Kas ir maija dievkalpojumi?

No Atašienes Romas katoļu draudzes draugiem.lv profila:

Kādēļ maija mēnesis ir veltīts Jaunavai Marijai?

Kādā 19. gadsimta latgaliešu lūgšanu grāmatā par maija mēneša kalpošanu ir vēstīts:

„Tei kolpošona na nyule atsarodos, bet sen jau ir. Pa cytom molom nu senejim laikim wysi tū kolpošonu dareja. Weiskupi, baznickungi šu kolpošonu teice, wuiceja liaudis un paši jim paleidzeja. Tikai latwišu molā nabeja radzama, todel ka pa latwyskam nabeja rakstita. Pidar ari mums tai darit, kai cyti katoli, šu kolpošonu par lobu turet un Jumprawai Marijai gudu atdut.

Pidar tad izlasit kaidu menesi godā Jumprawai Marijai par gudu. Tys wysulobokajs ir Maja meness, pawasara laikā, kad wysa radiba pricojas nu jaunas dzeiwes, jo Jumprawai Marijai pateik taida kolpošona, kura ir ar pricu, bez pispisšonas darita.

Kuri grib tū Maja menesi Jumprawai Marijai par gudu kolpot, lai dora tai: wokorā, zam pyrmos Maja meneša dinas, lai sagojuši pulkā nuskaita Rožancu, wai Litaniju, wai septinius potarus uz Wysuswatoku Jumprawu Mariju.

Pec, lai wins cylwaks tur rukā diwpadsmit zeimiu (značku) pyrmos eiles, nu kurom lai wysi jem pa winai. Tei značka parodes, kaida kolpošona sew kuram pidar par wysu menesi. Pec jonudzid dzismi „Zam Towu globošonu”, un tai pabeigt pyrmu wokoru."

Svētceļojums uz Skaistkalni!

 

Kā pierādīt Jēzus Augšāmcelšanos? Vai to vispār var izdarīt? Paklausies!

Kristus ir Augšāmcēlies! Alleluja!

"Un viņas steigšus izgāja ārā no kapa ar bailēm un lielu prieku un aizskrēja to pavēstīt Viņa mācekļiem" Mateja 28,8.

Jēzus saviem mācekļiem Getzemanes dārzā pārmeta, ka viņi pat stundu nevarēja būt ar Viņu nomodā. Un šeit sievietes steigšus dodas pie mācekļiem, paziņot šo vēsti:

Kristus ir Augšāmcēlies! Alleluja!

Par kādu gulēšanu šeit vairs var būt runa?

Priecīgus Kristus Augsāmcelšanās svētkus ikvienam!

Kristus Augšāmcelšanās dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē

 

Nakts Krustaceļš Siguldā

12.aprīlī - Alfas laulāto kurss Salaspils katoļu draudzē

 

Nakts krustaceļš Siguldā 31.martā

Pieteikšanās: Ej.uz/naktskrustacels

Vairāk informācija: Lūcija, tel. 29874597

Kas ir patiesā apgaismība? (sprediķis Latvijas Radio 19.martā)

Dārgie radio klausītaji!

8.klases mācību grāmatā, ko māca skolēniem Latvijā atradu šādus apgalvojumus: Eiropas vēsturē laiku no 17. gs. beigām līdz Lielajai franču revolūcijai (1789.-1794.) sauc par apgaismības laikmetu. Apgaismība bija garīga kustība, kas par visu lietu mēru uzskatīja cilvēka prātu. Nostiprinājās pārliecība, ka cilvēka prāts ir visaptverošs un nekļūdīgs. Viss, ko nevarēja pierādīt ar prāta palīdzību, tika uzskatīts par maldiem, aizspriedumiem un māņticību” (https://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/8-klase/izglitiba-zinatne-un-kultura-jaunajos-laikos-7293/re-73eae686-8bb4-4806-8f11-3e949348cbfe). Un patiešām, būtu ļoti dīvaini mūsdienās, kad esam jau pārgājuši no modernā, jeb modernisma laikmeta uz postpost modernismu un postfaktuālo laikmetu, apšaubīt gan senās apgaismības idejas, gan mūsdienu apgaismotāju tēzes. Mūsdienu socioloģijas, jeb sociālās fizikas pamatlicējs Oigists Konts 18.gadsimta postulēja, ka teoloģisko laikmetu, kurā viss neizprotamais tika skaidrots kā brīnums, nomainīja metafiziskais, jeb filozofiskais laikmets, kurā tika meklēts skaidrojums lietu būtībā, un tad seko pozitīvais laikmets, kur priekšplānā izvirzās pozitīvie zinātniskie fakti, kuri tiek savā veidā dievišķoti (https://lv.wikipedia.org/wiki/Ogists_Konts). Līdz ar to par patieso gaismas un realitātes nesēju kļūst prāts un zināšanas, kuru nevar neviens apšaubīt un ticība pārdabiskajam tiek uzlūkota ar milzīgu skepsi un aizdomām. Tomēr, neskatoties uz cilvēka zinātnes un tehnikas progresu, kāds tika un tiek piedzīvots pēdējā simtgadē, joprojām ir cilvēki, kuri piedzimst akli. Un arī mēs, redzīgie, gadiem ejot, agrāk vai vēlāk sākam nēsāt brilles vai kontaktlēcas, mūsu redze sāk zaudēt asumu. Arī mēs katrs novecojam un galu galā mūs visus gaida nāve, no kuras neviens no mums nevar izbēgt. Tātad ar prāta un zināšanas triumfu vien nepietiks.

