Kāpēc Katoļu Baznīcā komūniju nedod zem maizes un vīna zīmēm?


Jautājums: Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Pēc maniem novērojumiem Sv. Komūnijas laikā Latvijas Romas katoļu baznīcās pārsvarā dala maizi, nevis maizi un vīnu. Kopš kura laika tāda prakse ir ieviesta un kā no Baznīcas viedokļa tiek skaidrota maizes simbolika (kā Kristus miesa un asinis)? Vai tas ir saistīts ar konkrētu priesteru izpratni un iniciatīvu vai arī ar praktiskiem apsvērumiem? Ir zināms, ka, piemēram, austrumu rita Katoļu Baznīcās ticīgajiem Euharistijā tiek dalīta maize un vīns kopā.


Liels paldies par jautājumu. Atbildot uz jūsu jautājumu, jāsaka, ka prakse dalīt sv. Komūniju zem maizes zīmēm pastāv ne tikai Latvijā, bet visā Romas katoļu Baznīcā. Jēzus saka: “Jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens. Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā. (Jņ 6, 56-57) Pēdējo Vakariņu mielastā Jēzus saviem mācekļiem pasniedz maizi un vīna biķeri. Pirmajos gadsimtos visi, gan garīdznieki gan laji pieņēma sv. Komūniju zem divām zīmēm. Tomēr ir samērā drošas liecības, ka jau pirmajos gadsimtos tika pasniegta sv. Komūnija zem vienas zīmes un tas tika uzskatīts par pietiekošu, lai saņemtu Euharistijas augļus. Pirmos 10 gadsimtus gan Rietumu gan austrumu Baznīcās saglabajās vispārējā prakse sv. Komūniju dot zem abām zīmēm. Viduslaikos Rietumu Baznīcā arvien vairāk nostiprinājās prakse dalīt sv. Komūniju ticīgajiem tikai zem maizes zīmēm. Komūnija zem maizes zīmēm kā disciplināra prakse Rietumu Baznīcā tika nostiprināta Tridentes koncilā (1543. – 1563). Koncils uzsvēra, ka Kristus ir visā pilnībā klātesošs ikkatrā no zīmem – gan maizes gan vīna zīmēs. Ikviens ticīgais, kas pieņem sv. Komūniju gan zem abām vai tikai zem vienas zīmes neko nezaudē no žēlastībām, kas nepieciešamas pestīšanai (DS 1729) Katoliskās Baznīcas Katehisms, 1377 numurā, citējot Tridentes koncilu uzsver: „Kristus ir visā pilnībā klātesošs katrā no zīmēm un visā pilnībā klātesošs katrā no tās daļiņām, tā ka maizes laušana nesadala Kristu.” Savukārt katehisma 1390 numurā ir teikts: „Pateicoties Kristus sakramentālajai klātbūtnei zem katras no zīmēm, Komūnija, pieņemot to tikai zem maizes zīmes, ļauj pilnībā saņemt augļus, kurus sniedz Euharistijas žēlastība. Pastorālu iemeslu dēļ šis Komūnijas pieņemšanas veids ir likumīgi ieviesies kā visierastākais latīņu ritā. "Sakramentālās zīmes ziņā pilnīgāka forma svētajai Komūnijai ir tad, kad to pieņem zem abiem zīmju veidiem. Jo tādā formā euharistiskā Mielasta zīme kļūst izteiksmīgāka."Tāda Komūnijas pieņemšanas forma ir ierasta austrumu ritos.” Šeit katehisms paskaidro, ka Komūnija zem divām zīmēm ir pilnīgaka tikai kā sakramentālās zīmēs forma, nevis tas, ka svētā Komūnija zem vienas zīmes būtu nepilnīgāka.

