši pēc šīs krīzes mēs
sāksim novērtēt, cik svarīga mums ir draudze, garīdznieks, dievkalpojums. Mēs sāksim novērtēt tās mazās, ikdienas
lietas, kurām iepriekš bijām paskrējuši garām. Mēs sākam kļūt
redzīgāki, jūtīgāki. Dievs nāk pie mums un vēlas iemājot mūsos, Viņš vēlas
nodibināt personīgas attiecības ar mums, dziedināt mūsu sasalušās sirdis un
atvērt mūsu vājredzīgās acis.
Šī
izdzdiedinātā cilvēka kaimiņi, kuri iepriekš bija redzējuši šo cilvēku, viņu
vairs neatpazīst. Tad kad Dievs pieskarās, tad
cilvēks mainās, ka pārējie viņu neatpazīst. Kaimiņi vēl ir akli, bet redzīgais
redz. Kaimiņi fiziski redz, bet garīgi vēl atrodas savā aklumā. Toties
izdziedinātais cilvēks iegūst jaunu seju, jaunu sirdi. Izmainās viņa dzīve,
Dievs viņā visu atjauno.
Tad seko izdziedinātā dialogs ar farizejiem. Farizeji ir cilvēki, kuriem viss ir
skaidrs. Viņi visu zin. Viņiem par visu jau ir viedoklis. Viņi ir
visgudrākie un pareizākie. Viņi ir gatavi arī Dievu pamācīt, kā Viņam ir jārīkojas.
Arī mēs tādi esam. Mums ir savas ikdienas dzīves maskas, kuras uzvelkam,
novelkam, atbilstoši situācijai. Arī mūsu priekštati un ilūzijas par dzīvi un
notiekošo tajā. Mēs pārstāvam
mūsdienu skeptisko, pārracionālo, postfaktuālo cilvēku, kurš uz visu raugās ar
aizdomām un skepsi. Tādi ir farizeji – iedomīgi, pārgudri un sevā
materiālistiskajā metafizikā ieslēgušies. Viņi neredz izdziedināto cilvēku, to,
ka Jēzus viņam ir devis pilnīgi jaunu iespēju dzīvot. Viņi redz tikai savu un
pieķeras ārējam sabata likuma ievērošanas burtam un rituālam. Kad viņi nevar
apšaubīt izdziedināšanas faktu, viņi apšauba cilvēka slimību un aicina
izdziedinātā vecākus, kuri bailēs no izstumšanas nevēlas apliecināt
izdziedināšanu, bet visu vainu uzveļ pašam izdziedinātajam. Vēlākais farizeju
dialogs ar izdziedināto vēl vairāk apliecina, ka farizeji nevēlas atzīt reālo
izdziedināšanas faktu un paliek savā aizvērtībā.
Izdziedinātā
cilvēka sirds ir mainījusies. Viņš drosmīgi
apliecina, ka Jēzus ir tas, kurš viņam dāvāja dziedināšanu un to var darīt
tikai cilvēks, kuram ir dievišķs spēks. Grēcinieks un ļauns cilvēks to nedarīs.
Jēzus, satiekoties ar izdziedināto, ne tikai dziedina viņa fizisko aklumu, bet
arī dāvā viņam dziļu garīgu redzi. Spēju saskatīt Jēzū Dieva Dēlu. Mesiju un
visaugstāko pravieti. Ir noticis radikāls apvērsums. Jēzus vienam konkrētam
cilvēkam ir dāvājis jaunas dzīves žēlastību. Jēzus šodien saka: "Uz tiesu
Es esmu nācis šinī pasaulē, lai tie, kas neredz, kļūst redzīgi, un tie, kas
redz, akli."
