"Kamila" grupas rekolekcijas Aglonā

Svētā Jāzepa svētki!

Kad viesojos Betlēmes māsu klosterī Lietuvā, tad klostera priekšniece reiz man pastāstīja stāstu, kā tapa viņu klosteris. Kad klostera priekšniecība izlēma dibināt klosteri Lietuvā, par tā priekšnieci tika izvēlēta šī māsa no Francijas. Viņa pati atzinās, ka viņai nav tādu dabisku spēju neko celt un organizēt. Tad, kad viņa ieradās Lietuvā, meža vidū, tad viņa nolika zemē svētā Jāzepa figūriņu un teica: “Svētais Jāzep! Ja tu kaut ko vari tad dari, jo es neko nespēju!” Un svētais Jāzeps arī sāka darboties.

Pavisam nesen pāvests Benedikts XVI, Romas Misāles Euharistiskajās lūgšanās, pieminot Vissvētāko Jaunavu Mariju, pievienoja klāt šādu tekstu – “un svēto Jāzepu, Viņas Līgavaini”. Arī Vatikāna II koncila dogmatiskajā konstitūcijā Lumen gentium ir teikts: “Svinot Euharistisko upuri, mēs tātad visciešākajā veidā pievienojamies debesu Baznīcas kultam, būdami ar to vienoti un pieminot vispirms godības pilno mūžam Jaunavu Mariju, svēto Jāzepu, svētos apustuļus un mocekļus, kā arī visus svētos” (LG, 50). Jāatcerās, ka pāvests Jānis XXIII svēto Jāzepu pasludināja par visa Vatikāna II koncila aizbildni. 1989.gada 15.novembrī svētais Pāvests Jānis Pāvils II uzrakstīja speciālu dokumentu Redemptoris custos par svēto Jāzepu un viņa misiju Kristus dzīvē un Baznīcā.

Svētajos Rakstos svētajam Jāzepam ir veltīti 26 panti, kuros viņš ir pieminēts 14 reizes. Ļoti daudz par svēto Jāzepu runā arī apokrifi, kuros ir daudz leģendu un nostāstu. Neskatoties uz to, ka Jāzeps nāca no Dāvida cilts, viņam nebija nekāda mantojuma un viņš pārtika tikai no sava roku darba. Viņš bija galdnieks, kā to norāda sv. Justīns, kurš dzīvoja II gs. pēc Kristus. Pēdējo reizi Evaņģēlijā mēs Jāzepu atrodam pieminētu svētceļojumā uz Jeruzalemi, kad Jēzum bija 12 gadu. Pēc daudzu pētnieku domām, tad kad Jēzus sāka savu publisko darbību 30 gadu vecumā, svētais Jāzeps bija jau miris. Viņam bija klusa un svētīga nāve, tādēļ tradīcija viņu piesauc kā labas un svētīgas nāves aizbildni. Ikonogrāfijā viņš tiek attēlots kā sirmgalvis, tomēr patiesībā viņš bija gados jauns, kad satika Mariju. Origēns Jāzepu nosauc par “taisnīgo vīru”, sv. Jānis Hrizostoms runā par viņa asarām un prieku, sv. Augustīns raksta par viņa legālo laulību ar Mariju un viņa tēvišķību, svētais Gregors no Nazianses parāda Jāzepa godību pār citiem svētajiem un sv. Hieronīms slavē viņa jaunavību.

Bīskapa Edvarda Dajčaka pārdomas

Šodienas lekcijā pasniedzējs uzlika video, kurā Košalīnas - Kolobšeskas bīskaps Edvards Dajčaks diecēzes priesteriem skaidro jaunās evaņģelizācijas idejas. Noskatoties šo video es biju patīkami pārsteigts, par šī bīskapa "svaigo" redzējumu par šiem jautājumiem. Tie, kas saprot poļu valodu, raksta beigās esmu "embadējis" šo video, bet tiem, kas nesaprot, īsumā pārstāstīšu tās domas, kuras mani pašu ļoti uzrunāja.