Vatikāna II Koncils (1962-1965) deva iespējas dažos gadījumos sv. Komūniju pasniegt ticīgajiem arī zem divam zīmēm: “Paliekot spēkā Tridentes Koncila noteiktajiem dogmatiskajiem principiem, gadījumos, kuros Apustuliskais Krēsls noteiks, bīskaps drīkst atļaut svēto Komūniju zem abām zīmēm kā diecēzes klēram un ordeņa personām tā arī lajiem, piemēram tiem, kas šajā svētajā Misē tika iesvētīti vai salika ordeņa svētsolījumus, vai jaunkristītajiem svētajā Misē pēc viņu kristībām. (Vatikāna II koncils. „Sacrosanctum Concilium”, 55.) Līdz ar to, parastā prakse Romas Katoļu Baznīcā paliek sv. Komūniju pieņemt zem maizes zīmēm, tomēr diecēzes bīskaps, viņa kompetneces robežās var atļaut īpašos gadījumos sv. Komūniju pasniegt zem divām zīmēm. Dažās draudzēs svēto Komūniju zem divām zīmēm dala arī svētdienas svētās Misēs. Romas Misāle neparedz šādu iespēju, un ir jāuzmanās no tā, ka ticīgie ar laiku var sākt uzskatīt, ka svētā Komūnija tikai tad ir pilnīga, kad tā tiek pasniegta zem divām zīmēm - maizes un vīna. Diemžēl, pēdējā laikā apmeklējot dažādas Latvijas katoļu draudzes, novēroju, ka aizvien vairāk ticīgo vidū izplatās tendence uzskatīt, ka tikai pieņemot svēto Komūniju zem divām zīmēm, tā ir pilnīga. Ceru, ka arī priesteri centīsies skaidrot ticīgajiem šos teoloģiskos un liturģiskos jautājumus, lai nerastos dažādas nekārtības draudzēs.

Pr. Ilmārs Tolstovs

13 comments:

  1. Kāpēc ir nepieciešama atļauja skaidrai un nepārprotamai praksei, kas atklāta Bībelē?

    AtbildētDzēst
  2. Jūs atsaucaties uz Konciliem un Katoliskās Baznīcas Katehismu, bet vai Dieva Vārds nav svarīgāks, kur tomēr teikts par Miesu UN Asinīm?

    AtbildētDzēst
  3. Jēzus Kristus Atklāsme Katoliskajā Baznīcā tiek tālaknodota divos veidos - caur Svētajiem Rakstiem un Tradīciju. Svēto Rakstu kanona noteikšana bija Baznīcas Tradīcijas sastāvdaļa. Jūs noteikti zināt, ka pirmajos gadsimtos un vēl joprojām pastāv ap 30-40 evaņģēliju. Tieši Baznīca bija tā, kura noteica, kādas Bībeles grāmatas ir vai nav Svētā Gara iedvesmotas. Bībele bez Baznīcas kļūst par savu personiusko ideju un iesvesmu realizētāju

    AtbildētDzēst
  4. Ja man būtu jāatbild uz analogu jautājumu - kāpēc luterāņu baznīcā komūniju dod zem divām zīmēm, es laikam teiktu, ka galvenokārt tādēļ, ka tā darīja Kungs Jēzus ar apustuļiem. Mēs redzam noteiktu vērtību tajā, ka rīkojamies līdzīgi viņiem, jo tur saskatām apustulisko tradīciju darbībā. Viss euharistiskais rits ir izkārtots tā, lai tas būtu līdzīgs Jēzus darītajam: ņēma, pateicās, pārlauza, deva... Neraudzētu maizi lietojam tādēļ, ka tādu lietoja Jēzus. Vīnam pielejam ūdeni, jo Jēzus laikā un kultūrā pie maltītēm dzēra atšķaidītu vīnu un visticamāk tāds bija arī biķerī, kuru Kungs Jēzus sniedza saviem mācekļiem.