Kā ir ar mani? Es šodien esmu šeit vai pie ekrāna
savās mājās. Manī varbūt ir bailes, nedrošība, neziņa. Kā būs ar mani? Kā būs
ar maniem tuvajiem un mīļajiem? Vai viņus neskars šī drausmīgā slimība? Kā mēs
tālāk dzīvosim Salaspilī, Latvijā un visa pasaulē? Ko darīt? Varbūt manī ir
bailes no nāves? Fiziskās nāves. Bet kā ir ar manu garīgo, dvēseles stāvokli?
Vai mana dvēsele, līdz šīs slimības parādīšanos bija attīrīta un gatava
satikties ar Dievu?
Jēzus šodien dod atbildi. Viņš ir mūsu dzīves
eksistenciālais pamats. Nav cita vārda debesīs un uz zemes, kurā mēs varētu
tikt glābti. Šodien Jēzus mums katram piedāvā iespēju. Mainīt savu dzīvi.
Atgriezties no grēkiem. Nožēlot un izsūdzēt tos. Laiks ir īss. Mēs nezinām, kas
būs rīt. Visas mūsu drošības sistēmas, saliņas un iestrādātās taciņas šodien ir
sabrukušas. Un ja kāds domā, ka varēs palikt tikai un vienīgi savā drošības
“teritorijā”, tad tie ir maldi. Jēzus mūs šodien katru, visus, visu Latviju un
pasauli aicina uz atgriešanos. Totālu, radikālu un pilnīgu atgriešanos. Jēzus vēlas
mūs dziedināt no mūsu grēku un neticības akluma. Pirms šīs epidēmijas, pirms
Lielā gavēņa mēs domājām par lietām, no kurām atteiksimies šajā Gavēņa laikā.
Liekas, cik gan formālas un virspusējas bija šīs atteikšanās. Šobrīd mūsu
brīvība tiek aizvien vairāk ierobežota. Mūsos iezogas eksistenciālas bailes.
Kas būs, kā būs? Jēzus šodien mums katram dod atbildi – mans dārgais, mans
maziņais. Nebīsties. Es esmu ar tevi. Nožēlo savus grēkus, izsūdzi tos
garīdzniekam, atsakies no iepriekšējā dzīves veida un sāc veidot ar Jēzu,
personīgas un dziļas attiecības. Jēzus par mums katru nomira pie krusta, izlēja
savas dārgās asinis un Augšāmcēlās, uzkāpa debesīs, atsūtīja Svēto Garu un nodibināja
Baznīcu. Jēzus vēlas šodien mums katram – tev un man, pieskarties un piedāvāt
jaunu dzīvi. Izmainītu dzīvi.
Varam kopā ar apustuli Pāvilu teikt: „“Mosties, kas
guli, un celies no miroņiem, un tevi apgaismos Kristus!”
Latvijas bīskapu vēstījums draudžu ticīgajiem
2020. gada 17. martā Tieslietu ministrijā notika sanāksme ar reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvjiem ar mērķi pārrunāt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un saistībā ar to ieviestos ierobežojumus.Dārgie Kristum ticīgie!
Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka arī krīzes laikā iedzīvotājiem ir nepieciešama garīgā aprūpe, ko sniedz reliģiskās organizācijas, tomēr tika uzsvērti arī nepieciešamie ierobežojošie un piesardzības pasākumi, ņemot vērā COVID-19 straujo izplatīšanos.
Sanāksmē tika panākta vienota izpratne par nepieciešamību ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, vienojoties par šādu rīcību Ministru kabineta š.g. 12.marta rīkojuma Nr.103 izpildē:
1. Dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību pulcējoties minētā rīkojuma 4.5.punkta izpratnē.
2. Dievnami netiek slēgti individuāliem apmeklētājiem, tomēr reliģisko norišu vietās ir atļauts atrasties tikai tādam cilvēku skaitam, kas ļauj stingri ievērot sociālo distancēšanos, turklāt nepārkāpjot maksimāli noteikto cilvēku skaitu, kas ir 50 cilvēki vienlaikus. Ja dievnama platība nenodrošina atbilstošas distances ievērošanu 50 cilvēkiem, tad cilvēku skaits tiek attiecīgi samazināts.