Sabiedrība ļoti strauji mainās. Nevar evaņģelizēt ar tiem pašiem līdzekļiem un veidu, kā pirms desmit gadiem, jo katra nākamā paaudze nāk ar savu domāšanas veidu. Baznīcai aktīvi ir jāpēta "laika zīmes", reālo situāciju, lai spētu sludināt Labo Vēsti attiecīgā laikmeta cilvēkiem saprotamā valodā. Sakarā ar komunikācijas līdzekļiem, īpaši internetu, cilvēks tiek pārpludināts ar informāciju. Ir grūti atšķirt, kas ir labs, kas nē. Vecāki vairs nenodod ticību no paaudzes paaudzē. Ģimene vairs nav ticības tālāknodošanas vieta. Nevar mūsdienās katehēzēs tikai automātiski likt bērnam iemācīties katehētiskās ticības patiesības. Ir jābūt ticības lieciniekiem. Bērni pazūd informācijas plūsmā. Viņi vairs nespēj atšķirt labo no ļaunā, jo notiek informācijas fragmentarizācija. Nav izpratne par ticības kodolu, būtību. Baznīcai mūsdienās ir lielas iespējas, jo cilvēki meklē kopienu, koleģiālu grupu. Ir svarīgi, lai draudzes būtu kā ģimenes, mūsu rokās ir šī atslēga, lai cilvēkiem palīdzētu aiziet uz debesīm. Diemžēl daudzi katoļi grib pieņemt sakramentus, bet ne Dievu. Laulājas, jo vajag rituālu, bet ne attiecības ar Dievu. Baznīcai jākļūst par brīvības telpu, kurā cilvēki var uzelpot un atpūsties no ideoloģijām, līdzīgi kā tas bija padomju diktatūras laikā. Šobrīd ir postmodernisma diktatūra, un draudzēs cilvēkiem ir jāatpūšas no tās. Mums nav jācīnās ar ļaunumu pasaulē, Kristus jau to ir uzvarējis. Draudzēm, Baznīcai ir jābūt mīlestības un ticības kopienām, kas pievelk cilvēkus (sal. pāvests Francisks, "Evangelii gaudium"). Jo tad, kad pagāns, neticīgais, kurš dzīvo nemorālisku dzīvi satiks Kristu, piedzīvos Viņa klātbūtni, vinš pats atteiksies no ļaunuma, grēka. Mums vajag sludināt Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies un dzīvo mūsu vidū Baznīcā. Mīlēsim pāvestu, ne tikai pēc viņa bildītēm, bet pēc tā, ko viņš runā un raksta. Mēģināsim to īstenot savā dzīvē. Tas ir "katoliskais pagānisms" - veidot rituālus un sistēmas, kas ir tālu no Dieva, tālu no Romas. Varam uzdot jautājumu - vai mūsu draudzes, kopienas atbilst Dieva un Katoliskās Baznīcas nodomam? 

Gatavojoties Lieldienām! 18.03

Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: No vienas puses jūdus var saprast. Klausoties Jēzus vārdos, viņiem varēja šķist, ka Viņš iedragā pašus monoteisma pamatus - vai kāds cilvēks var būt vēl blakus Dievam? Vai tas ka Jēzus atklāj Trīsvienīgo Dievu, nesašķoba monolītā monoteisma pamatus? Nē. Jo Dievs sūtot savu Dēlu cilvēka miesā vēlas solidarizēties ar cilvēku, nekādā zinā "nesamazinot" savu "Vienību". Jēzus - patiess Dievs un patiess Cilvēks savieno debesis ar zemi, mani ar Dievu. Jēzū Kristū es varu tapt pestīts. Caur Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Ticībā. Vai es tam ticu? 

Gatavojoties Lieldienām! 17.03

Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: "Ko Tu no sevis taisi?" - Jēzum jautā sarunu partneri. Vistuvākie Jēzus tautas brāļi Viņu nesaprot. Bet vai es saprotu Jēzu? Jēzus visvairāk cieš no tā, ka mēs, būdami Viņam vistuvāk, tomēr nesaprotam, nepieņemam un atmetam Viņa misiju. Vai nav tā, ka arī es esmu mazdūšīgs, lai aizstāvētu Jēzu citu priekšā? Kādu Dieva attēlu es nesu sevī? Kas Jēzus ir man? Jēzus svinīgi apliecina: "Es Esmu!" Jēzus apliecina savu dievišķību. Vai es tam ticu? 

