svētdiena, 2017. gada 5. marts

Par M. Zandera "Īstenības izteiksmi"

Ar lielu interesi un pat prieku noklausījos Latvijas radio 3.marta raidījumu "Īstenības izteiksme", kurā autors ļoti precīzi un dziļi izanalizē komunistiskā mantojuma sekas Latvijā un tā ietekmi uz mūsdienu situāciju. Tomēr ir dažas lietas, ko vēlējos pakomentēt no garīgās dimensijas.

Autors saka: "Ilustrācijai minēšu piemēru. Juzefovas katoļu draudze 1961.gada 14.maijā vēršas pie LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja saistībā ar kavēšanos nodot dievnamu ekspluatācijā: “Mēs ar dziļu cerību un ticību gaidām Jūsu rīkojumu atbilstošajām organizācijām par visdrīzāko lēmumu atvērt dievnamu, lai draudze varētu mierīgi strādāt, dzīvot un lūgties par kopīgo lietu, visu darbaļaužu labklājību un tālāko progresu, un mūsu Dzimtenes uzplaukumu”. Autors ir atradis arhīvā dokumentu, kurā Juzefovas draudze vēršas pie Kompartijas ar šādu lūgumu. Tomēr, ja autors būtu veltījis vairāk laika, lai papētītu situāciju dziļāk, tad nebūtu tik vienkāršoti piegājis šim jautājumam. Jāsaprot to, ka Romas Katoļu Baznīca Latvijā atradās ārkārtējos un agresīvos vajāšanu apstākļos, un tā laika bīskapiem, īpaši kardinālam Juliānam Vaivodam bija jāmeklē kompromisi, lai kaut cik saglābtu jau tā dramatiski vajāto Baznīcu. Kā vienu no kompromisiem viņš izvēlējās piedalīties miera konferencēs Maskavā, lai, izmantojot miera tematu kas ir svarīgs arī kristietībā, mēģinātu iegūt kaut minimālas iespējas izdzīvot agresīvā komunisma apstākļos. Ieteiktu autoram rūpīgi izlasīt bīskapa Jāņa Cakula (Latvijas Universitātes goda doktors) apjomīgo pētījumu "Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vēstures materiāli, XX gadsimts" (Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. Rīga), kurā ir aprakstīts tieši 1961 un turpmāko gadu Padomju okupācijas varas spiediens uz Katoļu Baznīcu Latvijā, liekot sķēršļus bīskapu iecelšanai u.t.t. Juzefovas draudze ir īpašs stāsts, jo, kad uzcēla šo baznīcu, to draudēja nojaukt un nolīdzināt līdz ar zemi. Bet ne par to stāsts. 

Citēju autoru: "Piemēram, ir milzīga atšķirība starp vācieti, kurš nacistu laikā vienkārši klusi mēģināja dzīvot, un vācieti, kurš centās uzkalpoties nacistu varas hierarhijā. Pēc kara Vācija ilgstoši un mokoši tomēr šīs lietas izrunāja." Autors šeit runā par kaut kādu izrunāšanu. Tomēr tā nebija tikai runāšana. 60-to gadu vidū dažādu konfesiju Baznīcas un draudzes Vācijā veica īpašu garīgu akciju, kurā lūdza piedošanu un garīgi izlīga ar tām tautām, kurām kara laikā bija nodarījušas pāri. Īpaši tas tika veikts ar ebreju un poļu tautām. Šī garīgā izlīgšana un piedošanas lūgšana atvēra ceļu izlīgšanai un garīgajam un saimnieciskajam progresam pašā Vācijā. Līdzīgi tam vajadzētu notikt mums ar krievu tautu un arī pašiem ar sevi. Jo komunisti bija arī latvieši un citu tautību pārstāvji, ne tikai krievi. Arī latvieši sargāja Ļeņinu Pēterpilī pēc Oktobra apvērsuma 1917.gadā, u.t.t. Zinu, ka šīs ir neērtas tēmas, bet arī par tām ir jārunā. Nepietiek tika ar runāšanu, kaut tas arī ir jau daudz un ir labs sākums. Ir jālūdz Dievs, lai Viņš palīdz dziedināt šīs rētas un jālūdz, lai Dievs dāvātu mūsu zemē garīgu atdzimšanu. Uzskatu, ka, kamēr Latvijā cilvēki nevērsīsies pie Dieva lai Viņš dziedina okupācijas, izsūtīšanas, nodevības un komunisma sekas, tikmēr mūsu tautā nebūs garīgā un saimnieciskā uzplaukuma. Sakne ir garīga un tā ir jādziedina garīgi. 

Autors: "Austrumeiropā, to skaitā Latvijā, izņemot šauru vēsturnieku slāni, ar šiem jautājumiem netiek strādāts joprojām. Nodevības pret savu valsti inde turpina netraucēti darboties." Pilnībā piekrītu autoram, tikai "zāles" šai lietai ir garīgas, jo sakne ir garīga. Komunisms ir reliģiski - filozofiska ideoloģija, kas balstās Feierbaha un Marksa ateistiski dialektiskajā materiālismā. Un šīs ideoloģijas sekas mēs izjutīsim vēl daudzus gadu desmitus. Komunisma ideoloģija ir jānožēlo grēksūdzē un ir jālūdz Dievs, lai Viņš ienāk ar savu dziedinošo spēku un to dziedina. 

Paldies autoram par raidījumu! 

1 komentārs:

  1. "Komunisma ideoloģija ir jānožēlo grēksūdzē un ir jālūdz Dievs, lai Viņš ienāk ar savu dziedinošo spēku un to dziedina."
    Pilnībā piekrītu, lai gan, diemžēl, izskatās, ka JP2 un B16 savulaik kategoriski nosodītā marksistiskā "atbrīvošanās" teoloģija šobrīd ir ieguvusi otro elpu Baznīcas iekšienē...
    Bīskap Sloskān, lūdzi par Baznīcu!

    AtbildētDzēst