    Neapstrīdot spriedumu, ka Kristus ir pilnīgi klāt katrā no zīmēm un katrā no tās daļām, man tomēr paliek neatbildēts jautājums, kādēļ (pēc Jūsu sacītā) Romas katoļu baznīcā par galveno veidu ir nostiprinājusies sakramenta pasniegšana tikai zem maizes zīmes, bet pasniegšana abos veidos var tikt atļauta īpašos gadījumos. Labprāt to uzzinātu, jo līdz šim neesmu sastapis uzticamu skaidrojumu. Protams, ka baznīcai, Svētā Gara vadībā ir pilnvara izkārtot daudzas lietas Dieva draudzē. Piemēram, izvēlēties grāmatas, ko iekļaut Jaunās Derības kanonā vai garīgo amatu izveidot trīs daļās - bīskaps, priesteris, diakons. Tomēr baznīca to nedarīja sekojot kādai savai iegribai, bet redzot, ka tieši šajās grāmatās apustuliskā vēsts ir pausta visskaidrāk un tieši šajos amatos apustuļu kalpošana tiek turpināta visauglīgāk. Lai to attiecinātu uz sakramenta pasniegšanu zem vienas zīmes, manuprāt, nāktos demonstrēt, ka tieši tur visskaidrāk izpaužas apustuliskā mācība un prakse. Taču Jūs rakstāt: "Sakramentālās zīmes ziņā pilnīgāka forma svētajai Komūnijai ir tad, kad to pieņem zem abiem zīmju veidiem. Jo tādā formā euharistiskā Mielasta zīme kļūst izteiksmīgāka." Būšu pateicīgs par skaidrojumu. :)

    AtbildētDzēst
  5. Sanāk, ka Tradīcijai ir lielāka autoritāte nekā Bībeles tekstiem, kurus pati Baznīca apstiprinājusi kā Svētā Gara iedvesmotus?

    AtbildētDzēst
  6. Jau rakstā ir minēts, ka "pastorālu iemeslu dēļ šis Komūnijas pieņemšanas veids ir likumīgi ieviesies kā visierastākais latīņu ritā." Viens no iemesliem ir tāds, ka praktisku apsvērumu dēļ, lai nebūtu grūtības ar konsekrētā vīna, jeb Kristus Asins uzglabašanu, praksē ieviesās šis ieradums, dot Komūniju zem maizes zīmēm. Mēz zinām, ka svētā Komūnija, kas netiek izdalīta svētās Mises laikā, visu diennakti glabājas dievnamos, slēgta seifā, jeb tabernākulā. Laikā kad notika Reformācija, un zinām, ka šis jautājums bija ietverts arī vienā no M. Lutera tēzēm Baznīcā jau nostiprinājusies prakse dalīt Komūniju zem vienas zīme ieguva sava veida teoloģiski - apoloģētisku raksturu. Lai pierādītu un uzsvērtu, ka Kristus ir klātesošs pilnībā gan maizes, gan vīna zīmēs, Tridentes koncils noteica kā obligātu Komūnijas dalīšanu tikai zem maizes zīmēm. Un visi, kas domāja pretēji, tika nosodīti. Tā tas bija 1570 gadā. Bet četrus gadsimtus vēlāk, kad jau apoloģētika bija norimusi, kad dzima ekumēniskā kustība, tad arī jaunā gaismā tika pārskatīts šis jautājums. Un Vatikāna II koncils (1962-1965) jau pieļāva dažos gadījumos Komūniju dalīt zem divām zīmēm. Pieļāva, lai arī turpinātu kontinuitāti Baznīcā, neejot opozīcijā Tridentes koncilam un saglabājot šo pamatprincipu Baznīcā, ka Komūniju ordināri mēs dalām tikai zem Maizes zīmēm. Nu apmēram tā. Vispār liturģiskās lietās neesmu liels speciālists, tādēļ labak šo jautājumu atbildētu kāds no liturģistiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. To, ka zem maizes zīmes slēpjas Kristus miesa un asinis pierāda Lančano Euharistiskais brīnums, kur Sv. Mises laikā hostija pārvērtās miesā un asinīs, pat neatkarīgi zinātnieki to pierādīja ar labaratorijā iegūtiem datiem. Par ko vēl var strīdēties un diskutēt, ja Kristus pats atklāja šo noslēpumu - redzamā veidā.