3. Reliģiskās organizācijas publiski aicinās ticīgos "palikt mājās", pēc iespējas atturoties no publisku vietu, tai skaitā, baznīcas apmeklējuma, reliģiskās darbības veikšanai izmantojot attālinātos dalības veidus. Jo īpaši tas ir attiecināms uz personām, kas atrodas riska grupā.
4. Tieslietu ministrija nodrošinās nepieciešamo atbalstu, lai reliģiskās organizācijas varētu veikt savu darbību, vienlaikus respektējot noteiktos ierobežojumus.
Gan ministrijas, gan reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvji pauda vienotu nostāju par nepieciešamību vairot sociālo atbildīgumu, aicinot ļoti piesardzīgi vērtēt veselības riskus katru reizi, kad notiek saskarsme ar citiem cilvēkiem, un aicināja izmantot šo sociālās distancēšanās laiku, pievēršoties savai garīgajai izaugsmei.
Latvijas bīskapi ir aicinājuši prāvestus ierobežojumu laikā turēt dievnamus pēc iespējas atvērtus, lai jums būtu iespēja lūgties Vissvētākā Sakramenta klātbūtnē, pieiet pie grēksūdzes un saņemt garīgu stiprinājumu. Lūdzam neslēgt baznīcas ciet arī uz dievkalpojuma laiku, bet nodrošināt, lai dievkalpojuma laikā baznīcā nebūtu vairāk par 50 cilvēkiem un distance starp tiem būtu ne mazāka par 2 metriem. Attiecībā uz bērēm arī ir jāievēro jau augstāk minētie ierobežojumi. Kristības un laulības iespēju robežās ir vēlams pārcelt.
Latvijas diecēžu bīskapi informē, ka katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, tāpēc šai ziņā viņi var justies brīvi savā sirdsapziņā. Ierobežojums apmeklēt publiskus dievkalpojumu izriet nevis no ārēja spiediena, bet ir dabiskā likuma prasība. Nevar izslēgt, ka mums būs jābūt gataviem pielāgoties arī citām, iespējams, pastiprinātām prasībām, reaģējot uz situācijas attīstību mūsu valstī.
Aicinām ikvienu, kurš atgriezies no slimības skartajām valstīm, tiešām godprātīgi ievērot paškarantīnu, tādējādi pārliecinoties, ka nenodod slimību tālāk. Dieva bauslis pavēl: Tev nebūs nokaut.
Ikvienu, kas svētdienā, minēto iemeslu dēļ paliks mājas, aicinām uz kopīgu ģimenes lūgšanu, īpaši lūdzoties par visiem, kas slimo, par ārstiem un par epidēmijas izbeigšanos, kā arī pievienoties kopīgai sv. Mises lūgšanai ar Radio Marija un Latgales radio starpniecību, vai ar interneta starpniecību.
Radio Marija Latvija nodrošinās svētdienu dievkalpojumu tiešraidi plkst. 8, 11, un 18:00, tāpat video tiešraidi plkst. 12:00 Facebook un YouTube kanālos nodrošinās Siguldas katoļu draudze. Papildus informācija sekos vēlāk. Lūdzam izmantot šo iespēju un ņemt dalību dievkalpojumos, paliekot mājās.
Romas katoļu Baznīcas Latvijā bīskapu konference (pārpublicēts no www.katolis.lv)
Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka arī krīzes laikā iedzīvotājiem ir nepieciešama garīgā aprūpe, ko sniedz reliģiskās organizācijas, tomēr tika uzsvērti arī nepieciešamie ierobežojošie un piesardzības pasākumi, ņemot vērā COVID-19 straujo izplatīšanos.