Gatavojoties Lieldienām! 16.03

Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: "Kas ir patiesība?" - jautā Pilāts Jēzum. Šo jautājumu bieži vien uzdodam arī mēs. Mūsdienu postmodernajā sabiedrībā nav ērti runāt par patiesību. Šķiet, ka vai nu katram ir sava patiesība, vai arī patiesības nav vispār. Vecajā Derībā Likuma izpildīšana garantēja uzticību patiesībai. Dievs tika uztverts kā daudzu priekšrakstu kopums, kuru ievērojot cilvēks ir uzticīgs Dievam, tātad patiesībai. Jēzus nenoliedz Likumu un neatraida to. Tomēr Jaunajā Derībā Jēzus pats kļūst par Likumu. Satiekot Jēzu, mēs iepazīstam Patiesību un Jēzus - Patiesība mūs dara brīvus.

Gatavojoties Lieldienām! 15.03

Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: "Kas Tu esi?" - jautā saniknojušies farizeji. To pašu jautā mūsdienu postmodernais cilvēks. Kas šodien ir Jēzus, priekš mūsdienu cilvēka, jā arī priekš tevis un manis? Daudziem mūsdienu cilvēkiem skapjos stāv Bībele, noputējusi un it kā tikko nopirkta. Kādēļ? Tādēļ, ka bez ticības Jēzus vēsts, Bībeles teksts nav saprotams. Bet ticība ir Dieva dāvana. Dievs šo ticības dāvanu vēlas dot ikvienam no mums. Ir vajadzīga atvērta un pazemīga sirds, lai to saņemtu. Jēzus ir aizgājis no šīs pasaules, bet ir atstājis Sevi maizes un vīna veidā Euharistijā, dievkalpojumā, adorācijā. Nāciet, godināsim Viņu!

Gatavojoties Lieldienām! 14.03

Svēto Rakstu tekstus var atrast www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: Jēzus saka: "Es esmu pasaules gaisma!" Vai es tam ticu un savā ikdienā dzīvoju kā gaismas bērns un kā Dieva bērns? Vai manu dzīvi un ikdienu pavada kristīgā cerība? Bet varbūt es katru dienu saku: "Ir slikti un būs vēl sliktāk!" Nē. Kopā ar Jēzu vienmēr ir labi un būs vēl labāk! Jēzus vārdi dara nemierīgus farizejus, jo šie Jēzus vārdi atklāj, izgaismo viņu tumsas darbus. Farizeji sāk pārmest Jēzum, ka viņš pārsniedz savas pilnvaras. Tomēr Jēzus norāda uz savu ciešo saikni ar Tēvu. Jēzus liecina par Tēvu. Vai arī mana dzīve ir liecība par Dievu? Vai es bieži izmeklēju savu sirdsapziņu un atzīstos Dievam savos grēkos? Lūgsim, lai mūsu dzīve būtu aizvien "caurspīdīgāka", ka citi mūsos varētu saskatīt Dievu!

Gatavojoties Lieldienām! 13.03 (2013.gada komentārs "Mieram tuvu")

Dārgie „Mieram Tuvu” lasītāji. Strauji ir pietuvojušies Kristus Augšāmcelšanās svētki. Jau nākošsvētdien, kopā ar Jēzu svinīgi ieiesim Jeruzalemē un dosimies ar Viņu krustaceļā. Bet šodien Baznīcas liturģiskie lasījumi mums piedāvā Jāņa evaņģēlija 8 nodaļas tekstu no 1 līdz 11 pantam, kurā aprakstīts, kā Rakstu zinātāji un farizeji pie Jēzus atved laulības pārkāpšanā pieķertu sievieti. Interesants ir fakts, ka vienā daļā pirmatnējo Bībeles manuskriptu šis teksts sākotnēji tika ievietots uzreiz pēc Lūkas ev. 31,38, jo arī pētot evaņģēlista Jāņa rakstīšanas stilu, šis fragments savā veidā „izlec” no kopīgā evaņģēlija teksta un sv. Jāņa domāšanas veida. Tomēr tas neliek apšaubīt šī teksta kanoniskumu un varbūt, tieši aprakstot šo notikumu, evaņģēlists vēlējās pamatot Jēzus vārdus, izteiktus šīs pašas nodaļas 15 pantā: „Jūs tiesājat miesīgi, es netiesāju nevienu.”