20.marts - svētā Jāzepa svētki

 

Priesterim nekad nav taisnība

Itālijas pilsētiņā Karpineto nu jau vairākus gadus franciskāņu konvents stāvēja tukšs. Pēdējo minorītu tēvu Linu priekšniecība pārcēla uz konventu Artēnā, kur drīz viņš arī mira. Baznīcā laiku pa laikam dievkalpojumus svinēja augustīniešu tēvi no kaimiņu klostera. Lai iepriecinātu par priestera trūkumu noskumušos ticīgos, kādu dienu augustīniešu tēvs Luciāns pie baznīcas durvīm piestiprināja zīmīti ar aforismiem par ilgo gadu pieredzi pastorālajā kalpošanā.

[...]

Ja prāvests sprediķo kādu minūti ilgāk - viņš ir liekvārdīgs.
Ja runā skaļā balsī - viņš bļauj.
Ja runā klusi - nevar nekā saprast.

Ja prāvestam ir laba mašīna - viņš ir šīs pasaules cilvēks - kapitālists.
Ja prāvestam nav mašīnas - tad viņš nav spējīgs piemēroties laikmeta prasībām.

Ja apmeklē ticīgos ārpus draudzes robežām - dauzās apkārt.
Ja ciemojas ticīgo ģimenēs - nekad nav mājās.
Ja prāvests vienmēr ir atrodams draudzes mājā - viņš neizrāda interesi par draudzes ticīgajiem.

Ja atgādina par ziedojumiem - domā tikai par naudu.

Ja nerīko svētkus, izbraucienus un sanāksmes - draudzē nav dzīvības.

Ja prāvests pacietīgi klausās grēksūdzes - neciešami velk garumā.
Ja ātri atlaiž no biktskrēsla - neprot uzklausīt.

25.marts - Kunga Pasludināšanas svētki

 

Gavēņa laika apceres: Krustaceļš

I KRUSTACEĻŠ

Krustaceļu ejot kopīgi, var pieturēties pie šādas kārtības:

1)      Krustaceļa dziesma (dzied, ejot no vienas stacijas uz otru);

2)      V. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam. R. Jo ar savu svēto krustu Tu esi atpestījis pasauli. 

3)      Attiecīgā apcere no sv. Rakstiem;

4)      Lūgsimies: (seko Baznīcas lūgšana);

5)      Tēvs mūsu... Esi sveicināta Marija...

6)      V. Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu.

R. Apžēlojies par mums.

IESĀKUMA DZIESMA

Cik sāpīga šī piemiņa,

Kas domājis to būtu,

Ka pats vienīgs Dieva Dēls

Krustā piekalts kļūtu.

     

Tas mūsu grēks — šis sāpju grēks,

      Ko Jēzus cieš pie krusta;

      Kaut, pieminot to visi mēs,

      Kā pārmetumu justu.

Kaut asarās un lūgšanās

Sirds visu paciešt spētu,  —

Ja sāpes, kas Tev darītas,

Mūs arī piemeklētu.

      Ak, Dieva Māt’! Kā sāpināt

      Tie Tavu sirdi prata,

      Kad Dēlu krustā redzēji

      Bez gala skumdināta.

Vissmagākā bij’ nasta tā,

Ko izredzētais godam

Pats labprātīgi uzņēma,

Lai glābtu mūs no soda.

      Mēs apsolām Tev vienīgam

      Būt dzīvē uzticīgi,

      Un tad uz mājām mūžīgām

      Tev sekot pazemīgi.