Sanāksmē tika panākta vienota izpratne par nepieciešamību ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, vienojoties par šādu rīcību Ministru kabineta š.g. 12.marta rīkojuma Nr.103 izpildē:
1. Dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību pulcējoties minētā rīkojuma 4.5.punkta izpratnē.
2. Dievnami netiek slēgti individuāliem apmeklētājiem, tomēr reliģisko norišu vietās ir atļauts atrasties tikai tādam cilvēku skaitam, kas ļauj stingri ievērot sociālo distancēšanos, turklāt nepārkāpjot maksimāli noteikto cilvēku skaitu, kas ir 50 cilvēki vienlaikus. Ja dievnama platība nenodrošina atbilstošas distances ievērošanu 50 cilvēkiem, tad cilvēku skaits tiek attiecīgi samazināts.
3. Reliģiskās organizācijas publiski aicinās ticīgos "palikt mājās", pēc iespējas atturoties no publisku vietu, tai skaitā, baznīcas apmeklējuma, reliģiskās darbības veikšanai izmantojot attālinātos dalības veidus. Jo īpaši tas ir attiecināms uz personām, kas atrodas riska grupā.
4. Tieslietu ministrija nodrošinās nepieciešamo atbalstu, lai reliģiskās organizācijas varētu veikt savu darbību, vienlaikus respektējot noteiktos ierobežojumus.
Gan ministrijas, gan reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvji pauda vienotu nostāju par nepieciešamību vairot sociālo atbildīgumu, aicinot ļoti piesardzīgi vērtēt veselības riskus katru reizi, kad notiek saskarsme ar citiem cilvēkiem, un aicināja izmantot šo sociālās distancēšanās laiku, pievēršoties savai garīgajai izaugsmei.
Latvijas bīskapi ir aicinājuši prāvestus ierobežojumu laikā turēt dievnamus pēc iespējas atvērtus, lai jums būtu iespēja lūgties Vissvētākā Sakramenta klātbūtnē, pieiet pie grēksūdzes un saņemt garīgu stiprinājumu. Lūdzam neslēgt baznīcas ciet arī uz dievkalpojuma laiku, bet nodrošināt, lai dievkalpojuma laikā baznīcā nebūtu vairāk par 50 cilvēkiem un distance starp tiem būtu ne mazāka par 2 metriem. Attiecībā uz bērēm arī ir jāievēro jau augstāk minētie ierobežojumi. Kristības un laulības iespēju robežās ir vēlams pārcelt.
Latvijas diecēžu bīskapi informē, ka katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, tāpēc šai ziņā viņi var justies brīvi savā sirdsapziņā. Ierobežojums apmeklēt publiskus dievkalpojumu izriet nevis no ārēja spiediena, bet ir dabiskā likuma prasība. Nevar izslēgt, ka mums būs jābūt gataviem pielāgoties arī citām, iespējams, pastiprinātām prasībām, reaģējot uz situācijas attīstību mūsu valstī.
Aicinām ikvienu, kurš atgriezies no slimības skartajām valstīm, tiešām godprātīgi ievērot paškarantīnu, tādējādi pārliecinoties, ka nenodod slimību tālāk. Dieva bauslis pavēl: Tev nebūs nokaut.
Ikvienu, kas svētdienā, minēto iemeslu dēļ paliks mājas, aicinām uz kopīgu ģimenes lūgšanu, īpaši lūdzoties par visiem, kas slimo, par ārstiem un par epidēmijas izbeigšanos, kā arī pievienoties kopīgai sv. Mises lūgšanai ar Radio Marija un Latgales radio starpniecību, vai ar interneta starpniecību.
Radio Marija Latvija nodrošinās svētdienu dievkalpojumu tiešraidi plkst. 8, 11, un 18:00, tāpat video tiešraidi plkst. 12:00 Facebook un YouTube kanālos nodrošinās Siguldas katoļu draudze. Papildus informācija sekos vēlāk. Lūdzam izmantot šo iespēju un ņemt dalību dievkalpojumos, paliekot mājās.