      Dzēst
  7. Izklausas pec tadas skaidu griesanas. Ja skatamies pec butibas-vai tad cilveka kermenis nav miesa un tas ieksiene neplust asinis- tads pats kermenis bija ari Kristum. Vienkarsi secinot: maize (miesa) jau satur vinu (asinis) pati par sevi. Ja jau nu Baznica ka galva(acimredzot pec pasa Dieva gribas)ir pienemusi,ka ta ir labi, tad acimredzot ta ir labi. Kristus jau no ta netiek profanizets. Vai te nav jautajums par paklausibu pasos dzilumos paslepts atkal? Jo cilvekam vienmer vajag par kaut ko spuroties un kaut kam (ipasi labajam) pretoties. Vai tad tas ir svarigak-cilveciski uztraukties,kapec Euharistija nav zem 2,bet 1 zimes, neka, ka -tas ir pats Jezus, ko sanemam,resp., vai zime ir svarigaka, par pasu buutiibu? Galu gala Euharistija jau nav magija! Vai vienas,vai divam zimem, tam nebutu tik liela nozime, ja mes pasi butu godigaki pret sevi, un labak paskatitos, vai Svetdiena skrienot uz Baznicu pec Dieva maizes, neaizmisrstam iespiest sava apzina un atmina ari pasa Evangelija vardus (garigo maizi) un lidz nakamajam Dievkalpojumam/Misei to ne tikai neaizmirst,bet ari pielietot, izdzivot savas ikdienas gaitas? Nebusim tik sikumaini un piekasigi.

    Ar cienu,parasts kristietis

    AtbildētDzēst
  8. es gan nesaprotu kāpēc ir tā īpaši jāuzsver, ka JĀUZMANĀS, tādas kā bailes tiek ieviestas no priesteru puses, uzmanies uzmanies. Varbūt jāuzmanās arī, ka dod vienu zīmi tikai, jo tad visi domā, ka tad kad dod divas ir kaut kas dīvains, un tas ir dzirdēts daudz vairāk.

    AtbildētDzēst
  9. Labdien! Liturģijas laikā tiek konsekrēta gan maize, gan vīns. Priesteris bauda Euharistiju zem abām zīmēm. Vai draudze ir mazāk vērtīga, ja tai ir piemērojami tikai 'Īpašie gadījumi'? Vai priesteri vienmēr ir īpašie gadījumi? Es tiešām nesaprotu,kāpēc, ja konsekrē gan maizi, gan vīnu Baznīca vēl aizvien turas pie 16.gs. tradīcijas nevis, kā norāda arhibīskaps J.Vanags, tradīcijas, kuru izveidoja pats Jēzus? Tik vienkārši un skaidri visu pasakot un kopā ar mācekļiem baudot. Ar cieņu, Līga

    AtbildētDzēst
  10. Kristus ir dzīvs Euharistijā, dzīva ir viņa Miesa un dzīvas ir viņa Asinis. Zem katras no šīm zīmēm ir Kristus pilnība. Bet vissvarīgākais tomēr ir Kristus dzīvība, ko mēs saņemam Euharistijā.

    AtbildētDzēst
  11. Vissvarīgakais, manuprāt, ir Baznīcas autoritāte. Nez vai šajā pasaulē vēl ir kāda institūcija, par kuru Kungs ir teicis: "ES uzcelšu". Tā ka Baznīca, ko Viņš ceļ uz Kēfas, ir Viņa darbs. Un ikviens, kas nostājas pret to, stājas pret Kungu, pat ja pats to nesaprot.

    AtbildētDzēst
  12. Ilmār jūs šeit izskaidrojāt šī lēmuma vēsturi, bet nepaskaidrojāt teoloģisko pamatojumu. Es no tā visa saprotu ka baznīca var ietaupīt uz vīnu un ekonomiski lētak ir vīnu nepasniegt, bet pierādījumu ka Jēzus ta arī bija domājis ka var iztikt ar maizi vien šeit neatradu. Intresanti vai varētu arī pietikt arī ar vienu pašu vīnu? Maximilian.

    AtbildētDzēst