Atkārtotā Likuma, jeb 5 Mozus grāmatā, 22 nodaļas 23 un 24 pantā ir stingri noteikts, ka jebkura sieviete, kas ir pieķerta laulības pārkāpšanā ir jānomētā ar akmeņiem. To nosaka Mozus bauslība. Rakstu zinātāji vēlējās Jēzu iedzīt lamatās, līdzīgi kā aprakstīts epizodē par nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu Ķeizaram (Mk 12,13-17). Jēzus raksta smiltīs. Ko tas varētu nozīmēt? Jeremijas grāmatā ir teikts: „Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie ir atstājuši Kungu, dzīvības ūdens avotu.” (Jer 17,13) Jēzus, rakstot smiltīs, norāda uz apsūdzētāju grēku, jo „lai liecinieku roka būtu pirmā, kas paceļas viņu nonāvēt.” (Atk Lik 17,7) Vecās Derības likums aizliedza izdarīt pārsteidzīgus spriedumus un pārsteidzīgi tiesāt. Kā Jēzus uzsvēra Mateja 7 nodaļas sākumā, „netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti. Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts. Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?” (Mt 7,1-3) Jēzus, jaunais Mozus ir nācis cilvēku nevis notiesāt, bet gan attaisnot.

Apustulis Pāvils vēstulē Filipiešiem uzsver: „Viņa (Kristus) dēļ es visu atmetu un uzskatu par mēsliem, lai tikai iemantotu Kristu un atrastos Viņā nevis ar savu taisnību, kas izriet no Likuma, bet gan ar to, kas izriet no ticības Kristum” (Fil 3,9) Jēzus nesāk sīki un detalizēti analizēt laulības pārkāpšanā pieķertās sievietes morālisko stāju, viņš arī neiztirzā rakstu zinātāju liekulību. Ar šo žestu un aicinājumu ieskatīties dziļāk savā sirdī un nožēlot grēkus, mainīt savu dzīvi Jēzus atbrīvo gan sievieti, gan atmasko Rakstu zinātāju viltību un liekulību. Cilvēku dzīvēs valda divas galējības – viena, uzskatīt, ka ticība nav saistīta ar reālajām izvēlēm, ar moralitāti mūsu dzīvē. Tāda bija šīs sievietes problēma. Viņa ticēja, bet viņas dzīve bija pilnīgi pretēja Dieva baušļiem, viņa bija „grēkos līdz ausīm”; otra galējība – ticībā redzēt tikai morālo normu ievērošanu, bez skatījuma uz būtisko, uz Dievu, uz mūžīgo dzīvi. Tas nozīmē, būt burta kalpam, redzēt visu apkārtējo grēkus, neredzot savus. Grēksūdzē sūdzēt kaimiņu, radu un draugu grēkus, bet sevī nesaskatīt pat vismazāko grēka kripatiņu. Jautājums paliek – vai sieviete, kura palika stāvot Jēzus priekšā bija bez grēka? Nē. Tādēļ viņa palika, kaut arī varēja aiziet. Viņa varēja aiziet un tādā veidā kļūt brīva. Bet tā būtu tikai ārēja brīvība, fiziska, bet ne garīga. Patiesībā rakstu zinātāji un farizeji, kuri aizgāja, palika nebrīvi, palika sasaistīti ar grēku. Aizejot no Jēzus mēs vienmēr paliekam grēka sasaistīti un grēka vergi.