Romas katoļu Baznīcas Latvijā bīskapu konference (pārpublicēts no www.katolis.lv)
Kā tālāk dzīvot?
Dārgie draugi! Ir sācies īpašs laiks pasaulē, kas raksturojas ar noslēgtību, pašizolāciju, karantīnu un sava veida vienpatību. Jā, šogad mums visiem ir citāds gavēnis. Gavēnis bez svētdienas un ikdienas dievkalpojumiem, gavēnis, kurā nevaram skaisti kopā dziedāt Rūgto asaru dziedājumus, iet krustaceļu. Jā ir grūti. Daži vaino Baznīcu, ka Viņa tik "lēti" un ātri ir pakļāvusies laicīgās varas spiedienam. Tomēr Bībele mums māca: "„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu”, Rom 13: 1-2. Protams, ja valsts vara mums liktu zaimot vai novērsties no Dieva, vai arī pārkāpt Dieva un Baznīcas likumus, tad mums būtu tiesības tai nepakļauties. Bet, kā to uzsvēruši arī citu konfesiju garīdznieki savās uzrunās, šajā gadījumā mūs saista 3.bauslis, cienīt savus vecākus, un plašākā šī baušļa interpretācija ietver sevī arī pakļaušanos valsts varai. Un, protams, arī 5.bauslis - tev nebūs nokaut! Mums ir jāaizsargā savi gados vecākie, slimākie sabiedrības locekļi, kuri no šīs slimības var vissmagākā veidā tikt skarti.
Kā izmantot šo laiku un kādas garīgas atziņas mēs varam gūt no šī laika?
Bībelē ir skaista vieta: Tajā laikā Jāņa Kristītāja mācekļi un farizeji gavēja. Un viņi, atnākuši pie Jēzus, Viņam jautāja: “Kāpēc Jāņa mācekļi un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?” Un Jēzus viņiem sacīja: “Vai tad kāzu viesi var gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, tie nevar gavēt. Bet pienāks laiks, kad līgavainis viņiem tiks atņemts, un tajā dienā viņi gavēs!" (Mk 2,18-20) Šobrīd Līgavainis no mums ir paņemts un mēs gavējam. Ir sāpīgi un skumji. Bet vai mēs tikpat dedzīgi ilgojāmies pēc Svētās Mises, Komūnijas un dievnama arī tad, kad "viss bija kārtībā"? Vai ikdienā nebija tā, ka mums Dievs, Baznīca, draudze, garīdznieks bija vienaldzīgi? Vai arī šajos grūtajos apstākļos es atbalstīšu draudzi arī finansiāli, pārskaitot uz draudzes kontu savus finanšu līdzekļus? Vai "normālajā" situācijā es biju aktīvs un čakls draudzes loceklis, palīdzēju savai draudzei ar kalpošanu un praktisku palīdzību? Šis atstātības un vienpatības (ne vientulības) laiks mums ir dots, lai veiktu pamatīgu sirdsapziņas izmeklēšanu, attiecībā uz sevi, uz savu dzīvi, attiecībām ar līdzcilvēkiem, un arī uz draudzi, Baznīcu un pasauli. Kā es līdz šim dzīvoju? Vai es jau pirms šīs situācijas nebiju noslēdzies un iegrimis savā egoistiskajā pasaulē? Padomāsim par to un šobrīd būsim garīgi vienoti, izmantosim visas tehnoloģiskās iespējas, lai būtu klātesoši dievkalpojumos un lūgšanās attālināti. Dievs mūs arī šajā situācijā neatstāj. Painteresēsimies par saviem kaimiņiem, īpaši gados vecākajiem un slimākajiem. Vai viņiem nevajag kādu palīdzību? Varbūt vajag atnest produktus no veikala? Būsim vienoti!
Abonēt:
Ziņas (Atom)