Ja ieaicinām Jēzu savā dzīvē kā Kungu, tad piedzīvojam Viņa atbrīvojošo spēku. To piedzīvojam arī katru reizi, kad grēksūdzē dzirdam priesteri sakām: „Neviens tevi nepazudināja? Arī es tevi nepazudināšu, ej, negrēko vairs!” Sieviete palika, jo viņas priekšā bija Kāds, kurš varēja dot viņai jaunas dzīves iespēju. Kāds, kurš spēja viņu patiesi atbrīvot. Fiziski viņa bija brīva, visi tie, kas vēlējās viņu nomētāt ar akmeņiem bija aizgājuši. Bet viņa palika, jo gribēja satikt To, satikt Jēzu Kristu, kurā vienīgajā ir patiesa brīvība. Vai tu arī Viņu gribi satikt? Paliec. Paliec Viņā un Viņš paliks tevī. 

Gatavojoties Lieldienām! 12.03

Pārdomām: Šodien dzirdu dažādus uzskatus par Jēzu. No pūļa skan dažādas versijas un viedokļi. Postmodernais plurālisms. Katram šķiet, ka viņš zin patiesību. Kā ir patiesībā? Vai uzticos Baznīcai, kura vairāk kā 2000 gadus drosmīgi visām paaudzēm ir sludinājusi un sludina patiesību par Jēzu? Vai bieži vien neesmu iegrimis "prātuļošanā" par to, kādam ir jābūt Dievam, Jēzum, Baznīcai, bīskapam, prāvestam, draudzei, u.t.t. Vai nav tā, ka gribu pats sevi nostādīt Dieva vietā, gribu būt "gudrāks par pāvestu"? Lielāku pazemību, draugi!

Gatavojoties Lieldienām! 11.03

Pārdomām: Tuvojas Jēzus ciešanu laiks. Atrodos izvēles priekšā. Vai iešu kopā ar Jēzu ciešanu ceļā, vai palikšu savā komforta zonā? Vai apzinos, ka katrs mans grēks ievaino Jēzu šajā ciešanu ceļā? Jūdi, kuriem vajadzēja pirmajiem atpazīt savu ilgi gaidīto Mesiju, tomēr viņu neatpazīst? Vai es pazīstu savu Mesiju - Jēzu? Vai neesmu ieslīdzis savās shēmās par to, kādam vajadzētu būt Dievam? Jēzus pārmet jūdiem, ka viņi nepazīst Dievu. Bet vai es pazīstu Dievu? Kādu Dieva attēlu es nesu sevī? Lūgsim Jēzu, lai Viņš šajās Lieldienās atklājas no jauna mūsos.

Gatavojoties Lieldienām! 10.03

Pārdomām: Jēzus sarunājas ar jūdiem. Jēzus atgādina viņiem par Jāņa Kristītāja dedzīgumu. Vai es neesmu pazaudējis savu sākotnējo dedzīgumu, sekot Jēzum? Varu atcerēties savu sākotnējo mīlestību, kura varbūt šobrīd ir mazliet pagaisusi. Vai atceros tos cilvēkus, kuri man liecināja par Jēzu? Vai esmu brīvs no maniem garīgajiem "skolotājiem" un "vadītājiem"? Vai neglorificēju viņus un vai neesmu viņiem pārāk pieķēries? Vai meklēju atbildes savā dzīvē Rakstos, Bībelē? Vai Dieva Vārds manā dzīvē ieņem pirmo vietu?

Gatavojoties Lieldienām! 9.03

Pārdomām: "Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos", saka Jēzus. Jēzus nemitīgi uzlūko Tēvu un Tēvs nemitīgi uzlūko Dēlu un no Viņu mīlestības pārpilnības izplūst Svētais Gars. Vai savās lūgšanās pārdomāju Dieva Trīsvienības noslēpumu? Vai meklēju dziļākas attiecības ar Trīsvienīgo Dievu? Jēzus vēlas, lai mūsu attiecības ar Dievu, kā ar Tēvu padziļinās. Atvērsim mūsu sirdis dziļākai vienotībai ar Dievu Tēvu un Dēlu un Svēto Garu!